JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Par Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plānu līdz 2035. gadamFinansējums

6. pants

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-05-18

Likuma teksts

6. pants - 8. pantsViss likums

1Attēls. Nozīmīgāko rūpniecības nozaru daļa no kopējā enerģijas galapatēriņa. (CSP dati)

2Kokrūpniecības nozare ir absolūti dominējošā nozare enerģijas patēriņā, veidojot 57, 5% no kopējā patēriņa, kas ir redzams arī no 6.attēla, kokrūpniecībai sastādot lielāko daļu no saražotās pievienotās vērtības.

3Energointensitāte raksturo enerģijas patēriņu produkta vai pakalpojuma ražošanai- statistikas un salīdzināšanas nolūkos energointensitāti mēra, izsakot, cik daudz energoresursi tiek patērēti, lai saražotu noteiktu pievienoto vērtību. Jo mazāka energointensitāte, jo labāk. Latvijā ir augstāki energointensitātes rādītāji nekā citās ES valstīs. Īpaši liela atšķirība vērojama tieši koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā Latvijā vidēji patērē 3 reizes vairāk energoresursus nekā citās ES valstīs, lai saražotu tādu pašu pievienoto vērtību. Šeit lielāko problēmu rada nevis energoefektivitāte, bet gan tieši zema pievienotā vērtība. Respektīvi Latvijā netiek pietiekami ražoti koksnes izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, 2022. gadā vairāk nekā 50% no koksnes izstrādājumu eksporta veidoja kurināmā koksne, apaļkoki un zāģmateriāli. Kurināmās koksnes īpatsvars koksnes produktu eksporta portfelī veido arvien lielāku īpatsvaru. Savukārt sarežģītāku produktu produktu ar augstāku pievienoto vērtību un zināšanu un prasmju ietilpību, eksporta izaugsme iepaliek.

1Attēls. Apstrādes rūpniecības energointensitātes vidējais salīdzinājums Latvijā un ES (Avots: Odyssee datu bāze)

2Latvijas apstrādes rūpniecības energoefektivitāte ir zemāka nekā vidēji ES. Tas norāda, ka Latvijas rūpniecībā nepieciešams vairāk enerģijas uz vienu saražotās produkcijas euro, salīdzinot ar vidējo ES.

1Attēls. Rūpniecības bruto energoefektivitātes indekss salīdzinājums Latvijā un ES (Avots: Odyssee datu bāze)

2Energoefektivitātes indekss atspoguļo jo augstāks ir indekss, jo efektīvāk rūpniecības nozare izmanto enerģiju. Latvijas rūpniecības sektorā ir ievērojami zemāks energoefektivitāte līmenis kā vidēji ES, jo, kā jau iepriekš minēts, Latvijā dominējošā rūpniecības nozare ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kas pati par sevi ir energoietilpīga. Tā kā šī nozare prasa daudz enerģijas, kopējā energoefektivitāte ir zemāka nekā nozarēs, kuras ražo produkciju ar mazāku enerģijas patēriņu. Vēl ietekmējoši faktori ir novecojusi tehnoloģija, aprīkojums u.c. Latvijas uzņēmumi līdz šim lielākoties īstenojuši uzlabojumus, kas neprasa vērienīgas investīcijas, piemēram, mainījuši apgaismojumu. Tomēr, jaunas un modernas iekārtas prasa investīcijas, un nopietni energoefektivitātes uzlabojumi lieliem ražošanas uzņēmumiem atmaksājas lēnāk.

3Atbilstoši NEKP mērķa scenārijam kas sasniedz 2030. gada mērķus, bet neparedz papildus pasākumus pēc 2030. gada, FEI zinātnieki modelēja rūpniecības sektora attīstību.

Patērētāja solis

Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība

Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.

AtsauceAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.