26. pants

Palīdzība nodokļu iekasēšanā

1. Līgumslēdzējas Valstis sniedz palīdzību viena otrai

ieņēmumu prasījumu iekasēšanā. 1. un 2. pants neierobežo šīs

palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes

var, savstarpēji vienojoties, izšķirt jautājumu par šī panta

piemērošanas veidu.

2. Šajā pantā termins "ieņēmumu prasījums" nozīmē

nenomaksāto summu attiecībā uz jebkāda veida un nosaukuma

nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzēju Valstu, vai to politiski

administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šo nodokļu

uzlikšana nav pretrunā ar šo konvenciju vai jebkuru citu

instrumentu (vienošanos), kura puses ir Līgumslēdzējas Valstis,

kā arī ar šo summu saistītos procentus, administratīvos sodus un

iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumu izmaksas.

3. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir izpildāms

saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to nav nomaksājusi

persona, kas tajā laikā nevar aizkavēt tā iekasēšanu saskaņā ar

šīs valsts normatīvajiem aktiem, pēc šīs valsts kompetentās

iestādes pieprasījuma, šo ieņēmumu prasījumu pieņem otras

Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde iekasēšanas mērķiem. Šo

ieņēmumu prasījumu iekasē šī otra valsts saskaņā ar tās normatīvo

aktu noteikumiem, kas piemērojami tās nodokļu piedziņai un

iekasēšanai, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras valsts

ieņēmumu prasījums.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir prasījums,

par kuru šī valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem,

veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu to

iekasēšanu, pēc šīs valsts kompetentās iestādes pieprasījuma,

otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde pieņem šo ieņēmumu

prasījumu, lai veiktu līdzekļu saglabāšanas pasākumus. Šī otra

valsts veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus par šo ieņēmumu

prasījumu saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, it kā ieņēmumu

prasījums būtu šīs otras valsts prasījums, pat ja šo pasākumu

piemērošanas laikā ieņēmumu prasījums nav izpildāms pirmajā

valstī vai to nav nomaksājusi persona, kam ir tiesības aizkavēt

tā iekasēšanu.

5. Neatkarīgi no 3. un 4. daļas noteikumiem, Līgumslēdzējas

Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam

atbilstoši 3. un 4. daļai šajā valstī netiek piemēroti termiņi,

kā arī netiek piešķirta nekāda ieņēmumu prasījumam piemērojama

prioritāte saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā

tā būtību kā tādu. Papildus, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās

iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4.

daļai šajā valstī nav piemērojamas nekādas prioritātes kādas šim

ieņēmumu prasījumam piemērojamas saskaņā ar otras Līgumslēdzējas

Valsts normatīvajiem aktiem.

6. Lieta par Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījuma

pastāvēšanu, spēkā esamību vai summu netiek ierosināta otras

Līgumslēdzējas Valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs.

7. Ja jebkurā laikā pēc Līgumslēdzējas Valsts kompetentās

iestādes veiktā pieprasījuma saskaņā ar 3. un 4. daļu un pirms

otra Līgumslēdzēja Valsts ir iekasējusi un pārskaitījusi

atbilstošo ieņēmumu prasījuma summu pirmajai Līgumslēdzējai

Valstij, atbilstošais ieņēmumu prasījums vairāk nav uzskatāms

par

a) pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījumu

saskaņā ar 3. daļā minēto pieprasījumu, kas ir izpildāms saskaņā

ar šīs valsts normatīvajiem aktiem un ko nav nomaksājusi persona,

kas tajā laikā, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, nevar

aizkavēt tā iekasēšanu, vai

b) pirmās minētās valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 4. daļā

minēto pieprasījumu, par kuru šī valsts var, saskaņā ar tās

normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai

nodrošinātu tā iekasēšanu

pirmās minētās valsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo

otras valsts kompetentajai iestādei par šo faktu un, pēc otras

valsts kompetentās iestādes izvēles, pirmā minētā valsts vai nu

pārtrauc uz laiku vai atsauc savu pieprasījumu.

8. Nekādā gadījumā šā panta noteikumi nav interpretējami

tādējādi, ka tie uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts

vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību

(ordre public);

c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav

attiecīgi veikusi visus atbilstošos iekasēšanas vai līdzekļu

saglabāšanas pasākumus, kas pieejami saskaņā ar tās normatīvajiem

aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt palīdzību gadījumos, ja šīs valsts administratīvais

slogs ir acīmredzami nesamērīgs ar labumu, ko gūtu otra

Līgumslēdzēja Valsts.