20. pants

Izskatāmajā lietā tiek salīdzinātas personas, kuras

ir īpašnieces mantai, kurai uzlikts arests un par kuras

noziedzīgo izcelsmi un turpmāko rīcību ar to lemj tiesa (turpmāk

arī - aizskartās mantas īpašnieki) dažādos Kriminālprocesa likumā

regulētos procesos, proti, pamata kriminālprocesā vai sevišķajā

procesā - procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas pauž atšķirīgus

uzskatus par to, vai šīs personas atrodas savstarpēji

salīdzināmos apstākļos. Pieaicinātā persona Tiesībsargs norāda,

ka šīs personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos

apstākļos, jo neatkarīgi no procesa veida tām ir identisks

procesuālais statuss (sk. lietas materiālu 2. sēj. 133. lp.;

sk. arī pieaicinātās personas K. Stradas-Rozenbergas

viedokli lietas materiālu 2. sēj. 147.-148. lp.). Savukārt

Ģenerālprokuratūra uzsver, ka, ņemot vērā procesa par noziedzīgi

iegūtu mantu mērķi un tajā skatāmo jautājumu loku, neesot

pamatoti šo procesu salīdzināt ar pamata kriminālprocesu (sk.

lietas materiālu 3. sēj. 17. lp.). Šādam uzskatam pievienojas

arī J. Stukāns, kas norāda, ka, ņemot vērā tiesas procesu saturu,

būtību un tiesas kompetenci, nebūtu pieļaujams šos procesus

savstarpēji salīdzināt (sk. lietas materiālu 2. sēj. 151.

lp.).

Tāpēc, lai noskaidrotu, vai šīs personas atrodas savstarpēji

salīdzināmos apstākļos, Satversmes tiesai ir jāizvērtē sevišķā

procesa - procesa par noziedzīgi iegūtu mantu - būtība un

mērķis.

20.1. Kriminālprocesā vienlaikus ar jautājumiem par

personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā var būt

nepieciešams risināt jautājumus, kas var skart personas īpašuma

tiesības vai mantiskās intereses. Tomēr noziedzīgu nodarījumu

izmeklēšana nereti ir sarežģīts un ilgstošs process, kurā vajag

lemt par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un par turpmāko

rīcību ar šo mantu, negaidot galīgo nolēmumu kriminālprocesā.

Tāpēc Kriminālprocesa likumā ir paredzēts, ka mantiskie jautājumi

var tikt risināti ne tikai pamata kriminālprocesā, bet arī

procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir viens no sevišķā

procesa veidiem kriminālprocesā (sk. Satversmes tiesas 2017.

gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 11. punktu).

Mantisko jautājumu risināšana šā procesa ietvaros nozīmē, ka šie

jautājumi tiek risināti atsevišķa patstāvīga procesa ietvaros

(sk. pieaicinātās personas K. Stradas-Rozenbergas viedokli

lietas materiālu 2. sēj. 144. lp.). Šis process ir vērsts

tikai uz kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu atrisināšanu.

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu netiek noskaidrota personas

vaina, bet gan tiek lemts par mantas noziedzīgo izcelsmi vai

saistību ar noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2017.

gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu).

Arī Saeima un pieaicinātās personas uzsver, ka šis process ir

vērsts uz konkrēta fakta noskaidrošanu un tā mērķis nav atzīt

personu par vainīgu konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

(sk., piemēram, pieaicinātās personas Tieslietu ministrijas

viedokli lietas materiālu 2. sēj. 130. lp.). Tādējādi procesā

par noziedzīgi iegūtu mantu tiesas kompetencē ir tikai viens no

tiem jautājumiem, kurus skata un vērtē tiesa pamata

kriminālprocesā, citstarp lemjot par kādas personas vainu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/42/ES (2014.

gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu

iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 4. panta 2. punkts

noteic, ka vismaz tad, ja tas nav iespējams aizdomās turētās vai

apsūdzētās personas slimības vai bēguļošanas dēļ, dalībvalstis

veic nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj konfiscēt nozieguma rīkus

un noziedzīgi iegūtus līdzekļus gadījumos, kad ir ierosināta

krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kas var būt par pamatu

ekonomiska labuma tiešai vai netiešai ieguvei, un šādā

kriminālprocesā varētu pieņemt notiesājošu spriedumu, ja aizdomās

turētā vai apsūdzētā persona būtu varējusi stāties tiesas

priekšā. Arī Finanšu darījumu darba grupas [The Financial

Action Task Force (FATF)], kas izstrādā un sekmē politiskās

nostādnes, tai skaitā pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, 4. rekomendācijā

"Konfiskācija un pagaidu pasākumi" norādīts, ka valstīm

ir jāapsver iespēja noteikt pasākumus, ar kuriem noziedzīgi

iegūtus līdzekļus vai nozieguma izdarīšanas rīkus var konfiscēt,

nepieņemot notiesājošu spriedumu krimināllietā (konfiskācija bez

notiesājoša sprieduma).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka process par noziedzīgi iegūtu

mantu uzskatāms par izņēmumu no pamata kriminālprocesa (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr.

2016-13-01 11. punktu). Šis process var tikt uzsākts tikai

tad, ja pastāv Kriminālprocesa likuma 626. pantā minētie

nosacījumi. Turklāt šajā procesā mantiskie jautājumi tiek izlemti

galīgi. Ja pirmstiesas kriminālprocesā ir bijis process par

noziedzīgi iegūtu mantu un tā ietvaros tiesa ir atzinusi mantu

par noziedzīgi iegūtu, tad tiesa pamata kriminālprocesā vairs

nelemj par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu (sk. pieaicinātās

personas Ģenerālprokuratūras viedokli lietas materiālu 3. sēj.

17. lp.). Tas ir viens no veidiem, kādos galīgi tiek izlemts

jautājums par noziedzīgi iegūtu mantu (sk. pieaicinātās

personas K. Stradas-Rozenbergas viedokli lietas materiālu 2. sēj.

144. lp.).

Tātad process par noziedzīgi iegūtu

mantu ir atsevišķs un nošķirts process, kura ietvaros tiesa vērtē

tikai vienu lietā radušos jautājumu - mantisko jautājumu.

20.2. Likumdevēja mērķis, izdalot mantisko jautājumu

vērtēšanu sevišķā procesā, ir nodrošināt savlaicīgu un uz procesa

ekonomijas interesēm vērstu kriminālprocesā radušos mantisko

jautājumu atrisināšanu (sk. arī Satversmes tiesas 2016. gada

23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Procesā

par noziedzīgi iegūtu mantu ir jānodrošina sabiedrības interese

par efektīvu kriminālprocesa norisi un citu personu tiesību

aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija

sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 14.2. punktu). Šāda procesa

izdalīšana ir saistīta arī ar nepieciešamību nodrošināt personas

tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tāpēc

process par noziedzīgi iegūtu mantu tiek izdalīts tieši

pirmstiesas kriminālprocesa laikā.

Ņemot vērā to, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir

izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata

kriminālprocesā, šādam procesam var būt atšķirīgi noteikumi, kas

vērsti uz ātru un efektīvu tā mērķa sasniegšanu. Saeima norāda,

ka, ņemot vērā procesā izskatāmo jautājumu ierobežotību, kā arī

to, ka process ir radīts iespējami ātrākai un efektīvākai minēto

jautājumu atrisināšanai, likumdevējs ir izšķīries noteikt šādu

jautājumu izskatīšanu divās instancēs (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 126. lp.). Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta

trešās daļas otrajā teikumā ietvertais regulējums ir viens no

līdzekļiem, ar kuriem tiek panākta mantisko jautājumu ātra un

efektīva atrisināšana.

Likumdevējam demokrātiskā tiesiskā valstī, pieņemot

procesuālos likumus, ir rīcības brīvība gan noteikt attiecīgos

procesos skatāmo lietu kategorijas, gan arī lemt par dažādu

kategoriju lietu izskatīšanas kārtību. Tāpat likumdevējam ir

tiesības noteikt pamattiesībām atbilstošu lietu izskatīšanas,

tostarp nolēmumu pārsūdzēšanas, kārtību (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr.

2010-01-01 17. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no

vispārējiem tiesību principiem un Satversmes neizriet valsts

pienākums ikvienas kategorijas lietai paredzēt pārsūdzību

kasācijas instances tiesā (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 17. punktu

un 2013. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2013-02-01 11.

punktu).

Kasācijas instance pilda īpašu funkciju, un tai ir publiski

tiesisks raksturs, kas vērsts uz tiesību normu vienveidīgu

piemērošanu un iztulkošanu visā valstī (sk. Satversmes tiesas

2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu

daļas 2.1. punktu). Kasācijas instancē tiek skatīti jautājumi

par materiālo un procesuālo tiesību normu interpretāciju (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr.

2007-22-01 18.1. punktu). Izskatāmajā lietā Satversmes 91.

panta pirmais teikums ir jāvērtē kopsakarā ar vispārējiem tiesību

principiem, tai skaitā tiesiskuma un taisnīgas tiesas principiem,

kuru tvērumā neietilpst personas subjektīvās tiesības ikvienas

kategorijas lietu pārsūdzēt kasācijas instancē.

Lai arī personas mantiskie jautājumi var tikt risināti gan

procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, gan pamata kriminālprocesā,

ir jāatzīst, ka, ņemot vērā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu

atšķirīgo būtību un mērķi, nav pamata abus šos procesus

salīdzināt. Aplūkojot Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās

daļas otro teikumu kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma

regulējumu, secināms, ka personas atrodas atšķirīgos un

savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Izskatāmajā lietā no

Satversmes 91. panta pirmā teikuma neizriet likumdevēja pienākums

paredzēt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos

un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos.

Tā kā personas neatrodas vienādos un

savstarpēji salīdzināmos apstākļos, Kriminālprocesa likuma 631.

panta trešās daļas otrais teikums atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: