1. pants

1Situācijas raksturojums

21.1. Latvijas preču un pakalpojumu

3eksports

42009. gadā tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un cenu

5samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja preču eksportu. 2009.gadā

6Latvijas preču eksports bija ievērojami mazāks nekā gadu

7iepriekš (faktiskajās cenās par 19,4%).

8Tāpat, 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preču

9eksports saruka visās galvenajās preču eksporta grupās - mērenāk

10tādās grupās kā lauksaimniecības un pārtikas produkti (-10,7%),

11kā arī mašīnbūves produkcija (-10,2%), savukārt lielāki eksporta

12kritumi bija vērojami metālapstrādes produktiem (-38,3%) un

13koksnei un tās izstrādājumiem (-20,4%).

14Latvijas preču

15eksports pa galvenajām preču grupām

16(%, faktiskajās FOB cenās)

172008

182009

19struktūra

20izmaiņas

21salīdzinot ar iepriekšējo gadu

22izmaiņas

23salīdzinot ar iepriekšējo gadu

24ieguldījums apjomu izmaiņās

25Kopā

26tai skaitā:

27100

289,6

29-19,4

30-19,4

31koksne un tās izstrādājumi

3216,6

33-19,1

34-20,4

35-3,4

36metāli un to izstrādājumi

3716,7

3825,3

39-38,3

40-6,4

41vieglās rūpniecības preces

426,1

43-8,5

44-25,0

45-1,5

46lauksaimniecības un pārtikas produkti

4716,9

4829,0

49-10,7

50-1,8

51ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru

52produkcija un plastmasas

5311,2

5418,5

55-17,9

56-2,0

57mašīnbūves produkcija

5812,5

5924,7

60-10,2

61-1,3

62minerālie produkti

634,2

6411,2

656,5

660,3

67transporta līdzekļi

687,4

6916,0

70-24,0

71-1,8

72pārējās preces

738,4

745,2

75-17,3

76-1,5

77Avots: CSP

78Taču 2009. gadā pēdējā ceturksnī eksporta pieaugums uzrādīja

79pozitīvas tendences un arī turpmākajos mēnešos eksportu labvēlīgi

80varētu ietekmēt ārējā pieprasījuma palielināšanās, kas saistīta

81ar globālās izaugsmes atjaunošanos un ārējā tirgus

82stabilizēšanos.

832009.gadā Latvijas galvenie preču un pakalpojumu eksporta

84partneri bija Lietuva (13%), Igaunija (12%), Krievija (8%),

85Vācija (8%), Zviedrija (6%).

86Latvijas preču

87un pakalpojumu eksports pa valstīm 2009.gadā

88Avots: EM

89Eksports uz ES valstīm 2009. gadā samazinājās par 21,3%

90salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ņemot vērā ES valstu lielo

91īpatsvaru Latvijas eksportā, šo valstu grupa visbūtiskāk

92ietekmēja kopējo Latvijas eksporta kritumu.

93Līdzīgi kā kopējā Latvijas eksportā arī uz ES valstīm lielākie

94eksporta samazinājumi bija vērojami metālapstrādes produktiem un

95koksnei un tās izstrādājumiem, kas kopā veidoja aptuveni pusi no

96kopējā eksporta samazinājuma uz ES valstīm. Savukārt, mērenāk

97samazinājās mašīnbūves un lauksaimniecības un pārtikas produktu

98eksports.

99Šajā periodā eksports ievērojami samazinājās arī uz NVS

100valstīm, visbūtiskāk - mašīnbūves un lauksaimniecības un pārtikas

101produktu grupās. Kopējā eksportā uz NVS valstīm šis samazinājums

102sastādīja aptuveni 40%. Mērenāk saruka ķīmiskās rūpniecības preču

103eksports.

104Aptuveni 80% no negatīvās preču tirdzniecības bilances 2009.

105gada janvārī-septembrī nosedza pozitīvais pakalpojumu saldo.

106Nedaudz vairāk par pusi (51,5%) no pakalpojumu eksporta

107joprojām sastāda ar tranzītpārvadājumiem gūtie ienākumi. Lai gan

1082009. gada janvārī-septembrī ir samazinājušies ienākumi no

109pārvadājumiem, īpaši autotransportam, tomēr šis samazinājums ir

110mazāks nekā pakalpojumu nozarei kopā. Nedaudz ir pieauguši

111ienākumi no Latvijā iebraukušajiem tūristiem (0,1%), savukārt

112ievērojami sarucis komercdarbības pakalpojumu eksports

113(-16,6%).

114Pakalpojumu eksports pa

115ceturkšņiem

116(milj. latu)

117Avots: Latvijas Banka

1181.2. Ārvalstu tiešās investīcijas

119(ĀTI)

120Globālās finanšu krīzes iespaidā ārvalstu kapitāla plūsmas

121Latvijas ekonomikā būtiski samazinājās. Tas skāra arī ĀTI plūsmas

122un 2009. gada pirmajā pusgadā ienākošo ĀTI plūsmu bilance bija

123negatīva.

124Saskaņā ar Latvijas starptautisko investīciju bilanci 2009.

125gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza

1265780,2 milj. latu, kas ir par gandrīz 4% mazāk nekā pirms gada.

127Salīdzinot ar 2008. gada beigām ĀTI pieauga par 1,2%, to daļa

128uzkrātā ārvalstu kapitāla struktūrā ir pieaugusi par 0,5

129procentpunktiem un 2009. gada septembra beigās bija 23,5%, ko

130noteica straujāks citu investīciju nekā ĀTI plūsmu samazinājums

131ārvalstu kapitāla ieplūdē.

132Latvijā uzkrāto ĀTI ģeopolitiskā struktūrā lielākoties ir ES

133valstu investīcijas. 2009. gada septembra beigās tās veidoja 80%

134no visām uzkrātām ĀTI, trešdaļa no tām ir jauno ES dalībvalstu

135investīcijas. Latvijas ekonomikā lielākās ieguldītājvalstis ir

136Zviedrija, Igaunija, Vācija un Dānija. Šo četru valstu uzkrātās

137ĀTI 2009. gada septembra beigās veidoja 55,7% no visām uzkrātām

138ĀTI. Tās koncentrējās galvenokārt finanšu starpniecībā.

1392008. gadā uzkrātās ĀTI pakalpojumu nozarēs pieauga par 12%

140(tai skaitā finanšu starpniecībā - par 10,8%, tirdzniecībā - par

14128%, transporta un sakaru nozarē - par 18,8%), savukārt

142operācijās ar nekustamo īpašumu uzkrāto ĀTI līmenis saglabājās

143iepriekšējā gada līmenī. Preču ražošanas sfērā uzkrāto ĀTI

144pieauguma tempu samazinājums bija neliels. 2008. gadā uzkrātās

145ĀTI pieauga par 8,3%, jeb gandrīz pusotras reizes lēnāk nekā

146pakalpojumu nozarēs. 2009. gada deviņos mēnešos uzkrāto ĀTI

147pieaugums pakalpojumu sfērā ir visai mazs - par 2%, bet ražošanas

148sfērā tās pieauga par 10,1%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā -

149par 6 procentiem.

150Uzkrātās ĀTI sadalījumā pa

151nozarēm

152(perioda beigās, milj. latu)

1532004

1542005

1552006

1562007

1572008

1582009.

159gada

1603. ceturksnis

161Finanšu

162starpniecība

163375,9

164625,4

165964,6

1661486,2

1671647,3

1681635,4

169Citi pakalpojumi

170439,2

171529,0

172795,3

1731223,5

1741251,3

1751367,0

176Tirdzniecība

177395,7

178437,8

179562,3

180676,4

181862,0

182872,5

183Apstrādes rūpniecība

184276,1

185376,0

186395,8

187516,8

188611,0

189647,6

190Transports un sakari

191333,3

192336,4

193347,0

194392,5

195466,3

196433,2

197Enerģētika

198164,7

199327,6

200348,1

201270,7

202204,9

203246,0

204Primārās nozares

20549,8

20659,5

20771,6

208113,1

209145,2

210156,3

211Būvniecība

21236,5

21349,7

21467,6

21585,5

216107,1

217126,6

218Avots: Latvijas Banka

219ĀTI pieaugums apstrādes rūpniecībā 2008. gadā par 18,4% (2007.

220gadā - par 30%) un 2009. gada trīs ceturkšņos - par 6% liecina

221par to, ka krīzes padziļināšanās un ieilgšana lika ārvalstu

222investoriem būt piesardzīgākiem investīciju plānu īstenošanā.

223Tomēr ir jāatzīmē, ka kopumā ārvalstu investoru interesi par šo

224nozari nav mazinājusies. Tāpat kā iepriekšējos gados palielinās

225investīcijas pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas

226nozarē. 2009. gada deviņos mēnešos, tās pieauga par 24%. 2009.

227gadā palielinājās ieguldījumi mašīnu un iekārtu ražošanā,

228transporta līdzekļu ražošanā un metālapstrādē. Salīdzinot ar

2292008. gada beigām, uzkrātās ĀTI šajās nozarēs pieauga attiecīgi

230par 30,5%, 7,2% un 6,3%. Citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs

231(izņemot pārtikas rūpniecību, kurā ĀTI līmenis 2009. gada

232septembra beigās ir par 21,6% mazāks nekā 2008. gada beigās)

233uzkrāto ĀTI līmeņa izmaiņas ir nenozīmīgas.

234Vislielākais ĀTI īpatsvars apstrādes rūpniecībā bija pārtikas

235rūpniecības, kok­apstrādes un pārējo nemetālisko minerālu

236izstrādājumu ražošanas nozarēs. Uzkrātās ĀTI pa ceturkšņiem šajās

237nozarēs 2009. gada septembra beigās veidoja 77% (tai skaitā

238nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - 42,3%) no visām

239uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā. Lielākus ieguldījumus

240apstrādes rūpniecībā pēdējo četru gadu laikā ir veikuši Dānijas,

241Somijas, Vācijas, Zviedrijas un Īrijas investori. Īpaši strauji

242palielinās Īrijas investoru tiešās investīcijas Latvijā. Kopš

2432007. gada beigām tās ir pieaugušās gandrīz četras reizes un

2442009. gada jūnija beigās veidoja 31% (2007. gada beigās - 10%) no

245visām uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā. Jāatzīmē, ka pēdējā

246pusotra gada laikā ir pieaugušās arī Krievijas investīcijas

247apstrādes rūpniecībā (gandrīz 3,5 reizes). 2009. gada septembra

248beigās tās veidoja 3,4% no uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā.