19. pants

Lietas dalībnieki pauž viedokli, ka vienādos un

savstarpēji salīdzināmos apstākļos atrodas tāds aizskartais

mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, kā viena no ar

mantu saistītajām personām sevišķajā procesā - procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu - un aizskartais mantas īpašnieks, kura

mantai uzlikts arests, pamata kriminālprocesā.

Satversmes tiesa norādījusi, ka divas situācijas nekad nav

pilnīgi identiskas. Salīdzināšanai jāizvēlas tāda situācija,

kurai ir viena vai vairākas ar pārbaudāmo situāciju kopīgas

pazīmes (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 4.

janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7. punktu).

Vērtējot, vai vienlīdzīgas attieksmes princips tiek ievērots,

noteicošais ir tas, vai vairākas personas vieno kopīga un būtiska

tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu, vai un kuras personas

atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams

noteikt galveno šīs personas vienojošo pazīmi (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr.

2015-10-01 17. punktu).

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek lemts par

Kriminālprocesa likuma 628. pantā minēto ar mantu saistīto

personu īpašuma tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23.

maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Pieteikuma

iesniedzēja ir īpašniece mantai, kurai ir uzlikts arests, lai

vēlāk varētu tikt veikta mantas konfiskācija sevišķajā procesā -

procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Savukārt Kriminālprocesa

likuma 111.1 pants ietver aizskarto mantas īpašnieku,

kura mantai uzlikts arests, kā pamata kriminālprocesa dalībnieku,

kura tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas.

No minētā izriet, ka būtiskākā personas vienojošā pazīme ir

mantas īpašnieku ierobežotās tiesības rīkoties ar mantu, par

kuras noziedzīgo izcelsmi un turpmāko rīcību ar to lemj

tiesa.

Tomēr viena kopīga pazīme pati par sevi ne vienmēr var kalpot

par pietiekamu argumentu, lai konstatētu, ka personas atrodas

vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Satversmes tiesai

ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas

liecinātu, ka personas neatrodas vienādos un savstarpēji

salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013.

gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-14-03 17.2. punktu un

2017. gada 6. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2016-10-01 16. punktu). Tāpēc Satversmes tiesai, vērtējot

tiesību normas atbilstību Satversmes 91. pantā ietvertajam

vienlīdzības principam, ir jākonstatē ne tikai kopīgas pazīmes

esība, bet arī tas, vai apstākļi, kādos atrodas personas, ir

vienādi un savstarpēji salīdzināmi.

Līdz ar to Satversmes tiesai

jānoskaidro, vai personas atrodas vienādos un savstarpēji

salīdzināmos apstākļos.