65. pants
noteic: "Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts

prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā

pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un

kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju."

Apstrīdētā norma iekļauta

Krimināllikumā ar 2002. gada 25. aprīļa likumu "Grozījumi

Krimināllikumā". Šā likuma projekts reģistrēts 7. Saeimas

likumprojektu reģistrā ar numuru 677. Likumprojektu

Nr. 677 Saeimas Prezidijam bija iesniedzis Ministru

kabinets. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.pantu tam bija

pievienoti arī citi Satversmes 65.panta kārtībā iesniegtie

likumprojekti (likumprojekti Nr. 766, 768, 813, 922,

992).

Ar numuru 992 bija reģistrēts

likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", ko Saeimas Prezidijam

2001. gada 24. augustā iesniedza Ministru kabinets. Šis

likumprojekts Saeimas 2001. gada 6. septembra sēdē tika

nodots komisijām, tostarp Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā

atbildīgajai komisijai.

Tādējādi gan likumprojektu Nr.

992, gan likumprojektu Nr. 667 ir iesniedzis Ministru

kabinets. Līdz ar to minēto likumprojektu iesniegšana Saeimā

notikusi saskaņā ar Satversmes 65. pantu.

6.3. Likumprojekta

juridiskā apspriešana noris Saeimā parlamentārās procedūras

ietvaros - tā ir likumprojekta caurlūkošana un tā galīgās

redakcijas izstrādāšana, kas tiek veikta daudzpakāpju procedūras

ietvaros.

2001. gada 15. novembrī

likumprojekts Nr. 992 "Grozījumi Krimināllikumā" tika

izskatīts pirmajā lasījumā un atbalstīts.

Saeimas balsojums pirmā lasījuma

noslēgumā ir balsojums par pāreju uz likumprojekta lasīšanu pa

pantiem. Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj

par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.

6.4. Saskaņā ar

Satversmes 47. pantu Valsts prezidents var iesniegt likuma

ierosinājumu, proti, rosināt Saeimu izstrādāt likumprojektu.

Jautājumu par Krimināllikuma normu precizēšanu saistībā ar

atbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu

aktualizēja Valsts prezidents. 2001.gada 23.oktobrī Satversmes

47.pantā noteiktajā kārtībā Saeimai tika iesniegts Valsts

prezidenta ierosinājums izdarīt grozījumus Krimināllikumā,

paredzot kriminālatbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu

pārkāpšanu gadījumos, kad šo noteikumu tīšas pārkāpšanas

rezultātā nodarīts kaitējums personas dzīvībai un veselībai

(sk. lietas materiālu 104.lpp.). Ierosinājums tika nodots

Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kas atbild par grozījumiem

Krimināllikumā.

Lai īstenotu šo ierosinājumu,

atbildīgā komisija izveidoja ekspertu darba grupu. Tā sagatavoja

priekšlikumu, kas paredzēja, ka kriminālatbildība var iestāties

arī tad, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā

personai nodarīti tikai viegli miesas bojājumi.

Saskaņā ar Satversmi un Saeimas

kārtības rulli darba grupas ierosinājumu varēja virzīt kā

atsevišķu likumprojektu vai iesniegt kā priekšlikumu citam

likumprojektam. Saeimas kārtības ruļļa 94.pants paredz, ka

likumprojektu otrajam lasījumam sagatavo atbildīgā komisija,

dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja

nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus. Atbildīgajai

komisijai nav noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jo

priekšlikumi var tikt formulēti komisijas sēdē, debatējot par jau

iesniegtajiem priekšlikumiem un likumprojektu kopumā (piemēram,

konstatējot, ka nepieciešams noregulēt kādu jautājumu). Tādējādi

atbildīgā komisija nodrošina, ka likumprojekts izskatīšanai

Saeimas sēdei tiek sagatavots pilnvērtīgi (piemēram, daļēji

atbalstot kādu no iesniegtajiem priekšlikumiem, komisija to

izsaka precizētā redakcijā).

Atbildīgā komisija 2001.gada

12.decembra sēdē nolēma atbalstīt darba grupas sagatavoto

priekšlikumu un ietvert to likumprojektā Nr.992 kā savu

priekšlikumu. Apstrīdētās normas sākotnējo redakciju

likumprojektā iekļāva kā Krimināllikuma

131.1 pantu, paredzot atbildību "par dzīvnieku

turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam

nodarīti viegli miesas bojājumi" (sk. lietas materiālu

129.-137.lpp.). Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"

(reģ. Nr. 992) tika izskatīts un atbalstīts otrajā lasījumā

2001. gada 20. decembrī.

Tādējādi nav

pamatots Pieteikuma iesniedzēja apgalvojums, ka apstrīdētā norma

nav atrodama nevienā likumprojektā, kas izskatīts otrajā

lasījumā.

6.5. Atbildīgā

komisija 2002.gada 10.aprīļa sēdē saskaņā ar Saeimas kārtības

ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu vairākus likumprojektus par

grozījumiem Krimināllikumā apvienoja vienā likumprojektā -

likumprojektā Nr.677. Likumprojektam Nr.992 uz trešo lasījumu

tika iesniegti arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Tos

kopā ar likumprojektu Nr.992 pievienoja likumprojektam Nr.677,

darbam Saeimas sēdē paredzētajā tabulā tos ietverot kā 29. un

52. priekšlikumu. Līdzīgus priekšlikumus iesniedza deputāti

Jānis Ādamsons un Imants Stirāns (28. un 51.priekšlikums) (sk.

lietas materiālu 168.-183.lpp.). Minētie priekšlikumi

paredzēja mainīt otrajā lasījumā nobalsoto apstrīdētās normas

vietu Krimināllikumā, pārceļot to no 131.1 panta uz

230.1 pantu.

Saeima atbalstīja likumprojektu

Nr.677 trešajā lasījumā 2002.gada 25.aprīļa sēdē. Valsts

prezidents likumu izsludināja 2002.gada 9.maijā.

Līdz ar to secināms, ka

apstrīdētās normas pieņemšanas procedūra ietvērusi vismaz divus

lasījumus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekta

izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus

tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan trešajā lasījumā.

Minētais neattiecas vienīgi uz gadījumiem, kad saskaņā ar

Satversmes 76.pantu tiek izskatīti grozījumi Satversmē, -

tad otrajā un trešajā lasījumā priekšlikumus var iesniegt vienīgi

par tiem pantiem (par to pantu grozīšanu vai izslēgšanu), kuri

bijuši likumprojektā, kad tas pieņemts pirmajā lasījumā.

6.6. Nav pamatots

Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka neesot ievērota

likumprojekta un patstāvīgā priekšlikuma iesniegšanas

kārtība.

Ikviens deputāts ir tiesīgs

iesniegt priekšlikumu jau izskatāmam (iesniegtam) likumprojektam.

Deputātam šādā gadījumā nav jāpieaicina vēl četri deputāti, lai

iesniegtu jaunu likumprojektu.

Patstāvīgais priekšlikums nav tas

pats, kas likumprojektam iesniedzamais priekšlikums. Pamatojoties

uz Saeimas kārtības ruļļa 117.panta pirmo daļu, patstāvīgais

priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā (piemēram,

ar šādu lēmumu Saeima var noteikt pozīciju kādā svarīgā

jautājumā). Patstāvīgajā priekšlikumā nedrīkst iekļaut tiesību

normas.

Jau iepriekš tika norādīts, ka

apstrīdētā norma otrajam lasījumam iesniegta kā atbildīgās

komisijas priekšlikums, savukārt precizējumi trešajam lasījumam -

kā divu deputātu priekšlikumi un Saeimas Juridiskā biroja

priekšlikumi. Savukārt likumprojektu Nr. 992 iesniedza Ministru

kabinets.

6.7. Pieteikuma

iesniedzējs norāda, ka likumprojektu reģistrā nav atrodams

apstrīdētās normas pieņemšanas tiesiskais pamatojums un

nepieciešamības izklāsts.

Var piekrist Saeimas viedoklim, ka

Saeimas kārtības rullis neparedz pienākumu likumprojektu reģistrā

ietvert katras tiesību normas pieņemšanas tiesisko pamatojumu un

nepieciešamības izklāstu. Saeimas mājaslapai un likumprojektu

reģistram ir tikai informatīvs raksturs, un tie nodrošina

visbiežāk nepieciešamās ar Saeimas darbu saistītās informācijas

pieejamību.

Saeimas kārtības rullis neuzliek

arī par pienākumu Saeimas sēdes stenogrammā ietvert katras

tiesību normas pieņemšanas tiesisko pamatojumu un nepieciešamības

izklāstu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 145. un

146. pantu Saeimas sēžu norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras

sagatavo stenogrammu un Saeimas sēdes protokolu, kurā fiksēta

sēdē izskatītā darba kārtība, pieņemtie lēmumi un balsošanas

rezultāti.

Ņemot vērā

minēto, secināms, ka apstrīdētā norma pieņemta saskaņā ar Saeimas

kārtības rulli un tās pieņemšanas procedūrā Saeimā nav konstatēti

pārkāpumi. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. un

65. pantam.

7. Pieteikuma

iesniedzējs pauž viedokli, ka saskaņā ar ECT praksi tiesību

normai jābūt pieejamai un pietiekami skaidrai, taču apstrīdētā

norma neatbilstot šādām pazīmēm. Dzīvnieku aizsardzības likums

nenosakot dzīvnieka īpašnieka pienākumus pietiekami detalizēti,

tāpēc paredzot deleģējumu šādas normas izstrādāt Ministru

kabinetam. Tā kā nodarījuma izdarīšanas brīdī attiecīgi Ministru

kabineta noteikumi nebija izdoti, bet Dzīvnieku aizsardzības

likuma normas esot ļoti vispārīgas, neesot iespējams paredzēt, no

kādām darbībām dzīvnieku īpašniekam ir jāatturas, lai neiestātos

kriminālatbildība.

7.1. Nav šaubu par to,

ka apstrīdētā norma ir izsludināta Satversmē noteiktajā kārtībā

[sk. 2002. gada 9.maija laikrakstu, "Latvijas Vēstnesis"

Nr. 69 (2644)], līdz ar to tā ir publiski pieejama

visiem, tostarp arī Pieteikuma iesniedzējam.

7.2. Apstrīdētā norma

noteic: "Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās

rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas

bojājums [..]".

Minētā norma ir uzskatāma par

blanketu, proti, tajā nav norādītas visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes - "tās jāmeklē citos tiesību aktos vai

vispārinātā vai aprobētā tiesu praksē" (Krastiņš U. Noziedzīgi

nodarījumi pret dabas vidi. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001,

19.lpp.). Blanketu normu iekļaušana Krimināllikumā ir

vispārpieņemta prakse un tiek uzskatīta par specifisku līdzekli

krimināltiesisko priekšrakstu formulēšanai. Tas dod iespēju

sasaistīt krimināltiesības ar citām tiesību nozarēm, paredzot

kriminālatbildību par attiecīgās tiesību nozares priekšrakstu

pārkāpumiem, kas uzskatāmi par sabiedriski bīstamiem

nodarījumiem, tas ir, kriminālsodāmiem nodarījumiem. Gadījumos,

kad nav iespējams kriminālnormās iekļaut visas iespējamās

darbības vai bezdarbības izpausmes, tiek veidotas blanketas

normas.

Jo smagāks ir iespējamais sods, jo

skaidrākiem jābūt likumdevēja noteiktajiem priekšnoteikumiem

personas sodīšanai. Taču pienākums pieņemt tādas normas, kuras ir

pietiekami skaidras, nevar tikt pārspīlēts. Tādā gadījumā likumi

kļūtu pārāk sastinguši un kazuistiski un tie vairs nebūtu

taisnīgi, ņemot vērā attiecību mainību vai konkrētās lietas

īpašos apstākļus (Sk. Vācijas Federālās konstitucionālās

tiesas spriedumu lietā Nr. 2 BvL 4/62 BVerfGE 14, 251).

Šāda situācija kļūtu vēl jo vairāk iespējama, ja likumdevējs tā

vietā, lai noteiktu būtiskākos, ilgākam laika posmam piemērojamus

noteikumus, tostarp sodīšanas priekšnoteikumus, kā arī soda veidu

un mēru, pārāk sīki aprakstītu katru tiesisko sastāvu.

Blanketa norma

pati par sevi nav uzskatāma par neskaidru tikai tāpēc, ka ietver

sevī norādi uz citos normatīvos aktos iekļautajām tiesību normām

(priekšrakstiem).

7.3. Tiesa, piemērojot

blanketu normu, nosaka konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes un norāda, kādā veidā ir izpaudusies nodarījuma objektīvā

puse. Šāda pieeja nav pretrunā arī ar ECT praksi. Vienmēr būs

nepieciešamība atrisināt neskaidrus jautājumus, piemēroties

mainīgiem apstākļiem, tāpēc ir pieļaujama tiesību normu sīkāka

skaidrošana tiesu spriedumos. Taču tiesību normas izpratnes

attīstībai jāatbilst pārkāpuma būtībai un jābūt paredzamai

(Sk.: Tolstoy Miloslavsky v. The United Kingdom, judgment of

23 June 1995, no 18139/91, para 37 un C.R. v. The United Kingdom,

judgment of 22 November 1995, no 20190/92, para 33).

ECT norāda, ka, ietverot likumā

vispārīga rakstura definīcijas, būs nepieciešams skaidrot to

saturu. Šaubas par definīcijas robežām pašas par sevi attiecīgo

jēdzienu nepadara par neatbilstošu Konvencijas 7. pantam, ja vien

šīs robežas ir pietiekami skaidras vairumā gadījumu. Tiesu

uzdevums ir interpretācijas ceļā kliedēt šīs šaubas, ņemot vērā

ikdienas praksē konstatētās izmaiņas (Sk.: Cantoni v.

France, judgment of 15 November 1996, no 17862/91, para

32).

Tiesa katrā

atsevišķā gadījumā pilnībā atklāj Krimināllikuma blanketās normas

saturu, attiecinot to uz konkrētu noziedzīga nodarījuma

sastāvu.

7.4. Kvalificējot

Pieteikuma iesniedzēja nodarījumu kā kriminālpārkāpumu saskaņā ar

Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, vispārējās

jurisdikcijas tiesa norādīja, ka B.Murāns atstāja suņus pie

veikala durvīm bez uzraudzības, tādā veidā pārkāpjot Dzīvnieku

aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 3. punkta

noteikumus, tas ir, nenodrošināja, lai dzīvnieki netraucētu un

neapdraudētu cilvēkus, un rezultātā tika nodarīts viegls miesas

bojājums cietušajai (sk. lietas materiālu 22.-23. lpp.).

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka noziedzīga nodarījuma

kvalifikācijā bija jāizmanto dzīvnieku turēšanas noteikumi, ar

tiem saprotot nevis Dzīvnieku aizsardzības likumu, bet gan

Ministru kabineta noteikumus, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī

nebija pieņemti.

Šāds Pieteikuma iesniedzēja

arguments nav pamatots. Krimināllikums ir veidots kā vienots

veselums. Tajā iekļauto blanketo normu formulējumos tiek lietots

vienots jēdziens "noteikumu pārkāpšana" (piemēram,