JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Par kultūras pieminekļu aizsardzībuPirmā nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

4. pantsAizliegums izvest kultūras pieminekļus un ievest nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-08-15

Likuma teksts

4. pants - 8. pantsViss likums

Aizliegums izvest kultūras pieminekļus un ievest nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus

1Kultūras pieminekļus, tai skaitā senlietas, kuras saskaņā ar šā likuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem pieder Latvijas valstij, ir aizliegts izvest ārpus Latvijas Republikas. Kultūras pieminekļu, tai skaitā senlietu, kuras saskaņā ar šā likuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem pieder Latvijas valstij, pagaidu izvešana iespējama tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Par atļaujas izsniegšanu kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, kā arī valsts nodevas atvieglojumus un atbrīvojumus no tās nosaka Ministru kabinets. Aizliegts izvest no Latvijas Republikas un ievest Latvijas Republikā nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus.

Valsts pārvalde kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā

1Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets, un to realizē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktās kompetences ietvaros Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdod vispārīgus administratīvos aktus — norādījumus — par katra atsevišķa kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu par valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem, bet pašvaldības — par vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem. Šie administratīvie akti — norādījumi — ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam). Norādījumi tiek publicēti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā un ir pieejami bez maksas. Ministru kabinets izdod kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumu s. (Ceturtā daļa izslēgta ar 31.03.2022 . likumu) Pašvaldību administratīvajās teritorijās, kurās vietējās nozīmes kultūras pieminekļu skaits pārsniedz 300 objektus, ir jānodrošina pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveide.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes reģionālās nodaļas

1Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kultūras pieminekļu uzraudzības un kontroles nodrošināšanai izveido Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes reģionālās nodaļas, kuru inspektori ir tieši pakļauti Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei un darbojas saskaņā ar reglamentu.

Īpašuma tiesības uz kultūras pieminekļiem

1Kultūras pieminekļi Latvijas Republikā var būt valsts, pašvaldību, citu publisku personu, kā arī privātpersonu īpašumā. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekli. Šādu atzīmi var izdarīt arī uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lūguma pamata. Ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes iesnieguma saņemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību reģistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus zemesgrāmatu nodaļām iesniedz attiecīgā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes reģionālā nodaļa. Arheoloģiskās senvietās, kas ieguvušas valsts aizsargājama vai jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu, kā arī to aizsardzības zonās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) ir valsts aizsardzībā un pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji. Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013.gada 30.martam persona ir paziņojusi Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, kā arī uz senlietām, kuru likumīgu izcelsmi persona ir pierādījusi pēc 2013. gada 30. marta un saņēmusi par to Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstveida apliecinājumu.

Darījumi ar kultūras pieminekļiem

1Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kārtību, kādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieņem attiecīgo lēmumu, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets. Aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt vai apvienot zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. Valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Aizliegts atsavināt, glabāt vai pārsūtīt nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus.

Uzņēmuma atsauce

Izmanto pantu kā pārvaldības vai darījuma kontrolsarakstu

Komerctiesību pantos svarīgi ir lēmuma pieņēmējs, procedūra, balsojums, termiņš un pierādījums, ka darbība veikta pareizi.

PienākumsAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.

Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓