1. pants

Situācijas raksturojums

1.1. Latvijas preču un pakalpojumu

eksports

2009. gadā tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un cenu

samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja preču eksportu. 2009.gadā

Latvijas preču eksports bija ievērojami mazāks nekā gadu

iepriekš (faktiskajās cenās par 19,4%).

Tāpat, 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preču

eksports saruka visās galvenajās preču eksporta grupās - mērenāk

tādās grupās kā lauksaimniecības un pārtikas produkti (-10,7%),

kā arī mašīnbūves produkcija (-10,2%), savukārt lielāki eksporta

kritumi bija vērojami metālapstrādes produktiem (-38,3%) un

koksnei un tās izstrādājumiem (-20,4%).

Latvijas preču

eksports pa galvenajām preču grupām

(%, faktiskajās FOB cenās)

2008

2009

struktūra

izmaiņas

salīdzinot ar iepriekšējo gadu

izmaiņas

salīdzinot ar iepriekšējo gadu

ieguldījums apjomu izmaiņās

Kopā

tai skaitā:

100

9,6

-19,4

-19,4

koksne un tās izstrādājumi

16,6

-19,1

-20,4

-3,4

metāli un to izstrādājumi

16,7

25,3

-38,3

-6,4

vieglās rūpniecības preces

6,1

-8,5

-25,0

-1,5

lauksaimniecības un pārtikas produkti

16,9

29,0

-10,7

-1,8

ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru

produkcija un plastmasas

11,2

18,5

-17,9

-2,0

mašīnbūves produkcija

12,5

24,7

-10,2

-1,3

minerālie produkti

4,2

11,2

6,5

0,3

transporta līdzekļi

7,4

16,0

-24,0

-1,8

pārējās preces

8,4

5,2

-17,3

-1,5

Avots: CSP

Taču 2009. gadā pēdējā ceturksnī eksporta pieaugums uzrādīja

pozitīvas tendences un arī turpmākajos mēnešos eksportu labvēlīgi

varētu ietekmēt ārējā pieprasījuma palielināšanās, kas saistīta

ar globālās izaugsmes atjaunošanos un ārējā tirgus

stabilizēšanos.

2009.gadā Latvijas galvenie preču un pakalpojumu eksporta

partneri bija Lietuva (13%), Igaunija (12%), Krievija (8%),

Vācija (8%), Zviedrija (6%).

Latvijas preču

un pakalpojumu eksports pa valstīm 2009.gadā

Avots: EM

Eksports uz ES valstīm 2009. gadā samazinājās par 21,3%

salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ņemot vērā ES valstu lielo

īpatsvaru Latvijas eksportā, šo valstu grupa visbūtiskāk

ietekmēja kopējo Latvijas eksporta kritumu.

Līdzīgi kā kopējā Latvijas eksportā arī uz ES valstīm lielākie

eksporta samazinājumi bija vērojami metālapstrādes produktiem un

koksnei un tās izstrādājumiem, kas kopā veidoja aptuveni pusi no

kopējā eksporta samazinājuma uz ES valstīm. Savukārt, mērenāk

samazinājās mašīnbūves un lauksaimniecības un pārtikas produktu

eksports.

Šajā periodā eksports ievērojami samazinājās arī uz NVS

valstīm, visbūtiskāk - mašīnbūves un lauksaimniecības un pārtikas

produktu grupās. Kopējā eksportā uz NVS valstīm šis samazinājums

sastādīja aptuveni 40%. Mērenāk saruka ķīmiskās rūpniecības preču

eksports.

Aptuveni 80% no negatīvās preču tirdzniecības bilances 2009.

gada janvārī-septembrī nosedza pozitīvais pakalpojumu saldo.

Nedaudz vairāk par pusi (51,5%) no pakalpojumu eksporta

joprojām sastāda ar tranzītpārvadājumiem gūtie ienākumi. Lai gan

2009. gada janvārī-septembrī ir samazinājušies ienākumi no

pārvadājumiem, īpaši autotransportam, tomēr šis samazinājums ir

mazāks nekā pakalpojumu nozarei kopā. Nedaudz ir pieauguši

ienākumi no Latvijā iebraukušajiem tūristiem (0,1%), savukārt

ievērojami sarucis komercdarbības pakalpojumu eksports

(-16,6%).

Pakalpojumu eksports pa

ceturkšņiem

(milj. latu)

Avots: Latvijas Banka

1.2. Ārvalstu tiešās investīcijas

(ĀTI)

Globālās finanšu krīzes iespaidā ārvalstu kapitāla plūsmas

Latvijas ekonomikā būtiski samazinājās. Tas skāra arī ĀTI plūsmas

un 2009. gada pirmajā pusgadā ienākošo ĀTI plūsmu bilance bija

negatīva.

Saskaņā ar Latvijas starptautisko investīciju bilanci 2009.

gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza

5780,2 milj. latu, kas ir par gandrīz 4% mazāk nekā pirms gada.

Salīdzinot ar 2008. gada beigām ĀTI pieauga par 1,2%, to daļa

uzkrātā ārvalstu kapitāla struktūrā ir pieaugusi par 0,5

procentpunktiem un 2009. gada septembra beigās bija 23,5%, ko

noteica straujāks citu investīciju nekā ĀTI plūsmu samazinājums

ārvalstu kapitāla ieplūdē.

Latvijā uzkrāto ĀTI ģeopolitiskā struktūrā lielākoties ir ES

valstu investīcijas. 2009. gada septembra beigās tās veidoja 80%

no visām uzkrātām ĀTI, trešdaļa no tām ir jauno ES dalībvalstu

investīcijas. Latvijas ekonomikā lielākās ieguldītājvalstis ir

Zviedrija, Igaunija, Vācija un Dānija. Šo četru valstu uzkrātās

ĀTI 2009. gada septembra beigās veidoja 55,7% no visām uzkrātām

ĀTI. Tās koncentrējās galvenokārt finanšu starpniecībā.

2008. gadā uzkrātās ĀTI pakalpojumu nozarēs pieauga par 12%

(tai skaitā finanšu starpniecībā - par 10,8%, tirdzniecībā - par

28%, transporta un sakaru nozarē - par 18,8%), savukārt

operācijās ar nekustamo īpašumu uzkrāto ĀTI līmenis saglabājās

iepriekšējā gada līmenī. Preču ražošanas sfērā uzkrāto ĀTI

pieauguma tempu samazinājums bija neliels. 2008. gadā uzkrātās

ĀTI pieauga par 8,3%, jeb gandrīz pusotras reizes lēnāk nekā

pakalpojumu nozarēs. 2009. gada deviņos mēnešos uzkrāto ĀTI

pieaugums pakalpojumu sfērā ir visai mazs - par 2%, bet ražošanas

sfērā tās pieauga par 10,1%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā -

par 6 procentiem.

Uzkrātās ĀTI sadalījumā pa

nozarēm

(perioda beigās, milj. latu)

2004

2005

2006

2007

2008

2009.

gada

3. ceturksnis

Finanšu

starpniecība

375,9

625,4

964,6

1486,2

1647,3

1635,4

Citi pakalpojumi

439,2

529,0

795,3

1223,5

1251,3

1367,0

Tirdzniecība

395,7

437,8

562,3

676,4

862,0

872,5

Apstrādes rūpniecība

276,1

376,0

395,8

516,8

611,0

647,6

Transports un sakari

333,3

336,4

347,0

392,5

466,3

433,2

Enerģētika

164,7

327,6

348,1

270,7

204,9

246,0

Primārās nozares

49,8

59,5

71,6

113,1

145,2

156,3

Būvniecība

36,5

49,7

67,6

85,5

107,1

126,6

Avots: Latvijas Banka

ĀTI pieaugums apstrādes rūpniecībā 2008. gadā par 18,4% (2007.

gadā - par 30%) un 2009. gada trīs ceturkšņos - par 6% liecina

par to, ka krīzes padziļināšanās un ieilgšana lika ārvalstu

investoriem būt piesardzīgākiem investīciju plānu īstenošanā.

Tomēr ir jāatzīmē, ka kopumā ārvalstu investoru interesi par šo

nozari nav mazinājusies. Tāpat kā iepriekšējos gados palielinās

investīcijas pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas

nozarē. 2009. gada deviņos mēnešos, tās pieauga par 24%. 2009.

gadā palielinājās ieguldījumi mašīnu un iekārtu ražošanā,

transporta līdzekļu ražošanā un metālapstrādē. Salīdzinot ar

2008. gada beigām, uzkrātās ĀTI šajās nozarēs pieauga attiecīgi

par 30,5%, 7,2% un 6,3%. Citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs

(izņemot pārtikas rūpniecību, kurā ĀTI līmenis 2009. gada

septembra beigās ir par 21,6% mazāks nekā 2008. gada beigās)

uzkrāto ĀTI līmeņa izmaiņas ir nenozīmīgas.

Vislielākais ĀTI īpatsvars apstrādes rūpniecībā bija pārtikas

rūpniecības, kok­apstrādes un pārējo nemetālisko minerālu

izstrādājumu ražošanas nozarēs. Uzkrātās ĀTI pa ceturkšņiem šajās

nozarēs 2009. gada septembra beigās veidoja 77% (tai skaitā

nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - 42,3%) no visām

uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā. Lielākus ieguldījumus

apstrādes rūpniecībā pēdējo četru gadu laikā ir veikuši Dānijas,

Somijas, Vācijas, Zviedrijas un Īrijas investori. Īpaši strauji

palielinās Īrijas investoru tiešās investīcijas Latvijā. Kopš

2007. gada beigām tās ir pieaugušās gandrīz četras reizes un

2009. gada jūnija beigās veidoja 31% (2007. gada beigās - 10%) no

visām uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā. Jāatzīmē, ka pēdējā

pusotra gada laikā ir pieaugušās arī Krievijas investīcijas

apstrādes rūpniecībā (gandrīz 3,5 reizes). 2009. gada septembra

beigās tās veidoja 3,4% no uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā.