Vairogs5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pasākumi mērķa sasniegšanai
Nr.p.k
Pasākums
Darbības rezultāts
Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un
finansēšanas avotiem17
1.
Nodrošināt
un pilnveidot robežkontroli
Pasākuma mērķis - nodrošināt uz riska analīzi
balstītu personu, transportlīdzekļu un kravu plūsmai
atbilstošu robežkontroli.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9.
marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par
noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār
robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk - Šengenas
robežu kodekss) 2. panta 10. punktam robežkontrole ir
darbības, ko saskaņā ar Šengenas robežu kodeksu veic pie
robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai
robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem
apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un
robežuzraudzību.
Vienlaikus robežkontroli pastiprina pārbaužu kopums
robežu drošības kontekstā, kas iekļauj sevi efektīvas
muitas pārbaudes, veterinārās, fitosanitārās, pārtikas
nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontroles,
jonizējošā starojuma kontrole, drošības pārbaudes, kā arī
citu iestāžu pārbaudes to kompetences ietvaros, ar mērķi
veicināt nelegālās migrācijas, preču nelikumīgas
pārvietošanas novēršanu pārrobežu noziedzības (tajā skaitā
organizētas noziedzības), terorisma un kiberdraudu
atklāšanu, novēršanu un prevenciju. Visas minētās pārbaudes
sniedz neapsveramo ieguldījumu drošības garantēšanā
Latvijas Republikā, padarot valsti par uzticamo partneri ES
kopējās drošības nodrošināšanā. Valsts robežsardzes
robežkontroles struktūrvienībās 2 reizes mēnesī tiek
veiktas teorētiskas un praktiskas amatpersonu apmācības par
rīcību ārkārtas situācijās atbilstoši iepriekš
izstrādātajiem un apstiprinātajiem ārkārtas situāciju
novēršanas plāniem.
Pārbaudes robežšķērsošanas vietās: robežpārbaude, ko
veic VRS amatpersonas; kravu un personas bagāžas muitas
kontrole, ko veic VID muitas iestāžu amatpersonas;
veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas
preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontrole, ko
veic PVD amatpersonas, kā arī radiometriskā kontrole, ko
veic normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestāžu
amatpersonas.
Pārbaudes robežšķērsošanas vietās tiek veiktas saskaņā
ar Šengenas robežu kodeksa, Robežsardzes likuma,
Imigrācijas likuma un Latvijas Republikas valsts robežas
likuma prasībām. Būtiska nozīme ir informācijas sistēmu
izmantošanai - IIIS, VIS, VMIS, SIS II, Interpol utml., kā
arī nepieciešamības gadījumā detalizētas informācijas
noskaidrošana caur SIRENE Latvijas biroju.
Robežkontrolei jābūt balstītai uz efektīvu resursu
pārvaldību, mūsdienīga aprīkojuma izmantošanu un
profesionalitāti, kas veicina dažādu formu pārrobežu
noziedzības atklāšanu, novēršanu un prevenciju, vienlaikus
veicinot personu likumīgu robežu šķērsošanu, pārrobežu
satiksmi un preču pārvietošanu.
Robežpārbaudes
Atbilstoši Robežsardzes likuma 3. pantam un Šengenas
Robežu kodeksa 4. un 7. pantam Latvijas Republikā
robežpārbaudes tiek veiktas ievērojot cilvēku pamattiesības
un principus, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību
hartā. Robežsargi, veicot robežpārbaudes, pilnībā respektē
cilvēku cieņu, nediskriminē personas ņemot vērā to dzimumu,
rasi vai izcelsmi, ticību vai reliģisko piederību,
invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.
Robežpārbaudes tiek veiktas tā, lai netiktu ierobežotas
personu pārvietošanās brīvība. Robežpārbaudes tiek
organizētas un veiktas stigri ievērojot likumības principu,
proti, personu ieceļošanas un izceļošanas nosacījumi
nedrīkst būt pretrunā ar starptautiskajiem un nacionālajiem
normatīvajiem dokumentiem.
Katra robežšķērsošanas vieta ir aprīkota ar
robežpārbaudes tehniskajiem līdzekļiem (I un II līnijas
efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai), muitas kontroles
tehniskajiem līdzekļiem un kompleksu videonovērošanas
sistēmu, kas ļauj nodrošināt robežšķērsošanas vietas režīma
kontroli.
Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumi Nr.
675 "Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai
nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem" nosaka
tehnisko līdzekļu veidus un kategorijas, kas tiek izmantoti
robežpārbaudes un robežuzraudzības funkciju nodrošināšanai.
Robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamo tehnisko
līdzekļu daudzumu VRS struktūrvienībās nosaka VRS
priekšnieks, ņemot vērā katras attiecīgās struktūrvienības
veicamos uzdevumus, to apjomu, kā arī struktūrvienības
izvietojumu un darbības taktiku.
Valsts robežas drošības nodrošināšanas viens no
pamatnosacījumiem ir robežpārbaudes tehnisko līdzekļu
pietiekamība, tehniskā atbilstība noteikto uzdevumu
izpildei un savlaicīga to nomaiņa, ievērojot strauji
pieaugošo tehnisko progresu. VRS robežpārbaudē izmanto
nacionālo ieceļošanas/izceļošanas sistēmu REIS-2002.
Latvijas Republikas ārējām robežām perspektīvā ir vajadzīga
modernāka un efektīvāka ceļotāju un kravu plūsmu
pārvaldība, tostarp nacionālās ieceļošanas/izceļošanas
sistēmas darbības pilnveidošana, kas ietver sagatavošanas
pasākumus REIS-2002 savienošanai ar IIS un ETIAS.
Informācijas sistēmu savienošanas rezultātā tiks panākta
droša, paātrināta un atvieglota robežkontroles procedūra un
Šengenas robežu likumīga šķērsošana.
Efektīvas robežpārbaudes nodrošināšanas viens no
pamatelementiem ir aktuālās informācijas apmaiņa ar citām
kompetentajām iestādēm, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu
risku novērtējumu. Lai nodrošinātu minēto, ir noteikts
strikts informācijas apmaiņas mehānisms, kas izpaužas kā
pastāvīga informācijas apmaiņa starp Robežpārbaudes
norīkojuma vecāko, VID MKP muitas maiņas vadītāju un PVD
Kontroles punkta amatpersonu. Informācijas apjoms,
mehānisms un regularitāte ir noteikta 2012. gada 17. aprīļa
starpresoru vienošanās Nr. 60 "Par iestāžu darbības un
sadarbības organizēšanu robežšķērsošanas vietās" un
robežšķērsošanas vietu pārbaužu tehnoloģijās.
Veicot dienesta pienākumus attiecīgajā robežšķērsošanas
vietā, ir iespēja izmantot citas iestādes esošos tehniskos
līdzekļus. To izmantošana tiek veikta Robežpārbaudes
norīkojuma vecākajam un VID MKP muitas maiņas vadītājam
savstarpēji vienojoties par pārbaudes apjomu un
nepieciešamā tehniskā līdzekļa pielietošanas
nepieciešamību.
Pamatojoties uz VRS, VID, PVD, VP un VVD 2016. gada 21.
aprīļa vienošanos Nr. 1 "Par sadarbību valsts drošības
jautājumos", ir izveidota iestāžu Riska analīzes darba
grupa, kuras ietvaros tiek veidota kopīgā riska analīze par
valsts drošību, t.sk. robežšķērsošanas vietās. Atbilstoši
kopējai riska analīzei, tiek gatavota riska analīze arī
konkrētajai robežšķērsošanas vietai, ko veic katra iestāde
atsevišķi. Papildus ikdienā tiek veikta informācijas
apmaiņa starp robežkontrolē iesaistīto iestāžu amatpersonām
par iespējamajiem riskiem.
Saskaņā ar iepriekš izstrādātiem un apstiprinātiem
ārkārtas situāciju novēršanas plāniem tiek veiktas gan VRS
robežkontroles struktūrvienību, gan arī kopīgā
robežpārbaudē iesaistīto iestāžu amatpersonu apmācības par
rīcību ārkārtas situācijās. Papildus iestādes nodrošina arī
otras iestādes apmācības par specifiskiem jautājumiem.
Robežšķērsošanas vietās tiek organizētas arī operācijas,
kuru ietvaros tiek iesaistīta arī pārbaudes procedūrās
iesaistītās iestādes. Piemēram, VRS kopīgi organizētajās
operācijās ar Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
Republikas Robežsardzes dienestiem iesaistītas arī muitas
amatpersonas. Atsevišķu likumpārkāpumu konstatēšanas
gadījumos tiek veiktas kopīgas izmeklēšanas darbības.
Uz ārējās un iekšējās robežas (atsevišķi autoceļi) ir
izveidota VID MP Transportlīdzekļu un konteineru
automātiskās identificēšanas sistēma (TLKAIS). VRS un VID
vienošanās paredz, ka aktīvās un pasīvās piekļuves tiesības
ir piešķirtas VRS. VRS var iegūt informāciju par valsts
robežu šķērsojošo transportlīdzekli, kā arī veikt dienesta
atzīmes par konkrētu transportlīdzekli, lai nodrošinātu
operatīvos pasākumus, veiktu padziļinātu pārbaudi pēc
nepieciešamības un izmantotu informāciju riska analīzes
sagatavošanai.
TLKAIS modernizēšana (sistēma uzstādīta 2007. gadā) un
uzstādīšana visās robežšķērsošanas vietās uz ES ārējās
robežas (arī Liepājas ostas MKP, Ventspils ostas MKP un
robežšķērsošanas vietās Pededze, Meikšāni un Kaplava)
sniegtu būtisku atbalstu riska mazinošo pasākumu
īstenošanā, jo tādejādi būtu nosegtas visas ārējās robežas
autoceļu robežšķērsošanas vietas. Šādas sistēmas
nepieciešamība ir būtiska ne tikai VID, bet arī citām
valsts tiesībaizsardzības iestādēm, kā KNAB, VP, VDD, VRS,
SAB, kuras jau šobrīd izmanto TLKAIS datus.
VID, vairāku gadu garumā mērķtiecīgi īstenojot dažādus
projektus, ir nodrošinājis visu ES ārējās austrumu robežas
muitas kontroles punktu aprīkošanu ar kravu kontroles
rentgeniekārtām, kas būtiski atvieglo pārbaužu veikšanu un
samazina transportlīdzekļu un kravu kontrolēm nepieciešamo
pārbaudes laiku, tomēr, ņemot vērā robežkontrolē iesaistīto
dienestu atbildību drošības un drošuma garantēšanā, kā arī
dienestu rīcībā esošā aprīkojuma nolietošanās ciklu un
jaunu tehnoloģiju attīstības ātrumu un to radīto iespēju
paplašināšanos, tehniskā aprīkojuma modernizācija ir
jāturpina - jānodrošina kravas kontroles rentgeniekārtu
nomaiņa Grebņevas MKP un Zilupes MKP, kā arī jaunas bagāžas
kontroles rentgena iekārtas iegāde Terehovas MKP.
Tāpat nepieciešams turpināt darbu pie muitas rīcībā
esošā muitas tehniskā aprīkojuma un informācijas sistēmu
savstarpējās integrācijas, lai vienkopus nodrošinātu pilnu
informāciju par muitas kontroles laikā veiktajām kontroles
darbībām un uzlabotu riska analīzes iespējas.
Lai stiprinātu muitas kontroles pasākumus uz Latvijas
Republikas iekšējās un ārējās robežas, muitas fiziskās
kontroles procesā tiek iesaistīti kinologi ar speciāli
apmācītiem narkotisko vielu, tabakas izstrādājumu un
skaidras naudas meklēšanas darba suņiem.
Kā instruments drošības un kārtības nodrošināšanai,
nopietnu draudu novēršanai, muitas amatpersonu darbības
procesu uzraudzībai tiek izmantota videonovērošanas
sistēma. Tiek paaugstināta muitas un robežkontroles
efektivitāte, nodrošinot valsts ekonomiskās robežas
aizsardzību un muitas lietās pieņemto lēmumu kontroli.
Ir izstrādāts VRS informācijas sistēmas
"RAIS2009" apakšmodulis "Automatizētā
robežpunkta gaitas kontroles sistēma" (turpmāk -
ARGKS). No 2018. gada 12. septembra līdz 2018. gada 11.
decembrim Vientuļu II kategorijas robežkontroles punktā
tika realizēts ARGKS pilotprojekts. Plānots, ka ARGKS
aizstās pašreiz esošos transportlīdzekļu, gājēju un ārpus
kārtas robežu šķērsojošās kravas reģistrācijas papīra
kontroles talonus, automatizējot kontroles mehānismu
kopumā. Pašlaik notiek ARGKS pilnveidošana, tehniskā
aprīkojuma uzlabošana un ARGKS normatīvās bāzes izstrāde.
Plānots turpināt darbu pie ARGKS ieviešanas visās
robežšķērsošanas vietās uz ārējās sauszemes robežas.
Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras uzlabošanai
2019.-2023. gadā ir plānots ieviest šādus modernizācijas
projektus RŠV "Terehova", RŠV "Silene"
un RŠV "Pāternieki":
1) 2019. gada maijā tika uzsākt RŠV "Terehova"
attīstības modernizācijas projekta 1. etapa būvdarbi,
izbūvējot jaunu muitas kontroles ēku padziļinātajai
kontrolei, veicot ārējo inženiertehnisko tīklu pārbūvi,
pārbūvējot sešus esošos kontroles paviljonus un paplašinot
nojumes virs kontroles zonas, tās aprīkojot ar
elektroniskajām informācijas zīmēm, lai pīķa stundās varētu
efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu
transportlīdzekļu caurplūdi, noteiktā teritorijā uzlabojot
asfalta seguma kvalitāti un paplašinot kontroles joslu
negabarīta transportlīdzekļiem;
2) 2019. gada maijā tika uzsākti būvdarbi divās
robežšķērsošanas vietās, plānojot paplašināt ceļu starp RŠV
"Silene - Urbāni (Baltkrievija)" un RŠV
"Pāternieki - Grigorovščina (Baltkrievija)",
papildus izbūvējot perimetra apsardzes signalizāciju,
videonovērošanas sistēmu un uzstādot satiksmes
organizācijas aprīkojumu (paceļamās barjeras, hidrauliskos
ceļu satiksmes bloķētājus, elektroniskos satiksmes
organizācijas informatīvos paneļus, luksoforus);
3) 2019. gada februārī ir uzsākts darbs pie
sagatavošanas darbu izstrādes projektēšanas un līdz 2020.
gada maijam ir plānots izstrādāt būvprojektu RŠV
"Silene" un RŠV "Pāternieku" attīstības
modernizācijas 1. posma aktivitāšu veikšanai, lai
modernizētu esošo infrastruktūru RŠV "Silene" un
"Pāternieki" saistībā ar Rīgā un Minskā plānoto
Pasaules Hokeja čempionātu 2021. gadā, kā arī izveidotu
pieslēgumu Krāslavas novada loģistikas centram.
4) 2018./2019. gados uzsākts darbs pie RŠV
"Terehova" 2. posma uzsākšanas, kurā paredzēts
izbūvēt rokas bagāžas kontroles termināli un veikt
galvenās, administratīvās ēkas pārbūvi. Būtiski projektu
turpināt, noslēdzot līgumu par EEZ programmas
"Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības
apkarošana" finansējuma piešķiršanu projektam un
uzsākt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi.
5) Pamatojoties uz to, ka Rīgas brīvostas pārvalde un
Rīgas domes Satiksmes departaments līdz 2023. gada beigām
plāno realizēt virkni būvprojektu saistībā ar Rīgas
pilsētas ceļu infrastruktūras attīstību Daugavas labajā
krastā ostas apkārtnē, būtiski mainot kravu satiksmes
organizāciju, augšminētās iestādes ir aktualizējušas
jautājumu saistībā ar esošo Rīgas ostas muitas kontroles
punkta 0210 Uriekstes ielā pārcelšanu uz citu vietu,
izveidojot jaunu robežšķērsošanas vietu Kundziņsalā Rīgas
brīvostas teritorijā. Par projekta ideju izstrādāts
Ministru kabineta rīkojums, kas iespējami tuvākā laikā
jāvirza izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministru kabineta
rīkojums paredz projekta īstenošanu divos posmos - pirmajā
posmā veikt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi par
valsts budžeta līdzekļiem, otro posmu - būvniecības darbus,
uzsākt pēc atkārtota jautājuma izskatīšanas Ministru
kabinetā un veikt visas nepieciešamās darbības, lai
būvniecības darbiem piesaistītu ESF finansējumu NAP
2021-2027.
Lai nodrošinātu nepieciešamo caurlaidības kapacitātes
palielināšanu saskaņā ar esošo un prognozēto
transportlīdzekļu plūsmas pieaugumu, no 2021. gada RŠV
"Silene" un RŠV "Pāternieki", VID, VRS
un PVD ir nepieciešams palielināt personāla resursu skaitu,
kas spētu nodrošināt nepieciešamās dokumentu un fiziskās
kontroles saskaņā ar noteiktajām kontroles procedūrām.
Prognozējot pasažieru pieaugumu starptautiskajā lidostā
"Rīga" tiek realizēts darbs pie lidostas
attīstības projekta izstrādes un realizācijas. Pēc tā
īstenošanas, starptautiskā lidosta "Rīga" spēs
apkalpot līdz 10 miljoniem pasažieru gadā. Lai lidostas
"Rīga" RŠV nodrošinātu efektīvas robežpārbaudes,
ieskaitot plānoto ABC vārtu apkalpošanu, neveicinot garas
pasažieru rindas pirms robežpārbaudes, provizoriski
nepieciešams palielināt personāla skaitu par 36 amata
vietām18.
Robežuzraudzība
"Zaļās" robežas uzraudzību nodrošina 15 VRS
struktūrvienības. Valsts robežas uzraudzību ar dažādiem
taktiskajiem paņēmieniem veic mobilās (ar patrulēšanas
transportlīdzekļiem, kvadricikliem, motocikliem, sniega
kamanām) un kājnieku patruļas, pamatojoties arī uz veikto
riska analīzi.
Valsts robežas uzraudzībai no gaisa tiek izmantoti divi
divdzinēju helikopteri "Agusta 109E Power"
(iegādāti 2007. gadā) un divi viendzinēju helikopteri
"Agusta Bell 206" (iegādāti 2012. gadā). VRS
gaisa kuģi tiek izmantoti kā kompensējošais mehānisms
robežincidentiem ar nepārtrauktu gatavību īsā laikā nogādāt
robežsargu norīkojumu uz attālinātu apdraudētu valsts
robežas posmu. Kopš VRS Aviācijas pārvaldes izveidošanos
2008. gadā tika izstrādāta aviācijas komponenta
izmantošanas taktika, palielinoties helikopteru skaitam un
attīstoties pilotu un speciālā aprīkojuma operatoru
kompetencēm uzlabojas robežas uzraudzības rezultāti un tika
paaugstināta taktisko spēku mobilitāte. Helikopteri
"Agusta 109E Power" ir aprīkoti ar elektrooptisko
sensoru, kura pateicoties infrasarkanā izstarojuma
reģistrācijas tehnoloģijai ļauj efektīvi meklēt
likumpārkāpējus naktī un meža masīvā. Gaisa kuģu efektīva
izmantošana veicina atklāto pārkāpumu palielinājumu, kā arī
robežpārkāpumu skaita samazinājumu. Kopš 2008. gada VRS
tika izveidota atsevišķa speciālo operāciju vienība, kura
sniedz atbalstu VRS kriminālizmeklēšanas struktūrvienībām
kriminālprocesuālo un operatīvo darbību veikšanā, lai
atklātu noziedzīgus nodarījumus, meklētu un aizturētu
personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus
pierobežā, ka arī valsts iekšienē. Speciālo operāciju
vienība ir VRS priekšnieka kompensācijas līdzeklis
pārrobežu noziedzības apkarošanā. Ņemot vērā tendences,
likumpārkāpēju agresīvāko uzvedību un pretošanos, minētās
struktūrvienības izveidošana un amatpersonu kompetenču
attīstīšana palīdzēja būtiski paaugstināt
kriminālizmeklēšanas struktūrvienību darbības
kvalitāti.
Robežuzraudzībā plaši tiek izmantoti dienesta suņi, kuru
iesaisti robežuzraudzībā arī turpmāk plānots attīstīt.
Informācijas iegūšanai par situāciju uz valsts robežas
tiek izmantotas uz novērošanas torņiem izvietotas dienas un
nakts novērošanas kameras, kā arī dažāda tipa sensoru
sistēmas. Ātrai reaģēšanai uz pārkāpumiem izveidota
speciāli apmācīta robežsargu vienība, kas nepieciešamības
gadījumā sniedz atbalstu VRS struktūrvienībām.
Robežuzraudzības taktiskā plānošana balstīta uz
robežuzraudzības posmu sadali. Pamatojoties uz riska
analīzi ir noteikti īpaši svarīgi posmi un posmi, kas nav
noteikti par īpaši svarīgiem posmiem.
VRS jūras robežuzraudzības teritorija ir sadalīta 3
operatīvi taktiskajos rajonos - L, V un R. Pamatojoties uz
riska analīzi tie tiek sadalīti īpaši svarīgās vietās,
īpaši svarīgos kvadrātos un svarīgos kvadrātos. Jūras
robežas uzraudzību nodrošina VRS rīcībā esošie kuģi,
kuteri, mobilie novērošanas kompleksi un VRS jūras video
novērošanas sistēma. Operacionālajā līmenī jūras uzraudzība
tiek realizēta kopā ar NBS un sadarbībā ar VVD un VID
muitu. Latvijas jūras robežas uzraudzībai tiek izmantota
VRS jūras video novērošanas sistēma, NBS Latvijas jūras un
krasta uzraudzības sistēma - LSCSS (Latvian Sea and Coastal
Surveillance System) un AIS. LSCSS sistēmas galvenais
mērķis ir nodrošināt ar jūras novērošanas informāciju
Latvijas jūras krasta joslā, izmantojot radaru sistēmu un
tālas redzamības optisko sistēmu, kura sevī ietver dienas
un nakts video sensorus, liela attāluma radaru sistēmu, kas
kalpo par pamatu mērķu noteikšanai.
Sistēmas uzbūve paredzēta cīņai ar kontrabandu, nelegālu
zvejošanu un citām nelegālām darbībām Latvijas jurisdikscijā
esošajos ūdeņos. Sistēmas uzkrātā informācija
pieejama lietošanai glābšanas dienestiem (SAR), kā arī
citām ārējām apakšsistēmām vai droša pieslēguma
attālinātiem termināliem. Sistēma izstrādāta, lai tā
priekšlaicīgi varētu noteikt un sekot kuģiem vai laivām,
precīzi nosakot to atrašanās vietu, lai patruļas kuģi ātri
varētu pārbaudīt aizdomīgus mērķus.
Sistēmas vadības centrs atrodas Jūras spēku Flotiles
komandcentrā (FCC) Liepājā. FCC nonāk informācija no visām
novērošanas stacijām. Informācija no dažādiem novērošanas
elementiem (kameras, radari utt.) tiek apstrādāta un
attēlota, sniedzot operatoriem pārskatāmu kopskatu. LSCSS
sistēmas situācijas attēls ir pieejams arī VRS Ventspils
pārvaldes Jūras operāciju koordinācijas centrā 24/7
režīmā.
Nākotnes pamats sauszemes un jūras robežas uzraudzībai
ir EUROSUR sistēma, kuras pārvaldību un izmantošanu
nodrošina VRS sadarbībā ar līdzatbildīgajām iestādēm.
EUROSUR darbība (2012. gada beigās izveidots NKC), turpmāk
pakāpeniski attīstot EUROSUR kapacitāti, būtiski atbalstīs
robežuzraudzības pasākumus.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados:
1) saglabāsies nelegālās imigrācijas risks uz robežas
posmiem ārpus robežas šķērsošanas vietām no ekonomisko
imigrantu puses no Vjetnamas un citām ekonomiski mazāk
attīstītām valstīm;
2) saistībā ar politisko situāciju un militāriem
konfliktiem Tuvo Austrumu valstīs, organizētās nelegālās
migrācijas līmenis saglabāsies augstā līmenī gan uz ārējām,
gan uz iekšējām robežām;
3) prognozējas riska saglabāšanās attiecībā uz
ļaunprātīgu patvēruma procedūras izmantošanu, tādēļ būtu
nepieciešams piemērot iesnieguma izskatīšanu
robežprocedūras ietvaros, piemērojot drošas trešās valsts
konceptu;
4) bijušo/esošo teroristu no Irākas un Sīrijas
iefiltrēšanās ES, izmantojot patvēruma meklētāju
plūsmu;
5) prognozējas riska līmeņa saglabāšanās attiecībā uz
robežas nelikumīgu šķērsošanu apslēptā veidā smagajās
kravas automašīnās, treileros un mikroautobusos;
6) saglabāsies augsts narkotisko vielu, akcīzes un citu
preču kontrabandas, sabiedrībai bīstamu preču ieviešanas
skaidras naudas nelegālās pārvietošanas risks;
7) augstā līmenī saglabāsies ļaunprātīgas bezvīzu režīma
izmantošanas risks un ar to saistītais nelegālas
nodarbinātības risks (galvenokārt, Ukrainas
valstspiederīgajiem), kā arī trešo valstu pilsoņiem
izsniegto vīzu negodprātīhgas izmantošanas risks, tajā
skaitā gadījumos, kad vīzas izsniegtas ar mērķi mācības un
nodarbinātība Latvijā;
8) personāla skaita palielināšana ņemot vērā
prognozējamo ceļotāju plūsmas palielināšanos un
robežšķērsošanas vietu attīstību;
9) robežkontroles nodrošināšanai nepieciešama tehniskā
aprīkojuma pilnveidošana un modernizēšana, lai nodrošinātu
atbilstību arvien pieaugošajai ceļotāju plūsmai un
mūsdienīgo tehnoloģiju prasībām.
Nr.p.k
Pasākums
Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM
pasākumiem19
Rezultatīvais rādītājs20
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
1.1.
A, B,
C
Uzstādīt un ieviest darbībā
ABC vārtu sistēmu starptautiskajā lidostā
"Rīga"
30% procenti ES/EEZ pasažieru šķērso valsts robežu lidostā
"Rīga" izmantojot ABC vārtu sistēmu
(2.1.1., 3.3.2.)
Uzstādītas 8 vārtu sistēmas,
apmācīts personāls darbībai ar sistēmu
VRS
VAS Starptautiskā lidosta
"Rīga"
SM
31.03.2020.
(2 000 000 EUR)
Iekšējās drošības un
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un
pasākumu īstenošana (2014-2020)
1.2.
A, B,
C
VRS
struktūrvienību mobilitātes uzlabošana
Uzlabojusies VRS mobilitāte un spēja reaģēt uz
robežpārkāpumiem
(2.1.1.)
Iegādāti 23
transportlīdzekļi
VRS
-
30.12.2020.
(464 000 EUR)
Iekšējās drošības un
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un
pasākumu īstenošana (2014-2020) (1 015 880 EUR)
Iekšējās drošības un
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un
pasākumu īstenošana (2014-2020)
Iegādāti 119
transportlīdzekļi un 35 piekabes vieglajiem
transportlīdzekļiem
VRS
-
30.12.2020.
turpināsies līdz 2023.
gadam
2020.gadā papildus nepieciešamais finansējums nav
piešķirts.
Indikatīvi turpmākajos gados
nepieciešamais papildu finansējums:
2021. gads - 942 500 EUR;
2022. gads - 2 428 200 EUR;
2023. gads - 189 700 EUR;
turpmāk ik gadu - 202 300 EUR
1.3.
A, B,
C
Video kameru un sensoru
sistēmas atjaunošana
Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas
apdraudējumiem
(2.2.1.)
Iegādātas līdz 19
videonovērošanas kameras un līdz 96 sensoru sistēmas
VRS
-
Video novērošanas kameras 30.06.2020
Sensoru sistēmas
11.09.2020
(3 092 354 EUR)
Iekšējās drošības un
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un
pasākumu īstenošana (2014-2020) (412 842 EUR)
Izdevumi citu Eiropas
Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu
īstenošanai
1.4.
A, B
Papildus žoga būvniecība uz
KF sauszemes robežas
Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas
apdraudējumiem
(2.2.1.)
Žogs uz LV-KF robežas 100 km
garumā
VRS
NVA
30.12.2020.
turpināsies 2021. un 2022.
gadā
2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav
piešķirts.
Indikatīvi turpmākajos gados
nepieciešamais papildu finansējums: 2021. gads - 1 500 000
EUR;
2022.gads - 4 100 000 EUR
1.5.
A, B,
C
2 helikopteru
iegāde VRS mobilitātes uzlabošanai, esošo vieglo helihopteru
parka plānveida atjaunošana
Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas
apdraudējumiem
(2.2.1.)
Iegādāti 2 helikopteri.
Nodrošināta gaisa kuģu uzturēšana
VRS
-
30.12.2020
(10 019 498 EUR)
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
Nodrošināta turpmākā VRS
gaisa kuģu uzturēšana un dzinēja kapitālais remonts; Iegādāta
pārvietojamā modulārā ēka
VRS
-
30.12.2020.
(979 507 EUR)
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
1.6.
A, B,
C
VRS speciālo uzdevumu
dienesta "Sigma" tehniskās bāzes un mobilitātes
uzlabošana
Uzlabojusies VRS spēja reaģēt uz incidentiem
(2.2.1.,
2.3.1.)
Iegādāti tehniskie līdzekļi
un 4 speciālo uzdevumu veikšanai aprīkoti
transportlīdzekļi
VRS
NVA
30.12.2020.
turpināsies līdz
25.12.2023.
2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav
piešķirts.
Indikatīvi turpmākajos gados
nepieciešamais papildu finansējums:
2021. gads - 451 566 EUR;
2022.gads - 367 098 EUR; 2023.gads - 166 462 EUR
Iekšējās drošības un
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un
pasākumu īstenošana (2014-2020)
168 498 EUR
1.7.
A, B
RŠV infrastruktūras
modernizācija RŠV "Terehova", RŠV
"Pāternieki" un RŠV "Silene"I etaps
Uzlabojusies kontroles iestāžu (VID, VRS) iespējas nosargāt
valsts austrumu robežu uz autoceļiem
(2.2.1.)
Uzlabojumi veikti 3 RŠV
VNĪ
VID
VRS
PVD
30.12.2020.
(15 774 170 EUR)
Piešķirtā
2018.-2021. gadam finansējuma ietvarā:
10 036 027 EUR, tajā skaitā
valsts budžeta finansējums 8 783 270 EUR un VNĪ pašu
līdzekļi 1 252 757 EUR;
5 738 143 ESF finansējums
pārrobežu programmu ietvaros, tai skaitā valsts budžeta
līdzfinansējums.
1.8.
A, B
Sagatavot izskatīšanai
Ministru kabinetā jautājumu par muitas kontroles punkta 0210
(Uriekstes iela 16, Rīgā) pārcelšanu uz Kundziņsalu
Uzlabojušās kontroles iestādes (VID, VRS) iespējas valsts
robežas apdraudējumu novērst atbilstoši kravu satiksmes
plūsmai nosargāt valsts
(2.2.1.)
Uzlabojumi veikti 1 RŠV
VID
VNĪ
VRS
PVD
30.12.2020.
n/a
1.9
A, B
RŠV infrastruktūras
modernizācija RŠV "Terehova" II etapa
uzsākšana
Uzlabojusies kontroles iestāžu (VID, VRS) iespējas nosargāt
valsts austrumu robežu uz autoceļiem
(2.2.1.)
Uzlabojumi veikti 1 RŠV
VNĪ
VID
VRS
PVD
30.12.2020.
(1 699 000 EUR)
EEZ programmas
"Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības
apkarošana" finansējums
1.10.
A, B
Realizēt pasākumus nacionālās iepriekšējās pasažieru
informācijas apstrādes sistēmas izveidei, lai nodrošinātu
labāku
funkcionēšanu, pārvadātāju un
VRS datu apstrādes formātu savietojamību
Nodrošināta situācijas analīze
(1.3.1.,
3.1.4.)
Veikti iepriekšējās pasažieru
informācijas apstrādes sistēmas izveidei nepieciešamiem
sagatavošanas darbi, finansējuma aprēķināšana un finansējuma
avotu meklēšana
VRS
IeM IC
VDD
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
1.11.
A, B,
C
REIS modernizācija un
savietošana ar Eiropas Savienības IIS/ETIAS
Nacionālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbības
pilnveidošana un sagatavošana savietošanai ar Eiropas
Savienības IIS/ETIAS
(1.3.1.)
Pilnveidota IT sistēma
IeM IC
VRS
30.12.2020.
Finansējuma un to avotu
apzināšana paredzēta realizējot abu sistēmu ieviešanas
nacionālajos plānos
1.12.
B
Personāla profesionalitātes
pilnveide radiometriskās kontroles nodrošināšanai
Uzlabojusies valsts iestāžu reaģēšanas spēja
(2.1.1.,
3.3.2.)
Organizētas 2 kopīgās
mācības
VVD
VRS
VID
PVD
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā.
1.13.
B, C
Nodrošināt VRK Kinoloģijas
dienesta Kinoloģijas centra paplašināšanu un
modernizāciju
Efektivizēti un stiprināti robežkontroles pasākumi uz ES
ārējās.
Veicināts Latvijas izglītības
pakalpojumu eksports
(2.1.1.)
Pilnveidota VRS (VRK)
kinologu apmācību vietas infrastruktūra
IeM
VRS
VRK
30.12.2020
turpināsies 2021. un 2022.
gadā
2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav
piešķirts.
Indikatīvi turpmākajos gados
nepieciešamais papildu finansējums:
2021. gads - 2 987 730
EUR;
2022. gads - 1 468 699 EUR; turpmāk ik gadu - 37 754
EUR
1.14.
VID apmācību infrastruktūras
attīstība kinoloģijas jomā
Efektivizēti un stiprināti muitas kontroles pasākumi uz ES
ārējās un iekšējās robežas
(2.1.1.)
Pilnveidota VID kinologu
apmācību vietas infrastruktūra
VID
VNĪ
30.12.2020
turpināsies 2021. un 2022.
gadā
(838 315 EUR)
Valsts budžeta finansējums
(dotācija) un ārvalstu finanšu līdzekļi
1.15.
A, B
TLKAIS modernizācija un
paplašināšana
Nodrošināta pilnvērtīga un operatīva informācija par
transportlīdzekļu kustību, operatīvi organizēti un veikti
kontroles pasākumi
(2.1.1.)
TLKAIS uzstādīta Liepājas
ostas MKP, Ventspils ostas MKP un Kaplavas, Meikšānu un
Pededzes RŠV
VID
-
30.12.2020
turpināsies 2021. gadā
(4 050 980 EUR)
Valsts budžeta finansējums
(dotācija un ārvalstu finanšu līdzekļi
1.16.
A, B
Kravas kontroles rentgena
iekārtu nomaiņa Grebņevas MKP un Zilupes MKP
Nodrošinās ātrāk atklāt preču kontrabandu, t.sk.,
narkotisko vielu un citu neatļautu preču pārvietošanu pāri
valsts robežai, kā arī kalpo kā preventīvs līdzeklis
(2.2.1.)
Iegādātas un uzstādītas
jaunas rentgena iekārtas Grebņevas un Zilupes MKP
VID
_
30.12.2020
turpināsies 2021. un 2022.
gadā
(7 112 795 EUR)
(Valsts budžeta finansējums
(dotācija))
1.17.
A, B
Bagāžas kontroles rentgena
iekārtas nomaiņa Terehovas MKP
Nodrošināta ātra personu pārvietojamās bagāžas kontrole
(2.2.1)
Nomainīta bagāžas kontroles
rentgena iekārta Terehovas MKP
VID
VNĪ
30.12.2020
73 000 EUR
(Valsts budžeta finansējums
(dotācija))
1.18.
A, B,
C
Pamatfunkciju nodrošināšanai
un ERKA kapacitātes stiprināšanai nepieciešamo amata vietu
nokoplektēšana
Nodrošināta personāla pietiekamība
(2.2.1.,
3.2.1., 3.2.4.)
Nokoplektēti 93% no
pamatfunkciju veikšanai un ERKAS kapacitātes stiprināšanai
nepieciešamajām amata vietām
VRS
VRK
30.12.2020
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā.
1.19.
B
Latvijas Republikas valsts
robežas joslas gar Baltkrievijas Republikas un Krievijas
Federācijas robežu izbūve
Nodrošināta ārējās robežas uzbūve un aprīkošana
(1.3.2.,
2.2.1.)
Paaugstināta Valsts
robežsardzes kapacitāte robežuzraudzības veikšanā uz KF
(283,6 km) un BY (172,9 km) ārējās robežas
VRS
NVA
30.12.2020
turpināsies līdz 2023.
gadam
(31 389 082 EUR, t.sk. 2019.-2020.gadā - 13 438 382
EUR)
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
Indikatīvi turpmākajos gados
nepieciešamais papildu finansējums:
2021. gadā - 4 271 759
EUR
1.20.
B, C
Jaunā formas tērpa ieviešana
un amatpersonu ar specialajām dienesta pakāpēm formas tērpa
atjaunošana
Nodrošināta jaunā parauga
dienesta formas tērpu pieejamība
Personāls nodrošināts ar
jaunā parauga dienesta formas tērpu
VRS
NVA
30.12.2020
turpināsies līdz 2023.
gadam
(1 125 278 EUR)
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
Indikatīvi turpmākajos gados
nepieciešamais papildu finansējums:
2021. gadā - 171 930 EUR;
2022. gadā - 1 909 902
EUR;
2023. gadā - 1 533 673 EUR un
turpmāk ik gadu 241 814 EUR
2.
Nodrošināt
un pilnveidot glābšanas un meklēšanas aktivitātes jūras
robežu uzraudzības laikā
Pasākuma mērķis - nodrošināt koordinācijas un
sadarbības līmeņa palielināšanu cilvēku meklēšanas un
glābšanas pasākumu laikā maksimāli samazinot apdraudējumu
cilvēku dzīvībai.
Meklēšanas un glābšanas pasākumi uz jūras tiek veikti
saskaņā ar Operatīvā rīcības plānu cilvēku meklēšanai un
glābšanai Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas
centra (MRCC) atbildības rajonā (turpmāk - Operatīvais
rīcības plāns), kurš nosaka kārtību, kādā kompetentās
valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu
pārvaldes un jūras drošības likumā un Ministru kabineta
2018. gada 29. maija noteikumos Nr. 299 "Noteikumi par
meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas
koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un
aviācijas nelaimes gadījumā", rīkosies cilvēku
meklēšanas un glābšanas operācijas (Search and Rescue)
(turpmāk - SAR operāciju) gadījumā MRCC atbildības rajonā,
ieskaitot ostu akvatorijas. Operatīvajā rīcības plānā
norādītajām iestādēm, kā arī juridiskajām un fiziskajām
personām, ar kurām ir saskaņots Operatīvais rīcības plāns,
ir pienākums pēc Jūras meklēšanas un glābšanas
koordinācijas centra (MRCC) vai Aviācijas meklēšanas un
glābšanas koordinācijas centra (turpmāk - ARCC) amatpersonu
rīkojuma nekavējoties iesaistīties SAR operācijā un sniegt
palīdzību avārijā nonākušiem cilvēkiem.
Cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas laikā Jūras
meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC)
atbilstoši kompetencei sadarbojas ar:
1) NBS vienībām;
2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;
3) VP, pašvaldības policiju un ostas policiju;
4) VRS (tai skaitā ARCC);
5) valsts aģentūru "Civilās aviācijas
aģentūra";
6) valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras
administrācija";
7) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu;
8) ostu dienestiem;
9) citām Latvijas Republikas un ārvalstu institūcijām un
trešajām personām, ja tas nepieciešams.
VRS rīcībā esošie kuģi ir iekļauti Operatīvais rīcības
plānā kā primārie glābšanas līdzekļi, savukārt kuteri kā
sekundārie glābšanas līdzekļi.
Robežu uzraudzības operācijās, ko veic dalībvalstis pie
Latvijas Republikas ārējām jūras robežām saistībā ar
operatīvo sadarbību, kuru koordinē FRONTEX tiek piemēroti
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas
Nr. 656/2014 ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu
uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē
Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas
Savienības dalībvalstu ārējām robežām nosacījumi.
ARCC darbība tiek nodrošināta, realizējot civilās
aviācijas normatīvajos aktos VRS noteiktos uzdevumus -
nodrošināt civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo
gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbu,
aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas koordināciju,
kā arī paša ARCC nepārtrauktu darbību 24/7 režīmā.
Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā
pret Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO)
noteiktajām prasībām un nodrošinātu Aviācijas meklēšanas un
glābšanas valsts dienesta pilnvērtīgu funkcionēšanu, kā to
nosaka 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko
civilo aviāciju 12. pielikums un Starptautiskās aviācijas
un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR)
vadlīnijas, no 2014. gada 1. novembra ARCC darbību
nodrošina VRS. Līdz 2019. gada 1. maijam ARCC uzdevumus
nepārtraukti 24/7 režīmā veica VRS Operatīvās vadības
pārvaldes NKC. VRS funkcionālās un strukturālās
optimizācijas rezultātā ARCC pienākumus no 2019. gada 1.
maija veic VRS Aviācijas pārvalde.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados:
1) uzturēt un pilnveidot ARCC darbību;
2) izstrādāt un noslēgt nepieciešamās vienošanās ARCC
darbības nodrošināšanai;
3) veikt pasākumu kompleksu ARCC Operatīvā rīcības plāna
izstrādāšanai un tā turpmākai regulārai aktualizēšanai;
4) sadarbībā ar valsts aģentūru "Civilās aviācijas
aģentūra" ieviest ICAO un IAMSAR aprakstītos gaisa
kuģu meklēšanas procesus ARCC darbībā;
5) nodrošināt ARCC ar visu nepieciešamo dokumentāciju,
kas regulē un nosaka aviācijas meklēšanas un glābšanas
pasākumus;
6) izstrādāt un īstenot ARCC personāla apmācību
plānu;
7) nodrošināt un aprīkot ARCC ar tā darbībai
nepieciešamo aprīkojumu un sistēmām;
8) piedalīties meklēšanas un glābšanas pasākumu
reglamentējošo normatīvo aktu izstrādes un pilnveidošanas
procesā;
9) organizēt un piedalīties ARCC teorētiskās un
praktiskās mācībās.
Pasākums
Darbības rezultāts. Atbilstība ERKA TO IBM
pasākumiem21
Rezultatīvais rādītājs22
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
2.1.
A, B
Izstrādāt Aviācijas
meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC)
operatīvās rīcības plānu.
Saskaņots un ieviests ARCC operatīvās rīcības plāns
(3.4.1.)
Plāns
VRS
CAA
VUGD
NMPD
VP
NBS
TNGIIB
LGS
ĀM
LPS
30.12.2019
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
2.2.
A, C
Starptautiskās
aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatu
(IAMSAR) vadlīniju ieviešana.
Ieviestas Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un
glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR) vadlīnijas
(3.4.1.)
nodrošināts ARCC personāla
nokomplektējums
VRS
-
30.12.2019.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
ieviesti ICAO un IAMSAR
noteiktie gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas procesi
VRS
CAA
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
2.3.
B, C
ARCC Operatīvā
rīcības plānā noteikto uzdevumu realizācija
Nodrošināta ARCC Operatīvās rīcības plānā noteikto uzdevumu
realizācija
(2.3.1.,
3.4.1.)
Organizētas teorētiskās
civilās aviācijas meklēšanas un glābšanas mācības
VRS
CAA
VUGD
NMPD
VP
NBS
TNGIIB
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
Organizētas praktiskās
aviācijas meklēšanas un glābšanas mācības
VRS
CAA
VUGD
NMPD
VP
NBS
TNGIIB
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
2.4.
B, C
ARCC plānveida personāla
apmācības
Veikta ARCC plānveida personāla apmācības, paaugstināta
personāla profesionalitāte
(2.3.2.,
3.3.2.)
nodrošinātas regulāras
aviācijas angļu valodas apguve un Meklēšanas koordinatora
(SMC) kursu apguve
VRS
CAA
LGS
30.12.2020.
(64 000 EUR)
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
2.5.
A, B,
C
VRS aviācijas meklēšanas un
glābšanas uzlabošana
Uzlabota VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas
apdraudējumiem
(2.3.2.,
3.3.2.)
Apmācīti piloti un speciālā
aprīkojuma operatori darbam ar helikoptera vinču un
elektrooptisko kameru, iegādāts aviācijas glābšanas
inventārs
VRS
-
30.12.2020.
2.6.
A, B,
C
Kuģu RK-03 "TIIRA"
un RK-12 "VALPAS" Kuģošanas spējas apliecību
atjaunošana, kā arī iekārtu, sistēmu un mezglu atjaunošana un
uzturēšana atbilstošā tehniskā kārtībā
Uzlabota VRS reaģēšanas spēja jūrā robežkontroles
pasākumos, kā arī meklēšanas un glābšanas pasākumos
(2.3.1.,
2.2.1., 3.2.2., 3.2.5., 3.2.7.)
Nodrošināta VRS kuģošanas
līdzekļu atbilstoša darbība kārtība un reaģēšanas spēja.
VRS
-
30.12.2020.
turpināsies līdz 2022.
gadam
2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav
piešķirts.
Indikatīvi turpmākajos gados
nepieciešamais papildu finansējums:
2021. gads - 610 000 EUR;
2022.gads - 2 939 000 EUR
3.
Veikt un
pilnveidot iekšējās drošības risku analīzi, kas var
ietekmēt ārējo robežu drošību
Pasākuma mērķis - nodrošināt noturīgu un
kvalitatīvu starp iestāžu analītisko produktu izstrādes
spēju stratēģiskajā, reģionālajā un vietējā līmenī.
Latvijas atbildība par ES un Šengenas līguma telpas
ārējās robežas drošību saistīta ar skaidru, aptverošu un
apsteidzošu situācijas novērtējumu (risku analīzi).
Izsvērtā un pietiekoši precīzā situācijas novērtējumā
svarīga loma ir arī pareizajā laikā veiktai uzticamas
informācijas apmaiņai gan starptautiski, gan Latvijas
Republikas kompetento iestāžu ietvaros.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 5. maija
instrukciju Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes
iestādes sadarbojas valsts robežas drošības
jautājumos" tiesībaizsardzības iestādes organizē
sadarbību, pamatojoties uz valsts robežas drošības
apdraudējuma iespējamības (riska) analīzes rezultātiem. Ne
retāk kā vienu reizi gadā Sadarbības vadības grupa kopīgi
izstrādā vienotu riska analīzi (stratēģiskais līmenis). Šī
vienotā riska analīze tiek nosūtīta arī Latvijas valsts
robežas drošības koordinācijas padomei.
Pašlaik starp iestādēm notiek pastāvīga un regulāra
informācijas apmaiņa nacionālajā un starptautiskajā līmenī
par aktuālām problēmām un tendencēm, kas saistītas ar
nelegālo imigrāciju un pārrobežu noziegumiem. Tiek veikta
iegūtās informācijas apkopošana un analīze, uz kā pamata
tiek noteiktas tendences un to attīstība, kā arī riska
pakāpes attiecīgajās jomās.
Nacionālajā līmenī apdraudējumu analīzi robežas drošības
jomā nodrošina speciāli izveidota grupa, kura izstrādā gala
produktu reizi gadā. Apdraudējumu analīzi izstrādā VRS, VP,
VID Muitas pārvalde, Pārtikas veterinārais dienests un VVD.
Katra iestāde sniedz ieguldījumu Ministru kabineta
noteiktās kompetences ietvaros.
Pamatojoties uz noslēgtām vienošanām notiek regulāra
informācijas un darbības rezultātu apmaiņa starp VRS, VP,
VID Muitas pārvaldi, PVD un VVD gan lokālajā, gan
reģionālajā, gan centrālajā līmenī.
Starptautiskā sadarbība riska analīzes nolūkam tiek
organizētas starp kaimiņvalstīm (Igauniju, Lietuvu,
Krieviju un Baltkrieviju), BSRBCC un FRONTEX austrumu
robežas riska analīzes tīkla ietvaros.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas drošības
koordinācijas padomes lēmumu, no 2014. gada ir izveidota un
darbojas Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta,
Valsts policijas, Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts
vides dienesta riska analīzes ekspertu patstāvīgā darba
grupa, kurai deleģēta sekojošu uzdevumu izpilde:
1) veikt Latvijas Republikas valsts robežas drošības
apdraudējuma riska analīzi;
2) koordinēt riska analīzes datu apmaiņu, kopīgi
izmantot riska analīzes rezultātus, nodrošināt ar
nepieciešamo informāciju iestāžu riska analīzes
veicējus.
Riska analīze robežkontroles
ietvarā
Riska analīzes sistēma VRS balstās uz FRONTEX
rekomendācijām - Vienoto Integrēto riska Analīzes modeli
(Common Integrated Risk Analysis Model - CIRAM), FRONTEX
Riska analīzes tīkla izstrādātajām rekomendācijām un
izstrādātajiem riska indikatoriem.
VRS (taktiskajā un operacionālajā līmenī), kā arī
nacionālajā līmenī ir izveidota labi funkcionējoša riska
analīzes sistēma.
Sistēmas pamatā ir skaidri definēti principi
informācijas vākšanai, tās apmaiņai un analīzei.
Taktiskajā līmenī informācija tiek apkopota lokāla
līmeņa struktūrvienībās balstoties uz ikdienas novērojumiem
un darbības rezultātiem. Katrā struktūrvienībā, piem.
robežšķērsošanas vietā, robežapsardzības nodaļā vai
imigrācijas kontroles struktūrvienībā tiek nozīmēta
speciāli apmācīta amatpersona, kuras funkcionālajos
pienākumos ietilpst riska analīzes veikšana. Būtu jāatzīmē,
ka riska analīze tiek veikta gan ikdienā, gan mēneša
griezumā, gan gada griezumā. Attiecīgi tiek sagatavoti
riska analīzes produkti. Nepieciešamības gadījumā riska
analīzes rezultāti tiek darīti zināmi attiecīgām VP
struktūrvienībām, kā arī muitas un PVD amatpersonām
robežšķērsošanas vietās.
Reģionālās pārvaldes ir atbildīgas par informācijas
apkopošanu un riska analīzes veikšanu operacionālajā
līmenī. Speciāli apmācītas amatpersonas nodrošina riska
analīzes veikšanu izmantojot datus no robežpārbaužu,
robežuzraudzības, imigrācijas kontroles un
kriminālizmeklēšanas jomas. Turklāt, papildus informācija
no citiem avotiem, piem. kaimiņvalsts robežsardzes
dienesti, VP, VID Muitas pārvalde, PVD, VVD u.c., tiek
ņemta vērā. Riska analīzes produkti tiek gatavoti reizi
divos mēnešos, kā arī apkopojums reizi gadā. Taktiskie
brīdinājumi tiek gatavoti nepieciešamības gadījumā. Būtu
jāatzīmē, ka kopīga riska analīze tiek veikta Reģionālās
sadarbības grupu līmenī, kur katra iesaistītā iestāde
sniedz ieguldījumu ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos
definētas kompetences.
VRS Operatīvās vadības pārvaldes Analītiska nodaļa
nodrošina riska analīzes veikšanu iestādes līmenī. Tās
veikšanai tiek izmantota plaša veida informācija no
dažādiem avotiem, pamatā koncentrējoties uz datiem no VRS
struktūrvienībām robežpārbaužu, robežuzraudzības,
imigrācijas kontroles, kriminālizmeklēšanas jomās. Liela
uzmanība tiek pievērsta datiem no citām Latvijas
tiesībaizsardzības iestādēm (VP, VDD, VID Muitas pārvalde
u.c.), preses, kaimiņvalsts robežsardzes dienestiem
utt.
Riska novērtējuma struktūra ir sekojoša:
1) iekšējo un ārējo apdraudējumu raksturojums;
2) konstatēto pārkāpumu analīze;
3) identificētie riska profili;
4) prognozējamā pārkāpēju rīcība (modus operandi);
5) situācijas attīstības tendences un prognozes;
6) secinājumi un rekomendācijas;
7) apdraudējumu raksturojošie statistiskie rādītāji.
Tiek veidoti šādi riska analīzes produkti:
1) apsteidzoša informācija;
2) taktiskais brīdinājums;
3) riska analīze par robežkontroles un imigrācijas
kontroles rezultātiem 2 mēnešu laika periodam un uzdevumiem
nākamajam atskaites periodam;
4) ikgadējā Latvijas Republikas Valsts robežas drošības
apdraudējumu (risku) analīze;
5) taktiski brīdinājumi uz ārzemēm;
6) mērķtiecīgās riska analīzes.
Riska pārvaldība muitas jomā balstās uz Eiropas
Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr.
952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk
- SMK), noteiktiem principiem. Proti, lai līdz minimumam
samazinātu risku Savienībai, tās pilsoņiem un tirdzniecības
partneriem, muitas kontroles saskaņotai piemērošanai
dalībvalstīs vajadzētu balstīties uz kopēju riska
pārvaldības sistēmu, kas ietver sistemātisko riska
apzināšanu, tostarp ar izlases veida pārbaudēm, un visu to
pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai ierobežotu jebkādu
risku.
Jebkādai muitas kontrolei, kas nav izlases veidā, jābūt
balstītai uz riska analīzes rezultātiem.
Saskaņā ar SMK muitas dienesti veic riska pārvaldību,
lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm,
kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu,
vai precēm jāveic īpašas muitas kontroles, un, ja jāveic,
tad kādos gadījumos. Riska pārvaldībā ietilpst, piemēram,
datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana,
rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šī procesa un tā
rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties
uz starptautiskiem, ES un valsts avotiem un
stratēģijām.
Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska
pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu
starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā
analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un
standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles
jomas.
VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļa nodrošina
nacionālās un starptautiskās muitas riska informācijas
apstrādi un analīzi, nodrošinot risku mazinošo pasākumu
īstenošanu un riska mazinošu pasākumu plānošanu,
organizēšanu un veikšanu preču, transportlīdzekļu un
personu bagāžas pārvietošanai pāri ES ārējai robežai, kā
arī muitas risku pārvaldības sistēmas ieviešanu un
uzturēšanu muitas jomā. Īstenojot ar riska pārvaldības
uzturēšanu saistītus uzdevumus, būtiska loma ir riska
informācijas un riska analīzes rezultātu apmaiņai ar
Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādēm un citām
valsts iestādēm.
Kopš 2017. gada VID īsteno pasākumus Muitas kontroles
atbalsta centra izveidei. Muitas kontroles atbalsta centra
mērķis ir analītiskā atbalsta sniegšana reālajā laikā
muitas kontrolē iesaistītām struktūrvienībām, ka arī
operatīva riska informācijas un riska rezultātu apmaiņa
starp Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām, citu ES
dalībvalstu un trešo valstu muitas dienestiem, Latvijas
Republikas tiesību aizsardzības iestādēm un citām valsts
iestādēm.
Riska analīze veterinārajā,
pārtikas un fitosanitārajā ietvarā
Riski, kas attiecas uz ievestajiem produktiem, tiek
novērtēti un balstīti pamatojoties uz briesmām, kādas šīs
produkts rada cilvēkam, dzīvniekiem un augiem - jo augstāks
risks, jo stingrākas ievešanas prasības un kontrole.
Īpaši augstu riska pakāpi veido dzīvi dzīvnieki, jo
dzīvnieku veselība cieši saistīta ar sabiedrības veselības
un pārtikas nekaitīguma aspektu, kā arī ar ekonomiskajām
izmaksām, kas var rasties slimību uzliesmojumu
gadījumos.
Arī dzīvnieku izcelsmes produkti ir augsta riska
produkti, jo var būt gan dzīvnieku, gan cilvēku slimību
pārnēsātāji.
Augsts risks pastāv arī dzīviem augiem un augu
produktiem, jo ar tiem var ievest jaunus kaitēkļus un augu
slimības, kas rada bīstamas sekas lauksaimniecības kultūrām
un videi, samazinot augu dekorativitāti un ražu vai
iznīcinot augus.
Salīdzinoši mazāku risku veido ne-dzīvnieku izcelsmes
pārtikas produktu un zāļu ievešana, tomēr atsevišķām
ne-dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu grupām, ņemot vērā
ES noteiktos īpašos piesardzības pasākumus, saistībā ar
pārtikas augsto piesārņojuma risku, jāveic piesardzības
pasākumi vai pastiprināta identitātes un fiziskā kontrole
(ar paraugu ņemšanu), lai nepieļautu piesārņotu produktu
ievešanu Latvijā un ES.
Iepriekš minēto risku mazināšanai regulāri tiek veikta
100 % visu ievesto produktu dokumentālā un identitātes
kontrole.
Pārbaudes robežkontroles punktos tiek veiktas,
pamatojoties uz līdzvērtīgiem noteikumiem, kuri iekļauj
vienādas prasības telpām, iekārtām un kontroles procedūrām.
Augu, dzīvnieku un produktu importa un tranzīta kontroles
sistēma ir izstrādāta un apstiprināta atbilstoši normatīvo
aktu regulējumam.
Radiācijas drošības jomā riska analīze tiek balstīta uz
iepriekšējo gadu gadījumiem, kuros ir novērtēts
paaugstināts jonizējošais starojums, un tiem gadījumiem,
kad VVD RDC ir konstatējis priekšmetus ar paaugstinātu
jonizējošā starojumu un jonizējošā starojuma avotus
radiometriskajā kontrolē, kā arī uz citu valstu un
starptautisko organizāciju sniegtās informācijas.
VP sadarbojas ar VRS Eiropas multidisciplinārās
platforma pret kriminālapdraudējumiem (EMPACT) prioritātes
A ""Nelegālā imigrācija" ietvaros.
Tāpat VP regulāri tiek veikta noziedzības riska analīze
dažādu pasākumu ietvaros:
1) smagās un organizētās noziedzības apdraudējuma
novērtējumam (SOCTA), kur VP, sadarbībā ar vairākām tiesību
aizsardzības iestādēm sniedz informāciju Eiropolam kopējā
ES SOCTA sagatavošanai;
2) tiek gatavots tiesībaizsardzības iestāžu
kriminālizlūkošanas pusgada un gada analītiskais ziņojums
Nacionālās kriminālizlūkošanas modeļa (NKIM) ietvaros;
3) VP kriminālizlūkošanas ietvaros tiek gatavots
ikmēneša Taktiskais novērtējums.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados riska analīzes jomā:
1) analītiskās kapacitātes stiprināšana iestādēs,
piesaistot attiecīgi apmācītus ekspertus, kā arī esošā
personāla profesionalitātes līmeņa celšana caur apmācībām
un pieredzes apmaiņas programmām;
2) riska analīzes metodoloģiju pielāgošana starp
institucionālas riska analīzes nodrošināšanai
operacionālajā (reģionālajā) un stratēģiskajā (centrālajā)
līmenī;
3) vienotas programmatūras neesamība automātiskai vai
daļēji automātiskai datu apstrādei riska analīzes
nolūkā.
Pasākums
Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
3.1.
A, C
Sagatavot ikgadējo Latvijas
Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīzi
Veikta visaptveroša riska analīze
(1.1.1.)
Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku)
analīze 2019
Latvijas Republikas valsts
robežas apdraudējumu (risku) analīze 2020
VRS
VP
VID
PVD
VVD
Par iepriekšējo gadu līdz
nākamā gada 15. martam
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
3.2.
A, C
Izvērtēt nepieciešamību
palielināt personāla skaitu riska analīzes jomā
Veikts izvērtējums
(1.1.1.)
Izvērtējums
VRS
-
30.12.2020
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
3.3.
A, C
Personāla skaita
palielināšana riska analīzes vajadzībām muitas jomā
(1.1.1.)
Pārdalot VID resursus,
nodrošināts personāla skaita palielinājums riska analīzes
vajadzībām muitas jomā
2019. gada +10 amata vietas
2020. gadā + 8 amata
vietas
VID
30.12.2020
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
3.4.
A, C
Personāla profesionalitātes
celšana riska analīzes jomā
Paaugstinājies riska analīzes veicēju profesionālās
sagatavotības līmenis
(1.1.1..
1.2.1., 3.3.2.)
Nodrošināta ne mazāk kā 40
robežsargu apmācība
VRS
VRK
30.12.2020
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā vai FRONTEX finansējums
3.5.
C
Personāla profesionalitātes
celšana muitas risku jomā
Paaugstinājies riska analīzes veicēju profesionālās
sagatavotības līmenis
(1.1.1.,
3.3.2.)
Nodrošināta ne mazāk kā 50
muitas amatpersonu apmācība
VID
-
30.12.2020
Valsts budžeta līdzekļu ietvarā.
Ārvalstu finanšu
instrumenti
3.6.
B, C
Izvērtēt iespēju iegādāties
programmatūru analītisko datu apstrādei
Veikts izvērtējums
(1.1.1.)
Izvērtējums
VRS
IeM IC
30.12.2020
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
4.
Nodrošināt
dalību ES dalībvalstu sadarbībā, ko koordinē un atbalsta
FRONTEX
Pasākuma mērķis - stiprināt un attīstīt Latvijas
Republikas pārstāvību FRONTEX pasākumos.
Saskaņā ar Eiropas Robežu un Krasta apsardzes regulu uz
Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas
Savienības dalībvalstu ārējām robežām bāzes tika izveidota
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (FRONTEX), lai
nodrošinātu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām
robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt ārējo robežu
robežkontroli ar plašāku darbības amplitūdu un jaunu
funkcionalitāti.
FRONTEX tagad ir uzticētas pastiprinātas operacionālās
pilnvaras, kas skar visas Eiropas integrētās robežas
pārvaldības galvenās sastāvdaļas, pamatojoties uz FRONTEX
operacionālajiem uzdevumiem robežkontrolē, lai nodrošinātu
migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību, tostarp pilnvaras
īstenot kopīgus atgriešanas reisus, un nodrošināt augstu
drošības līmeni ES, arī veicot obligātos neaizsargātības
novērtējumus. Vienlaikus tā palīdz aizsargāt brīvās
pārvietošanas tiesības Šengenas dalībvalstu teritorijā,
visās FRONTEX aktivitātēs pilnībā jāievēro pamattiesības.
FRONTEX sadarbojas gan ar ES dalībvalstu iestādēm, gan ar
trešo valstu kompetentajām iestādēm. FRONTEX ir tiesīga
organizēt kopīgās operācijas ne tikai ES dalībvalstu
teritorijā, bet arī trešajās valstīs. Reaģējot uz
izaicinājumiem, ar ko saskaras dažas dalībvalstis
"karstajos punktos (hotspot)", tiek izvērstas
migrācijas pārvaldības atbalsta vienības. Šajās vienībās
tiek apvienots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EPAB),
EUROPOL un FRONTEX - partnerībā ar valstu iestādēm un citām
aģentūrām, lai identificētu, pārbaudītu un reģistrētu
migrantus, viņiem iekļūstot ES, kā arī organizētu
atgriešanas operācijas tiem, kuriem nav tiesību uzturēties
ES.
FRONTEX kopš 2017. gada realizē neaizsargātības
novērtēšanu par situāciju uz Latvijas Republikas ārējās
robežas, ar mērķi identificēt vājos punktus ārējās valsts
robežas drošības nodrošināšanā, un sniegtu atbalstu
Latvijas Republikai iespējamo vājo punktu novēršanai.
FRONTEX jaunā paplašinātā funkcionalitāte viennozīmīgi
uzliek saistības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai un VRS.
Kopš 2016. gada ir dubultojusies VRS personāla un tehniskā
aprīkojuma iesaiste FRONTEX kopīgās operācijās un
pilotprojektos, kā arī robežsargu vienotu izglītības
standartu un apmācību platformu īstenošanā, tajā skaitā
jautājumos, kas reklamē pamattiesību nozīmīgumu robežsargu
darbībā uz robežas un valsts iekšienē, kā arī darbu ar
mazāk aizsargāto personu kategoriju un nepilngadīgajiem.
VRS nodrošina kuģa, kuteru, helikoptera, lidmašīnas, mobilo
videonovērošanas kompleksu, patrulēšanas transportlīdzekļu,
dienesta suņu, kā arī cita tehniskā aprīkojuma izvietošanu
un darbību FRONTEX kopīgo operāciju teritorijās.
Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka līdzi VRS personālam,
sadarbībā ar FRONTEX ir iesaistīts VP un VID Muitas
pārvaldes personāls, kurš sniedz ievērojamo ieguldījumu gan
kopīgajās operācijās, gan profesionālās kvalifikācijas
celšanas apmācības kursu programmu izstrādē un realizācijā.
Vienlaikus FRONTEX vadībā tiek īstenoti soļi, lai sasniegtu
augstāku un ES vērtībām balstītu sadarbspēju starp VRS un
Muitas pārvaldi (ir izstrādāta un tiek realizēta apmācību
un pieredzes apmaiņas programma ES robežsardzes un muitas
dienestu pārstāvjiem sadarbības jautājumos).
Kopš 2016. gada oktobra VRS atbilstoši Regulas 2016/1624
prasībām nodrošina Ātrās reaģēšanas rezerves (30
amatpersonas un vairākas tehniska aprīkojuma vienības)
esamību un pieejamību dalībai pasākumos ārzemēs pēc FRONTEX
pieprasījuma.
Visās FRONTEX koordinētajās darbības jomās, tajā skaitā
ar pārstāvību FRONTEX Valdē, VRS aktīvi līdzdarbojas kā
pilntiesīga ES robežkontroles iestāde.
Pēdējo divu gadu laikā veiktajos FRONTEX darbības
izvērtējumos ir konstatēti nepieciešamie uzlabojumi, lai
nodrošinātu ES ārējo robežu drošību. Ņemot vērā minēto,
2018. gada 12. septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar
jauno priekšlikumu Regulai par Eiropas Robežu un krasta
apsardzi, ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību Nr. 98/700/TI,
Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1052/2013 un
Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 2016/1624 (turpmāk
- Regulas priekšlikums). Regulas priekšlikums paredz:
1) izveidot pastāvīgu 10 000 cilvēku operacionālo
korpusu ar savu aprīkojumu;
2) piešķirt FRONTEX pastāvīgajiem darbiniekiem
izpildvaras funkcijas un plašākas atbalsta funkcijas
dalībvalstīm atgriešanas procedūras īstenošanai, neskarot
dalībvalstu kompetenci atgriešanas lēmumu pieņemšanā;
3) veidot ciešu sadarbību starp FRONTEX un ES Patvēruma
atbalsta biroju (EASO);
4) pastiprināt FRONTEX sadarbību ar trešajām valstīm,
paredzot iespēju uzsākt kopīgas operācijas un izvietot
personālu tajās;
5) paplašināt un stiprināt Eiropas Robežu uzraudzības
sistēmas (EUROSUR) darbības jomas.
Ar katru gadu pieaug sadarbība ar Eiropas patvēruma
atbalsta biroju (EASO) un Eiropas Savienības
Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), kā arī VRS,
VP un PMLP iesaiste šo organizāciju pasākumos un
aktivitātēs ES līmenī.
2019. gada 27. martā tika parakstīts "Latvijas
Republikas Valsts robežsardzes un Eiropas Robežu krasta
apsardzes aģentūras saprašanās memorandu par sadarbības
koordinatora uzņemšanu Latvijas Republikā". Saprašanās
memorands nosaka ar FRONTEX sadarbības koordinatora
izvietošanu saistītus organizatoriskus jautājumus un
sadarbības jautājumus ar memoranda īstenošanā iesaistītajām
valsts iestādēm, piemēram, regulāra informācijas apmaiņa
par situāciju, tendencēm, iespējamiem draudiem pie ārējām
robežām, pārrobežu noziedzību un terorismu, kā arī
atgriešanas jomā.
Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados sadarbības
jomā ar FRONTEX:
1) FRONTEX mandāta pārskatīšana un paplašināto funkciju
realizācija Latvijā, iesaistot Latvijas Republikas valsts
robežas integrētājā pārvaldībā iesaistītās iestādes;
2) FRONTEX sadarbības koordinatora uzņemšana un
izvietošana Latvijas Republikā (darbības atbildības reģions
Lietuva, Latvija un Igaunija), saprašanās memoranda
noslēgšana starp Latvijas Republikas valsts robežas
integrētajā pārvaldībā iesaistītajām iestādēm un FRONTEX,
kā arī sadarbības dibināšana un attīstība ar FRONTEX
sadarbības koordinatoru;
3) Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā
pārvaldībā iesaistīto iestāžu sadarbības intensificēšana ar
FRONTEX;
4) Eiropas Robežu un krasta apsardzes operacionālā
korpusa komplektēšana, kā arī personāla dalības
nodrošināšana operacionālā korpusa pasākumos;
5) tehniskā aprīkojuma (3 patrulēšanas kuteru) iegāde un
ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju
vajadzībām;
6) tehniskā aprīkojuma (1 mobilais video novērošanas
komplekss) iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX
kopīgo operāciju vajadzībām.
Pasākums
Darbības rezultāts. Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
4.1.
C
FRONTEX mandāta pārskatīšana un paplašināto funkciju
realizācija Latvijā, iesaistot Latvijas Republikas valsts
robežas integrētaja pārvaldībā iesaistītās iestādes
Pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes regula sader ar
nacionālajam interesēm
(2.3.1.)
Regulas normu harmonizēšana
ar nacionālajiem tiesību aktiem.
VRS
IeM
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
4.2.
A, B,
C
FRONTEX sadarbības koordinatora uzņemšana un izvietošana
Latvijas Republikā (darbības atbildības reģions Lietuva,
Latvija un Igaunija) un saprašanās memoranda noslēgšana
starp Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā
pārvaldībā iesaistītajām iestādēm un FRONTEX
FRONTEX sadarbības
koordinators uzsāka darbu Latvijas Republikā
Parakstīts saprašanās memorands.
Sadarbības koordinators
uzsācis darbību.
IeM (VRS)
VP
VDD
PMLP
IeM IC
ĀM
VID
AiM (NBS)
ZM (PVD)
VARAM
SAB
VM
SM
31.05.2019.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
4.3.
A, B,
C
Sadarbības dibināšana un attīstība ar FRONTEX sadarbības
koordinatoru
Izveidota noturīga un
abpusēji izdevīga sadarbība
Nodrošināta ERKA regulas 9.
panta izpilde nacionālajā līmenī
VRS
IEM
VP
VDD
PMLP
IeM IC
ĀM
VID
AiM (NBS)
ZM (PVD)
VARAM
SAB
VM
SM
Plāna darbības periods.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
4.4.
A, B,
C
Eiropas Robežu un krasta apsardzes operacionālā korpusa
komplektēšana
Nodrošināta saistību izpilde,
kas izriet no Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas
(jaunais regulējums)
Atbilstoši regulā noteiktajām
lielumam
VRS
VP
PMLP
VID
Atbilstoši regulā noteiktajām
termiņam
Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
EK finansējums
4.5.
B, C
3 patrulēšanas kuteru iegāde un ekspluatācijas uzsākšana
FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām
Papildināta FRONTEX tehniskā
aprīkojuma vienība
Iegādāti un tiek ekspluatēti
3 kuteri
VRS
-
31.01.2020.
(1 659 371 EUR)
Iekšējās drošības un
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un
pasākumu īstenošana (2014-2020)
4.6.
B, C
1 mobilā video novērošanas kompleksa iegāde un
ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju
vajadzībām
Papildināta FRONTEX tehniskā
aprīkojuma vienība
Iegādāts un tiek ekspluatēts
1 mobilais video novērošanas komplekss
VRS
-
30.12.2020.
(500 000 EUR)
Iekšējās drošības un
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un
pasākumu īstenošana (2014-2020)
4.7.
B, C
Nodrošināt dalību FRONTEX kopīgajās operācijās un
pilotprojektos
Nodrošināta ERKA
regulas saistību izpilde
450 personu iesaistes reizes
gada laikā
VRS
VP
Pastāvīgi
FRONTEX, vidēji 7 000 000 EUR/gadā
Solidāra tehnisko resursu
iesaiste
5.
Nodrošināt
un pilnveidot sadarbību starp tām valsts iestādēm, kas
atbild par robežkontroli vai citiem uzdevumiem, ko veic pie
robežas, un attiecīgajām ES iestādēm, struktūrām, birojiem
un aģentūrām
Pasākuma mērķis - efektīvas un visaptverošas
sadarbības visos līmeņos nodrošināšana.
Latvijas Republikā ir izveidota23 Latvijas
Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padome,
kuras uzdevumi ir:
1) veicināt vienotas valsts pārvaldes iestāžu politikas
izstrādāšanu un īstenošanu valsts robežas drošības
jomā;
2) koordinēt par valsts robežas drošību atbildīgo
institūciju sadarbību;
3) izvērtēt priekšlikumus valsts robežas drošības
politikas īstenošanai;
4) izskatīt informāciju par valsts robežas drošības un
koordinācijas jautājumiem;
5) izvērtēt ar valsts robežas drošību saistīto politikas
plānošanas dokumentu īstenošanas gaitu;
6) izvērtēt ar valsts robežas drošību saistīto
investīciju programmu projektus, lai novērstu funkciju
dublēšanos;
7) veicināt starptautisko sadarbību valsts robežas
drošības jomā;
8) izskatīt ar valsts robežas drošību saistītos
riskus.
Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes
sastāvu veido 15 amatpersonas - 3 ministri (iekšlietu
ministrs, finanšu ministrs, zemkopības ministrs), 4 valsts
sekretāri (IeM, ĀM, AiM, SM) un 8 iestāžu vadītāji (VID
ģenerāldirektors, PVD ģenerāldirektors, VRS priekšnieks,
VID Muitas pārvaldes direktors, VP priekšnieks, VDD
priekšnieks, PMLP priekšnieks, VVD RDC direktors).
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 32.
pantu24 ir izdota Ministru kabineta 2010. gada
5. maija instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts
pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības
jautājumos" (turpmāk - instrukcija Nr. 5). Instrukcija
Nr. 5 nosaka sadarbības mehānismu starp VRS, VP, VID, PVD
un VVD. Sadarbība notiek sekojošos jautājumos:
1) pārrobežu noziedzības apkarošanā;
2) valsts robežas režīma un robežapsardzības sistēmas
nodrošināšanā;
3) meklēšanā esošu personu aizturēšanā;
4) iestāžu amatpersonu nelikumīgu darbību novēršanā un
atklāšanā;
5) radiometriskajā kontrolē konstatēto pārkāpumu
novēršanā un nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu
atklāšanā.
Sadarbība tiek organizēta pamatojoties uz Latvijas
Republikas valsts robežas drošības apdraudējuma
iespējamības (risku) analīzes rezultātiem.
Sadarbība tiek nodrošināta divos līmeņos:
1) sadarbības vadības grupa, kuru veido iestāžu vadītāji
vai viņu vietnieki;
2) sadarbības reģionālās grupas, kuras veido atbilstoši
VRS teritoriālo pārvalžu atbildības rajoniem, un tās veido
VRS teritoriālo pārvalžu, VP reģionālo pārvalžu, Valsts
ieņēmumu dienesta struktūrvienību vadītāji vai viņu
pilnvarotas amatpersonas, kā arī pilnvarotas PVD un VVD
amatpersonas.
2016. gada 21. aprīlī ir noslēgta starpresoru vienošanās
"Par sadarbību Latvijas Republikas valsts robežas
drošības jautājumos starp VRS, VP, VID, PVD un
VVD."
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 1. decembra
rīkojumu Nr. 696 "Par atbildīgās institūcijas
noteikšanu Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas
(EUROSUR) ieviešanā" (turpmāk - Rīkojums) IeM
ir noteikta par atbildīgo institūciju EUROSUR ieviešanā
nacionālajā līmenī. Saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu
starpinstitūciju sadarbības rezultātā ir izstrādāts EUROSUR
ieviešanas rīcības plāns. EUROSUR ieviešanu Latvijā
sadarbībā ar IeM, AiM, NBS, FM un SM realizē VRS.
Saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu tika izstrādāts Eiropas
Robežu uzraudzības sistēmas ieviešanas plāns (turpmāk -
EUROSUR ieviešanas plāns) 2011.-2013. gadam (apstiprināts
ar IeM 01.03.2011.rīkojumu Nr. 335), EUROSUR ieviešanas
plāns 2014.-2015. gadam (apstiprināts ar IeM 17.09.2013.
rīkojumu Nr. 1-12/2136) un EUROSUR ieviešanas plāns
2015.-2017. gadam (apstiprināts ar IeM 24.04.2015. rīkojumu
Nr. 1-12/964), kuru uzdevumu izpilde pakāpeniski un secīgi
tuvināja Latvijas Republiku visu EUROSUR regulas nosacījumu
izpildei. Ņemot vērā EUROSUR projekta attīstības tendences
ES līmenī, ir izstrādāts EUROSUR ieviešanas plāns
2019.-2022. gadam, lai turpinātu konsekventu EUROSUR
regulas nosacījumu izpildi Latvijā.
Pamatojoties uz apstiprinātajiem EUROSUR ieviešanas
plāniem, VRS sagatavoja un realizē 7 EUROSUR ieviešanas
projektu aktivitātes Latvijā, kas būtiski tuvina EUROSUR
regulas nosacījumu izpildi, kompetentām iestādēm
iesaistoties Eiropas situācijas attēla veidošanā, kā arī ES
ārējās robežas stiprināšanā.
Sekojot EUROSUR regulas nosacījumu un iepriekšminēto ES
dalībvalstīm uzdoto EUROSUR pamatuzdevumu izpildei, VRS jau
ir nodrošinājusi EUROSUR ieviešanas projektu aktivitātes
īstenošanu šādā apmērā:
1) izveidots NKC, kurš darbojas 24/7 režīmā un veic
informācijas apmaiņu ar citu ES dalībvalstu NKC, kā arī
veic Nacionālā situāciju attēla veidošanu un uzturēšanu
(izpildīti EUROSUR regulas 4. un 5. panta nosacījumi,
izpilde 100%);
2) uzsākti pasākumi vienoto informācijas apmaiņas un
apstrādes platformu robežuzraudzības un kontroles
komponentu apvienošanai, izbūvējot Robežkontroles un
uzraudzības sistēmu, kurā jau ir integrēta sauszemes ārējās
robežas videonovērošanas sistēma, kā arī nodrošināta VRS
resursu ģeopozicionēšana (uzsākta EUROSUR regulas 5., 9.
un 10. panta nosacījumu izpilde, izpilde 50%);
3) uzsākts darbs pie starpresoru vienošanās par
informācijas apmaiņas un sadarbības kārtību EUROSUR
ietvaros starp VRS un NBS spēkiem, kā arī starp VRS un VID
Muitas pārvaldi (uzsākta EUROSUR regulas 9. un 10. panta
nosacījumu izpilde, izpilde 10%).
Lai koordinētu iestāžu sadarbību un saskaņotu rīcību
saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida
ierašanos Latvijā no krīzes skartām valstīm, ar MK kabineta
2012. gada 4. jūlija rīkojumu Nr. 312 ir apstiprināts
Pasākumu plāns institūciju saskaņotai rīcībai saistībā ar
patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no
krīzes skartām valstīm.
ZS var sniegt atbalstu VRS:
1) valsts ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšanā
valsts apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Valsts aizsardzības
operatīvajā plānā noteikto kārtību;
2) tādas personas meklēšanā, kura tiek turēta aizdomās
par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Ar 2012. gada 13. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.
14 25. §) "Informatīvais ziņojums "Par
robežšķērsošanas vietu attīstību uz Latvijas Republikas un
Krievijas Federācijas robežas"" (turpmāk - MK
protokollēmums Nr. 14) 3.1. punktu tika izveidota
robežšķērsošanas vietu darba grupa, kas darbojas VNĪ
vadībā, tās sastāvā iekļaujot ar robežšķērsošanas vietu
modernizāciju saistīto iestāžu pārstāvjus no VID, VRS, PVD,
SM (valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts
ceļi"), ĀM, EM un IeM. RŠV ekspertu darba grupa aktīvi
darbojās no 2014.-2016. gadam, risinot ar robežšķērsošanas
vietu un ar to turpmāko attīstību saistītu problēmjautājumu
risināšanā, nodrošinot starp iesaistītajām iestādēm
nepieciešamo koordināciju. Ņemot vērā to, ka risināmo
jautājumu loks pārsniedza VNĪ kompetencē esošo jautājumu
loku un neaprobežojās tikai ar RŠV infrastruktūras
attīstības un uzturēšanas jautājumiem, bet ietvēra arī
valsts stratēģiskās plānošanas un finansējuma piesaistes
jautājumus, kopš 2017. gada janvāra darba grupa vairs
netika sasaukta un jautājumi tiek risināti pēc
nepieciešamības, iesaistītām iestādēm sadarbojoties, kad
rodas nepieciešamība. Taču šāda sadarbība vairs nav
regulāra un secīga. Rezultātā RŠV darba grupā iesaistās
iestādes vairākkārt ir izteikušas nepieciešamību pēc RŠV
ekspertu darba grupas darbības atjaunošanas, kas risinātu
ar RŠV infrastruktūras attīstību, tai skaitā ES finanšu
piesaisti saistītus jautājumus, bet jau augstākā vadības
līmenī. Lai nodrošinātu konsolidētu un koordinētu RŠV
infrastruktūras attīstību valsts ārējās robežas
aizsardzībai un identificēto risku novēršanai, ir iespējams
atjaunot minētās RŠV ekspertu darba grupas darbību Latvijas
Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes
ietvaros.
Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību
koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome
(turpmāk - LOTLP), kuru vada Ministru prezidents un tās
sastāvā ir satiksmes ministrs, divi satiksmes ministrijas
pārstāvji, Rīgas domes, Liepājas domes un Ventspils domes
priekšsēdētāji un attiecīgie ostu pārvaldnieki, Latvijas
mazo ostu asociācijas pārstāvis, Latvijas Jūras
administrācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Attīstības
aģentūras pārstāvis, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs,
iekšlietu ministrs, vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs, zemkopības ministrs, ĀM valsts
sekretārs, Jūrniecības savienības pārstāvis, AiM pārstāvis.
Tas nozīmē, ka jautājumi, kas skar robežškērsošanas vietu
attīstību ostās, tiek risināti LOTLP. 2018. gada 6. jūnijā
LOTLP sēdē tika izskatīts jautājums par aktuālo informāciju
par projektu "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz
Kudziņsalu". Sēdes dalībnieki konceptuāli atbalstīja
Muitas kontroles punkta 0210 (Uriekstes iela 16, Rīgā)
pārcelšanu uz Kundziņsalu, ņemot vērā projekta
"Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kudziņsalu"
un Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu ieviešanu un
sēdes dalībnieki aicināja FM un VNĪ sadarbībā ar IeM, ZM,
VID, VRS, PVD, Rīgas brīvostas pārvaldi sagatavot
priekšlikumu par Rīgas brīvostas muitas kontroles punkta
0210 (Uriekstes iela 16, Rīgā) pārcelšanu uz Kundziņsalu,
ietverot veicamās darbības, nepieciešamo finansēšanas
apjomu laika grafiku un virzīt izskaitīšanai Ministru
kabinetā (2018. gada LOTLP sēdes 2. protokols, 7.
punkts).
2016. gadā tika izveidota Muitas austrumu un
dienvidaustrumu sauszemes robežas ekspertu grupa (CELBET),
kurā darbojas 11 ES dalībvalstu muitas iestādes, apvienojot
resursus efektīvākai darbībai uz ES ārējās sauszemes
robežas. CELBET projekts tiek īstenots ar Eiropas Komisijas
programmas "Muita 2020" atbalstu, lai stiprinātu
savstarpējo operatīvo sadarbību un veicinātu efektīvu un
vienotu muitas kontroli 11 CELBET dalībvalstīs, kas atrodas
pie ES ārējās austrumu un dienvidaustrumu robežas. CELBET
ir iesaistīti VID MP eksperti, kuri kopā ar ārvalstu
kolēģiem dalās zināšanās un pieredzē, izvērtē iespējas
apvienot resursus un izstrādā priekšlikumus efektīvākai
muitas kontrolei uz ES ārējās sauszemes robežas. CELBET
aktivitātes ir saistītas ar riska vadību, operatīvo
kontroli, muitas darbinieku apmācībām, muitas kontroles
aprīkojumu un savstarpējo sadarbību. Ekspertu grupas
izveide ir ļāvusi iesaistīto dalībvalstu muitas iestādēm
intensīvāk risināt Savienības austrumu un dienvidaustrumu
sauszemes robežu pārvaldības jautājumus. Ekspertu grupa ir
saņēmusi Eiropas Komisijas, FRONTEX un ES
tiesībaizsardzības aģentūras atzinību par veiksmīgo
projekta norisi.
Eiropas Komisija 2017. gadā veica izvērtējumu par
iestāžu atbilstību konkrētam sadarbības līmenim (A, B vai
C) atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajām Vadlīnijām
par Muitas un Robežsardzes sadarbību
(TAXUD/A1/D(2015)604293). Turpinās darbs pie minēto
sadarbības vadlīniju ieviešana ar mērķi uzlabot sadarbības
līmeni.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados sadarbības jomā:
1) EUROSUR plāna sekmīga ieviešana;
2) koordinētas sadarbības nodrošināšana visos sadarbības
līmeņos;
3) sadarbības kvalitātes un pēctecības nodrošināšana, ja
mainās nozīmētās sadarbības personas.
Pasākums
Darbības rezultāts. Atbilstība ERKA TO IBM
pasākumiem25
Rezultatīvais rādītājs26
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
5.1.
A, B
Nodrošināt Latvijas Republikas valsts robežas drošības
koordinācijas padomes darbību
Nodrošināta valsts robežas integrētās pārvaldības
koordinācijas mehānisms)
(3.6.1.)
Sēdes protokols ar konkrētiem
un terminētiem uzdevumiem valsts robežas drošības jomā.
IeM
ĀM
AiM
FM
SM
ZM
VRS
VDD
PVD
VVD
Pastāvīgi
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
5.2.
A, B,
C
Izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 5.
maija instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts
pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības
jautājumos"
Izvērtēts sadarbības ietvars
(2.1.3.)
MK instrukcija
IeM(VRS)
VP
VID
PVD
VVD
31.03.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
5.3.
A, B,
C
Nodrošināt sadarbības vadības grupas darbu saskaņā ar MK
2010. gada 5. maija instrukciju Nr. 5 "Kārtība, kādā
valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas
drošības jautājumos"
Koordinēta un plānota iestāžu sadarbība
(2.1.3.)
Sēdes protokols ar uzdevumiem
un darbības virzieniem
IeM(VRS)
VP
VID
PVD
VVD
Ne retāk kā reizi ceturksnī
(pēc grozījumu izdarīšanas MK 2010. gada 5. maija instrukcijā
Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes
sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos", ne retāk
kā reizi gadā)
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
5.4.
A, B,
C
Nodrošināt sadarbības reģionālo grupu darbu saskaņā ar
MK 2010. gada 5. maija instrukciju Nr. 5 "Kārtība,
kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas
drošības jautājumos"
Plānota un koordinēta sadarbība attiecīgajos atbildības
rajonos
(2.1.3.)
Sēdes protokols ar uzdevumiem
un darbības virzieniem
VRS
VP
VID
PVD
VVD
Ne retāk kā reizi
ceturksnī
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
5.5.
A, B,
C
Izvērtēt starpresoru vienošanās "Par sadarbību
Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos
starp Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts ieņēmumu
dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts vides
dienestu" darbību un pamatojoties uz izvērtējuma
rezultātiem nepieciešamības gadījumā sagatavot
grozījumus
Izvērtēti spēkā esošie
sadarbības mehānismi starpresoru vienošanās ietvaros un pie
nosacījuma, ja kādā sadarbības jomā nepieciešami uzlabojumi
efektīvai pārvaldībai, izstrādāti grozījumi starpresoru
vienošanā
Izvērtējums katras
iesaistītās iestādes ietvaros (5) un viens kopējs
izvērtējums
VRS
VP
VID
PVD
VVD
31.05.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
5.6.
A, B,
C
Nodrošināt EUROSUR ieviešanas plānā 2019.-2022. gadam
paredzētos pasākumus
Nodrošināta EUROSUR regulā paredzēto pasākumu īstenošana
Latvijas Republikā
(1.3.3.,
1.3.5., 3.1.4.)
Pasākumu kopums
VRS
IeM IC
IeM
VP
AiM
NBS
VID
30.12.2020.
turpināsies līdz 2022.
gadam
Iekšējās drošības fonds.
Finansējums atbilstoši
EUROSUR ieviešanas plānam 2019.-2022. gadam.
5.7.
A, B,
C
Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus MK
2012. gada 4. jūlija rīkojumā Nr. 312 "Par pasākumu
plānu institūciju saskaņotai rīcībai saistībā ar patvēruma
meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes
skartajām valstīm"
Nodrošināta iestāžu saskaņota rīcība patvēruma meklētāju
masveida ierašanās gadījumā
(2.1.3.,
2.3.1.)
Izvērtējums.
Grozījumi MK rīkojumā.
IeM
VRS
VP
VUGD
VDD
PMLP
AM
ĀM
LM
SM
VM
ZM
NVA
NBS
NMPD
PVD
31.10.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
5.8.
A, B,
C
Izvērtēt nepieciešamību izveidot RŠV ekspertu darba
grupu Latvijas Republikas valsts robežas drošības
koordinācijas padomes ietvaros
Nodrošināta iestāžu saskaņota rīcība un koordinācija RŠV
infrastruktūras attīstības jautājumos
(2.1.3.)
Izvērtējums
IeM
FM (VNĪ)
VRS
ĀM
SM
ZM
PVD
VID
IeM IC
NVA
31.05.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
5.9.
C
Starpinstitucionālā sadarbībā izstrādāt priekšlikumu par
Rīgas brīvostas RŠV "Kundziņsala" izveidi
Nodrošināta iestāžu saskaņota priekšlikuma izstrāde Rīgas
ostas RŠV attīstībai
(2.1.3.)
Tiesību akta projekts
iesniegts izskatīšanai MK
FM (VNĪ)
VRS
Rīgas Brīvosta
SM
ZM
IeM
PVD
VID
NVA
VVD
30.12.2019.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
5.10.
A, B
Sagatavot grozījumus 2015. gada 21. janvāra Valsts
ieņēmumu dienesta un Valsts vides dienesta starpresoru
vienošanās par informācijas apmaiņu radiācijas drošības
jomā
Precizēta iestāžu rīcība radiometriskās kontroles laikā
(2.1.3.)
Grozījumi starpresoru
vienošanā.
VVD
VID
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
5.11.
A, B,
C
Sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22.
septembra noteikumos Nr. 535 "Kārtība, kādā veic
preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko
kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības
radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai
radiācijas drošības jautājumos"
Uzlabot iestāžu sadarbību radiometriskās kontroles laikā
(3.3.2.)
Grozījumi MK noteikumos
VARAM
VVD
VRS
VID
PVD
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
6.
Nodrošināt
un uzlabot sadarbību ar trešajām valstīm
Pasākuma mērķis - izveidot efektīvu sadarbību ar
kaimiņvalstīm (trešajām valstīm) un iespēju robežās ar
citām trešajām valstīm, kuras rada imigrācijas un
nelikumīgas preču pārvietošanas riskus Latvijas
Republikai.
Sadarbība ar trešajām valstīm notiek dažādos formātos,
pamatojoties gan uz sadarbības līgumiem, vienošanām un
protokoliem, kuri noslēgti valdību līmenī, gan
daudzpusējiem un divpusējiem līgumiem vai sadarbības
protokoliem, kuri noslēgti gan ministriju, gan iestāžu
līmenī.
Sadarbība starp Latvijas Valsts robežsardzi un Krievijas
Federācijas Federālā drošības dienesta Robežsardzes
dienestu notiek balstoties uz 1996. gada 26. februāra
Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas
Valdības vienošanos par sadarbību robežapsardzības
jautājumos un uz tās pamata parakstīto 2002. gada 18.
februāra Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un
Krievijas Federācijas Federālā Robežsardzes dienesta
protokolu par tikšanās norises kārtību. Informācijas
apmaiņas notiek pamatojoties uz 1996. gada 15. novembrī
parakstīto Protokolu par informācijas apmaiņas kārtību par
situāciju uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
robežas.
Pamatojoties uz 1996. gada 15. novembrī Rīgā parakstīto
Protokolu par Latvijas Republikas Robežapsardzības spēku un
Krievijas Federācijas robežapsardzības dienesta sadarbību,
veicot operatīvos pasākumus robežapsardzības interesēs tiek
organizēta sadarbība starp abu valstu robežapsardzības
iestāžu operatīvajām struktūrvienībām.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Krievijas
Federācijas valdības protokolu par Apvienotās Latvijas-
Krievijas darba grupas par jautājumiem cīņā pret nelegālo
migrāciju izveidošanu, jau no 2006. gada sekmīgi darbojas
Apvienotā Latvijas-Krievijas darba grupu par jautājumiem
cīņā pret nelegālo migrāciju, kurā no Latvijas Puses ir
pārstāvēta IeM, ĀM, VRS un PMLP. Grupas ietvaros notiek
aktīvs darbs ar mērķi uzlabot Latvijas un Krievijas
darbības koordināciju nelegālās migrācijas novēršanas un
apkarošanas jomā, stiprināt valstu kompetento institūciju
sadarbību, tai skaitā organizējot pušu iestāžu pārstāvju
stažēšanos.
Sadarbība ar Baltkrievijas Valsts robežapsardzības
komiteju notiek pamatojoties uz 2014. gada 10. aprīļa
parakstīto Protokolu par sadarbību starp Latvijas
Republikas Valsts robežsardzi un Baltkrievijas Republikas
Robežapsardzības komiteju un Protokolu par savstarpējo
sadarbību informācijas apmaiņas jomā par situāciju uz
Latvijas - Baltkrievijas robežas un robežas drošības
apdraudējumiem starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi
un Baltkrievijas Republikas Valsts robežapsardzības
komiteju.
Vienlaikus sadarbība ar Krievijas Federāciju un
Baltkrievijas Republiku par jautājumiem, kas skar Latvijas
- Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas tiek
realizēta valsts robežas pilnvaroto līmenī, pamatojoties uz
1994. gada 14. decembrī noslēgto Latvijas Republikas
Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanos par
robežas pārstāvju darbību un 2013. gada 10. aprīlī
parakstīto Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas
Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas
valsts robežas režīmu.
VRS ir nozīmēta kā koordinators un tai ir vadošā loma
Robežu pārvaldības Centrālajā Āzijā - 9. fāzes (turpmāk -
BOMCA 9) projekta Konsorcija vadīšanā. Saskaņā ar BOMCA 9
projekta nosacījumiem, Konsorcijs atbalsta iniciatīvas, kas
saistītas ar operatīvās sadarbības stiprināšanu Centrālās
Āzijas reģionā. 2018. gadā BOMCA 9 Konsorcijs kopā ar ES
finansēto programmu "Robežu pārvaldība Ziemeļu
Afganistānā" (BOMNAF) organizēja Reģionālo sadarbības
konferenci robežas drošības jautājumos Centrālajā Āzijā
"Isikula Iniciatīva 2018" ar mērķi veicināt
ciešāku sadarbību starp robežpārvaldības aģentūrām
Centrālās Āzijas reģionā. Eiropas Komisijas Starptautiskās
sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts ir
apstiprinājis BOMCA 9 projekta pagarināšanu līdz 2019. gada
beigām, VRS turpinot vadīt Konsorciju.
Latvija ir aktīvi iesaistījusies arī tādu starptautisku
formātu darbībā kā:
1) Baltic Sea Region Border Control Cooperation
(BSRBCC27), organizācijā, kuras mērķis ir cīņa
ar nelegālo migrāciju Baltijas jūras reģionā, garantējot
nepārtrauktu sadarbību un tās attīstību starp Baltijas
jūras reģiona valstu robežapsardzības dienestiem reģionālās
drošības jomā;
2) Baltijas jūras reģiona valstu Speciālās komisijas
organizētajā noziedzības apkarošanas iniciatīvā "TASK
FORCE" (BSTF28). Prezidentūru BSTF
2017.-2018. gadā nodrošināja Latvija, pašlaik Vācija
un Polija (iesaistītās iestādes - IeM, VP, VRS, VID MP).
BSTF ietvaros darbojas Operatīvā Komiteja (Operative
Committee - OPC) ar nelegālās migrācijas apakšgrupu, ko
vadīja VRS. VRS kā nelegālās migrācijas apakšgrupas
vadītāja realizēja kopējo operāciju "FOUR
SEASONS", kuras mērķis bija informācijas apmaiņa starp
BSTF dalībvalstīm par nelegālās migrācijas gadījumiem uz
dalībvalstu robežām, kā arī jaunus nelegālās migrācijas
modus operandi identifikācija;
3) Drošības sadarbības dialogs (Security Cooperation
Dialogue), kas ir salīdzinoši jauns formāts ASV un
Baltijas valstu reģionālajai sadarbībai, kas ir izveidots,
lai īstenotu Kopīgo deklarāciju par pastiprinātu sadarbību
drošības un aizsardzības jomā (Joint Declaration on
Increased Security and Defense Cooperation), kas tika
parakstīta 2016. gada 23. augustā ASV viceprezidenta
Dž.Baidena vizītes laikā Rīgā, kā ASV un Igaunijas,
Latvijas un Lietuvas Kopīgo paziņojumu par sadarbības
stiprināšanu drošības jomā (Joint Statement on Enhanced
Security Cooperation), kas tika parakstīts 2016. gada
12. septembrī Tallinā.
VRS ir noslēgusi divpusējos sadarbības līgumus ar
attiecīgajām Armēnijas, Azerbaidžānas, Moldovas, Ukrainas,
Tadžikistānas un Gruzijas iestādēm.
Pamatojoties uz noslēgtajiem divpusējiem līgumiem notiek
informācijas apmaiņa, sadarbība cīņā ar pārrobežu
noziedzību, apmaiņa ar labāko praksi un sadarbība apmācību
jomā. Ar mērķi nodrošināt efektīvo sadarbību Vjetnamas
pavalstnieku identificēšanas un atgriešanas jautājumos VRS
šobrīd gatavo sadarbības vienošanas projektu migrācijas
jomā ar kompetento Vjetnamas valsts iestādi.
Pamatojoties uz Iekšējā drošības fonda 2014.-2020. gadam
ietvaros īstenoto projektu "Valsts robežsardzes sakaru
virsnieku punktu darbības turpināšana Gruzijā un
Baltkrievijā" 2016. gada 3. janvārī VRS dienesta
pienākumu pildīšanai uz Gruziju un Baltkrieviju nosūtīja
sakaru virsniekus. 2018. gadā, ņemot vērā esošo situāciju
nelegālās migrācijas jomā, kā arī iespējamos apdraudējumus
no trešajām valstīm uz ES, VRS sakaru virsnieka punkta
darbība (projekta realizēšana) Baltkrievijā (Minskā) tika
pagarināta līdz 2019. gada 31. decembrim.
Ar mērķi sniegt atbalstu situācijas stabilizēšanā,
normalizācijā un veidot uzticēšanos starp 2008. gada
konflikta pusēm VRS amatpersonas aktīvi piedalās Eiropas
Savienības novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia).
Sadarbība ar Baltkrievijas Republiku pārrobežu
noziedzības apkarošanas jomā policijas kompetences ietvaros
notiek saskaņā ar 2007. gada 17. maijā parakstīto Latvijas
Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības
līgumu par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību,
narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru nelegālu
apriti, terorismu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā
arī saskaņā ar 2015. gada 3. martā parakstīto Latvijas
Republikas Iekšlietu ministrijas un Baltkrievijas
Republikas Iekšlietu ministrijas sadarbības protokolu un
2018. gada 25. maijā parakstīto Sadarbības protokolu starp
Baltkrievijas Republikas Iekšlietu ministrijas
Kriminālmiliciju un Latvijas Republikas Valsts policiju par
sadarbības jautājumiem starp Vitebskas apgabala Iekšlietu
pārvaldi un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldi par
informācijas apmaiņas mehānisma izveidošanu cīņā ar
pārrobežu noziedzību. Minētais protokols sevī ietver ne
tikai kārtību, kādā var apmainīties ar pierobežai aktuālo
informāciju, bet arī paredz iespēju abu pušu nozīmētajām
amatpersonām periodiski tikties, lai apspriestu aktuālos
darba jautājumus un plānotu kopīgus pasākumus.
VID MP uztur aktīvu sadarbību ar Krievijas un
Baltkrievijas muitas dienestiem.
Muitas jomas jautājumi ir iekļauti Latvijas un Krievijas
Starpvaldību komisijas un Latvijas un Baltkrievijas
Starpvaldību komisijas darba kārtībā. Aktīvs dialogs noris
arī starpresoru līmenī - gan ar Krievijas Federācijas
Federālo muitas dienestu, gan ar Baltkrievijas Republikas
Valsts muitas komiteju.
Lai veicinātu ātru un drošu Latvijas - Krievijas robežas
šķērsošanu, kā arī nodrošināt operatīvu informācijas
apmaiņu kontrabandas risku mazināšanai, ar Krievijas muitas
dienestu ir noslēgtas vairākās divpusējo sadarbību
regulējošās divpusējās vienošanās.
Savukārt lai veicinātu kontroles efektivitātes
paaugstināšanu, vienlaikus nodrošinot personām un
transportlīdzekļiem pēc iespējas ātrāku robežas šķērsošanu
tika parakstīta Vienošanās par informācijas apmaiņas
kārtību starp Latvijas Republikas un Baltkrievijas
Republikas muitas un robežsardzes dienestiem, nodrošinot
nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību un veicinot autoceļu
robežšķērsošanas vietu caurlaidību. Vienošanās sekmē
kompleksu, racionālu un efektīvu Latvijas un Baltkrievijas
muitas un robežsardzes dienestu spēku un līdzekļu
izmantošanu, īstenojot tiem noteiktos uzdevumus.
Saskaņošanas procesā ir šādas vienošanās noslēgšana ar
Krievijas muitas dienestu.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados sadarbībā ar trešajām valstīm:
1) iestāžu sadarbību negatīvi var ietekmēt trešo valstu
politiskā nestabilitāte sadarbībā ar ES;
2) kaimiņvalstu (trešo valstu) attiecīgo
partnerinstitūciju ieinteresētība tikai formālā, nevis uz
rezultātu vērstā sadarbībā;
3) finansējuma trūkums VRS sakaru virsnieku darbības
nodrošināšanai trešajās kaimiņvalstīs, kā arī trešajās
valstīs ar nelegālās imigrācijas risku (izcelsmes vai
tranzīta valstis).
Pasākums
Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
6.1.
A, B,
C
Sagatavot Latvijas - Krievijas līguma projektu par
valsts robežas režīmu
Noteikt kārtību, kādā:
- uztur valsts robežu;
- personas un
transportlīdzekļi šķērso valsts robežu un kravas, preces un
dzīvniekus pārvieto pāri valsts robežai, kā arī atļauj to
pārvietošanu pāri valsts robežai;
- kuģošanas līdzekļi ienāk
Pušu valstu robežūdeņos un uzturas tajos;
- gaisa kuģi šķērso valsts
robežu;
- veic saimniecisko un cita
veida darbību uz valsts robežas vai pierobežas
teritorijā;
- noregulē
robežincidentus
(1.4.1.)
Līguma projekts
IeM
(VRS)
ĀM
30.12.2019.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
6.2.
B, C
Ceturtā Robežu drošības darba grupas sēde ASV-Baltijas
Drošības un sadarbības dialoga ietvaros
Apzināta esošā situācija un identificēti turpmākās
sadarbības formāti
(2.4.1.)
Protokols
VRS
IeM
VDD
30.06.2019.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
6.3.
A, B,
C
Turpināt VRS sakaru virsnieku darbību
Nodrošināta VRS interešu pārstāvība Baltkrievijā un Gruzijā
(1.4.2.,
2.1.3)
Sakaru virsnieka patstāvīgas
dislokācijas nodrošināšana Baltkrievijā un Gruzijā
VRS
-
Patstāvīgi
(100 000 EUR)
Iekšējās drošības un
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un
pasākumu īstenošana (2014-2020) (266 226 EUR)
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
6.4.
C
Realizēt EK projektu "Robežu pārvaldības programmas
Centrālajā Āzijā 9. posms" (BOMCA 9) un uzsākt EK
projekta "Robežu pārvaldības programmas Centrālajā
Āzijā 10. posms" (BOMCA 10) realizāciju
Centrālās Āzijas valstu robežu pārvaldības efektivitātes
uzlabošana piedāvājot Integrētās robežu vadības aktuālākos
elementus un sniedzot atbalstu citās jomās
(1.4.1.)
Nodrošināta labākās prakses
un pieredzes apmaiņa.
VRS
ĀM
30.12.2020.
Projektam atvēlēto finanšu
līdzekļu ietvarā
6.6.
B, C
Realizēt šādus Latvijas- Krievijas pārrobežu sadarbības
programmas 2014.-2020. gadam finansētus projektus:
- RŠV Terehova - Burački attīstība;
- Pievedceļa Lavri - RŠV "Bruņiševo"
infrastruktūras uzlabošana
Sadarbībā ar Krievijas Federācijas Pleskavas reģiona
ekonomiskās attīstības un investīciju politikas komiteju
sasniegt projektos noteiktos mērķus efektīvas muitas un
robežkontroles nodrošināšanā.
(1.4.1.)
Projekta atskaites un
rezultāts dabā
VNĪ
VRS
VID
30.12.2020.
(3 633 334 EUR)
Latvijas - Krievijas
pārrobežu sadarbības programmas piešķirto līdzekļu
ietvaros
6.7.
B, C
Realizēt šādus Latvijas-Baltkrievijas pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansētus
projektus:
- RŠV "Pāternieki" un
"Grigorovščina" infrastruktūras uzlabošana;
- RŠV "Urbāni" un "Silene"
modernizācija
Sadarbībā ar Baltkrievijas Muitas komiteju, sasniegt
projektā noteiktos mērķus efektīvas muitas un
robežkontroles nodrošināšanā
(1.4.1.)
Projekta atskaites un
rezultāts dabā
VNĪ
VRS,
VID
30.12.2020.
2 104 810 EUR
Latvijas - Lietuvas -
Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas piešķirto
līdzekļu ietvaros
6.8.
B, C
Sagatavot un saskaņot starpvaldību vienošanos par
informācijas apmaiņas kārtību starp Latvijas Republiku un
Krievijas Republiku nepārtrauktas transportlīdzekļu
kustības nodrošināšanai un autoceļu robežšķērsošanas vietu
caurlaidības veicināšanai
Noteikta kārtību, kādā:
- Latvijas un Krievijas
muitas un robežsardzes dienestu amatpersonu koordinēta
rīcība gadījumos, kad ir samazinājusies autoceļu RŠV
caurlaidība vai veidojas transportlīdzekļu rindas
(1.4.1.)
Vienošanās projekts
VID
FM
ĀM
VRS
IeM
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
7.
Nodrošināt
un uzlabot tehniskos un operatīvos pasākumus Šengenas zonā,
kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk
vērstos pret nelegālo imigrāciju un apkarotu pārrobežu
noziedzību
Pasākuma mērķis - nodrošināt koordinētu pasākumu
veikšanu valsts iekšienē, lai savlaicīgi reaģētu uz
nelegālās imigrācijas un pārrobežu noziedzības riskiem.
Juridiski nepastāv atšķirības nelikumīgas migrācijas
jomā starp iekšējām robežām vai pierobežas zonām un pārējo
teritoriju.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu,
gar ārējo sauszemes robežu ir noteikta pierobežas josla, ne
platāka par diviem kilometriem, sākot no valsts robežas un
pierobeža līdz 30 kilometriem, sākot no valsts robežas, bet
gar iekšējo sauszemes robežu nav noteikts diferencējums
starp iekšējo sauszemes robežu un pārējo valsts
teritoriju.
Regulāras pārbaudes pie iekšējās sauszemes robežas
netiek veiktas. Valsts iekšienē pārbaudes tiek veiktas
izlases kārtībā, ņemot vērā riska analīzi, kriminogēnās
situācijas analīzi ar mērķi apkarot pārrobežas noziedzību,
veikt imigrācijas kontroli (ārzemnieku ieceļošanas,
uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu ievērošanas
kontroli visā valsts teritorijā, tajā skaitā migrantu
tālāko pārvietošanos), kā arī uzraudzīt ceļa satiksmes
drošību.
Pārbaudes pierobežā un valsts iekšienē tiek veiktas
saskaņā ar Imigrācijas likuma, Robežsardzes likuma
prasībām.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma
28.pantu lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz
iekšējās robežas, robežkontroles pagaidu atjaunošanas
termiņa pagarināšanu vai robežkontroles pagaidu
atjaunošanas atcelšanu, ievērojot Parlamenta un Padomes
2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 nosacījumus,
pieņem Ministru kabinets. Ir izstrādāts sadarbības
mehānisms, lai nepieciešamības gadījumā sekmīgi atjaunotu
robežkontroli uz iekšējām robežām. ZS var sniegt atbalstu
VRS robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām
robežām, lai nepieļautu, ka personas un transportlīdzekļi
šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām
vai citā nelikumīgā veidā. Lai uzlabotu VRS un ZS
sadarbību, apstiprināta zemessargu e-apmācību programma
"Zemessarga pienākumi un rīcība robežkontroles pagaidu
atjaunošanas laikā uz iekšējām robežām". Programma
izstrādāta sadarbībā ar ZS, un no 2016. gada 10. augusta
uzsākta e-apmācību programmas īstenošana. Lai uzlabotu VRS
un ZS sadarbību, apstiprināta arī zemessargu e-apmācību
programma "Zemessarga pienākumi un rīcība, kad tiek
meklēta persona, kura tiek turēta aizdomās par valsts
robežas nelikumīgu šķērsošanu" un no 2019. gada 1.
augusta uzsākta e-apmācību programmas īsteno.
Kopš 2014. gada VRS īsteno ES projektu "Baltijas
valstu informācijas apmaiņas mehānisms" (BSIEG).
Projekta partneri ir Igaunijas Policijas un robežsardzes
pārvalde un Lietuvas Robežsardzes dienests.
Projekta pirmais posms (BSIEG) noslēdzās 2016. gada 30.
maijā.
Projekta otrais posms (BSIEG 2) sākās 2018. gada 1.
janvārī un noslēgsies 2019. gada 31. decembrī. Projekta
kopējais finansējums ir 1 641 320,61 EUR (t.sk. ES
līdzfinansējums 95% - 1 559 254,58 EUR, Latvijas VRS
kopējais finansējums - 810 626,97 EUR, Igaunijas Policijas
un robežsardzes pārvaldes kopējais finansējums - 415 533,64
EUR, Lietuvas Robežsardzes dienesta kopējais finansējums -
415 160,00 EUR).
Galvenie projekta (BSIEG 2) mērķi:
1) īstenot informācijas apmaiņas attīstību trīs
galvenajos līmeņos: vietējā, reģionālā un valsts līmenī (ar
galveno funkciju - koordināciju);
2) nodrošināt iespēju informācijas apmaiņai reāllaikā
starp Latvijas-Lietuvas-Igaunijas patruļām (gājēju/suņu un
mobilo), iesaistot informācijas apmaiņas procesā lokālos un
reģionālos koordinācijas centrus ar kopīgām atbalsta
funkcijām un Nacionālo koordinācijas centru. Reģionālā
līmenī šajā procesā plānots iesaistīt aviācijas vienību,
nodrošinot atbalstu pierobežas zonā ar attiecīgo
novērošanas/ izsekošanas/norādīšanas un izmeklēšanas
procesu;
3) nodrošināt tiešu aktuālās informācijas apmaiņu par
pārrobežu incidentiem starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas
robežsardzes iestādēm lokālajā un reģionālajā līmenī gar
Krievijas un Baltkrievijas robežām tuvu reālajam
laikam;
4) nodrošināt trauksmes signāla (t.sk. video signāla)
par robežas nelikumīgu šķērsošanu pieejamību
robežuzraudzības nodaļām lokālajā un reģionālajā līmenī, kā
arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Nacionālajiem
koordinācijas centriem.
Projekta (BSIEG 2) ietvaros tiek plānots:
1) attīstīt sensoru un informācijas apmaiņas sistēmu,
iegādājoties robežuzraudzības tehniskos līdzekļus
(klātbūtnes uztveršanas sistēmas un programmatūras
licences) ar iespēju tos integrēt Eiropas robežu
novērošanas sistēmā (EUROSUR), lai uzlabotu informācijas
apmaiņu starp partneriem un veicinātu detalizētāku
situācijas izpratnes attēla veidošanu reģionālā līmenī gar
ES ārējo robežu. Projekta rezultātu plānots izmantot
ikdienas darba vajadzībām un sadarbībai starp projekta
partneriem un turpmākai EUROSUR īstenošanai un
attīstībai;
2) pilnveidot NKC, VRS Aviācijas pārvaldes un Ludzas
pārvaldes BSIEG programmnodrošinājumu un tehnisko
aprīkojumu;
3) organizēt iespēju apmainīties ar personas datiem un
detalizētāku operatīvo informāciju starp Baltijas valstīm,
nepārkāpjot EUROSUR sistēmas noteikumus attiecībā uz
informācijas apmaiņu.
Projekta ietvaros plānots nodrošināt vienota risinājuma
attīstību lokālai un reģionālai sadarbībai starp
Igaunijas-Latvijas-Lietuvas robežsardzes iestādēm uz
Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas
robežas.
Lai veicinātu savstarpējās sadarbības attīstību
nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā uz Latvijas -
Lietuvas robežas un lietderīgāk izmantotu savu
struktūrvienību resursus, tai skaitā finanšu resursus 2016.
gada 27. septembrī Lietuvas Republikā (Šauļos) tika
noslēgta četrpusējā vienošanās "Vienošanās starp
Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts
robežsardzes dienestu, Lietuvas Republikas Iekšlietu
ministrijas Valsts policijas departamentu, Latvijas
Republikas Valsts robežsardzi un Latvijas Republikas Valsts
policiju par kopējām patruļām" (turpmāk - Vienošanās).
Vienošanās mērķis ir noteikt kopējās patrulēšanas
organizēšanas un īstenošanas kārtību saskaņā ar 2006. gada
7. jūnija līguma "Par Lietuvas Republikas valdības un
Latvijas Republikas valdības līgumu par sadarbību
organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu
apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos"
18. pantu.
Pēc savstarpējās vienošanās par kopējo patruļu
organizēšanas grafiku, patruļas tiek organizētas gan
Latvijas, gan Lietuvas pusē.
Kopējās patruļas tiek realizētas arī kopā ar Igaunijas
pusi, pamatojoties uz Pagaidu vienošanos.
2018. gadā VRS imigrācijas kontroles struktūrvienību
amatpersonas organizēja 66 kopējās patruļas (2016. gadā -
5, 2017. gadā - 44) ar attiecīgajiem Lietuvas Republikas
robežsardzes dienestiem (tajā skaitā patruļas ar Lietuvas
policijas departamenta un Latvijas Valsts policijas
amatpersonām), kuru laikā pārbaudīja 5355 personas (2016.
gadā - 125, 2017. gadā - 3242), 2165 transportlīdzekļus
(2016. gadā - 74, 2017. gadā - 1239) un konstatēja 56
pārkāpumus (2016. gadā - 2, 2017. gadā - 34). Pārkāpumi
pārsvarā tiek konstatēti par ārzemnieku uzturēšanās
nosacījumu un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Sadarbība operatīvajā darbībā pārrobežu noziedzības
apkarošanā ar Lietuvas Republikas robežsardzi notiek
pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības un Lietuvas
Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās
noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un
kopīgām darbībām pierobežas apgabalos, bet ar Igaunijas
Republiku pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības un
Igaunijas Republikas valdības līgumu par pārrobežu
sadarbību noziedzības apkarošanā.
VRS kriminālizmeklēšanas struktūrvienības pastāvīgi
apmainās ar informāciju nelegālās imigrācijas apkarošanas
jautājumos ar Lietuvas un Igaunijas robežsardzes
kriminālizmeklēšanas dienestiem - tiek saņemta un attiecīgi
nodota informācija par Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā
nelegālās imigrācijas organizēšanā iesaistītām personām,
aizturētajām personām un personām, kuras ir iesaistītas
pārrobežu noziedzīgo darbību veikšanā, kā arī cita nozīmīga
informācija. Papildus tam, notiek arī apsteidzošās
informācijas apmaiņa starp struktūrvienībām.
Nepieciešamības gadījumā, notiek kopējas tikšanās un
saskaņoti operatīvās darbības pasākumi, kas vērsti uz
pārrobežu noziedzības apkarošanu.
Divas reizes gadā notiek Latvijas, Lietuvas un Igaunijas
kriminālizmeklēšanas struktūrvienību vadītāju sanāksme
Baltijas Ministru padomes Iekšlietu komitejas
Robežapsardzības apakškomitejas ietvaros. Tikšanās laikā
notiek informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī tiek
plānoti kopīgi noziedzības apkarošanas pasākumi.
VP ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Lietuvas
Republikas un Igaunijas Republikas kompetentajiem
dienestiem par pārrobežu sadarbību.
Sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā, tai skaitā
kopīgām darbībām pierobežas apgabalos, ar Lietuvas
Republikas Iekšlietu ministrijai pakļauto Policijas
departamentu notiek pamatojoties uz 2007. gada 16. novembrī
noslēgto Līgumu par pārrobežu sadarbību starp Lietuvas
Republikas Iekšlietu ministrijai pakļauto Policijas
departamentu un Latvijas Republikas Valsts policiju.
Sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā ar Igaunijas
policijas un robežsardzes pārvaldi notiek pamatojoties uz
2017. gada 8. septembrī noslēgto Līgumu par pārrobežu
sadarbību starp Igaunijas policijas un robežsardzes
pārvaldi un Latvijas Republikas Valsts policiju.
Valsts policija īsteno dažādus projektus ar mērķi
stiprināt pārrobežu noziedzības apkarošanu.
VP kā partnervalsts pārstāvis piedalās Itālijas projektā
"A.T.H.E.N.A", kura mērķis ir stiprināt policijas
starptautiskās sadarbības mehānismus un izstrādāt kopīgas
SPOC (Single Point of Contact) standarta darba procedūras,
lai nodrošinātu efektīgāku savstarpējo informācijas
apmaiņu. Projekta īstenošanās rezultātā tiks uzlabota un
pilnveidota starpvalstu informācijas apstrāde un apmaiņa,
paaugstināta izlūkdatu un informācijas kvalitāte,
izstrādātas efektīvākas procedūras pārrobežu noziedzības
apkarošanā un novēršanā. Projekts tiks noslēgts 2019. gada
decembrī.
2016. gada 20. maijā starp IeM IC un VP noslēgts
Sadarbības līgumam par Iekšējās drošības fonda projekta Nr.
IC/IDF/2016/1 "Nacionālās otrās paaudzes Šengenas
informācijas sistēmas un SIRENE datu-plūsmas informācijas
sistēmas funkcionalitātes paplašināšana (1. posms)",
kura ietvaros tiek īstenotas SIRENE datu-plūsmas
informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšanas
izstrāde un ieviešana. Nākotnē tiek plānots nākamais posms
SIS II regulējumā iekļauto jauno funkcionalitāšu ieviešanai
ar Iekšējās drošības fonda finansējuma atbalstu.
VP sadarbībā ar Lietuvas policijas Kriminālistikas
centru no 2018. gada 25. aprīļa īsteno Interreg V-A
Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas
2014.-2020. gadam projektu Nr. LLI-288 "Latvijas un
Lietuvas policiju K9 kapacitātes stiprināšana Latvijas un
Lietuvas pierobežas teritorijās", kura ir palielināt
Latvijas un Lietuvas policiju K9 kapacitāti, veicinot starp
robežu sadarbību noziedzības apkarošanas jomā, tostarp
bīstamu personu aizturēšana, aizliegto vielu, materiālo
pierādījumu un pazudušu cilvēku meklēšana. Projekts tiks
noslēgts 2020. gada 24. aprīlī.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados:
1) neplānotas robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz
iekšējām robežām;
2) starptautiskajos līgumos par valsts robežas
uzturēšanu un robežas pilnvaroto sadarbību noteikto
saistību praktiskā realizācija.
Pasākums
Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
7.1.
A, C
Organizēt mācības
robežkontroles pagaidu atjaunošanai uz iekšējām robežām
Uzlabota iestāžu sadarbība
(2.3.1.)
Noorganizētas mācības.
VRS
VP
ZS
31.05.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā.
7.2.
B, C
Saskaņot un virzīt
parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Igaunijas
Republikas valdības līguma par Latvijas - Igaunijas valsts
robežas uzturēšanu un robežas pilnvaroto sadarbību
projektu
Reglamentēta divu valstu sadarbību robežas režīma
jautājumā, kā arī atrunāta robežas pilnvaroto pārstāvju
sadarbības
(3.4.1.)
Līgums
IeM
VRS
ĀM
30.12.2019.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
7.3.
B, C
Saskaņot un virzīt
parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Lietuvas
Republikas valdības līguma par Latvijas - Lietuvas valsts
robežas uzturēšanu un robežas pilnvaroto sadarbību
projektu
Reglamentēta divu valstu sadarbību robežas režīma
jautājumā, kā arī atrunāta robežas pilnvaroto pārstāvju
sadarbības
(3.4.1.)
Līgums
IeM
VRS
ĀM
30.12.2019.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
8.
Nodrošināt
un uzlabot trešo valstu piederīgo atgriešanu
Pasākuma mērķis - veicināt trešo valstu pilsoņu
ātru un efektīvu atgriešanu, nodrošinot to pilnīgu
atbilstību starptautiskajām tiesību normām ES tiesību aktu
prasībām, ievērojot pamattiesību principus.
Atgriešanas jomā ir iesaistītas šādas iestādes: PMLP,
VRS, ĀM Konsulārais departaments, Latvijā akreditētas
ārvalstu pārstāvniecības, valsts drošības iestādes,
Tiesībsarga birojs, pašvaldību bāriņtiesas un tiesa.
Imigrācijas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta
noteikumi nosaka kārtību, kādā no Latvijas Republikas
izraida ārzemnieku, ja ārzemnieks ir pārkāpis noteikto
ārzemnieku ieceļošanas vai uzturēšanās kārtību.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu, ja ārzemnieks ir pārkāpis
normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas vai
uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā, PMLP vai VRS
amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, ar kuru
ārzemniekam tiek uzlikts par pienākumu atstāt valsti.
Izbraukšanas rīkojumā uzliktā pienākuma izpildei nosaka
termiņu no septiņām līdz 30 dienām. Amatpersonai ir
tiesības pagarināt noteikto termiņu uz laiku, kas
nepārsniedz vienu gadu.
VRS sadarbībā ar PMLP kontrolē, vai ārzemnieks pēc
izbraukšanas rīkojuma saņemšanas noteiktajā termiņā
izceļojis no Latvijas Republikas.
Ja ārzemnieks noteiktajā laika periodā nav izpildījis
pienākumu izceļot, VRS priekšnieks vai viņa pilnvarota
amatpersona, vai PMLP priekšnieks vai viņa pilnvarota
amatpersona pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu.
Imigrācijas likums nosaka arī citus gadījumus, kad var tikt
pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.
Ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tam, kad
stājies spēkā izbraukšanas rīkojums vai lēmums par
piespiedu izraidīšanu un tajos ietvertais lēmums par
iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana
Latvijas Republikā ir aizliegta un lēmums par ieceļošanas
aizliegumu Šengenas teritorijā, tos apstrīdēt padotības
kārtībā augstākā iestādē. Augstākās iestādes pieņemto
lēmumu ārzemnieks septiņu dienu laikā pēc to spēkā stāšanās
var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt,
iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamentam.
VRS organizē un veic ārzemnieku piespiedu
izraidīšanu.
Piespiedu izraidīšanas procesu novēro tiesībsargs.
Tiesībsargs ir tiesīgs iesaistīt piespiedu izraidīšanas
procesa novērošanā biedrības vai nodibinājumus, kuru
darbības mērķis ir saistīts ar šā procesa novērošanu.
Konstatējot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir bez vecāka
vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības un kura uzturēšanās
Latvijas Republikā ir nelikumīga, VRS informē VP un
bāriņtiesu un sazinās ar attiecīgās valsts Latvijā
rezidējošo diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību.
Latvijā nerezidējošas pārstāvniecības tiek informētas ar ĀM
Konsulārā departamenta starpniecību.
Ja ārzemniekam, kuram izdots izbraukšanas rīkojums vai
attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu
izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav
iespējams iegūt ar diplomātisko vai konsulāro dienestu
starpniecību, viņam izsniedz izceļošanas dokumentu.
Ārzemniekam, kuram piemēro izraidīšanas procedūru, tiek
dota iespēja atgriezties savā mītnes zemē, izmantojot
brīvprātīgās atgriešanas programmu. Ja ārzemnieks,
attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu
izraidīšanu, pieteicies uz brīvprātīgās atgriešanās
programmu, lēmumu par piespiedu izraidīšanu kompetentā
amatpersona ir tiesīga atcelt, izdodot izbraukšanas
rīkojumu.
Atgriešanas pasākumu realizācijai aktīvi tiek
piesaistīts Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda
(2014.-2020.) finansējums, kā arī 2019. gadā tika uzsākta
FRONTEX pieejamo līdzekļu izmantošana piespiedu
izraidīšanas nodrošināšanai (transportēšanas izdevumi
izraidāmajām personām un konvojam).
Ātrai un efektīvai ārzemnieku izraidīšanas
nodrošināšanai tiek izmantots readmisijas līgumu
instruments, proti tiek īstenoti ES (17) un Latvijas
Republikas (5) noslēgtie readmisijas līgumi ar trešajām
valstīm un protokoli readmisijas līgumu īstenošanai
(2).
Pašlaik notiek darbs pie readmisijas līgumu un to
īstenošanas protokolu izstrādes un noslēgšanas ar tām
trešajām valstīm, kuru pilsoņi rada nelegālās migrācijas
riskus, piem., Vjetnamas Sociālistiskā Republika. Tāpat
tiek izstrādāti ES noslēgto readmisijas līgumu īstenošanas
protokoli ar trešajām valstīm.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados atgriešanas jomā ir sekojoši:
1) veicināt ātru un efektīvu trešo valstu pilsoņu
atgriešanas procedūru uz trešajām valstīm, tajā skaitā
attīstot atgriešanas struktūrvienību kapacitāti;
2) pilnveidot nacionālo normatīvo regulējumu atgriešanas
jomā, tai skaitā transponējot Atgriešanas direktīvas un
piemērojot Patvēruma procedūru grozījumus pēc to spēkā
stāšanās;
3) nodrošināt Šengenas novērtēšanas ietvaros izteikto
rekomendāciju atgriešanas jomā ieviešanu;
4) pilnveidot sadarbību ar FRONTEX atgriešanas jomā, lai
nodrošinātu aktīvu FRONTEX pieejamo finanšu līdzekļu
izmantošanu izraidīšanas pasākumu nodrošināšanai,
aktivizējot dalību kopīgajās izraidīšanas operācijās un
izmantojot FRONTEX finansējumu izraidīšanas ar regulāriem
reisiem realizācijai;
5) noslēgt izstrādāto readmisijas līgumu ar Vjetnamas
Sociālistisko Republiku, kā arī readmisijas līgumu un tā
izpildes protokolu ar Kirgizstānu;
6) saskaņot un parakstīt protokolus ES un trešo valstu
readmisijas līgumu īstenošanai;
7) attīstīt sadarbību ar nevalstiskajām un
starptautiskajām organizācijām, it īpaši ar Starptautisko
migrācijas organizāciju atgriešanas jomā;
8) turpināt savstarpējo sadarbību starp valsts un
ārvalstu sadarbības partneriem atgriešanas jautājumos.
Pasākums
Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM
pasākumiem29
Rezultatīvais rādītājs30
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
8.1.
A, B,
C
Nodrošināt Šengenas pārbaudes
ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešanu
Nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību ES acquis
(2.4.2.)
Nodrošināta valsts robežas
drošība
VRS
Tiesībsargs
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
8.2.
C
Palielināt no Tiesībsarga
puses novēroto atgriešanas pasākumu skaitu
Nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību ES acquis
(2.4.2.)
Palielināts novēroto
faktiskās izraidīšanas pasākumu skaitu
Tiesībsargs
_
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
8.3.
A, B,
C
Palielināt FRONTEX
finansējuma piesaisti piespiedu izraidīšanas pasākumu
izdevumu segšanai
Nodrošināt ātru un efektīvu trešo valstu pilsoņu atgriešanu
(2.4.1.)
Izraidīšanas pasākumu ātra un
efektīva īstenošana
VRS
-
30.12.2019.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
8.4.
B, C
Saskaņot un virzīt
parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Gruzijas
valdības protokola par Nolīguma starp Eiropas Savienību un
Gruziju par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas
neatļauti, īstenošanas projektu
Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai
(2.4.2.)
Protokols
IeM
ĀM
30.12.2019.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
8.5.
B, C
Saskaņot un virzīt
parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes
valdības protokola projektu par Nolīguma starp Eiropas
Savienību un Melnkalnes Republiku par tādu personu
atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanu
Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai
(2.4.2.)
Protokols
IeM
ĀM
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
8.6.
B, C
Saskaņot un virzīt
parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Armēnijas
Republikas valdības protokols par Nolīguma starp Eiropas
Savienību un Armēnijas Republiku par tādu personu
atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanu
Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai
(2.4.2.)
Protokols
IeM
ĀM
30.12.2020.
Turpināsies līdz
30.12.2021.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
8.7.
B, C
Saskaņot un virzīt
parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas
Sociālistiskās Republikas valdības līguma par tādu personu
atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, projektu
Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai.
(2.4.2.)
Līgums
IeM
ĀM
30.12.2020.
Turpināsies līdz
30.12.2021.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
8.8.
B, C
Saskaņot un virzīt
parakstīšanai Latvijas Republikas un Azerbaidžānas Republikas
valdības protokolu par Nolīguma starp Eiropas savienību un
Azerbaidžānas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu,
kuras uzturas neatļauti, īstenošanu
Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai
(2.4.2.)
Protokols
IeM
ĀM
30.12.2020.
Turpināsies līdz
30.12.2021.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
8.9.
B, C
Saskaņot un virzīt Līgumu
starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Vjetnamas
Sociālistiskās Republikas Sabiedriskās drošības ministrijas
Imigrācijas departamentu par sadarbību nelegālās imigrācijas
apkarošanā
Izveidots sadarbības tiesiskais regulējums
(2.4.2.)
Līgums
VRS
ĀM
IeM
30.12.2020.
Turpināsies līdz
30.12.2021.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
9.
Nodrošināt
un veicināt progresīvo tehnoloģiju, tostarp liela mēroga
informācijas sistēmu izmantošanu
Pasākuma mērķis - stiprināt valsts robežas
drošību, izmantojot mūsdienu prasībām atbilstošas un
konkurētspējīgas tehnoloģijas robežu drošības
nodrošināšanai.
Jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu tehnoloģiju
izmantošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem
valsts robežas drošības nodrošināšanai. Pašlaik
tehnoloģijas attīstās ļoti ātri. Gadījumā, ja iestādes, kas
iesaistītas valsts robežas drošības nodrošināšanā, nesekos
tehnoloģiju attīstībai un maksimāli ātri nereaģēs uz
izmaiņām, tas var radīt neaizsargātību, kas var novest pie
valsts robežas drošības apdraudējuma.
Latvijas Republika ir to dalībvalstu skaitā, kuriem jau
pašlaik uz ārējās robežas ir pieejama nacionāla
ieceļošanas/izceļošanas sistēma. Līdz ar to VRS ir
ievērojama pieredze šādas sistēmas lietošanā un izpratne
par sagaidāmo rezultātu.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 30. novembra
regulu (ES) 2017/2226, ar ko izveido
ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to
trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas
datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso
dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus
piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza
Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK)
Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011, ES līmenī tiek ieviesta
vienota Ieceļošanas/ izceļošanas sistēma, kas kontrolēs
trešo valstu valsts piederīgo ieceļošanas, izceļošanas un
uzturēšanās nosacījumus. Ņemot vērā minēto, arī Latvijas
Republikas kontekstā svarīgi nodrošināt nacionālās sistēmas
saderību ar ES sistēmu, lai Regulā noteiktajā termiņā
uzsāktu izmantot ES izstrādāto sistēmu.
2018. gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma divus
tiesību aktus:
1) Regulu 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas
informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) (turpmāk - ETIAS
regula);
2) Regulu 2018/1241 ar ko ETIAS mērķiem groza Eiropola
regulu.
ETIAS aizpildīs pastāvošo informācijas iztrūkumu par
ceļotājiem, kuri ir atbrīvoti no prasības, ka, šķērsojot
ārējās robežas, ir jābūt vīzai ("vīzas prasība").
ETIAS arī noteiks, vai no vīzas prasības atbrīvotie trešo
valstu pilsoņi ir attiecīgi tiesīgi ieceļot vēl pirms viņu
ieceļošanas Šengenas zonā, kā arī noteiks, vai šāda
ceļošana rada drošības, nelegālās imigrācijas vai augstu
epidēmijas risku.
Augstākminēto risku novērtējums tiks veikts, automātiski
apstrādājot tos personas datus, kas jānorāda ceļošanas
atļaujas pieteikumā. ETIAS regula nosaka, ka pieteikumos
ietvertie personas dati tiks salīdzināti ar datiem
ierakstos, datnēs vai brīdinājumos, kuri tiek reģistrēti
kādā ES informācijas sistēmā vai datubāzē (ETIAS centrālajā
sistēmā, Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Vīzu
informācijas sistēmā (VIS), ieceļošanas/izceļošanas sistēmā
(IIS) vai Eurodac), Eiropola datos vai INTERPOL datubāzēs
(INTERPOL Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē
(SLTD) vai INTERPOL datubāzē ar ceļošanas dokumentiem, par
kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN)).
Lai nodrošinātu savlaicīgu sagatavošanos ETIAS
ieviešanai, kompetentajām iestādēm nepieciešams realizēt
virkni pasākumu, kas izriet no ETIAS regulējuma.
Neskatoties uz robežpārbaudes e-vārtu pietiekami plašu
izmantošanu uz ES ārējām robežām, uz Latvijas Republikas
ārējām robežām e-vārtu izmantošana vēl netiek praktizēta.
Sistemātisko robežpārbaužu kontekstā tikai 2019.-2020. gadā
tiks realizēta e-vārtu uzstādīšana uz gaisa ārējām
robežām.
Ne mazāk svarīga ir EUROSUR, API (Iepriekšējā pasažieru
informācija), PNR (Pasažieru datu reģistrs) ieviešana un
Sadarbspējas iniciatīvas virzība robežu drošības
kontekstā.
VP aktīvi izmanto pieejamās ES lielapjoma informācijas
sistēmas pārrobežu noziedzības apkarošanā un tālākā
komunikācijā ar citām valstīm.
VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskā
sadarbības pārvalde ir nozīmēta par kontaktpunktu
informācijas pārbaudē Vīzu informācijas sistēmā (CVIS) ar
nolūku novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un
citus smagus noziedzīgus nodarījumus pamatojoties uz
Padomes Lēmumu 2008/633/TI no 23.06.2008 par izraudzīto
dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas
sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu
un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus
noziedzīgus nodarījumus.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados:
1) Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešanas rīcības
plāna realizācija, nepieciešamā finansējuma piesaiste plāna
realizācijai;
2) ETIAS ieviešanas rīcības plāna realizācija,
nepieciešamā finansējuma piesaiste plāna realizācijai;
3) kapacitāte un adekvāts finansējums garantējot
mūsdienu prasībām atbilstošas un konkurētspējīgas
tehnoloģijas robežu drošības nodrošināšanai.
Pasākums
Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM
pasākumiem31
Rezultatīvais rādītājs32
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
9.1.
A, B,
C
Izstrādāt
Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešanas rīcības plānu un
uzsākt tā realizāciju
Nodrošināta sistēmas ieviešanas uzsākšana
(2.1.2.,
3.1.4.)
Rīcības plāns, plānā
paredzēto pasākumu realizācija
IeM
IeM IC
VRS
VP
PMLP
SAB
CSDD
30.12.2020.
Finansējums atbilstoši
Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešanas rīcības
plānam
9.2.
A, B,
C
Izstrādāt ETIAS ieviešanas
rīcības plānu un uzsākt tā realizāciju
Nodrošināta sistēmas ieviešanas uzsākšana
(2.1.2.,
3.1.4.)
Rīcības plāns,
plānā paredzēto pasākumu
realizācija
VRS
IeM IC
IeM
VP
PMLP
VDD
SAB
KNAB
ĀM
FM
VM
ZM
SM
SPKC
NMPD
30.12.2020.
turpināsies līdz 2022.
gadam
Finansējums atbilstoši ETIAS
ieviešanas rīcības plānam
9.3.
A, B,
C
Uzsākt EUROSUR platformas
attīstību saskaņā ar jauno ERKA regulu
Nodrošināta platformas attīstības uzsākšana.
(1.3.3.,
1.3.5., 3.1.4)
Nodrošināts darbības
rezultāts atbilstoši jaunajai ERKA regulai
VRS
IeM IC
30.12.2020.
Tiks precizēts un realizēts
Ārējo ES finanšu instrumentu ietvarā
9.4.
A, B,
C
Nodrošināt esošo RŠV
aprīkošanu ar modernām un mūsdienīgām tehnoloģijām
(modernizētas servertelpas, elektroniskās informatīvās zīmes,
kontroles piekļuves sistēmas, elektroniskās rindas sistēmas
izveide u.tml.)
Uzlabots aprīkojums RŠV.
(2.2.1,
3.5.3., 3.1.4.)
4 RŠV
VNĪ
VRS
VID
NVA
IeM IC
PVD
Pastāvīgi (atkarībā no
pieejamā finansējuma)
Realizēto projektu
ietvaros
10.
Izveidot
kvalitātes kontroles mehānismu, lai nodrošinātu ES tiesību
aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā
Pasākuma mērķis - turpināt pilnveidot kvalitātes
kontroles sistēmu iesaistot valsts robežas pārvaldībā
kompetentās iestādes.
ES pastāv divi galvenie kontroles mehānismi integrētajā
valsts robežas pārvaldības jomā, proti, Šengenas
novērtēšana, ko realizē Eiropas Komisija un DV ekspertu
grupas, un Neaizsargātības novērtējums, kuru realizē
FRONTEX.
Latvijas Republikas kvalitātes kontroles un atbilstības
Šengenas nosacījumiem kontroles sistēmai robežu drošības
jomā ir vairāki līmeņi:
Pirmais līmenis - tiesiskās kontroles mehānisms par
Šengenas nosacījumu ieviešanu un izpildi caur šo nosacījumu
ieviešanu nacionālajā tiesību sistēma (tiesību aktos) un
kompetento iestāžu iekšējos regulējumos.
Otrais līmenis - nepārtraukta pielietošanas prakses
atbilstības novērtēšana un kvalitātes kontrole, kuru
nodrošina:
1) robežšķērsošanas vietu, Robežapsardzības nodaļu un
Imigrācijas struktūrvienību vadība - vietējā līmenī;
2) VRS reģionālo pārvalžu vadība - reģionālajā
līmenī;
3) VRS vadība - centrālajā līmenī.
Treškārt, nacionālā novērtēšanas sistēma ir balstīta uz
VRS iekšējo regulējumu par plānotām un neplānotām
pārbaudēm. Šī sistēma paredz kārtību, kādā tiek realizētas
pārbaudes VRS reģionālajās vienībās ar mērķi gūt
pārliecību, ka esošas procedūras, personāla zināšanas un
pieejamais aprīkojums atbilst ES un nacionālajiem
nosacījumiem. Šīs pārbaudes tiek veiktas un rezultāti tiek
analizēti gan nodrošinot kompleksās gan individuālas
pārbaudes. Katras pārbaudes rezultāti tiek atspoguļoti
speciālajā dokumentācijā. Nepieciešamības gadījumā trūkumu
novēršanas plāni tiek realizēti noteiktā laikā.
Ceturtais līmenis ir Šengenas pārbaužu laikā un FRONTEX
neaizsargātības novērtējuma laikā izteikto rekomendāciju
ieviešana.
Realizējot iekšējās kontroles elementus VRS katru gadu
tiek veiktas vairāk kā 100 plānotās pārbaudes un aptuveni
2000 neplānotās pārbaudes, kur plānotā pārbaude ir
struktūrvienības darbības izvērtējums kopumā vai konkrētā
jomā ilgstošā laika periodā, neplānotā pārbaude - dienesta
pienākumu izpildes kvalitātes novērtējums attiecīgajā
struktūrvienībā pārbaudes brīdī. Plānotās pārbaudes veic
īpaši tam noteiktas komisijas, bet neplānotās -
struktūrvienību un augstāki priekšnieki ar iekšējā
regulējumā noteiktu regularitāti. Tāpat, VRS regulāri tiek
realizētas tematiskās pārbaudes (procesu izvērtējumi).
Papildus regulāri VRS eksperti piedalās novērtēšanas
vizītēs citās dalībvalstīs, kur gūtā pieredze kalpo par
pamatu priekšlikumiem nacionālās robežu pārvaldības
sistēmas attīstībai.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados:
1) starp iestāžu kopīgo kvalitātes kontroles pasākumu
robežu drošības nodrošināšanas jomā trūkums;
2) intensīva personāla dalība citu valstu Šengenas
novērtēšanas pasākumos prasa pieredzējušā un atbilstoši
sagatavota personāla pieejamību.
Pasākums
Darbības rezultāts
Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem
Rezultatīvais
rādītājs
Atbildīgā
iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes
termiņš
Informācija par
finansējumu un finansēšanas avotiem
10.1.
A, B
Pilnveidot katras iestādes
iekšējās kontroles sistēmas, nodrošinot regulāru un
nepārtrauktu Šengenas nosacījumu ievērošanas pārbaudi robežu
drošības kontekstā
Iekšējās kontroles sistēma papildināta ar pienākumu veikt
Šengenas nosacījumu ievērošanas regulāru un nepārtrauktu
pārbaudi
(1.2.1.)
Pilnveidoti iekšējās
kontroles mehānismi
VRS
VID MP
PVD
VVD
VP
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
10.2.
A, B
Realizēt starp iestāžu
kvalitātes kontroles pasākumus robežu drošības nodrošināšanas
jomā
Izstrādāts kopīgo kvalitātes kontroles pārbaužu
provizoriskais plāns
(1.2.1.)
Kopīgo kvalitātes kontroles
pārbaužu provizoriskais plāns
VRS
VID MP
PVD
VVD
VP
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
10.3.
C
Aktīvi iesaistīties Eiropas
Komisijas un FRONTEX organizētājos apmācību projektos
Šengenas novērtēšanas jomā
Apmācīti attiecīgo jomu Šengenas novērtēšanas eksperti
(1.2.1.)
Apmācītas vismaz 7 personas
Piedalījās vismaz 5 citu
dalībvalstu Šengenas novērtēšanas pasākumos
VRS
VP
IeM IC
PMLP
30.12.2020.
Valsts budžeta līdzekļu ietvarā.
FRONTEX finansējums
10.4.
A, C
Realizēt ikgadējo neaizsargātības novērtējumu saskaņā ar
Regulas 2016/1624 prasībām
Sagatavot un iesniegt informāciju un statistikas datus
FRONTEX
(1.2.1.)
Sagatavota un iesniegta
informācija un statistikas dati FRONTEX
VRS
IeM IC
Ik gadu līdz 1.aprīlim.
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
11.
Izmantot
solidaritātes mehānismus, jo īpaši ES finansēšanas
instrumentus
Pasākuma mērķis - efektīvi izmantot solidaritātes
mehānismus un citus ārvalstu finanšu instrumentus, lai
nodrošinātu un pilnveidotu robežkontroli.
Eiropas Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma dokumentu
paketi par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz
2027. gadam. Komisija ierosināja jaunu, mūsdienīgu
ilgtermiņa budžetu, kas cieši piesaistīts Savienības (27
valstu sastāvā) politiskajām prioritātēm. Ierosinātais
budžets apvieno jaunus instrumentus un modernizētas
programmas, ar kuriem paredzēts efektīvi īstenot Savienības
prioritātes.
ES daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam:
1) priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomes Regulai
par Iekšējās drošības fonda (IDF) izveidi;
2) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai,
ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda ietvarā tiek
izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu
pārvaldībai un vīzām, kā arī finansiālā atbalsta
instruments muitas kontroles iekārtām;
3) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai
par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi.
Pēc minēto priekšlikumu apstiprināšanas, to fondu
sniegtais finansiālais un tehniskais atbalsts būs nozīmīgs
gan VRS, gan VID, gan PMLP īstenojot fondu mērķus tādus kā
kopīgu pasākumu īstenošana attiecībā uz to, kā personas
šķērso iekšējās robežas, un attiecībā uz ES ārējo robežu
kontroli, ES ārējo robežu drošības nodrošināšanu -
nelegālās migrācijas apkarošanas sekmēšana, tiesiski
pamatotas ceļošanas un tirdzniecības sekmēšana, atgriešanas
un atpakaļuzņemšanas efektivitātes nodrošināšana trešajās
valstīs, sadarbspējas starp dažādajām ES informācijas
sistēmām drošības jomā nodrošināšana, efektīvākas robežu un
migrācijas pārvaldības nodrošināšana, apmācības uzlabošana,
drošas infrastruktūras izveide un tehnisko iekārtu iegāde,
lielāka vienveidība kontroles darbībās pie ES ārējām
robežām, mazinot pašreizējo nelīdzsvarotību starp
dalībvalstīm, kuras iemesls ir ģeogrāfiskās atšķirības un
atšķirības iespējās un pieejamos resursos. Gan VRS, gan VID
MP sniedz savu ieguldījumu minēto priekšlikumu izvērtēšanā
un izskatīšanā attiecīgajās ES Padomes darba grupās, it
īpaši attiecībā uz fondu finansējuma sadales kritērijiem,
īstenošanas pasākumiem, kuri ir piekritīgi finansējuma
saņemšanai, fonda atbalstāmajām darbībām un to veidiem.
IeM un VRS sadarbojas ar ASV Bruņoto spēku
virspavēlniecības Eiropā Aizsardzības sadarbības biroju.
Sadarbības rezultātā VRS ir saņēmusi finansiālo palīdzību
ASV valdības finansētajos projektos. 2018. gadā ir saņemti
kvadricikli Polaris, savukārt 2019. gadā ir piegādātas
nakts redzamības iekārtas un sensoru komplekti, kā arī tiks
piegādāts bezpilota lidaparātu komplekss.
Galvenie izaicinājumi
turpmākajos gados:
1) prioritāri realizējamo projektu aktivitāšu definēšana
un nacionālo programmu sagatavošana, nodrošinot valsts
robežas pārvaldības procesu stiprināšanu, kā arī iestāžu
personāla un tehnisko resursu kapacitātes stiprināšanu;
2) iespējamā finansiālā atbalsta meklēšana no
starptautisko institūciju puses un ārvalstu donoru
puses;
3) RŠV infrastruktūras attīstības nepieciešamības
definēšana Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. izstrādes
procesā.
Pasākums
Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā iestāde
Līdzatbildīgā iestāde
Izpildes termiņš
Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
11.1.
C
Papildu finanšu līdzekļu
piesaiste no starptautiskajām institūcijām
Papildus finansējums
(3.2.3.,
3.5.3.)
Iegādāti tehniskie līdzekļi
VRS funkciju nodrošināšanai
VRS
IeM
Pastāvīgi
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
11.2.
C
Papildu finanšu līdzekļu
piesaiste no starptautiskiem finanšu instrumentiem
Papildus finansējums
(3.2.3.,
3.5.3.)
Iegādāti tehniskie līdzekļi
muitas funkciju nodrošināšanai un paaugstināta amatpersonu
profesionalitāte
VID MP
-
Saskaņā ar noslēgtajiem
līgumiem
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā
11.3.
C
ASV valdības finansēto
projektu finanšu līdzekļu izmantošana
Papildus finansējums
(3.5.1.,
3.5.3.)
Nakts redzamības iekārtas,
sensoru komplekti, bezpilota lidaparātu komplekti.
IeM
VRS
Saskaņā ar noslēgtajiem
līgumiem
ASV valdības finansējums
11.4.
C
Finanšu piesaiste RŠV
infrastruktūras attīstībai NAP ietvaros 2021.-2027.
gadam
Papildu finansējums
(3.2.3.,
3.5.1., 3.5.3.)
Iekļauti atbalsta pasākumi
NAP
FM
VARAM
VID
VNĪ,
VRS
PVD
Saskaņā ar Nacionālā
attīstības plāna izstrādi
Valsts budžeta līdzekļu
ietvarā