25. pants

1Informācijas apmaiņa

21. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar tādu

3informāciju, kas ir paredzami svarīga šīs konvencijas noteikumu

4piemērošanai vai valstu normatīvo aktu administrēšanai vai

5izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas

6uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo

7vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav

8pretrunā ar konvenciju. 1. un 2. pants neierobežo informācijas

9apmaiņu.

102. Jebkuru informāciju, ko Līgumslēdzēja Valsts saņem saskaņā

11ar 1. daļu, uzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek

12iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to izpauž

13tikai tām personām vai iestādēm (tostarp tiesām un

14administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1. daļā minēto

15nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu

16piemērošanā vai lietu ierosināšanā, vai apelāciju izskatīšanā,

17vai iepriekšminētā pārraudzībā. Šādas personas vai iestādes šo

18informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var

19izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas

20nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, Līgumslēdzēja Valsts

21saņemto informāciju var izmantot citām vajadzībām, ja šādu

22informāciju var izmantot šādām citām vajadzībām saskaņā ar abu

23valstu normatīvajiem aktiem, un informācijas sniedzējas valsts

24kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.

253. Nekādā gadījumā 1. un 2. daļa nav interpretējama tā, ka tas

26uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

27a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts

28vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

29administratīvajai praksei;

30b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs valsts

31vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasto

32administratīvo praksi;

33c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,

34uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo

35noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras

36izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre

37public).

384. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo

39pantu, otra Līgumslēdzēja Valsts izmanto tās informācijas

40apkopošanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja

41pieprasītā informācija šai otrai valstij, iespējams, nav

42nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā

43noteikto pienākumu attiecas 3. daļas ierobežojumi, taču nekādā

44gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu

45Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi

46tādēļ, ka tai nav nacionālas intereses attiecībā uz šo

47informāciju.

485. Nekādā gadījumā 3. daļas noteikumi nav interpretējami tā,

49ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju

50vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu

51iestāde, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai

52uzticības pamata, vai tādēļ, ka tā saistīta ar īpašumtiesībām

53kādā personā.