74. pants
, 95. pants, 113. pants, 215. pants

u.c.). Gramatiskā iztulkošanas metode ir tikai pirmā no

iztulkošanas metodēm, un nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību

normas vārdiskās jēgas (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01

9.1. punktu).

No Krimināllikuma sistēmas izriet,

ka ar jēdzienu "noteikumu pārkāpšana" ir jāsaprot gadījumi, kad

persona pārkāpj kādā ārējā normatīvajā aktā ietvertu uzvedības

noteikumu (priekšrakstu) vai aizliegumu. Šādi priekšraksti un

aizliegumi var būt iekļauti gan likumos, gan Ministru kabineta

noteikumos.

Tādējādi

apstrīdētajā normā lietotais formulējums "dzīvnieku turēšanas

noteikumi" saprotams kā uzvedības noteikums (priekšraksts), kas

attiecas uz dzīvnieku turēšanu un iekļauts kādā normatīvajā aktā.

Par šāda priekšraksta neievērošanu vai nepienācīgu ievērošanu,

kuras rezultātā nodarīts kaitējums personas veselībai, vainīgā

persona saucama pie kriminālatbildības saskaņā ar apstrīdēto

normu.

8. Likuma "Par likumu

un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto

aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un

spēkā esamību" 7. pants noteic: "spēkā esošie likumi un

Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā,

un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un

Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības."

Ikvienam dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir saistošs

Dzīvnieku aizsardzības likums, kura 5. panta otrajā daļā

precīzi noteikti dzīvnieka īpašnieka pienākumi. Saskaņā ar minēto

normu Pieteikuma iesniedzējam, kuram pieder trīs Vidusāzijas

vilku sugas suņi, bija pienākums nodrošināt, lai dzīvnieki

netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

Pieteikuma iesniedzējam

inkriminētā nodarījuma izdarīšanas laikā bija izveidojusies arī

apstrīdētās normas piemērošanas prakse. Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departaments ir norādījis, "ka praksē piemērojami

"Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" Nr.291 tiktāl, cik tie nav

pretrunā Dzīvnieku aizsardzības likumam un šie noteikumi nav

atcelti". Tāpat Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departaments norādījis, ka Krimināllikuma 230.1 pantā

minētais jēdziens "dzīvnieku turēšanas noteikumi" ir plašāks par

jēdzienu "Ministru kabineta noteikumi". Pēc Senāta ieskata, vārds

"noteikumi" ietver sevī arī jēdzienu "likums" [sk. Augstākās

tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2005. gada

4. janvāra lēmumu lietā SKK-j-2(679)].

Tādējādi

apstrīdētā norma ļauj tiesību normas adresātam - arī Pieteikuma

iesniedzējam - saprast un paredzēt viņam uzlikto pienākumu, bet

tiesību normu piemērotājam - noskaidrot visus faktiskos un

tiesiskos apstākļus, lai izvērtētu notikušo un lemtu par personas

saukšanu pie likumā noteiktās atbildības.

Līdz ar to

apstrīdētā norma uzskatāma par pietiekami skaidru, lai personu

sauktu pie kriminālatbildības.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Krimināllikuma

230.1 panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 64., 65. pantam un 92. panta

otrajam teikumam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 7. panta pirmās daļas pirmajam

teikumam.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris