Par Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plānu līdz 2035. gadam

1Attēls. Nozīmīgāko rūpniecības nozaru daļa no kopējā enerģijas galapatēriņa. (CSP dati)

2Kokrūpniecības nozare ir absolūti dominējošā nozare enerģijas patēriņā, veidojot 57, 5% no kopējā patēriņa, kas ir redzams arī no 6.attēla, kokrūpniecībai sastādot lielāko daļu no saražotās pievienotās vērtības.

3Energointensitāte raksturo enerģijas patēriņu produkta vai pakalpojuma ražošanai- statistikas un salīdzināšanas nolūkos energointensitāti mēra, izsakot, cik daudz energoresursi tiek patērēti, lai saražotu noteiktu pievienoto vērtību. Jo mazāka energointensitāte, jo labāk. Latvijā ir augstāki energointensitātes rādītāji nekā citās ES valstīs. Īpaši liela atšķirība vērojama tieši koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā Latvijā vidēji patērē 3 reizes vairāk energoresursus nekā citās ES valstīs, lai saražotu tādu pašu pievienoto vērtību. Šeit lielāko problēmu rada nevis energoefektivitāte, bet gan tieši zema pievienotā vērtība. Respektīvi Latvijā netiek pietiekami ražoti koksnes izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, 2022. gadā vairāk nekā 50% no koksnes izstrādājumu eksporta veidoja kurināmā koksne, apaļkoki un zāģmateriāli. Kurināmās koksnes īpatsvars koksnes produktu eksporta portfelī veido arvien lielāku īpatsvaru. Savukārt sarežģītāku produktu produktu ar augstāku pievienoto vērtību un zināšanu un prasmju ietilpību, eksporta izaugsme iepaliek.

1Attēls. Apstrādes rūpniecības energointensitātes vidējais salīdzinājums Latvijā un ES (Avots: Odyssee datu bāze)

2Latvijas apstrādes rūpniecības energoefektivitāte ir zemāka nekā vidēji ES. Tas norāda, ka Latvijas rūpniecībā nepieciešams vairāk enerģijas uz vienu saražotās produkcijas euro, salīdzinot ar vidējo ES.

1Attēls. Rūpniecības bruto energoefektivitātes indekss salīdzinājums Latvijā un ES (Avots: Odyssee datu bāze)

2Energoefektivitātes indekss atspoguļo jo augstāks ir indekss, jo efektīvāk rūpniecības nozare izmanto enerģiju. Latvijas rūpniecības sektorā ir ievērojami zemāks energoefektivitāte līmenis kā vidēji ES, jo, kā jau iepriekš minēts, Latvijā dominējošā rūpniecības nozare ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kas pati par sevi ir energoietilpīga. Tā kā šī nozare prasa daudz enerģijas, kopējā energoefektivitāte ir zemāka nekā nozarēs, kuras ražo produkciju ar mazāku enerģijas patēriņu. Vēl ietekmējoši faktori ir novecojusi tehnoloģija, aprīkojums u.c. Latvijas uzņēmumi līdz šim lielākoties īstenojuši uzlabojumus, kas neprasa vērienīgas investīcijas, piemēram, mainījuši apgaismojumu. Tomēr, jaunas un modernas iekārtas prasa investīcijas, un nopietni energoefektivitātes uzlabojumi lieliem ražošanas uzņēmumiem atmaksājas lēnāk.

3Atbilstoši NEKP mērķa scenārijam kas sasniedz 2030. gada mērķus, bet neparedz papildus pasākumus pēc 2030. gada, FEI zinātnieki modelēja rūpniecības sektora attīstību.

1Attēls. Rūpniecības un būvniecības enerģijas gala patēriņa prognoze NEKP mērķa scenārijā

2Prognozējams, ka kopējais energoresursu patēriņš samazināsies (no 36.5 PJ 2020. gadā līdz 34.6 PJ 2050. gadā). Lielāko īpatsvaru enerģijas bilancē veido biomasa, kas prognozējami augs no 16.13 PJ 2020. gadā līdz 24. 16 PJ 2050. gadā jeb aptuveni 50%. Cietā fosilā kurināmā daudzums enerģijas gala patēriņā būvniecībā varētu sarukt par gandrīz 83% līdz 2050. gadam, tāpat arī dabasgāze un centralizētā siltumapgāde (respektīvi 83% un 81%). Elektroenerģijas patēriņš līdz 2050. gadam pieaugs par 21.5%, enerģijas ietaupījums 2050. gadā 6.2 PJ, salīdzinot ar 2020.g.

3Vienlaikus EM izstrādātais Informatīvais ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību30 paredz ambiciozāku ekonomikas attīstību, tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar zinātniekiem strādās pie šo prognožu savstarpējas harmonizācijas.

4Ņemot vērā apkopoto informāciju, esošajā rūpniecībā pāreja uz AER nav galvenais izaicinājums, bet būtiski ir uzlabot energoefektivitāti. Kokrūpniecības nozares pārstāvji ir norādījuši uz nepieciešamību atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanu.

5Esošajā rūpniecībā šobrīd rūpnieciskajos procesos nav identificēta nepieciešamība pēc ūdeņraža, bet nepieciešams turpināt izvērtējumu ūdeņraža lomai rūpniecības un smagā transporta zaļināšanā.

62.1.3. Riski

7Ekonomiskie riski:

82.1.3.1. Augstas investīciju izmaksas modernām tehnoloģijām un iekārtām, kas nepieciešamas energoefektivitātes uzlabošanai un ražošanas elektrifikācijai, var radīt būtisku finansiālu slogu uzņēmumiem, īpaši tajās nozarēs, kur dominē zemas pievienotās vērtības produkti un ir ierobežotas iespējas pārorientēties uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu. Šāds slogs var ietekmēt uzņēmumu likviditāti, investīciju spēju un elastību krīžu laikā, neskatoties uz potenciālajiem ilgtermiņa ieguvumiem no zemāka enerģijas patēriņa un emisiju izmaksām.

92.1.3.2. Augstāka elektroenerģijas cena rūpniecības sektorā var kavēt elektrifikāciju un konkurētspēju salīdzinājumā ar reģioniem ārpus ES, piemēram, ASV, kur elektroenerģijas cenas ir zemākas.

102.1.3.3. Finansējuma trūkums var palēnināt pāreju uz zaļākām tehnoloģijām.

11Tehnoloģiskie riski:

122.1.3.4. Jaunu energoefektīvu tehnoloģiju (piemēram, modernu kompresoru, sūkņu, ventilācijas sistēmu vai AER iekārtu) integrēšana esošajās ražošanas sistēmās var radīt tehniskas nesaderības. Daudzos Latvijas rūpniecības uzņēmumos tiek izmantotas novecojušas iekārtas, kas nav paredzētas darbam ar jaunākajām tehnoloģijām.

132.1.3.5. Ierobežota pieredze un zināšanas par modernu risinājumu ieviešanu, kā arī administratīvie šķēršļi).

14Politiskie un regulējošie riski:

152.1.3.6. Nesaskaņota vai nepietiekami elastīga valsts politika var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un bremzēt investīcijas AER un energoefektivitātē.

162.1.3.7. Mainīgas politiskās prioritātes var aizkavēt atbalsta programmas, rūpniecības uzņēmumiem, kas vēlas ieviest AER vai energoefektīvas tehnoloģijas. Tas var samazināt investīciju vēlmi, jo uzņēmumi baidās no neparedzamām izmaiņām.

172.1.3.8. Biomasas resursu pieejamība un iespējamā negatīvā ietekme uz ZIZIMM bilanci un SEG mērķu sasniegšanu.

18Sociālie un tirgus riski:

192.1.3.9. Eksporta tirgus svārstības, jo zemas pievienotās vērtības produkti (piemēram, kurināmā koksne) var zaudēt konkurētspēju, ja globālais pieprasījums pārorientējas uz augstākas pievienotās vērtības precēm.

202.1.3.10. Ierobežota kvalificēta darbaspēka pieejamība darbam ar modernām un neto nulles emisiju tehnoloģijām.

212.2. Mērķi

222.2.1. Samazināt energointensitāti: Līdz 2030. gadam samazināt rūpniecības energointensitāti par 20% salīdzinājumā ar 2022. gadu, palielinot augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru.

232.2.2. Palielināt AER īpatsvaru rūpniecībā: Līdz 2030. gadam panākt, ka AER atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķa scenārijam veido vismaz 78.1% no rūpniecības enerģijas gala patēriņa31 (atbilstoši Atjaunīgās enerģijas direktīvas (ES) 2023/2413 tvērumam un metodoloģijai AER īpatsvaram rūpniecībā 2030.gadā jābūt 73,1%.).

242.2.3. Veicināt elektrifikāciju: Līdz 2050. gadam palielināt elektroenerģijas īpatsvaru rūpniecības sektorā par 30% salīdzinājumā ar 2022. gadu.

252.2.4. Samazināt SEG emisijas rūpniecības sektorā.

262.2.5. Veicināt vietējo ūdeņraža izmantošanu: Nodrošināt, ka RFNBO 2030. gadā sastāda 42% no ūdeņraža, kas izmantots enerģētikas un neenerģētikas mērķiem rūpniecības sektorā, bet 2035. gadā 60%.

272.3. Rīcības virzieni

28Mērķis 2.3.1. Samazināt energointensitāti:

292.3.1.1. Veicināt uzņēmumu energoauditus un energopārvaldības sistēmu ieviešanu rūpniecības sektorā, kā arī procesu optimizāciju un automatizāciju.

302.3.1.2. Modernizēt ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, lai samazinātu enerģijas patēriņu uz saražoto vienību.

31Mērķis 2.3.2. Palielināt AER īpatsvaru rūpniecības enerģijas gala patēriņā:

322.3.2.1. Turpināt ilgtspējīgas biomasas izmantošanu ņemot vērā Latvijas ZIZIMM mērķus un ES dabas atjaunošanas regulas prasības, prioritāri izmantojot blakusproduktus un atliekas un nepasliktinot meža oglekļa krājumus, kā arī veicināt citu AER (piemēram, saules un vēja enerģijas) plašāku pielietojumu.

33Mērķis 2.3.3. Veicināt elektrifikāciju:

342.3.3.1. Aizstāt fosilo kurināmo tehnoloģijas ar elektriskām alternatīvām (piemēram, siltumsūkņi, elektriskās krāsnis).

352.3.3.2. Veicināt pieejamu un konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu rūpniecībai.

36Mērķis 2.3.4. Samazināt SEG emisijas rūpniecības sektorā:

372.3.4.1. Īstenot SEG samazināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas tieši ietekmē emisiju apjomu.

382.3.4.2. Atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu.

39Mērķis 2.3.5. Veicināt vietējo ūdeņraža izmantošanu:

402.3.5.1. Identificēt potenciālās vietējā ūdeņraža un tā atvasinājumu izmantošanas iespējas rūpniecībā enerģētiskos un neenerģētiskos procesos.

412.3.5.2. Nodrošināt sasaisti vietējā ūdeņraža ražošanai un patēriņam un veicināt nepieciešamos transportēšanas risinājumus

422.4. Pasākumi

43Pasākumi, kas attiecināmi uz visiem 2.3. sadaļas rīcības virzieniem.

442.4.1. EM, izmantojot esošos sadarbības mehānismus ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, izstrādāt nepieciešamās nākotnes atbalsta programmas rūpniecības zaļināšanai, NEKP mērķu sasniegšanā rūpniecības sektorā, kā arī regulatīvu un neregulatīvu šķēršļu identificēšanai.

452.4.2. Atbilstoši komersantu identificētajām problēmām, EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām sagatavot nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas, kas novērš administratīvos šķēršļus un veicina rūpniecības zaļināšanu.

462.4.3. Primāri, izmantojot ES finansējumu, EM sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām un uzņēmēju organizācijām nodrošināt atbalstu (granti un finanšu instrumenti), kas atbalsta, Latvijā ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu ražošanas procesu modernizāciju, nodrošinot prioritāru atbalstu projektiem atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes uzlabošanas, ūdeņraža tehnoloģiju un elektrifikācijas jomās, un atbalstot to pilota risinājumu ieviešanu, pirmo soļu veikšanai un tehnoloģiju aprobācijai mazākā mērogā.

472.4.4. Veicināt uzņēmumu energoauditu un energopārvaldības sistēmu ieviešanu rūpniecības sektorā, kā arī procesu optimizāciju un automatizāciju.

482.4.4.1. EM energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmās uzņēmumiem paredzēt, ka uzņēmumiem, kuriem likumdošana nenosaka obligātas prasības uzņēmumu energoauditu un energopārvaldības sistēmu ieviešanai, atbalsta programmas ietvaros papildus izmaksām par īstenoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanu attiecināmajās izmaksās tiek iekļautas veikto uzņēmumu energoauditu izmaksas un izmaksas par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, kā arī iespēju sniegt tiem tehnisko atbalstu.

492.4.4.2. EM veicināt, lai sertificēta energopārvaldības sistēma atbilstoši ISO 50001 standartam un publisku enerģijas ietaupījumu atskaiti būtu priekšrocības finansējuma piesaistē.

502.4.4.3. EM sadarbībā ar LIAA veicināt, lai pārnestu pierādītas tehnoloģijas no pilotprojektiem uz plašu ieviešanu, izveidojot akseleratora programmu lielākajām rūpniecības nozarēm izstrādājot standartizētus automatizācijas moduļus un izveidojot atbalsta programmu to ieviešanai.

512.4.5. Modernizēt ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, lai samazinātu enerģijas patēriņu uz saražoto vienību.

522.4.5.1. EM izstrādāt tehnoloģiju modernizācijas "zaļais aizdevums" valsts atbalsta programmu.

532.4.5.2. EM sadarbībā ar iesaistītajām nozarēm izstrādā un ieteikumus par minimālo energoefektivitātes līmeni uz vienību piecās prioritārajās apakšnozarēs (metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas pārstrāde, ķīmija, būvmateriāli).

542.4.6. Turpināt ilgtspējīgas biomasas izmantošanu un veicināt citu AER (piemēram, saules un vēja enerģijas) plašāku pielietojumu.

552.4.6.1. EM, KEM un SM savas kompetences ietvaros veicināt modernās biomasas degvielas un citu atjaunīgo degvielu (moderno biodegvielu un RFNBO) ražošanas projektu attīstību, piedāvājot finansiālu atbalstu un vienkāršojot atļauju izsniegšanu.

562.4.6.2. EM attīstīt efektīvus atbalsta risinājumus pilotprojektu realizācijai saules paneļu, vēja turbīnu un enerģijas uzkrājošo tehnoloģiju uzstādīšanai rūpniecības objektos.

572.4.7 Aizstāt fosilo kurināmo tehnoloģijas ar elektriskām alternatīvām (piemēram, siltumsūkņi, elektriskās krāsnis).

582.4.7.1. EM koordinācijā ar FM un KEM izvērtēt un sniegt priekšlikumus mehānismiem ar mērķi radīt atbalsta pasākumus elektroenerģijas izmaksu samazinājumam energointensīvajiem uzņēmumiem.

592.4.7.2. EM izstrādāt atbalsta programmas un finansēšanas mehānismus elektrisko tehnoloģiju ieviešanas atbalstam.

602.4.8. Īstenot SEG samazināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas tieši ietekmē emisiju apjomu.

612.4.8.1. Pilnībā izbeigt cietā fosilā kurināmā izmantošanu un samazināt dabasgāzes patēriņu, pārejot uz AER, elektrifikāciju un bezemisiju alternatīvajām degvielām.

622.4.8.2. EM sadarbībā ar KEM piedāvāt oglekļa emisiju samazināšanas stimulus.

632.4.9 Atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu.

642.4.9.1. EM sadarbībā ar KEM atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu ar regulējuma maiņu, atbalsta mehānismiem un sadarbības modeļu izstrādi, īstenot pilotprojektus un demonstrācijas projektus šajā jomā.

652.4.10. Identificēt potenciālās vietējā ūdeņraža un tā atvasinājumu izmantošanas iespējas rūpniecībā enerģētiskos un neenerģētiskos procesos.

662.4.10.1. EM sadarbībā ar LIAA novērtēt zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu iespējas esošās rūpniecības dekarbonizācijā un veicināt pilotprojektu izveidi, lai veicinātu ūdeņraža patēriņa mērķa sasniegšanu rūpniecības sektorā

672.4.10.2. EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām izvērtēt zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu iespējamo pielietojumu smagā transporta un bezceļu transporta zaļināšanā, rūpniecības, lauksaimniecības un mežrūpniecības sektoros.

682.4.11. Nodrošināt sasaisti vietējā ūdeņraža ražošanai un patēriņam un veicināt nepieciešamos transportēšanas risinājumus

692.4.11.1. EM izvērtēt un, kur nepieciešams, attīstīt atbalsta pasākumu kompleksu pilota risinājumu ieviešanu pirmo soļu veikšanai un tehnoloģiju aprobācijai mazākā (mazāki riski) mērogā industriālās ražošanas dekarbonizācijā, piemēram stikla šķiedras, saplākšņa, ģipškartona ražošanā.

702.5. Panākumu faktori

712.5.1. Finansējuma pieejamība: ES fondu, valsts budžeta un privāto investīciju efektīva 2. nodaļā minētajiem pasākumiem, tajā skaitā tehnoloģiju modernizācijai un AER integrācijai.

722.5.2. Skaidra un stabila regulējošā vide, kas atbalsta elektrifikāciju, bezemisiju alternatīvo degvielu izmantošanu un energoefektivitāti (piemēram, nodokļu un tarifu reforma).

732.5.3. Aktīva valsts un pašvaldību institūciju sadarbība ar rūpniecības asociāciju, lai identificētu praktiskus risinājumus un veicinātu tehnoloģiju ieviešanu.

742.5.4. Uzlabota sabiedrības izpratne par zaļās pārejas ekonomiskajiem un vides ieguvumiem.

752.5.5. Enerģētikas politika ir nodrošinājusi, lai tīklā elektroenerģija būtu ar zemu emisiju intensitāti kgCOe/kWh vai arī ar atbilstošu AER jaudu piesātinājumu lai radītu priekšnosacījumus RFNBO (nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas degvielas), u.c. produktu ražošanai kuri kvalificētos kā "zaļi" sertificējami.

762.6. Rezultatīvie rādītāji

772.6.1. Sasniegt šī ziņojuma mērķu sadaļā noteiktos skaitliskos rādītājus, atbilstoši NEKP uzstādījumam.

782.6.2. Investīcijas: Energoefektivitātes uzlabošanas un AER projektos kumulatīvais investēto līdzekļu apjoms sasniedz vismaz 500 miljonus euro līdz 2030. gadam, ņemot vērā šobrīd LIAA izvērtēto projektu apjomu.

1Attēls. Ūdeņraža ekosistēma un vērtību ķēde (Avots IRENA)

23.1. Esošās situācijas raksturojums

33.1.1. Globālās tendences

4Ūdeņradis ir būtisks elements globālajos centienos samazināt SEG emisijas un panākt klimatneitralitāti. IRENA veic pētījumus un sniedz rekomendācijas par ūdeņraža izmantošanas iespējām dažādās nozarēs, vienlaikus veicinot starptautisko sadarbību ūdeņraža vērtības ķēdes attīstībā. Arī IEA aktīvi strādā pie politikas rekomendāciju izstrādes, ūdeņraža tehnoloģiju tirgus analīzes un inovāciju atbalsta. Šo organizāciju darbs nodrošina zinātnisku pamatojumu un starptautiskus standartus, kas ļauj saskaņot nacionālos un reģionālos ūdeņraža attīstības plānus.

5Zaļais ūdeņradis, ko ražo, veicot ūdens elektrolīzi, izmantojot atjaunīgos enerģijas avotus, piemēram, vēja, saules vai ūdens enerģiju, ir kļuvis par vienu no galvenajām komponentēm globālajā pārejā uz neto nulles ekonomiku. Tā kā zaļais ūdeņradis ir nulles emisiju enerģijas nesējs, tam ir potenciāls dekarbonizēt nozares, kurās tieša elektrifikācija ir problemātiska, piemēram, smago rūpniecību, tālsatiksmes transportu un enerģijas uzglabāšanu. Atkarībā no izmantotā ražošanas veida ūdeņradim tiek piešķirti dažādi krāsu nosaukumi (sk. 1.Tabulu).

1Valsts kvalitātes infrastruktūras ekosistēmas novērtējums;

1Kvalitatīvas infrastruktūras attīstības rīcības plāns.

2IEA regulāri publicē ziņojumus, kas ietver enerģētikas sektora transformācijas ilgtermiņa analīzi un politikas rekomendācijas. Viens no vadošajiem dokumentiem, "World Energy Outlook 2022" jeb "Pasaules enerģētikas apskats 2022", aplūko globālās enerģētikas sistēmas attīstības scenārijus, izceļot nepieciešamību pēc stratēģiskas enerģētikas politikas plānošanas un investīciju palielināšanas tīrās enerģijas tehnoloģijās. Ziņojumā uzsvērts, ka, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus un nodrošinātu stabilu pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, nepieciešams trīskāršot ieguldījumus atjaunīgajā enerģijā līdz 2030. gadam42. Turklāt "Energy Technology Perspectives 2023" jeb "Enerģētikas tehnoloģiju perspektīvas 2023" sniedz detalizētu pārskatu par enerģētikas tehnoloģiju attīstību un uzsver, ka ūdeņraža tehnoloģijas, energoefektivitātes uzlabošanas risinājumi, akumulatoru uzglabāšana un CCS sistēmas būs kritiski svarīgas nākotnes dekarbonizācijas procesos43. Ziņojumā tiek norādīts, ka, lai sasniegtu globālās nulles emisiju mērķus līdz 2050. gadam, politikas veidotājiem jāveicina koordinēta industriālo nozaru transformācija, nodrošinot inovāciju un infrastruktūras attīstību. Savā ziņojumā "The Future of Hydrogen" jeb "Ūdeņraža nākotne" IEA norāda, ka zaļā ūdeņraža izmantošana var palīdzēt dekarbonizēt energoietilpīgās nozares un palielināt enerģētisko neatkarību, īpaši reģionos ar augstu fosilo degvielu importu44.

3Saskaņā ar IEA ziņojumu "World Energy Outlook 2024"45, zaļā un zemu emisiju ūdeņraža un tā ekosistēmas attīstība saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, neskatoties uz pieaugošo politisko un investīciju interesi: globālā ūdeņraža ražošana 2023. gadā sasniedza 97 miljonus tonnu, no kuriem mazāk par 1% bija zema emisiju, un prognozes paredz, ka līdz 2030. gadam zema emisiju ūdeņradis varētu sasniegt 49 miljonus tonnu gadā, galvenokārt pateicoties elektrolīzes projektiem ar uzstādīto jaudu līdz 520 GW, taču tikai 4% no tiem ir sasnieguši galīgo investīciju lēmumu, ko ierobežo nepietiekama pieprasījuma radīšana, augstās izmaksas (1,5 6 reizes dārgāks nekā fosilais analogs), regulatīvo neskaidrību un infrastruktūras trūkums. Lēta dabasgāze samazina ekonomisko motivāciju pārejai uz zaļo ūdeņradi, tā īpatsvars kopējā ūdeņraža ražošanā līdz 2030. gadam saglabāsies zems (ap 4%), bet ekosistēma ieskaitot produktus kā amonjaku, e-degvielas un izmantošanu rūpniecībā (tostarp zema emisiju tērauda ražošanā), transportā (smagās kravas, kuģošana, aviācija) un enerģētikā attīstīsies lēni, ar pieprasījumu galvenokārt no rafinēšanas un ķīmiskās nozares, kur tas aizstās fosilo ūdeņradi, taču jaunos sektoros (smagā industrija, garas distances transports) tas veidos mazāk par 1% no kopējā pieprasījuma, neskatoties uz 40% izaugsmi 2022. 2023. gadā; ziņojums uzsver nepieciešamību pēc mērķtiecīgiem pasākumiem, lai paātrinātu pāreju.

4Pamatojoties uz IRENA un IEA analītiskajiem ziņojumiem, iespējams secināt, ka atjaunīgās enerģijas un zema oglekļa tehnoloģiju attīstība būs būtiska globālās enerģētikas pārejas veicināšanai. Lai nodrošinātu klimata mērķu izpildi un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nepieciešams:

5• Paātrināt investīcijas atjaunīgās enerģijas infrastruktūrā, īpaši elektroenerģijas ģenerācijas un uzglabāšanas tehnoloģijās;

6• Sekmēt starptautisko sadarbību ūdeņraža tehnoloģiju, CCUS un citu dekarbonizācijas risinājumu ieviešanā;

7• Izstrādāt efektīvus regulatīvos instrumentus un stimulējošus finanšu mehānismus, kas veicinātu inovatīvu un klimatneitrālu tehnoloģiju plašāku izmantošanu.

8• Gan IRENA, gan IEA ziņojumi norāda uz nepieciešamību veidot koordinētu, ilgtermiņa politiku, kas balstīta uz zinātniskās izpētes datiem un tehnoloģiskām prognozēm. Latvijas kontekstā šo rekomendāciju ieviešana ir kritiska, lai valsts spētu integrēt neto nulles emisiju tehnoloģijas un stiprināt savu konkurētspēju globālajā enerģētikas tirgū.

1Attēls. "Kopējā vērtības ķēde"

23.1.2. ES tendences

3ES līmenī ūdeņraža attīstības stratēģija paredz līdz 2030. gadam panākt 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu ES un importēt vēl 10 miljonus tonnu. Šis mērķis ir daļa no RePowerEU plāna, kas izstrādāts, lai samazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem un stiprinātu Eiropas enerģētisko neatkarību46. Ūdeņraža izmantošana rūpniecībā tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem risinājumiem, lai samazinātu emisijas tajās nozarēs, kur tieša elektrifikācija nav iespējama. Vienlaikus tiek attīstīta arī ūdeņraža izmantošana transportā, īpaši smagajā autotransportā, kuģniecībā un aviācijā, kur atjaunīgā ūdeņraža pielietojums var ievērojami samazināt fosilo degvielu patēriņu.

4Lai veicinātu ūdeņraža izmantošanu rūpniecībā un enerģētikā, ES īsteno vairākas iniciatīvas, tostarp Eiropas ūdeņraža banku, kas atbalsta ūdeņraža tirgus attīstību un palīdz mazināt izmaksu starpību starp atjaunīgo un fosilo ūdeņradi. Svarīga loma ir arī ES Ūdeņraža stratēģijai, kas izstrādāta, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju infrastruktūras attīstībai un ūdeņraža ražošanas atbalstam.

5Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES, ūdeņradis tiek pozicionēts kā pilnvērtīgs alternatīvās degvielas veids visā transporta nozarē, ne tikai sektoros, kur elektrifikācija ir sarežģīta, uzsverot nepieciešamību diversificēt enerģijas avotus un izvairīties no atkarības no viena degvielas veida. Šī regula akcentē ūdeņraža infrastruktūras attīstību, tostarp uzpildes staciju izveidi, lai atbalstītu tā plašāku izmantošanu vieglajos, smagajos transportlīdzekļos un kuģniecībā. Papildus tam ES politika, tostarp REPowerEU plāns un Eiropas Zaļais kurss, veicina zaļā ūdeņraža ražošanu, izmantojot atjaunojamo enerģiju, un paredz investīcijas 1,5 miljardu eiro apmērā līdz 2030. gadam ūdeņraža infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībai, kā arī oglekļa nodokļu un Oglekļa ievadkorekcijas mehānismu (angliski Carbon Border Adjustment Mechanism) ieviešanu, lai padarītu ūdeņradi konkurētspējīgu ar fosilajām degvielām, tādējādi veicinot dekarbonizāciju un ilgtspējīgu mobilitāti.

6Papildus tam, ES regulatīvajā ietvarā tiek izstrādāti ūdeņraža kvalitātes un sertifikācijas standarti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu uzticamu un ilgtspējīgu tirgu. Piemēram, CertifHy ir viena no vadošajām Eiropas sertifikācijas sistēmām, kas ļauj nodrošināt ūdeņraža izsekojamību un atbilstību ilgtspējības kritērijiem47. Tāpat tiek strādāts pie jauniem ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas risinājumiem, piemēram, cauruļvadu infrastruktūras pielāgošanas un ūdeņraža maisījuma integrācijas esošajos gāzes tīklos.

7EK 2022. gadā izveidoja Eiropas Ūdeņraža banku (angļu val. European Hydrogen Bank), lai atbalstītu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu Eiropā un veicinātu tā izmantošanu kā stratēģisku enerģijas nesēju rūpniecības un enerģētikas sektorā48. Šīs iniciatīvas mērķis ir mazināt finansiālos šķēršļus, kas saistīti ar atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, un sekmēt stabila tirgus attīstību.

8Viens no būtiskākajiem Eiropas Ūdeņraža bankas instrumentiem ir ūdeņraža izsoļu mehānisms, kas sniedz finansiālu atbalstu atjaunīgā ūdeņraža ražotājiem. Šis mehānisms:

9• Nodrošina tiešās subsīdijas, kas sedz izmaksu starpību starp atjaunīgā un fosilā ūdeņraža ražošanu;

10• Atbalsta projektus, kas ražo un piegādā atjaunīgo ūdeņradi, vienlaikus garantējot fiksētu subsīdiju maksājumu;

11• Ir jau aktīvi ieviests vairākās ES dalībvalstīs.

12Latvijai šī pieeja var nodrošināt iespēju atbalstīt ūdeņraža ražošanas projektus bez ilgstošām administratīvām procedūrām, kas parasti nepieciešamas valsts atbalsta programmu apstiprināšanai ES līmenī.

13Papildus izsoļu mehānismam Eiropas Ūdeņraža banka ievieš arī pilotmehānismu49, kas paredzēts, lai testētu dažādas atbalsta shēmas un nodrošinātu optimālus instrumentus ūdeņraža tirgus attīstībai. Šī iniciatīva ļauj pārbaudīt:

14• efektīvākās subsīdiju metodes;

15• iespējas mazināt finansiālos riskus ūdeņraža ražotājiem;

16• ilgtermiņa atbalsta mehānismus ūdeņraža ekosistēmas attīstībai.

17Ņemot vērā Latvijas pašreizējās iniciatīvas ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā (piemēram, ""Power to X" termināla izbūvi Liepājā, zaļā amonjaka rūpnīcu Ventspilī un sākotnējo ieceri veidot pirmo Ūdeņraža ieleju Latvijā Rīgas lidostas apkārtnē un citus projektus), Eiropas Ūdeņraža bankas izsoļu sistēma var būt atbalsta instruments Latvijas ūdeņraža ekosistēmas izveidē. Šīs sistēmas izmantošana ļautu nodrošināt subsīdijas atjaunīgā ūdeņraža ražošanas projektiem bez nepieciešamības veidot valsts budžeta līdzfinansējumu vai gaidīt sarežģītu EK atbalsta shēmu apstiprināšanu.

18Kā papildinošs risinājums būtu izmantojams Eiropas Ūdeņraža bankas izsoļu sistēmas produkts AaaS "Auction as a Service", kur valsts var izmantota sava budžeta līdzekļus, lai atbalstītu vietējos zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu ražošanas projektus, izvēloties subsidēt tos projektus, kuri ir pirmie aiz izsoles "strīpas", jo īpaši projektos, kuros ir vērtības ķēde zaļā ūdeņraža vietējai izmantošanai industriālo procesu dekarbonizācijai.

1Attēls. "ES un valsts līdzfinansējums H₂ izsolēs (AaaS)"

2Tomēr pastāv arī viedokļi, ka Ūdeņraža bankas mehānismi kopumā nav attaisnojušies un būtu aizstājami ar vienkāršākiem subsīdiju mehānismiem50.

3Papildus būtu atzīmējamas arī Vācijas un tās sadarbības partneru organizētās zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu izsoļu sistēma "H2 Global", kur līdz ar otro izsoles kārtu ir pavērta iespēja piedalīties arī ES esošajiem ražotājiem.

43.1.3. Latvijas tendences

5Ņemot vērā Eiropas un globālos centienus, Latvijai ir iespēja integrēt ūdeņraža tehnoloģijas enerģētikā un rūpniecībā, veicinot inovācijas, piesaistot investīcijas un stiprinot starptautisko sadarbību. Eiropas Ūdeņraža bankas mehānismi, kā arī IRENA un IEA sniegtās rekomendācijas var palīdzēt veidot efektīvu politiku, kas nodrošinās Latvijai konkurētspējīgu pozīciju ūdeņraža nozarē un veicinās ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.

6Latvijas ūdeņraža nozare vēl ir tikai sākumstadijā, bez komerciālas ražošanas un ar ierobežotu iekšzemes pieprasījumu, izņemot maza mēroga trolejbusu projektu Rīgā. Tomēr, ņemot vērā potenciālo pieprasījumu rūpniecībā, transportā, koģenerācijas stacijās un enerģiju uzkrājošajos risinājumos, ir plāni sākt ražošanu vairākās vietās.

72024. gada 27. septembrī LIAA noslēdza līgumu ar SIA "ERNST & YOUNG BALTIC" par stratēģiskās analīzes izstrādi Latvijas atkrastes vēja enerģijas nozarei, kas sniedz detalizētāku pārskatu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Analīzes dati liecina, ka, lai palielinātu ELWIND projekta ekonomiskos ieguvumus, nepieciešams:

8• Palielināt lokālās komponentes apjomu, attīstot vismaz vienu atkrastes vēja enerģijas parkus apkalpojošo ostu Latvijā vai piesaistot atkrastes vēja parku komponenšu ražotājus;

9• Attīstīt ūdeņraža un no tā atvasināto produktu ražošanu Latvijā.

10Latvija un Igaunija cieši sadarbojas stratēģisku enerģētikas projektu īstenošanā, tostarp ELWIND atkrastes vēja parka attīstībā, kas līdzās elektroenerģijas ražošanai paredz arī ūdeņraža tehnoloģiju integrāciju. Saskaņā ar abu valstu sadarbības memorandu, ELWIND projektā plānota vismaz 7 TWh zaļās elektroenerģijas ražošana, kas kalpo kā potenciālais avots ūdeņraža ražošanai un eksportam.

11Viens no vērienīgākajiem starptautiskās sadarbības projektiem ir Ziemeļu Baltijas ūdeņraža koridora attīstība, ko īsteno septiņu valstu gāzes pārvades sistēmas operatori. Latvijas pārstāvniecību nodrošina uzņēmuma "Conexus". Ir izstrādātas pirmās izpētes par koridoru izvietojumu, un Eiropas Komisija šai iecerei ir piešķīrusi finansējumu51. Arī ELWIND īstenošanai būs būtiska loma reģionālo zaļā ūdeņraža ieleju attīstībā Latvijā un Igaunijā.

12Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija transportam tika izveidota Rīgā. Šī projekta ietvaros sabiedriskā transporta operators AS "Rīgas Satiksme" ar ES atbalstu iegādājās 10 ūdeņraža kurināmā elementu trolejbusus, kas ļauj tiem kursēt ārpus elektrisko vadu tīkla. Lai to atbalstītu, tika uzbūvēta neliela izmēra ūdeņraža ražotne, kurā tā sauktais pelēkais ūdeņradis tiek ražots no dabasgāzes, kā arī ūdeņraža uzpildes stacija. Uzpildes iespējas pieejamas gan trolejbusiem, gan vieglajiem auto. Stacijas jauda ir 300 kg ūdeņraža dienā, un tā apkalpo trolejbusu parku, taču tai ir arī potenciāls ūdeņraža mobilitātes lietojumiem nākotnē.

13Latvijas Ūdeņraža asociācija ir vadošais partneris Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta finansētā projektā "H2Value", kura ietvaros Jelgavā plānots izveidot ūdeņraža ražošanas un uzpildes infrastruktūru. Ar ūdeņradi darbināmu autobusu pilsētas sabiedriskajā transportā pilotēs uzņēmums "Jelgavas autobusu parks"52,53.

14Saskaņā ar Regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 2023/1804 (AFIR) arī Latvijā līdz 2030. gadam ir TEN-T pamattīklā ir jānodrošina publisku zaļā ūdeņraža staciju izbūve. Informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību" ir noteikti mērķi un kritēriji staciju izvietojumam. Interreg Baltijas jūras programmas projektā HyTruck, kurā Latviju pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģions, tika izstrādāta ūdeņraža uzpildes staciju telpiskā koncepcija lielas noslodzes transportlīdzekļiem, vadlīnijas tehnoloģisko risinājumu izvēlei, kā arī rekomendācijas regulējuma un atbalsta programmu pilnveidošanai54,55 Par perspektīvāko lokāciju ekspertu un Satiksmes ministrijas vērtējumā atzīta Salaspils (A4 Rīgas apvedceļš). Citas potenciālās ūdeņraža uzpildes staciju atrašanās vietas ir Jēkabpils un Ventspils, kā arī Liepāja vai Jelgava.

15AS "Latvenergo" un Izraēlas uzņēmums H2Pro 2025. gada martā vienojušies veikt iespēju izpēti saistībā ar H2Pro zaļā ūdeņraža ražošanas iekārtām, kas Latvenergo varētu sniegt inovatīvu risinājumu, tā stiprinot zaļās enerģētikas attīstību.

16Ūdeņraža un tā atvasinājumu pielietojuma iespējas:

17• Rūpniecība: Zaļais ūdeņradis var tikt izmantots augstas temperatūras procesos, kur elektrifikācija nav efektīva, piemēram, stikla šķiedras ražošanā un ķīmiskajā rūpniecībā.

18• Transports: Latvijā plānota ūdeņraža uzpildes staciju izveide, kas ļautu attīstīt ūdeņraža mobilitāti smagajā transportā, dzelzceļā neelektrificētās līnijās un aviācijā un jūras transportā.

19• Enerģētika: Ūdeņradis var tikt izmantots esošajās koģenerācijas stacijās, daļēji vai pilnībā aizstājot dabasgāzi, kā arī enerģijas uzglabāšanai un tīkla balansēšanai, vienlaikus nodrošinot augstāku enerģētisko efektivitāti (mazākus enerģijas zudumus koģenerācijas procesā) un potenciālus ekonomiskos ieguvumus saistībā ar tīkla balansēšanas izmaksu samazinājumu.

20Veiksmīgai neto nulles emisiju mērķu sasniegšanai un ūdeņraža ekosistēmas attīstībai, ir būtiska dažādu iesaistīto pušu sadarbība starp ministrijām, asociācijām, klasteriem, pētniecības organizācijām, augstākās izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citām institūcijām (uzskaitījums nav izsmeļošs)

21Iesaistītās valsts institūcijas savas kompetences jomās ir: Klimata un enerģētikas ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, Satiksmes ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.

22Uzņēmēju organizācijas un klasteri ietver: Latvijas darba devēju asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi, Ūdeņraža asociāciju, Ūdeņraža aliansi, Zaļo un viedo Tehnoloģiju klasteri, Biedrību "Ilgtspējas klasteris".

23Būtiska loma ir valstpilsētu pašvaldībām, kā arī brīvostu un speciālo ekonomisko zonu pārvaldēm.

24Iesaistītās augstākās izglītības iestādes un pētniecības organizācijas ietver Rīgas tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Ventspils augstskolu, Elektronikas un datorzinātņu institūtu.

25Kā ūdeņraža ekosistēmas veidošanā iesaistītie uzņēmumi jāpiemin atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā: AS Latvenergo, SIA Enefit, SIA "Utilitas Wind", SIA Ignitis Latvia, SIA European Energy Latvia, SIA AJ Power; elektroenerģijas un gāzes pārvades uzņēmumi AS Augstsprieguma tīkls un AS Conexus Baltic Grid.

26Latvijas rūpniecības dekarbonizācija un pāreja uz neto nulles emisiju tehnoloģiju izmantošanu nav tikai klimata politikas mērķis, bet arī iespēja stiprināt konkurētspēju un veicināt investīciju piesaisti. Lai Latvija varētu attīstīt modernu un ilgtspējīgu industriju, būtiski ir veidot labvēlīgu vidi investīcijām tīro tehnoloģiju jomā, īpaši saistībā ar jaunu ražošanas jaudu izveidi, infrastruktūras attīstību un inovācijām. Šajā kontekstā Latvijā jau tiek īstenoti vairāki nozīmīgi investīciju projekti, kas atbilst neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstības prioritātēm un veicina pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.

27Lai nodrošinātu Latvijas industrijas konkurētspēju un sekmētu pāreju uz tīrām tehnoloģijām, tiek attīstīti vairāki stratēģiski nozīmīgi projekti:

28SIA NORSAF plāno ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu, ilgtspējīgā dīzeļdegviela un ilgtspējīgā benzīna ražošana Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā.

29Uzņēmums plāno ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu, lai dekarbonizētu aviācijas nozari, ar inovatīvu tehnoloģiju un bioetanolu, izmantojot CO₂ un zaļo ūdeņradi kā izejmateriālus. Nākotnē bioetanols tiks ražots lokāli no koksnes un lauksaimniecības atkritumiem.

30Rīgas lidosta ar OU "BalticHydrogenGroup" 2023. gadā ir parakstījusi Saprašanās memorandu par iespējamiem sadarbības virzieniem zaļā ūdeņraža attīstībai un sadarbību kopējos projektos publiskā finansējuma piesaistē ar grantu konsultantu starpniecību.

31OU "BalticHydrogenGroup" ūdeņraža ekosistēmas projekts četrās fāzēs, kas paredz līdz 2029. gadam izveidot šešas ražotnes katru ar elektrolīzes jaudu 5 20 MW. Pirmā fāze izveidot ražotni pie Rīgas lidostas, piesaistot privāto finansējumu 26 milj. euro apmērā 5MW elektrolīzei, uzglabāšanai un piecu uzpildes staciju izveidei, 49 darba vietu radīšanai, R&D centra izveidei izglītības veicināšanai ūdeņraža iekārtu tehniskās apkalpes jomās. Papildus sadarbībā ar ieinteresētajām personām tiek piesaistīts publiskais finansējums no ES programmas "Horizon Europe" patēriņa veidošanai.

32"Van Oord" atkrastes vēja atbalsta bāze Liepājā Nīderlandes uzņēmums "Van Oord" 2024. gada martā noslēdza teritorijas rezervācijas līgumu ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu par atkrastes vēja parku atbalsta bāzes un lielgabarīta kravu termināla izveidi. Projekts paredz infrastruktūras izbūvi 55 ha platībā ar investīciju apjomu aptuveni 100 milj. euro. Darbību plānots uzsākt 2027. gadā.

33"Power to X" termināls Liepājas ostā SIA "CIS Liepāja" līdz 2030. gadam plāno izbūvēt atjaunīgās enerģijas kompleksu ar 1000 MW jaudu, kas ļautu saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža gadā. Pirmā posma investīcijas 550 milj. euro, plānots radīt vismaz 80 100 jaunas darba vietas. Projekts iekļauts lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu sarakstā.

34Zaļā amonjaka rūpnīca Ventspilī SIA "PurpleGreen Energy C" un Ventspils brīvosta noslēguši līgumu par 52 hektāru zemes nomu zaļā amonjaka rūpnīcas būvniecībai. Rūpnīcā plānots ražot līdz 567 000 tonnām zaļā amonjaka gadā, ar kopējo investīciju apjomu ap 1,3 miljardi euro. Darbību plānots sākt līdz 2029. gadam.

35Kundziņsalas industriālās teritorijas attīstība Rīgas brīvostas teritorijā tiek attīstīta 30 ha plaša zaļā industriālā zona, kas sekmēs jūras vēja un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanu. Plānots, ka ieguldījumi tiks veikti inženiertīklu, pievedceļu un loģistikas infrastruktūras attīstībā, nodrošinot investīciju piesaisti un radot 650 jaunas darba vietas. Līdz 2029. gadam paredzēts piesaistīt vismaz divus komersantus, kuru darbība būs saistīta ar vēja enerģijas tehnoloģiju ražošanu.

36Šie investīciju projekti tieši veicina Latvijas rūpniecības pielāgošanos klimata neitralitātes mērķiem, nodrošinot ne tikai SEG emisiju samazinājumu, bet arī jaunas darbavietas, eksporta iespējas un tehnoloģisko inovāciju attīstību. Lai maksimāli izmantotu šo projektu sniegtās iespējas, nepieciešams turpināt attīstīt investīciju atbalsta mehānismus, vienkāršot administratīvos procesus un stiprināt sadarbību starp uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi.

37Nepieciešams koncentrēt visus līdzekļus eksportspējīgiem ūdeņraža produktiem gan ražošanai, gan tehnoloģiju atbalstam, gan tirgus ieguvei. Latvijas pašpatēriņš nebūs spējīgs izveidot ūdeņraža nozari, bet zemu izmaksu uz eksportu orientēta ūdeņraža produktu ražošana to var izdarīt.

383.1.4. Riski un izaicinājumi

393.1.4.1. Zems pieprasījums: ūdeņraža ražošana šobrīd ir ar izaicinājumiem, jo trūkst gatavu patērētāju. Bez droša un uzticama patēriņa uzņēmumiem ir grūti pieņemt lēmumus par investīcijām. Salīdzinoši tuvā nākotnē daļu pieprasījuma varētu nodrošināt izmēģinājuma projekti, kas ļautu potenciālajiem patērētājiem izmēģināt ūdeņraža tehnoloģiju bez tūlītējām liela mēroga saistībām, vienlaikus gūstot pieredzi, kas nepieciešama, lai efektīvi palielinātu ražošanas apjomu.

403.1.4.2. Salīdzinoši augstas izmaksas: zaļais ūdeņradis ir dārgāks nekā fosilās alternatīvas pie tagadējām fosilo enerģijas nesēju cenām, nesenās enerģētiskās krīzes laikā bija sasniegta cenu paritāte un situācijas, kad zaļā ūdeņraža ražošanas izmaksas bija zemākas nekā pelēkā ūdeņraža izmaksas. Potenciālo patērētāju skaits ir ierobežots, un patērētāju gatavība maksāt par zemu oglekļa emisiju risinājumiem nav pietiekami augsta, lai segtu pašreizējo izmaksu starpību starp ūdeņradi un fosilajām alternatīvām. Uzņēmumiem Latvijā ir pieejamas ES finansējuma programmas, piemēram, Inovāciju fonds un Eiropas Ūdeņraža banka. Tomēr šie instrumenti ir paredzēti liela mēroga darbībām, tāpēc tie nav piemēroti lielākajai daļai potenciālo ūdeņraža lietotāju valstī. Latvijā trūkst arī valsts atbalsta programmu, kas papildinātu ES finansējumu gan ražošanas, gan izmantošanas jomā. Atšķirībā no lielākās daļas ES dalībvalstu Latvija nav piedalījusies nevienā ar ūdeņradi saistītā Eiropas kopējo interešu nozīmīgā projektā, kas vēl vairāk ierobežo tās piekļuvi ūdeņraža finansējumam. Daži pētniecības granti, galvenokārt ES programmās, piemēram, "Apvārsnis Eiropa", ir pieejami agrīnā attīstības posmā. Tomēr, lai gan šie instrumenti atbalsta tehnoloģiju inovācijas, tie nenodrošina finansiālu atbalstu, kas nepieciešams, lai palielinātu pieprasījumu vai piedāvājumu. Ņemot vērā neskaidrības, nozare šobrīd atturas no investīcijām.

413.1.4.3. Tehnoloģiskā nenoteiktība: Ir svarīgi analizēt, kuras tehnoloģijas nākotnē būs dzīvotspējīgas nepareizi lēmumi šobrīd var radīt ilgtermiņa zaudējumus. Ūdeņraža tehnoloģijas, piemēram lidmašīnu un sintētisko degvielu ražošana, vēl ir attīstības stadijā, radot riskus saistībā ar efektivitāti un izmaksām, kā arī tehnoloģisko risinājumu tālāko attīstību.

423.1.4.4. Regulatīvā neskaidrība: trūkst nepieciešamā regulējuma un koordinācijas starp iesaistītajām pusēm. Transporta nozarē ūdeņradis pašlaik tiek regulēts līdzīgi kā saspiestā dabasgāze, pat attiecībā uz transportlīdzekļiem ar kurināmā elementiem, kas ne vienmēr ir lietderīgi, ņemot vērā atšķirīgās drošības un tehniskās prasības. Vēl viena būtiska problēma ir ūdeņraža drošības noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aizsargjoslām ap degvielas uzpildes stacijām un ražošanas vietām. Tas ir saistīts ar to, ka ūdeņradis ir viegli uzliesmojoša un sprādzienbīstama gāze. Ar to saistītie riski ir redzami galvenokārt tad, ja ūdeņradis tiek pakļauts augstam spiedienam, piemēram, cisternās. Trūkst skaidru noteikumu par ūdeņraža uzglabāšanu, uzpildi, sertifikāciju, drošības sistēmām un ekspluatāciju.

433.1.4.5. Nepietiekama infrastruktūra: Ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas risinājumi vēl nav attīstīti. Ūdeņraža tehnoloģiju plaša ieviešana, jo īpaši transporta nozarē, ir atkarīga no degvielas uzpildes infrastruktūras pieejamības. Atbilstoši Satiksmes ministrijas izstrādātajam informatīvajam ziņojumam "Par Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģiju", pieņemts Ministru kabinetā 2025. gada 18. martā (prot.Nr.11 42.§), līdz 2030.gadam TEN-T tīklā jāuzstāda 3 ūdeņraža uzpildes stacijas ar kapacitāti 1 tonna/dienā, savukārt Rīgas pilsētas mezglā 1 ūdeņraža stacija, kura šobrīd prasības izpilda tikai daļēji, jo kapacitāte 0,3 tonnas/dienā. Vienlaikus jāatzīmē, ka ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību Latvijā kavē tirgus agrīnā attīstības stadija. Nepieciešams nodrošināt gan ražošanu, gan uzpildes infrastruktūru, gan transportlīdzekļus, kas lietos uzpildes infrastruktūru.

443.1.4.6. Konkurence: ES tirgus un eksporta jomā Latvijai jākonkurē ar citām Eiropas valstīm, kurām jau ir attīstītāka ūdeņraža infrastruktūra un pieredze. ES skatījumā svarīgs ir Baltijas tirgus kopumā, tāpēc nepieciešama aktīvāka sadarbība un politiku sinhronizācija un sinerģiju attīstīšana starp Baltijas valstīm.

453.1.4.7. Energoresursu pieejamība: Liela mēroga zaļā ūdeņraža ražošana prasa ievērojamu atjaunīgās enerģijas apjomu, kaut arī ir labas iespējas attīstīt nepieciešamās vēja enerģijas jaudas, tomēr projekti attīstās lēni un ir liela sabiedrības pretestība.

463.2. Mērķi

473.2.1. Veicināt Latvijas un ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, ražojot zaļo ūdeņradi un no tā ražotus produktus gan vietējam patēriņam, gan ES tirgum vai eksportam.

483.2.2. Paātrināt investīciju piesaisti, veidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu klasterus un veicināt ostu un industriālo zonu attīstību.

493.2.3. Veicināt inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu.

503.2.4. Radīt noieta tirgu vietēji ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju vai to komponenšu izmantošanai atjaunīgas enerģijas ražošanā.

513.3. Rīcības virzieni

52Mērķis: 3.3.1. Veicināt Latvijas un ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, ražojot zaļo ūdeņradi un no tā ražotus produktus gan vietējam patēriņam, gan ES tirgum vai eksportam.

533.3.1.1. Izveidot koordinētu pārvaldības sistēmu: Nodrošināt efektīvu ūdeņraža ekosistēmas attīstības vadību, iesaistot valsts, pašvaldību, nozaru un zinātnes pārstāvjus.

543.3.1.2. Attīstīt normatīvo un regulatīvo ietvaru Izveidot skaidru juridisko un standartizācijas bāzi, kas veicina ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu un testēšanu.

553.3.1.3. Sasniegt šī plāna 3.6. sadaļā noteiktos rezultatīvos rādītājus.

56Mērķis: 3.3.2. Paātrināt investīciju piesaisti, veidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu klasterus un veicināt ostu un industriālo zonu attīstību.

573.3.2.1. Veidot pievilcīgu vidi privātajām un starptautiskajām investīcijām, mazinot administratīvos šķēršļus un nodrošinot finansiālu atbalstu, jo īpaši sākotnējām investīcijām pievilcīgu nodokļu režīmu un efektīvu eksporta kreditēšanu.

583.3.2.2. Izveidot integrētus reģionālos tīklus ūdeņraža ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai un pielietošanai, veicināt elektroenerģijas tīkla attīstību pieslēgumu nodrošināšanai starp AER un PtX ražotnēm ar pievilcīgiem tīkla tarifu risinājumiem.

59Mērķis: 3.3.3. Veicināt inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu.

603.3.3.1.Atbalstīt tehnoloģiju attīstību un jaunu risinājumu komercializāciju, sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem.

61Mērķis: 3.3.4. Radīt noieta tirgu vietēji ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju vai to komponenšu izmantošanai atjaunīgas enerģijas ražošanā.

623.3.4.1. Stimulēt pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža un klimatneitrālām tehnoloģijām vietējā tirgū un iekarot starptautiskos tirgus.

633.3.4.2. Nodrošināt sabiedrības izpratni un atbalstu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai, veicinot izglītību un informētību par klimatneitrālo ekonomiku.

643.4. Pasākumi

653.4.1. Izveidot koordinētu pārvaldības sistēmu: Nodrošināt efektīvu ūdeņraža ekosistēmas attīstības vadību, iesaistot valsts, pašvaldību, nozaru un zinātnes pārstāvjus.

663.4.1.1. EM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ik gadu pārskatīs šo plānu, analizējot izpildi, ja nepieciešams, konkretizējot mērķus, termiņus un atbildības.

673.4.1.2. EM sadarbībā ar KEM un ZM, kā arī ieinteresētajiem komersantiem inovatīvu ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju izstrādi, kas veicinātu ilgtspējīgas bioekonomikas un aprites ekonomikas attīstību Latvijas tautsaimniecībā.

683.4.1.3. EM sadarbībā ar KEM izveidot ietvaru ūdeņraža ieleju attīstībai, sākotnēji decentralizēti ap ģenerācijas un patēriņa centriem un vēlākā stadijā visaptveroši, apvienojot koordinētā Latvijas ūdeņraža ielejā.

693.4..2. Attīstīt normatīvo un regulatīvo ietvaru Izveidot skaidru juridisko un standartizācijas bāzi, kas veicina ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu un testēšanu.

703.4.2.1. EM sadarbībā ar ieinteresētajiem komersantiem un standartizācijas organizācijām ik gadu noteikt un aktualizēt standartus ūdeņraža kvalitātei, drošībai un infrastruktūrai, balstoties uz uzņēmēju vajadzībām, ES un starptautisko pieredzi.

713.4.2.2. EM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm regulāri analizēt vajadzību un nepieciešamības gadījumā izstrādāt un ieviest tiesisko ietvaru inovāciju testēšanai (piemēram, regulatīvās smilškastes), kas ļauj uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām droši pārbaudīt ūdeņraža tehnoloģijas ierobežotā vidē.

723.4.2.3. EM sadarbībā ar KEM un citām atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un LIAA identificēt, izstrādāt un virzīt normatīvos aktus, kas veicina ūdeņraža ražošanu, transportēšanu un pielietošanu, tostarp drošības un vides prasības, kā arī novērš administratīvos šķēršļus.

733.4.3. Sasniegt šī plāna 3.6. sadaļā noteiktos rezultatīvos rādītājus.

743.4.3.1. EM sadarbībā ar LIAA apkopot un regulāri atjaunot informāciju par visiem plānotajiem ūdeņraža ekosistēmas attīstības projektiem, to ieviešanas termiņiem un plānoto jaudu un savstarpējo sinerģiju.

753.4.3.2. EM ikgadēji analizēt ūdeņraža ražošanas un pielietojuma potenciālu, piemēram, izmantojot Pasaules Bankas Ātrās diagnostikas rīku56 un IRENA metodoloģiju, vai citus analītiskos rīkus, lai precizētu ražošanas apjomus un infrastruktūras vajadzības.

763.4.3.3. EM, ņemot vērā apkopoto informāciju, atbilstoši nepieciešamībai precizēt mērķus, kā arī izstrādāt detalizētāku to ieviešanas trajektoriju.

773.4.4. Veidot pievilcīgu vidi privātajām un starptautiskajām investīcijām, mazinot administratīvos šķēršļus un nodrošinot finansiālu atbalstu, jo īpaši sākotnējām investīcijām pievilcīgu nodokļu režīmu un efektīvu eksporta kreditēšanu.

783.4.4.1. LIAA sadarbībā ar EM, SM un KEM attiecībā par SAF ražošanu Latvijā, kad nepieciešams, virzīt ūdeņraža ekosistēmas projektus Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, lai mazinātu administratīvos šķēršļus un paātrinātu to īstenošanu.

793.4.4.2. EM analizēt iespējamo dalība ES finansēšanas mehānismos, tajā skaitā Ūdeņraža bankas izsolēs, lai piesaistītu atbalstu vietējām ūdeņraža ražošanas iniciatīvām un LIAA par šīm iespējām informēt uzņēmējus.

803.4.4.3. LIAA regulāri organizēt starptautiskus forumus, apaļos galdus un izstādes, lai prezentētu Latvijas ūdeņraža potenciālu un piesaistītu privāto kapitālu, tostarp no ES un globālajiem investoriem.

813.4.5. Izveidot integrētus reģionālos tīklus ūdeņraža ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai un pielietošanai, veicināt elektroenerģijas tīkla attīstību pieslēgumu nodrošināšanai starp AER un PtX ražotnēm ar pievilcīgiem tīkla tarifu risinājumiem.

823.4.5.1. EM sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām izvērtēt un atbalstīt ūdeņraža un neto nulles emisiju ieleju attīstību un izveidi, īpaši brīvostās (Rīga, Ventspils, Liepāja), lai nodrošinātu sinerģiju starp ražošanu, loģistiku un eksportu.

833.4.5.2. EM un KEM sadarbībā ar AS Conexus Baltic Grid, ieinteresētajām pašvaldībām un ostu pārvaldēm izstrādāt un veicināt pasākumus, lai izvērtētu un attīstītu ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūru, tostarp cauruļvadus un degvielas uzpildes stacijas.

843.4.5.3. EM veicināt ūdeņraža ekosistēmas projektu sinerģiju ar sauszemes un jūras vēja projektu, kā arī saules enerģijas projektu attīstību, lai nodrošinātu elektroenerģiju zaļā ūdeņraža ražošanai, tajā skaitā, izvērtējot elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu nepieciešamo attīstību.

853.4.6. Atbalstīt tehnoloģiju attīstību un jaunu risinājumu komercializāciju, sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem.

863.4.6.1. EM sadarbībā ar LIAA un iesaistītajām institūcijām veicināt pilotprojektu attīstību, identificējot un mazinot administratīvos šķēršļus un veicinot finansējuma identifikāciju un piesaisti, pilotprojektu ieviešanai (piemēram, ūdeņraža pielietojumam transportā vai koģenerācijā), nodrošinot tehnisko atbalstu.

873.4.6.2. EM sadarbībā ar IZM un KEM veicināt finansējuma piesaisti un attiecīgo pētījumu virzienu atbalstu zinātniskajās institūcijās, lai attīstītu un adaptētu Latvijas vajadzībām ūdeņraža ražošanas un pielietojuma tehnoloģijas.

883.4.6.3. EM sadarbībā ar KEM attīstīt atbalsta programmas, kas veicina tehnoloģiju pāreju un komercializē klimatneitrālās tehnoloģijas, tostarp ūdeņraža ekosistēmas attīstībai, un veicināt lokālo demonstrācijas un pilotrisinājumu paātrinātu ieviešanu ar nelielu neatmaksājama atbalsta vai finanšu mehānismu palīdzību un inovatīvām regulatīvām "smilškastēm".

893.4.7. Stimulēt pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža un klimatneitrālām tehnoloģijām vietējā tirgū un iekarot starptautiskos tirgus.

903.4.7.1. EM, KEM un SM savas kompetences jomās izstrādāt atbalsta programmas atjaunīgā ūdeņraža izmantošanai lielas noslodzes transportā, rūpniecībā un enerģētikā, kā arī attīstīt inovatīvā publiskā iepirkuma veicinošus pasākumus un demonstrācijas pilotprojektu ātrai realizācijai, jo īpaši ar augstu vietējā ražojuma komponenšu izmantošanu.

913.4.7.2. EM sadarbībā ar LIAA veidot sadarbību ar ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, lai nodrošinātu noieta tirgu zaļajam ūdeņradim un tā atvasinājumiem (piemēram, metanolam, amonjakam).

923.4.7.3. EM sadarbībā ar LIAA atbalstīt vietējo klimatneitrālo tehnoloģiju un komponenšu ražotājus, piedāvājot tos starptautiskajos atjaunīgās enerģijas tirgos.

933.4.7.4. EM sadarbībā ar KEM attīstīt sadarbību ar Lietuvu, Igauniju un citām ES valstīm, lai dalītos pieredzē, attīstītu kopīgus infrastruktūras projektus un izveidotu Baltijas ūdeņraža tirgu.

943.4.7.5. EM sadarbībā KEM iesaistīties ES iniciatīvās, piedaloties ES Ūdeņraža stratēģijas un Tīrā ūdeņraža partnerības57 projektos, lai piekļūtu zināšanām, finansējumam un tehnoloģijām.

953.4.8. Nodrošināt sabiedrības izpratni un atbalstu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai, veicinot izglītību un informētību par klimatneitrālo ekonomiku.

963.4.8.1. EM sadarbībā ar KEM un LIAA, kā arī ar ieinteresētajiem komersantiem un nevalstiskajām organizācijām, primāri piesaistot ES finansējumu, īstenot sabiedrības informēšanas kampaņas (seminārus, publikāciju sērijas, ekskursijas uz demonstrācijas projektiem) par ūdeņraža tehnoloģiju drošību, ieguvumiem un lomu klimatneitralitātē, kā arī organizēt publiskas diskusijas un demonstrācijas projektus, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos un iesaisti ūdeņraža ekosistēmas attīstībā, un veicināt šīs vīzijas sasaisti ar AER projektu attīstības veicināšanas pasākumiem.

973.4.8.2. EM sadarbībā ar IZM un augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem, ņemot vērā uzņēmēju nākotnes vajadzības, izstrādāt izglītības programmas profesionālās izglītības iestādēm, lai sagatavotu speciālistus ūdeņraža nozarē, ņemot vērā ES Ūdeņraža akadēmijas pieredzi un priekšlikumus. EM, prognozējot darba tirgus vajadzības, rosināt Augstākās izglītības iestādēm izstrādāt studiju programmas speciālistu sagatavošanai ūdeņraža nozarē, ņemot vērā ES Ūdeņraža akadēmijas pieredzi un priekšlikumus un ievērojot pēctecību58.

983.5. Panākumu faktori

993.5.1. Stabils finansējums no ES fondiem, privātiem investoriem un valsts budžeta atbalsts.

1003.5.2. Efektīva partnerība starp valsti, privāto sektoru un akadēmiskajām institūcijām. 3.5.3. Sekmīga ūdeņraža ražošanas un pielietojuma tehnoloģiju komercializācija.

1013.5.4. Pieaugošs iekšzemes un eksporta tirgus pieprasījums pēc zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumiem.

1023.5.5. Politiskā stabilitāte vienota valsts un ES līmeņa apņemšanās īstenot noteiktos enerģētikas un ekonomiskās attīstības mērķus.

1033.6. Rezultatīvie rādītāji

104Ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav pietiekami detalizēta analīze par visiem ūdeņraža ekosistēmas projektiem, kā arī daudzi no tiem ir sākotnējā stadijā, tāpat arī šī plāna uzdevumu un aktivitāšu īstenošana piesaistīs papildus investīcijas šobrīd skaitlisko rādītāju noteikšanā tiek ņemti vērā šādi pieņēmumi, kur iekšējais patēriņš aprēķināts ņemot vērā Latvijas enerģētikas stratēģijas 2050 pieņēmumus. Tāpat arī ņemts vērā, ka Latvijas enerģētikas sistēmai iespējams pieslēgt papildus 6 GW AER jaudas, vienlaikus iekšējam patēriņam, ņemot vērā papildus elektrifikāciju, atbilstoši Latvijas enerģētikas stratēģijas aprēķiniem ir nepieciešams ap 2 GW uzstādītās jaudas. Ņemot vērā, ka ūdeņraža ekosistēmas darbībai ir jāsaņem elektroenerģija pēc iespējas pastāvīgi, ir likts lielāks uzsvars uz sauszemes un jūras vēja enerģijas attīstību, tomēr paredzot zināmu lomu saules enerģijai. Tāpēc izvēlēti sekojoši pieņēmumi: elektroenerģiju nodrošina 1 GW (1000 MW) sauszemes vēja, 1 GW (1000 MW) Baltijas jūras vēja un 0,5 GW (500 MW) saules enerģijas, izmantojot 2030. gada tehnoloģijas. Amonjaka ražošana ir 100 000 tonnas gadā, iekšējais ūdeņraža patēriņš (112 GWh 2030. gadā, 627 GWh 2035. gadā, ar 30% vietējo patēriņu un 70% eksportu no norādītajiem apjomiem), un pārpalikums tiek pārveidots sintētiskajās degvielās vai metanolā eksportam. Tāpat arī ņemti vērā LIAA iesniegtās investīciju projektu ieceres. Rezultatīvie rādītāji šajā stadijā ir indikatīvi un tiks regulāri pārskatīti, ņemot vērā attiecīgās jomas uzņēmējdarbības attīstību. Šobrīd apskatīti divi iespējamie scenāriji eksportam orientācija uz metanolu vai sintētiskajām degvielām.

105Rezultatīvie rādītāji:

106• Saražotā ūdeņraža apjoms:

107○ Kopā: 175 100 t H₂ gadā.

108○ Amonjaks: 17 650 t gadā.

109○ Iekšējais H2 patēriņš: 11 200 t (2030), 62 706 t (2035).

110○ Pārpalikums eksporta produktiem: 146 250 t (2030), 94 744 t (2035).

111• Eksporta produkti:

112○ Metanola scenārijs:

113▪ 2030: 1 170 000 t CH₃OH (CO₂: 1 608 750 t).

114▪ 2035: 757 952 t CH₃OH (CO₂: 1 042 184 t).

115○ Sintētisko degvielu scenārijs:

116▪ 2030: 365 625 t degvielas (CO₂: 1 005 468 t).

117▪ 2035: 236 860 t degvielas (CO₂: 651 365 t).

118• Sintēzē izmantotais CO₂ apjoms (0,65 1,6 milj. t gadā atkarībā no scenārija) jānodrošina no rūpniecības vai siltumenerģiju ražojošo katlu māju emisiju uztveršanas (CCS).

119• Darba vietas: Vismaz 800 jaunas darba vietas līdz 2030. gadam, pieaugot proporcionāli eksporta apjomam.

1Finansējums

2Šajā stadijā nav iespējams izstrādāt detalizētu finansējuma plānu katram rīcības virzienam un pasākumam.

3Plānā paredzēto Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības rīcības virzienu un prioritāro pasākumu īstenošanai tiks vērtētas iespējas tos īstenot ES fondu un tam paredzētā nacionālā līdzfinansējuma ietvaros, pamatā orientējoties uz nākamo fondu plānošanas periodu, kā arī ES horizontālajām programmām un klimata finansējumu.