Par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja rakstveida viedoklī papildus

lūdz Satversmes tiesu atzīt Kriminālprocesa likuma 629. panta

piekto daļu par neatbilstošu arī Satversmes 105. pantam un

attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošu no 2016.

gada 25. oktobra.

Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālajā sūdzībā nav

formulējusi prasījumu un sniegusi juridisko pamatojumu par

Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību

Satversmes 105. pantam, un lieta par šādu prasījumu Satversmes

tiesā nav ierosināta. Pieteikuma iesniedzēja rakstveida viedoklī

pēc būtības lūdz Satversmes tiesu paplašināt prasījuma robežas

izskatāmajā lietā.

Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, ka noteiktos gadījumos

tā var paplašināt prasījuma robežas jau ierosinātā lietā (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 19. decembra sprieduma

lietā Nr. 2007-13-03 6. punktu un 2008. gada 17. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 18. punktu). Tomēr, paplašinot

prasījuma robežas, ir jāņem vērā gan Satversmes tiesas procesa

principi, gan lietas procesuālā stadija.

Satversmes tiesā lieta tiek sagatavota izskatīšanai un

izskatīta, ņemot vērā gan konstitucionālajā sūdzībā un lēmumā par

lietas ierosināšanu norādīto prasījumu, gan arī Saeimas atbildes

rakstā ietverto juridisko argumentāciju par šo prasījumu (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 11. decembra sprieduma

lietā Nr. 2006-10-03 16.2. punktu). Saeima ir iesniegusi

atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko

pamatojumu par tādu prasījumu, kāds norādīts konstitucionālajā

sūdzībā un lēmumā par lietas ierosināšanu. Tāpat arī lietā

pieaicinātās personas sniegušas viedokli, ievērojot minēto

prasījumu.

Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzējas rakstveida viedoklī

paustais lūgums par prasījuma robežu paplašināšanu pēc būtības ir

atzīstams par jaunu konstitucionālo sūdzību, uz kuras pamata

Satversmes tiesai visupirms būtu jālemj par lietas ierosināšanu

un tad jāsagatavo lieta izskatīšanai. Tādējādi izskatāmajā lietā

prasījuma robežu paplašināšana lietas izskatīšanas stadijā

neatbilst Satversmes tiesas procesa principiem.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas

lūgums par prasījuma robežu paplašināšanu ir noraidāms.