74. pants, 95. pants, 113. pants, 215. pants

, 95. pants, 113. pants, 215. pants

1u.c.). Gramatiskā iztulkošanas metode ir tikai pirmā no

2iztulkošanas metodēm, un nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību

3normas vārdiskās jēgas (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

420. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01

59.1. punktu).

6No Krimināllikuma sistēmas izriet,

7ka ar jēdzienu "noteikumu pārkāpšana" ir jāsaprot gadījumi, kad

8persona pārkāpj kādā ārējā normatīvajā aktā ietvertu uzvedības

9noteikumu (priekšrakstu) vai aizliegumu. Šādi priekšraksti un

10aizliegumi var būt iekļauti gan likumos, gan Ministru kabineta

11noteikumos.

12Tādējādi

13apstrīdētajā normā lietotais formulējums "dzīvnieku turēšanas

14noteikumi" saprotams kā uzvedības noteikums (priekšraksts), kas

15attiecas uz dzīvnieku turēšanu un iekļauts kādā normatīvajā aktā.

16Par šāda priekšraksta neievērošanu vai nepienācīgu ievērošanu,

17kuras rezultātā nodarīts kaitējums personas veselībai, vainīgā

18persona saucama pie kriminālatbildības saskaņā ar apstrīdēto

19normu.

208. Likuma "Par likumu

21un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto

22aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un

23spēkā esamību" 7. pants noteic: "spēkā esošie likumi un

24Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā,

25un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un

26Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības."

27Ikvienam dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir saistošs

28Dzīvnieku aizsardzības likums, kura 5. panta otrajā daļā

29precīzi noteikti dzīvnieka īpašnieka pienākumi. Saskaņā ar minēto

30normu Pieteikuma iesniedzējam, kuram pieder trīs Vidusāzijas

31vilku sugas suņi, bija pienākums nodrošināt, lai dzīvnieki

32netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

33Pieteikuma iesniedzējam

34inkriminētā nodarījuma izdarīšanas laikā bija izveidojusies arī

35apstrīdētās normas piemērošanas prakse. Augstākās tiesas Senāta

36Krimināllietu departaments ir norādījis, "ka praksē piemērojami

37"Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" Nr.291 tiktāl, cik tie nav

38pretrunā Dzīvnieku aizsardzības likumam un šie noteikumi nav

39atcelti". Tāpat Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

40departaments norādījis, ka Krimināllikuma 230.1 pantā

41minētais jēdziens "dzīvnieku turēšanas noteikumi" ir plašāks par

42jēdzienu "Ministru kabineta noteikumi". Pēc Senāta ieskata, vārds

43"noteikumi" ietver sevī arī jēdzienu "likums" [sk. Augstākās

44tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2005. gada

454. janvāra lēmumu lietā SKK-j-2(679)].

46Tādējādi

47apstrīdētā norma ļauj tiesību normas adresātam - arī Pieteikuma

48iesniedzējam - saprast un paredzēt viņam uzlikto pienākumu, bet

49tiesību normu piemērotājam - noskaidrot visus faktiskos un

50tiesiskos apstākļus, lai izvērtētu notikušo un lemtu par personas

51saukšanu pie likumā noteiktās atbildības.

52Līdz ar to

53apstrīdētā norma uzskatāma par pietiekami skaidru, lai personu

54sauktu pie kriminālatbildības.

55Nolēmumu

56daļa

57Pamatojoties uz Satversmes tiesas

58likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

59nosprieda:

60atzīt Krimināllikuma

61230.1 panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas

62Republikas Satversmes 64., 65. pantam un 92. panta

63otrajam teikumam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

64aizsardzības konvencijas 7. panta pirmās daļas pirmajam

65teikumam.

66Spriedums ir galīgs un

67nepārsūdzams.

68Spriedums stājas spēkā tā

69publicēšanas dienā.

70Tiesas sēdes priekšsēdētājs

71G.Kūtris