25. pants

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar tādu

informāciju, kas ir paredzami svarīga šīs konvencijas noteikumu

piemērošanai vai valstu normatīvo aktu administrēšanai vai

izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas

uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo

vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav

pretrunā ar konvenciju. 1. un 2. pants neierobežo informācijas

apmaiņu.

2. Jebkuru informāciju, ko Līgumslēdzēja Valsts saņem saskaņā

ar 1. daļu, uzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek

iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to izpauž

tikai tām personām vai iestādēm (tostarp tiesām un

administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1. daļā minēto

nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu

piemērošanā vai lietu ierosināšanā, vai apelāciju izskatīšanā,

vai iepriekšminētā pārraudzībā. Šādas personas vai iestādes šo

informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var

izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas

nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, Līgumslēdzēja Valsts

saņemto informāciju var izmantot citām vajadzībām, ja šādu

informāciju var izmantot šādām citām vajadzībām saskaņā ar abu

valstu normatīvajiem aktiem, un informācijas sniedzējas valsts

kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.

3. Nekādā gadījumā 1. un 2. daļa nav interpretējama tā, ka tas

uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts

vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs valsts

vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasto

administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,

uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo

noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras

izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre

public).

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo

pantu, otra Līgumslēdzēja Valsts izmanto tās informācijas

apkopošanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja

pieprasītā informācija šai otrai valstij, iespējams, nav

nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā

noteikto pienākumu attiecas 3. daļas ierobežojumi, taču nekādā

gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu

Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi

tādēļ, ka tai nav nacionālas intereses attiecībā uz šo

informāciju.

5. Nekādā gadījumā 3. daļas noteikumi nav interpretējami tā,

ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju

vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu

iestāde, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai

uzticības pamata, vai tādēļ, ka tā saistīta ar īpašumtiesībām

kādā personā.