Par Lažas pagasta padomes saistošo noteikumu Nr.6 "Liepājas rajona Lažas pagasta teritorijas plānojums 2007.–2019.gadam" Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.2.8.punkta piektās daļas "d" apakšpunkta un 3.10.6.punkta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

visupirms paredzot nepieļaut vidi nelabvēlīgi

1ietekmējošas darbības un tikai tad, ja no šādām darbībām nevar

2izvairīties, tās maksimāli ierobežot. Tāpēc Lažas pagasta padome,

3pieņemot apstrīdētās normas, esot ievērojusi piesardzības un

4preventīvās darbības principu. Visbeidzot, vajagot ņemt vērā

5tiesiskās noteiktības principu, kas pieprasa, lai tiesību normas

6būtu skaidras un paredzamas. Apstrīdētajās normās ietvertie

7noteiktie aizliegumi arī aizsargājot potenciālos cūku audzēšanas

8kompleksu būvētājus, jo novēršot zaudējumus, kas viņiem varētu

9rasties būvniecības ieceru sagatavošanas rezultātā.

10Lažas pagasta padome uzskata, ka

11labums, ko iegūstot sabiedrība, ir lielāks par indivīdam

12nodarītajiem zaudējumiem. Lažas pagastā esot plaši sazarots upju

13tīkls, tajā atrodoties rekreatīvas, atpūtai izmantojamas

14teritorijas, kā arī zivju dīķi. Jaunu cūku audzēšanas kompleksu

15būvniecība vai esošo kompleksu paplašināšana nodarītu kaitējumu

16aizsargājamām dabas teritorijām, apdraudētu ūdensteces un

17ūdenstilpes, kā arī rekreācijas teritorijas. Turklāt cūku

18audzēšanas kompleksu paplašināšana aizskarot citu nekustamo

19īpašumu īpašnieku tiesības, jo nepatīkamās smakas dēļ

20samazinoties īpašumu vērtība un lietošanas iespējas.

21Lažas pagasta padome arī norāda,

22ka nepamatoti esot Pieteikuma iesniedzējas apgalvojumi par

23pārkāpumiem Teritorijas plānojuma sagatavošanā.

244. Reģionālās attīstības

25un pašvaldību lietu ministrija informē, ka atbilstoši

26Noteikumu Nr. 883 25.17. punktam teritorijas

27izmantošanas un apbūves noteikumos iekļauj prasības saimniecības

28ēkām un būvēm, kas paredzētas mājlopiem. Minētā norma pieļaujot

29iespēju, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos

30paredzētos nosacījumus, teritorijas plānojuma apbūves noteikumos

31reglamentēt maksimālo mājdzīvnieku skaitu lopkopības fermās un

32zemnieku saimniecību kūtīs, kā arī noteikt aizliegumu paplašināt

33vai būvēt jaunas lopkopības fermas.

345. Vides ministrija norāda,

35ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada

3627. jūlija noteikumu Nr. 626 "Noteikumi par

37piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā

38arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" (turpmāk -

39Noteikumi Nr. 626) 3. un 4. punktu smaku koncentrācijas

40mērījumus atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2001 L veic

41akreditētas laboratorijas, kuru akreditācija tiekot izziņota

42laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

43Emisijas varot aprēķināt,

44izmantojot emisijas faktorus. Tie savukārt tiekot noskaidroti,

45izmantojot tādus kritērijus kā, piemēram, cūku skaits un svars,

46cūku izvietojums kūtī, mēslu izvietojums kūtī un ārpus tās,

47izkliedes regularitāte un biežums, platības, kurās mēsli tiek

48iestrādāti, iestrādes veids. Parasti galvenās piesārņojošās

49vielas cūku fermās esot metāns, amonjaks un sērūdeņradis. Minētās

50vielas arī esot tās, kas rada nepatīkamās smakas.

51Zinot emisiju daudzumu un vietas,

52kā arī ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus noteiktajā vietā,

53galvenokārt gaisa temperatūru, vēja stiprumu un virzienu, ar

54atbilstošām datorprogrammām esot iespējams modelēt smaku

55izplatības robežas un intensitāti. Tā kā emisiju aprēķināšanā un

56izplatības modelēšanā tiekot izmantoti daudzi un dažādi

57kritēriji, to rezultāti esot aptuveni.

58Apstrīdētās normas un attiecīgās

59likuma "Par piesārņojumu" un likuma "Par ietekmes uz vidi

60novērtējumu" normas regulējot atšķirīgus jautājumus. Proti, ar

61apstrīdētajām normām Lažas pagasta padome attiecīgās pašvaldības

62teritorijā esot iecerējusi noteikt vispārīgas prasības,

63ierobežojumus. Savukārt abu minēto likumu normas paredzot

64regulējumu individuāliem gadījumiem, kad tiek uzsāktas vai

65turpinātas konkrētas darbības vai konkrētās darbībās tiek

66ieviestas būtiskas izmaiņas.

67Vides ministrija uzsver, ka

68pašvaldībām esot noteiktas visai plašas tiesības teritorijas

69plānojumā noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību.

70Secinājumu

71daļa

726. Satversmes

noteic: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu

1nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības

2var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu

3atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma

4gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu

5atlīdzību."

6Satversmes 105. pants līdzīgi

7kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

8konvencijas 1. protokola 1. pants paredz gan īpašuma

9tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības

10sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Īpašuma

11tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, tas ir,

12ja tie noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie

13ir samērīgi (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

1420. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03).

157. Satversmes

16105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu

17sevī ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu

18tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu

19(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa

20sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 11. punktu). Arī

21Civillikuma 927. pants noteic, ka īpašums kā pilnīgas varas

22tiesība pār lietu ietver tiesības iegūt no lietas visus

23iespējamos labumus.

24Tādēļ Satversmes tiesai

25jānoskaidro, vai apstrīdētās normas ierobežo Pieteikuma

26iesniedzējas tiesības iegūt no sev piederošā īpašuma pēc iespējas

27lielāku labumu.

28Pieteikuma iesniedzējai pieder

29divi nekustamie īpašumi, uz kuriem atrodas cūku audzēšanas

30kompleksi "Apriķi Bacon" un "Apriķi Breeding". Jau

312003. gadā Pieteikuma iesniedzēja ir saņēmusi atļaujas no

32Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās

33lauksaimniecības pārvaldes transformēt katrā no Pieteikuma

34iesniedzējai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem 10 hektārus

35lauksaimniecības zemes uz apbūves zemi. Pieteikuma iesniedzēja

36plāno abu fermu paplašināšanu.

37Apstrīdētās normas aizliedz esošo

38lopkopības fermu paplašināšanu un jaunu lopkopības fermu

39būvniecību, kā arī noteic vienlaikus maksimāli atļauto mājlopu

40skaitu lopkopības fermās un zemnieku saimniecību kūtīs.

417.1. Apbūves noteikumu

423.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts noteic, ka

43maksimāli vienlaikus lopkopības fermā vai zemnieku saimniecības

44kūtī turēto cūku kopējā dzīvmasa nedrīkst pārsniegt 20 centnerus

45uz vienu hektāru apbūves gabala platības.

46Kā norāda Pieteikuma iesniedzēja,

47tā plāno paplašināt cūku audzēšanas kompleksu "Apriķi Bacon",

48izbūvējot 9 jaunas kūtis 17 280 nobarojamo cūku turēšanai, kas

49gadā ļautu nobarot līdz 82 000 cūku. Savukārt cūku audzēšanas

50kompleksu "Apriķi Breeding" paredzēts paplašināt, izbūvējot 15

51jaunas kūtis 2800 sivēnmāšu un 15 700 sivēnu svarā no 7 līdz 30

52kilogramiem turēšanai (sk. lietas materiālu

534. sējuma 178. lpp.).

54No minētā izriet, ka Pieteikuma

55iesniedzējas plānotais cūku skaits fermās, ja tiktu veikta abu

56cūku audzēšanas kompleksu paplašināšana, būtu lielāks, nekā

57pieļauj Apbūves noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d"

58apakšpunkts. Ierobežojot cūku kopējo dzīvmasu uz vienu hektāru

59apbūves gabala platības, apstrīdētā norma būtībā liedz Pieteikuma

60iesniedzējai īstenot cūku audzēšanas kompleksu paplašināšanas

61plānus.

627.2. Apbūves noteikumu

633.10.6. punkta piektā daļa, kas aizliedz esošo lopkopības

64fermu paplašināšanu un jaunu lopkopības fermu būvniecību,

65ierobežo Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības tādējādi, ka

66Pieteikuma iesniedzēja nevar veikt cūku fermu paplašināšanu,

67apbūvējot transformētos 10 hektārus zemes nekustamajā īpašumā

68"Apriķu bekons" un transformētos 10 hektārus nekustamajā īpašumā

69"Āboliņi".

70Pieteikuma iesniedzēja norādījusi,

71ka tās mērķis ir paplašināt abus tai piederošos cūku audzēšanas

72kompleksus, nevis uzsākt jaunu fermu būvniecību

73(sk. lietas materiālu 1. sējuma 3. un 103.

74lpp.). Tomēr lieta ir ierosināta par Apbūves noteikumu

753.10.6. punkta piekto daļu kopumā. "Esošo lopkopības fermu

76paplašināšana" un "jaunu lopkopības fermu būvniecība" ir cieši

77saistīti jēdzieni, kurus praksē ne vienmēr iespējams skaidri

78nošķirt. Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. pantā

79noteiktās pamattiesības ierobežo ne tikai vārdi "netiek atļauta

80esošo lopkopības fermu paplašināšana", bet arī Apbūves noteikumu

813.10.6. punkta piektā daļa kopumā.

82Tātad

83Pieteikuma iesniedzēja nevar lietot savu īpašumu tā, lai gūtu pēc

84iespējas lielāku labumu, un tās īpašuma tiesības ierobežo Apbūves

85noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts, kā

86arī Apbūves noteikumu 3.10.6. punkta piektā daļa.

878. Tā kā Pieteikuma

88iesniedzējas īpašuma tiesības ir ierobežotas ar apstrīdētajām

89normām, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ierobežojums ir

90noteikts saskaņā ar likumu, vai šim ierobežojumam ir leģitīms

91mērķis un vai tas ir samērīgs.

929. Apstrīdētās normas ir

93ietvertas Lažas pagasta Teritorijas plānojuma Teritorijas

94izmantošanas un apbūves noteikumos.

95Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

96teritorijas plānojums ir dokuments, ar kuru pašvaldība

97normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā var noteikt teritorijas

98izmantošanas un līdz ar to arī īpašuma tiesību ierobežojumus

99(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. decembra

100sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 8. punktu).

101Ja teritorijas plānošanas procesā

102Lažas pagasta padome būtu pieļāvusi būtiskus pārkāpumus, varētu

103secināt, ka Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību ierobežojumi

104nav noteikti saskaņā ar likumu. Būtisks teritorijas plānošanas

105pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds,

106nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota,

107ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības izteikt savu viedokli

108par iespējamo teritorijas plānojumu, kā arī pieļauti citi

109teritorijas plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes

110tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā

111Nr. 2006-38-03 14. punktu).

112Pieteikuma iesniedzēja ir

113norādījusi, ka Teritorijas plānojuma sagatavošanas gaitā esot

114pieļauti vairāki būtiski pārkāpumi (sk. lietas materiālu

1151. sējuma 6.-17., 104.-105. lpp. un 6. sējuma

11623.-25. lpp.).

1179.1. Pieteikuma

118iesniedzēja uzskata, ka Lažas pagasta padome, pieņemot

119Teritorijas plānojumu un izdodot apstrīdētās normas, ir pārkāpusi

120savu normatīvajos aktos noteikto kompetenci teritorijas

121plānošanas jomā, jo pretēji Reģionālās attīstības un pašvaldību

122lietu ministrijas un Vides ministrijas paustajam viedoklim ne

123Noteikumu Nr. 883 25.1. punktā, ne 25.17. punktā

124pašvaldībai neesot piešķirta kompetence teritorijas plānojumā

125paredzēt pilnīgu noteikta veida saimniecības kompleksu

126paplašināšanas un būvniecības aizliegumu, kā arī noteikt

127pieļaujamo mājlopu skaitu uz konkrētā apbūves gabala platību.

128Likumdevējs jau esot noteicis kārtību, kādā ierobežojama

129uzņēmējdarbība, ja tās rezultātā tiek radīts vides piesārņojums.

130Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka pašvaldībai neesot tiesību

131pilnībā aizliegt fermu paplašināšanu.

132Kā jau vairākkārt ir norādījusi

133Satversmes tiesa, teritorijas plānošanā normatīvie akti

134pašvaldībai piešķir lielu rīcības brīvību (diskrecionāro varu).

135Tomēr tā nav neierobežota. Pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība

136tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros

137(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma

138lietā Nr. 2003-16-05 5. punktu).

139Pašvaldības kompetence teritorijas

140plānošanā pamatā ir noteikta likumā "Par pašvaldībām",

141Teritorijas plānošanas likumā, kā arī konkretizēta Noteikumos

142Nr. 883. Likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

143daļas 13. punkts piešķir pašvaldībai tiesības noteikt zemes

144izmantošanas un apbūves kārtību savā teritorijā. Savukārt tā paša

145likuma 21. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka

146tikai dome (padome) var apstiprināt pašvaldības teritorijas

147plānojumu. Teritorijas plānošanas likuma 5. panta 4. punkts

148paredz, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiek

149noteikti pašvaldības teritorijas attīstības aprobežojumi. Turklāt

150Noteikumu Nr. 883 25.1. punkts noteic, ka teritorijas

151izmantošanas un apbūves noteikumos, kas ir viena no vietējās

152pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvdaļām, iekļauj

153informāciju par atļauto un aizliegto teritorijas izmantošanu.

154Esošo lopkopības fermu

155paplašināšanas un jaunu lopkopības fermu būvniecības aizliegums,

156kā arī mājdzīvnieku skaita ierobežošana lopkopības fermās un

157zemnieku saimniecību kūtīs ir teritorijas izmantošanas nosacījumi

158Noteikumu Nr. 883 izpratnē. Kā norādījusi Vides ministrija, no

159Ministru kabineta noteikumu Nr. 294 "Kārtība, kādā

160piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un

161izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību

162veikšanai" 4. pielikuma 1.6. punkta piesārņojošās darbības

163veicējam izriet pienākums iesniegumā A un B kategorijas atļaujas

164saņemšanai norādīt iekārtas atrašanās vietas atbilstību

165atļautajai (plānotajai) zemes izmantošanai saskaņā ar teritorijas

166plānojumu. Tātad var pastāvēt tādi teritorijas plānojumā

167ietverti zemes izmantošanas nosacījumi, kas jau sākotnēji neļauj

168personai iegūt atļauju piesārņojošas darbības veikšanai.

169Tas vien, ka Saeima un Ministru

170kabinets ir noteikuši kārtību, kādā persona var saņemt atļauju

171piesārņojošu darbību veikšanai, nenozīmē, ka pašvaldība, pieņemot

172teritorijas plānojumu, nevarētu savā teritorijā vispār aizliegt

173veikt noteiktas piesārņojošas darbības.

174Vietējai pašvaldībai ir tiesības

175noteikt teritorijas plānojumā dažādus īpašuma tiesību

176aprobežojumus saskaņā ar teritorijas plānojumā paredzētajiem

177teritorijas attīstības virzieniem un sabiedrības vairākuma vēlmēm

178attiecībā uz teritorijas turpmāko attīstību.

179Tādējādi Lažas

180pagasta padome bija kompetenta Teritorijas plānojumā iekļaut

181apstrīdētās normas.

1829.2. Kā uzsver

183Pieteikuma iesniedzēja, 2007. gada 15. marta Pārskatā

184par Lažas pagasta teritorijas plānojuma 1. redakcijas

185sabiedriskās apspriešanas posmu esot norādīts, ka visā

186Teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās

187apspriešanas laikā saņemti 16 iedzīvotāju vai citu ieinteresēto

188fizisko un juridisko personu iebildumi un priekšlikumi. Savukārt

1892007. gada 21. maija vēstulē Vides pārraudzības birojam

190Lažas pagasta padome esot minējusi jau 248 pagasta iedzīvotāju

191parakstītu iesniegumu.

192Teritorijas plānojuma

193IV daļai "Pārskats par Lažas pagasta teritorijas plānojuma

194izstrādi" ir pievienots 2007. gada 14. februāra iesniegums,

195kuru parakstījuši 248 pagasta iedzīvotāji (sk. lietas

196materiālu 3. sējuma 83. lpp.). Taču Teritorijas

197plānojuma Pārskata par Lažas pagasta teritorijas plānojuma

1981. redakcijas sabiedriskās apspriešanas posmu, kas notika no

1992007. gada 2. janvāra līdz 15. februārim,

2002.3. punktā ir norādīts: "tika organizēta teritorijas

201plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksme

2022007. gada 17. janvārī, uz kuru ieradās 28 iedzīvotāji. Visā

203teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās

204apspriešanas laikā ir saņemti 16 iedzīvotāju vai citu

205ieinteresēto fizisko vai juridisko personu

206iebildumi/priekšlikumi"(sk. lietas materiālu 3. sējuma

207146. lpp.). Tādējādi var secināt, ka Pārskatā par Lažas

208pagasta teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās

209apspriešanas posmu Lažas pagasta padome nav norādījusi pareizu to

210personu skaitu, kuras sabiedriskās apspriešanas laikā ir

211iesniegušas iebildumus vai priekšlikumus.

212Lai arī Lažas pagasta padomei

213saskaņā ar Noteikumiem Nr. 883 Pārskatā par Lažas pagasta

214teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās

215apspriešanas posmu bija jānorāda arī 248 pagasta iedzīvotāju

216parakstītais iesniegums, Pieteikuma iesniedzēja nav pamatojusi,

217kā iesnieguma neminēšana šajā pārskatā varētu ietekmēt

218Teritorijas plānojuma spēkā esamību. Turklāt minētais iesniegums

219ir pievienots Teritorijas plānojuma materiāliem un norāde uz to

220ir atrodama Teritorijas plānojuma IV daļā dokumentā ar nosaukumu

221"Priekšlikumi par Teritorijas plānojuma 1. redakciju"

222(sk. lietas materiālu 3. sējuma 121. lpp.).

223No lietas materiāliem izriet arī tas, ka Lažas pagasta padome 248

224pagasta iedzīvotāju iesniegumu ir vērtējusi, pieņemot

2252007. gada 14. februāra lēmumu.

226Tādējādi secināms, ka Lažas

227pagasta padomes pieļautā neprecizitāte, nenorādot Pārskatā par

228Lažas pagasta teritorijas plānojuma 1. redakcijas

229sabiedriskās apspriešanas posmu 248 pagasta iedzīvotāju

230iesniegumu, nav tāds pārkāpums, kas ietekmē Teritorijas plānojuma

231spēkā esamību.

2329.3. Pieteikuma

233iesniedzēja norāda, ka esot vairākkārt lūgusi dot tai iespēju

234iepazīties ar iedzīvotāju izteiktajām pretenzijām attiecībā uz

235Pieteikuma iesniedzējas komercdarbības iespējamo paplašināšanu,

236taču Lažas pagasta padome neesot uzrādījusi 248 pagasta

237iedzīvotāju parakstīto iesniegumu. Tādējādi Lažas pagasta padome

238neesot ievērojusi vienu no teritorijas plānošanas pamatprincipiem

239- atklātības principu.

240Kā norādīts Teritorijas plānošanas

241likuma 3. panta 7. punktā, teritorijas plānojums tiek

242izstrādāts, ievērojot atklātības principu, proti, iesaistot

243sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas

244atklātumu. Atklātības princips jebkurai personai dod tiesības

245teritorijas plānojuma izstrādes gaitā iepazīties ar šajā procesā

246pieņemtajiem lēmumiem, kā arī sabiedriskās apspriešanas

247materiāliem.

248Lažas pagasta padome norāda, ka

249Pieteikuma iesniedzēja esot regulāri informēta par iedzīvotāju

250sūdzībām saistībā ar tās komercdarbību. Arī ietekmes uz vidi

251novērtējuma procedūras ietvaros notikušajā sapulcē Lažas pagasta

252iedzīvotāji esot pauduši neapmierinātību ar Pieteikuma

253iesniedzējas darbībām (sk. lietas materiālu

2545. sējuma 83.-88. lpp.). Lietas materiālos esošais

255Pieteikuma iesniedzējas 2007. gada 14. aprīļa iesniegums Lažas

256pagasta padomei apliecina to, ka Pieteikuma iesniedzēja bija

257iepazīstināta ar 248 pagasta iedzīvotāju vēstuli (sk. lietas

258materiālu 3. sējuma 102.lpp.).

259Tādējādi var secināt, ka Lažas

260pagasta padome teritorijas plānošanas gaitā nav pārkāpusi

261atklātības principu.

2629.4. Tāpat Pieteikuma

263iesniedzēja norāda, ka Lažas pagasta padomes 2007. gada 14.

264februārī pieņemtais lēmums ietvert Teritorijas plānojumā tekstu

265"nepieļaut Lažas pagasta teritorijā jaunu cūku audzēšanas

266kompleksu būvniecību un esošo kompleksu paplašināšanu"

267neatbilstot Noteikumu Nr. 883 normām par sabiedriskās

268apspriešanas norisi un teritorijas plānojuma izstrādes

269kārtību.

270Vietējai pašvaldībai konceptuāli

271jaunas idejas par teritorijas plānojumā ietveramajiem punktiem

272var rasties ne tikai pirms teritorijas plānojuma izstrādes

273uzsākšanas, bet arī izstrādes laikā. Lai šīs idejas ietvertu

274izstrādes stadijā esošā teritorijas plānojumā, vietējai

275pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgu grozījumu

276izdarīšanu teritorijas plānojuma projektā. Arī gadījumos, kad

277priekšlikumi un ieteikumi tiek saņemti no sabiedrības

278pārstāvjiem, pašvaldība var pieņemt lēmumu ietvert teritorijas

279plānojumā attiecīgus grozījumus.

280Būtiska ir nevis šāda lēmuma

281pieņemšanas forma, bet gan tas, vai ar lēmumu izdarītie grozījumi

282teritorijas plānojumā nodoti sabiedriskajai apspriešanai, proti,

283vai sabiedrībai ir dota iespēja iepazīties ar šiem grozījumiem,

284kā arī sakarā ar tiem izteikt savus priekšlikumus un

285iebildumus.

286Normatīvie akti Lažas pagasta

287padomei neaizliedza Teritorijas plānojumā reglamentēt lopkopības

288fermu būvniecību un paplašināšanu. Taču pagasta padomei bija

289pienākums jautājumu par lopkopības fermu būvniecības un

290paplašināšanas aizliegumu nodot sabiedriskajai apspriešanai.

291Saskaņā ar Teritorijas plānošanas

292likuma 8. panta ceturtās daļas 2. punktu vietējā

293pašvaldība organizē sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas

294procesā, lai nodrošinātu teritorijas plānojuma sabiedrisko

295apspriešanu. Sabiedriskās apspriešanas mērķis ir ļaut sabiedrībai

296iepazīties ar teritorijas plānojuma izstrādes gaitu, teritorijas

297plānojumā iekļautajiem nosacījumiem, kā arī izteikt priekšlikumus

298un paust savu viedokli par tiem.

299Tāpēc Satversmes tiesai

300jāpārbauda, vai sabiedrībai tika dota iespēja iepazīties ar Lažas

301pagasta padomes 2007. gada 14. februāra lēmumu un izteikt par to

302savu viedokli.

303No lietas materiāliem izriet, ka

304Lažas pagasta padome ir rīkojusi četrus Teritorijas plānojuma

305sabiedriskās apspriešanas posmus. No 2004.gada 1. novembra

306līdz 10. decembrim risinājās sabiedriskās apspriešanas

307pirmais posms, no 2007. gada 2. janvāra līdz 15.

308februārim - otrais sabiedriskās apspriešanas posms attiecībā uz

309Teritorijas plānojuma 1. redakciju, no 2007. gada 2. aprīļa

310līdz 23. aprīlim - trešais sabiedriskās apspriešanas posms

311attiecībā uz Teritorijas plānojuma galīgo redakciju, savukārt

312laikā no 2007. gada 3. septembra līdz 24. septembrim

313sabiedriskajai apspriešanai bija nodota precizētā Teritorijas

314plānojuma galīgā redakcija (sk. lietas materiālu

3153. sējuma 143.-153. lpp.). Pagasta padome lēmumu par

316teksta "netiek atļauta jaunu cūku audzēšanas kompleksu būvniecība

317un paplašināšana" iekļaušanu Teritorijas plānojumā pieņēma 2007.

318gada 14. februārī, proti, laikā, kad risinājās Teritorijas

319plānojuma sabiedriskās apspriešanas otrais posms.

320Tā kā arī pēc 2007. gada 14.

321februāra, kad Lažas pagasta padome pieņēma minēto lēmumu, tika

322rīkots trešais un ceturtais sabiedriskās apspriešanas posms, var

323secināt, ka pagasta iedzīvotājiem un citiem sabiedrības

324pārstāvjiem tika dota iespēja iepazīties ar minētā lēmuma būtību

325un izteikt savu viedokli par to.

326Lai gan Apbūves noteikumu

3273.10.6. punkta piektā daļa satura ziņā daļēji atšķiras no

328Lažas pagasta padomes 2007. gada 14. februāra lēmuma

329teksta, nevar uzskatīt, ka teritorijas plānošanā ir pieļauts

330būtisks pārkāpums. No 2007. gada 3. septembra līdz 24. septembrim

331sabiedriskajai apspriešanai bija nodota precizētā Teritorijas

332plānojuma galīgā redakcija. Tajā bija iekļauta Apbūves noteikumu

3333.10.6. punkta piektā daļa, kas paredz vispārēju aizliegumu

334paplašināt esošās un būvēt jaunas lopkopības fermas. Tādējādi

335Lažas pagasta iedzīvotājiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem

336tika dota iespēja iepazīties ar apstrīdēto normu un izteikt savu

337viedokli par to.

338Līdz ar to nevar piekrist

339Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka Teritorijas plānojuma

340izstrādes gaitā ir būtiski pārkāpti Noteikumi Nr. 883.

3419.5. Pieteikuma

342iesniedzēja arī norāda, ka Teritorijas plānojuma sabiedriskās

343apspriešanas pirmais posms esot organizēts saskaņā ar Ministru

344kabineta 2004. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 34 "Vietējās

345pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi" (turpmāk - Noteikumi

346Nr. 34), kuri tobrīd nebija spēkā.

347Noteikumu Nr. 883 80. punkts

348paredz gadījumus, kuros izstrādes stadijā esošos vietējās

349pašvaldības teritorijas plānojumus un to grozījumus turpina

350izstrādāt atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Noteikumu

351Nr. 883 80. punktā šī prasība nav attiecināta uz

352sabiedriskās apspriešanas posmu rīkošanu teritorijas plānojuma

353izstrādes gaitā.

354Līdz ar to Lažas pagasta padome

355bija tiesīga turpināt Teritorijas plānojuma izstrādi atbilstoši

356Noteikumiem Nr. 34 un to piemērošana Teritorijas plānojuma

357sabiedriskās apspriešanas pirmajā posmā nav uzskatāma par

358teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu.

3599.6. Izvērtējot

360teritorijas plānošanas procesu kopumā, nav iespējams konstatēt

361tādus pārkāpumus, kas ļautu secināt, ka apstrīdētās normas nav

362sagatavotas un pieņemtas pienācīgā kārtībā. Teritorijas plānojums

363ir pieņemts un izsludināts normatīvajos aktos noteiktajā

364kārtībā.

365Līdz ar to

366īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu.

36710. Lai pamattiesību

368ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam

369leģitīmam mērķim - citu konstitucionāla ranga vērtību

370aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

37122. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01

3729. punktu). Personas īpašuma tiesībām ierobežojumus var

373noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

374valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

375Kā norādījusi Lažas pagasta

376padome, apstrīdētās normas esot pieņemtas, lai nepieļautu lielu

377cūku audzēšanas kompleksu izveidi. Tādējādi tiekot aizsargāti

378Lažas pagasta teritorijā esošie kultūras, dabas un arhitektūras

379pieminekļi, kā arī tiekot nodrošināta dabas resursu aizsardzība

380un saglabāšana. Līdz ar to apstrīdēto normu leģitīmais mērķis

381esot aizsargāt Lažas pagasta iedzīvotājiem Satversmes

382115. pantā noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (sk.

383lietas materiālu 1. sējuma 3. un 5. lpp. un 5. sējuma

3844. lpp.).

385Pieteikuma iesniedzēja izteikusi

386viedokli, ka Lažas pagasta padomes patiesais mērķis, iekļaujot

387apstrīdētās normas Teritorijas plānojumā, esot bijis godīgas

388konkurences ierobežošana. Šāda rīcība esot pretrunā ne tikai ar

389Satversmes 105. pantu, bet arī ar 1992. gada

39030. martā noslēgto Līgumu starp Latvijas Republikas valdību

391un Dānijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un

392savstarpēju aizsardzību. Turklāt nepamatoti tiekot ierobežotas

393Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz brīvu kapitāla apriti, kas ir

394noteiktas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56. pantā

395(sk. lietas materiālu 6. sējuma

39626. lpp.).

397Pieteikuma iesniedzēja šādu

398secinājumu pamato ar lietas materiālos esošo vēstuli Vides

399pārraudzības birojam, kurā Lažas pagasta padomes priekšsēdētāja

400norāda, ka cūku audzēšanas kompleksa apsaimniekotāji pagasta

401pamatiedzīvotājiem rada neērtības sava biznesa attīstīšanā. Tomēr

402no vēstulē minētā vien šādu secinājumu izdarīt nevar. Lai gan

403Pieteikuma iesniedzējas komercdarbība ir bijusi apstrīdēto normu

404pieņemšanas iemesls, šīs normas ierobežo ne tikai Pieteikuma

405iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Apstrīdētās normas aizskartu

406jebkuras tādas personas īpašuma tiesības, kura gribētu Lažas

407pagastā uzsākt jaunu lopkopības fermu būvniecību vai esošo

408paplašināšanu, kā arī vēlētos turēt lopkopības fermā vai zemnieku

409saimniecības kūtī vairāk cūku, nekā pieļauj Apbūves noteikumu

4103.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts.

411Apstrīdētajām

412normām ir leģitīms mērķis - Satversmes 115. pantā noteikto

413citu cilvēku tiesību aizsardzība.

41411. Lai izvērtētu, vai

415apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar

416leģitīmo mērķi, kuru vēlējusies sasniegt Lažas pagasta padome,

417nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars

418starp Pieteikuma iesniedzējas un Lažas pagasta iedzīvotāju

419interesēm. Apstrīdētajām normām ir jānodrošina līdzsvars starp

420Pieteikuma iesniedzējas tiesībām netraucēti izmantot savas

421īpašuma tiesības un gūt no sev piederošā īpašuma pēc iespējas

422lielāku ekonomisko labumu, no vienas puses, un Lažas pagasta

423iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, no otras puses.

424Lai izvērtētu, vai apstrīdētajās

425normās ietvertie ierobežojumi atbilst samērīguma principam,

426jānoskaidro:

4271) vai pašvaldības lietotie

428līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai;

4292) vai šāda rīcība ir

430nepieciešama, tas ir, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem,

431personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem

432līdzekļiem;

4333) vai pašvaldības rīcība ir

434samērīga jeb atbilstoša, tas ir, vai labums, ko iegūst

435sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām

436interesēm nodarīto zaudējumu.

43712. Lai sasniegtu

438leģitīmo mērķi, Lažas pagasta padome ar apstrīdētajām normām ir

439ierobežojusi Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības. Apbūves

440noteikumu 3.10.6. punkta piektā daļa un 3.2.8. punkta

441piektās daļas "d" apakšpunkts liedz Pieteikuma iesniedzējai

442paplašināt tās komercdarbību, proti, paplašināt abus cūku

443audzēšanas kompleksus.

444Satversmes tiesa nepiekrīt

445Pieteikuma iesniedzējas apgalvojumam, ka Apbūves noteikumu

4463.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts jau šobrīd

447aizliedz Pieteikuma iesniedzējai turpināt uzsākto

448komercdarbību.

449Lai gan apstrīdētajā normā

450noteiktā maksimālā cūku dzīvmasa uz vienu hektāru zemes ir mazāka

451nekā Pieteikuma iesniedzējai piederošajās cūku fermās šobrīd,

452jāņem vērā Teritorijas plānojuma raksturs un tā spēks laikā.

453Satversmes tiesa ir secinājusi, ka teritorijas plānojums pats par

454sevi nepiešķir tiesības, taču ar to tiek noteiktas

455priekšdispozīcijas lēmumu pieņemšanai konkrētos gadījumos

456(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. decembra

457sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 secinājumu daļas

4588. punktu). Arī konkrētajā gadījumā Lažas pagasta

459padome, nosakot Teritorijas plānojumā maksimālo cūku dzīvmasu uz

460konkrētu apbūves gabalu, ir noteikusi ierobežojumus turpmākai

461cūku fermu paplašināšanai, nevis jau esošo cūku audzēšanas

462kompleksu darbībai. Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības

463tiktu aizskartas tad, ja Lažas pagasta padome attiecībā uz

464Pieteikuma iesniedzēju pieņemtu administratīvo aktu ar prasību

465samazināt fermās esošo cūku skaitu tiktāl, lai tas atbilstu

466Apbūves noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d"

467apakšpunktā noteiktajai cūku dzīvmasai.

468Līdz ar to Satversmes tiesai ir

469jāizvērtē, vai Apbūves noteikumu 3.10.6. punkta piektajā

470daļā expressis verbis ietvertais aizliegums paplašināt

471esošās un celt jaunas lopkopības fermas, kā arī

4723.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunktā ietvertais cūku

473skaita ierobežojums atbilst samērīguma principam.

47413. Apstrīdētās normas ir

475iekļautas Lažas pagasta padomes izstrādātajā un spēkā esošajā

476Teritorijas plānojumā.

477Saskaņā ar Būvniecības likuma

4783. panta pirmo daļu zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā

479apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas

480plānojumu. Teritorijas plānojumā ietvertie īpašuma tiesību

481aprobežojumi ir saistoši visām personām. Ja pašvaldība savā

482teritorijas plānojumā ietver normas, kas personām aizliedz būvēt

483konkrētus objektus uz tām piederošās zemes, tad personām

484teritorijas plānojumā noteiktais aizliegums ir jāievēro.

485Tā kā Lažas

486pagasta padomes mērķis, iekļaujot apstrīdētās normas Teritorijas

487plānojumā, ir nepieļaut jaunu lielu lopkopības fermu būvniecību

488un esošo lopkopības fermu paplašināšanu un tādējādi nodrošināt,

489lai nepasliktinātos Lažas pagasta iedzīvotāju dzīves apstākļi,

490apstrīdētās normas ir piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa

491sasniegšanai.

49214. Teritorijas

493plānojumā noteiktais ierobežojums ir samērīgs vienīgi tad, ja nav

494nekādu citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus

495izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk jūtami (sk.

496Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma

497lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas

49819. punktu).

499Apstrīdētās normas būtiski

500ierobežo Satversmes 105. pantā noteiktās Pieteikuma

501iesniedzējas tiesības uz īpašumu, jo faktiski aizliedz Pieteikuma

502iesniedzējai paplašināt savu komercdarbību, gūstot labumu no tai

503piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Zinātniskajā literatūrā ir

504uzsvērts, ka ierobežojuma pakāpe ir jāņem vērā, izvērtējot

505īpašuma tiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam

506(sk.: Jarass D., Pieroth B. Grundgesetz für die

507Bundesrepublik Deutschland. 8. Auflage. München: Verlag C.

508H. Beck, 2008, S. 361).

509Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

510tā nevar stāties pašvaldības vietā un izvērtēt, kā labāk būtu

511risināmi vietēja rakstura jautājumi, ciktāl pašvaldības rīcība

512nav acīmredzami ļaunprātīga un tās pieņemtais normatīvais akts

513pēc sava satura atbilst tiesību normām (sk. Satversmes tiesas

5142008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03

51512. punktu). Aizliedzot personai izmantot tai piederošu

516nekustamo īpašumu jau uzsāktas un atļautas komercdarbības

517attīstīšanai, kā arī nosakot tādu maksimāli atļauto cūku dzīvmasu

518uz vienu hektāru, kas faktiski personai liedz paplašināt savu

519komercdarbību, Lažas pagasta padomei bija rūpīgi jāapsver, vai

520nepastāv saudzējošāki līdzekļi, ko varētu izmantot, lai

521aizsargātu pagasta iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā

522vidē.

523Visupirms tiks vērtēta Apbūves

524noteikumu 3.10.6. punkta piektajā daļā ietvertā

525ierobežojuma, bet pēc tam - Apbūves noteikumu 3.2.8. punkta

526piektās daļas "d" apakšpunktā ietvertā ierobežojuma atbilstība

527minētajam samērīguma principa kritērijam.

52815. Apbūves noteikumu

5293.10.6. punkta piektā daļa aizliedz gan esošo lopkopības

530fermu paplašināšanu, gan jaunu fermu būvniecību.

53115.1. Lažas pagasta padome, atsaucoties uz

5322007. gada 14. februārī saņemto 248 pagasta iedzīvotāju

533iesniegumu, norāda, ka pagastā visas iespējas paplašināt

534lopkopību esot izsmeltas. Turklāt vidi nelabvēlīgi ietekmējot ne

535tikai apjomīgi cūku audzēšanas kompleksi, bet arī citi lopkopības

536kompleksi (sk. lietas materiālu 6. sējuma

5376. lpp.).

538Apstrīdētā norma ne tikai ierobežo

539Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības un liedz tai paplašināt

540savā īpašumā esošās cūku fermas, bet arī aizliedz jebkādu jaunu

541lopkopības fermu būvniecību un esošo fermu paplašināšanu pagastā

542kopumā. Ietverot Apbūves noteikumos tik būtisku personas īpašuma

543tiesību ierobežojumu, Lažas pagasta padomei vajadzēja veikt

544atbilstošu izpēti, lai noskaidrotu lopkopības fermu darbības

545ietekmi uz vidi. Šādu izpēti Lažas pagasta padome nav veikusi.

546Līdz ar to tā nav pierādījusi savu apgalvojumu, ka turpmāka

547lopkopības attīstība novestu Lažas pagasta vidi tādā stāvoklī, ka

548dzīve pagastā būtu apgrūtināta.

54915.2. Satversmes tiesa

550nepiekrīt Lažas pagasta padomes apgalvojumam, ka saskaņā ar

551tādiem vides tiesību principiem kā piesardzības un preventīvās

552darbības principi tai bija pienākums aizliegt turpmāku cūku

553audzēšanas kompleksu paplašināšanu un būvniecību

554(sk. lietas materiālu 1. sējuma 127. un

555128. lpp. un 5. sējuma 3. lpp.).

556Zinātniskajā literatūrā ir

557norādīts, ka praksē preventīvās darbības princips gandrīz vienmēr

558tiek lietots kopā ar piesardzības principu un abi jēdzieni var

559tikt lietoti kā sinonīmi (sk.: Krämer L. EC Environmental

560Law. London: Sweet&Maxwell, 2003, p. 17). Analizējot

561piesardzības principu, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

562piesardzības pasākumi jāveic un paredzētā darbība nepieciešamības

563gadījumā jāaizliedz tad, ja aizdomas par šīs darbības iespējamo

564negatīvo ietekmi uz vidi ir pamatotas (sk. Satversmes

565tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā

566Nr. 2007-11-03 20.2. punktu).

567Tas nozīmē, ka arī konkrētajā

568gadījumā Lažas pagasta padomei visupirms bija jāpārliecinās par

569savu aizdomu pamatotību, iegūstot nepieciešamo informāciju. Tikai

570pēc tam, ja tas būtu nepieciešams, tā varēja aizliegt jaunu

571lopkopības fermu celtniecību un esošo fermu paplašināšanu. Jaunu

572fermu būvniecība vai esošo paplašināšana automātiski nenozīmē

573vides stāvokļa pasliktināšanos. Var piekrist Pieteikuma

574iesniedzējas apgalvojumam, ka negatīvu ietekmi uz vidi atstāj

575nevis pati ferma, bet gan tās darbības rezultātā radīto atkritumu

576un citu vielu nepareiza apsaimniekošana.

577Tāpēc Satversmes tiesai jāizvērtē,

578vai Lažas pagasta padome ir veikusi darbības, lai noskaidrotu,

579kādu ietekmi uz vidi atstātu jaunu lopkopības fermu būvniecība un

580jau esošo fermu paplašināšana.

58115.3. Lažas pagasta

582padome norāda, ka ūdens un gaisa kvalitātes pasliktināšanās esot

583konstatējama arī bez speciāliem mērījumiem un šādos apstākļos tā

584neesot veikusi pārbaudes, lai noteiktu gaisa un ūdens kvalitātes

585rādītājus (sk. lietas materiālu 5. sējuma 2. un

5863. lpp.). Tāpat lietas materiālos esošie dokumenti

587liecina par to, ka Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā ne tik

588daudz ir vērtēts tas, kā lopkopības fermu paplašināšana varētu

589ietekmēt Lažas pagasta iedzīvotājiem Satversmes 115. pantā

590noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā tas, cik ļoti

591pagasta iedzīvotāju dzīvi ietekmē jau uzbūvētie cūku audzēšanas

592kompleksi. Tā, piemēram, atbildes rakstā Lažas pagasta padome

593norāda, ka pagastā esošo cūku audzēšanas kompleksu jauda esot

594ievērojama un tie jau šobrīd radot nepatīkamu smaku. Tāpat esošie

595cūku audzēšanas kompleksi samazinot citu nekustamo īpašumu

596vērtību pagastā, bet cūku šķidrmēslu izkliedēšana apdraudot

597gruntsūdeņu kvalitāti (sk. lietas materiālu 1. sējuma

598129. lpp.). Vienlaikus pagasta padome atbildes rakstā

599Satversmes tiesai atzīst, ka neesot pietiekami izpētīta jaunu

600cūku audzēšanas kompleksu iespējamās darbības ietekme uz vidi

601(sk. lietas materiālu 1. sējuma 127. lpp.).

602Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

603pašvaldībai ir plaša rīcības brīvība, plānojot teritorijas

604attīstību. Tomēr šajā procesā pašvaldībai ir jāizvērtē visi

605apstākļi, tostarp sabiedrības intereses, indivīdu tiesības,

606ekonomiskās attīstības perspektīvas un vides prasības.

607Lažas pagasta padome nav veikusi

608nekādas darbības, lai izpētītu, kā cūku audzēšanas kompleksu

609paplašināšana ietekmēs gaisa un ūdens kvalitāti un vai šāda

610paplašināšana vispār aizskars pagasta iedzīvotāju tiesības dzīvot

611labvēlīgā vidē. Pagasta padome ir ņēmusi vērā pagasta iedzīvotāju

612iesniegumā minētos apgalvojumus, taču nav izvērtējusi vairākos

613Pieteikuma iesniedzējas iesniegumos pausto viedokli, kā arī nav

614analizējusi faktisko situāciju.

615Lažas pagasta padome nav ņēmusi

616vērā to, ka abas Pieteikuma iesniedzējai piederošās cūku fermas

617neatrodas blīvi apdzīvotās teritorijās un vispār iedzīvotāju

618blīvums pagastā ir zems, proti, pagasta teritorija ir 16 000

619hektāru, savukārt iedzīvotāju skaits - tikai 792. Pagastā ir

620vairāki parki, kas atzīti par dabas pieminekļiem, tomēr tie ir

621atsevišķi, savrupi dabas veidojumi ar salīdzinoši nelielu

622platību. Abi Pieteikuma iesniedzējai piederošie cūku audzēšanas

623kompleksi atrodas reti apdzīvotā pagasta teritorijas daļā. Proti,

624500 līdz 870 metrus no cūku audzēšanas kompleksa "Apriķi Bacon"

625atrodas trīs apdzīvotas un viena neapdzīvota viensēta. Vēl 14

626viensētas, no kurām četras ir neapdzīvotas, atrodas triju

627kilometru rādiusā no minētā cūku audzēšanas kompleksa. Cūku

628audzēšanas komplekss "Apriķi Breeding" atrodas apmēram pusotru

629kilometru no kompleksa "Apriķi Bacon" (sk. lietas materiālu 5.

630sējuma 11. un 12. lpp.).

631Lauku apvidū noteikts vispārējs

632aizliegums būvēt un paplašināt lopkopības fermas var būt

633attaisnojams, piemēram, gadījumos, kad vietējās pašvaldības

634teritorijā ir ļoti augsts iedzīvotāju blīvums vai arī lielu

635teritorijas daļu aizņem īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.

636Tomēr arī šādos gadījumos vietējai pašvaldībai ir jāveic

637atbilstoši pētījumi, kuru rezultāti attaisnotu tādu risinājumu kā

638teritorijas plānojumā noteikts aizliegums būvēt un paplašināt

639lopkopības fermas visā vietējās pašvaldības teritorijā.

640Satversmes tiesa uzskata, ka

641konkrētajā gadījumā Lažas pagasta padome nav meklējusi

642risinājumu, kā aizsargāt pagasta iedzīvotāju tiesības ar tādiem

643līdzekļiem, kas mazāk aizskartu Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

644tiesības. Piemēram, saskaņā ar Noteikumu Nr. 883

64525.17. punktu Lažas pagasta padome Apbūves noteikumos varēja

646iekļaut prasības saimniecības ēkām un būvēm, kas paredzētas

647mājlopiem. Minētais Noteikumu Nr. 883 punkts neaizliedz

648vietējai pašvaldībai noteikt konkrētas prasības būvēm, kas

649paredzētas liela cūku daudzuma turēšanai. Nosakot pietiekami

650augstas prasības šādām būvēm, Lažas pagasts varēja sasniegt

651izvirzīto leģitīmo mērķi, vienlaikus tik lielā mērā neierobežojot

652Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu.

65315.4. Kā norāda Pieteikuma

654iesniedzēja, 2003. gadā saņemtās atļaujas transformēt 10 hektārus

655zemes katrā no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem esot tai

656radījušas tiesisko paļāvību uz to, ka uzņēmējdarbības vajadzībām

657uz transformētās zemes varēs celt jaunas fermas.

658No Satversmes 1. pantā

659ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet virkne

660tiesiskas valsts pamatprincipu, arī tiesiskās paļāvības princips

661(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma

662lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 1. punktu).

663Šis princips noteic, ka valsts iestādēm jābūt konsekventām savā

664darbībā attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro

665tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties uz konkrētā

666normatīvā akta pamata [sk. Satversmes tiesas 1998. gada

66710. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu

668daļu]. Arī vietējai pašvaldībai, izstrādājot teritorijas

669plānojumu un ietverot tajā īpašuma tiesību aprobežojumus, ir

670jāievēro šis princips un tās rīcībai jābūt konsekventai.

671Laikā, kad Pieteikuma iesniedzēja

672no Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās

673lauksaimniecības pārvaldes saņēma atļaujas transformēt

674lauksaimniecībā izmantojamo zemi par apbūves zemi, bija spēkā

675Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 385

676"Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un

677zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība". Saskaņā ar

678minēto noteikumu 1. pielikumu personai līdz ar pieteikumu bija

679jāiesniedz izziņa par atbilstību teritorijas plānojumam vai, ja

680pašvaldībai nebija izstrādāta teritorijas attīstības plānojuma

681vai detālplānojuma, pašvaldības lēmums par transformējamā zemes

682nogabala atbilstību perspektīvajai teritorijas izmantošanai.

683Tā kā Lažas pagastā līdz

684Teritorijas plānojuma pieņemšanai nebija spēkā esoša teritorijas

685plānojuma (sk. lietas materiālu 1. sējuma 145. lpp.),

686var secināt, ka Lažas pagasta padome konkrētajā gadījumā ir

687pieņēmusi lēmumu par transformējamā zemes nogabala atbilstību

688perspektīvajai teritorijas izmantošanai.

689Taču no lietas materiāliem nevar

690izdarīt secinājumu, ka brīdī, kad Lažas pagasta padome pieņēma

691lēmumu par Pieteikuma iesniedzējai piederošo transformējamo zemes

692gabalu atbilstību perspektīvajai teritorijas izmantošanai, tā

693zināja par Pieteikuma iesniedzējas konkrētajiem plāniem. Arī

694minētajās zemes transformācijas atļaujās nav norādīts, ka abi

695zemes gabali var tikt izmantoti tieši cūku audzēšanas kompleksu

696būvniecībai. Tajās ir ietverta vispārīga norāde, ka

697lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek transformēta par apbūves

698zemi.

699Līdz ar to nav gūstams

700apstiprinājums tam, ka, pieņemot apstrīdēto normu, Lažas pagasta

701padome būtu pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

702Lažas pagasta

703padome nav vērtējusi, vai pastāv tāds līdzeklis, kas Pieteikuma

704iesniedzējas tiesības uz īpašumu ierobežotu mazāk nekā Apbūves

705noteikumu 3.10.6. punkta piektā daļa.

70616. Apbūves noteikumu

7073.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts kā maksimālo

708vienlaikus atļauto mājdzīvnieku skaitu lopkopības fermā noteic 20

709centnerus cūku kopējās dzīvmasas uz vienu hektāru apbūves gabala

710platības.

711Lažas pagasta padome norāda, ka

712šāda maksimāli pieļaujamā cūku dzīvmasa uz konkrētā apbūves

713gabala platību tika noteikta kā objektīvs rādītājs, lai

714nepieļautu vēl lielāku pagasta teritorijas piesārņošanu cūku

715audzēšanas kompleksu darbības rezultātā (sk. lietas

716materiālu 5. sējuma 2. lpp.). No Lažas pagasta

717padomes atbildēm var secināt, ka tā ir pārliecināta par vides

718stāvokļa pasliktināšanos gadījumā, ja apstrīdētajā normā būtu

719noteikta citāda cūku kopējā dzīvmasa uz vienu hektāru.

720Lai noteiktu potenciālo

721piesārņojumu, kas varētu rasties no lielākas cūku dzīvmasas uz

722konkrētu apbūves gabala platību, ir nepieciešamas specifiskas

723zināšanas un aprēķini. Taču no lietas materiāliem izriet, ka

724Lažas pagasta padome savu viedokli nav argumentējusi ar

725konkrētiem zinātniski pamatotiem aprēķiniem vai pētījumiem.

726Pašvaldība nav ņēmusi vērā

727Ministru kabineta 2004. gada 27. jūlija noteikumu

728Nr. 626 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto

729smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku

730izplatīšanos" normas un nav pieaicinājusi speciālistus smaku

731izplatības un intensitātes aprēķinu veikšanai un modelēšanai.

732Satversmes tiesa piekrīt

733Pieteikuma iesniedzējai, ka apstrīdētajā normā noteiktās

734maksimāli pieļaujamās cūku dzīvmasas ievērošana pati par sevi

735negarantē vides stāvokļa nepasliktināšanos un Lažas pagasta

736iedzīvotāju tiesību efektīvu aizsardzību. Ja netiek ievēroti citi

737vides aizsardzības standarti un labākie pieejamie tehniskie

738paņēmieni, vides stāvoklis Lažas pagastā var pasliktināties pat

739tad, ja apstrīdētajā normā noteiktā maksimāli pieļaujamā cūku

740dzīvmasa uz apbūves gabala platības vienu hektāru tiktu ievērota.

741Saprātīgs mājdzīvnieku skaita ierobežojums vienā fermā ir

742saistāms nevis ar konkrēta apbūves gabala platību, bet gan ar tām

743platībām, kuras pieejamas mājdzīvnieku mēslu iestrādei. Šādu

744secinājumu var izdarīt gan no Ministru kabineta 2001. gada

74518. decembra noteikumiem Nr. 531 "Noteikumi par ūdens

746un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā

747piesārņojuma ar nitrātiem", ar kuriem ir ieviesta Eiropas Padomes

7481991. gada 12. decembra direktīva 91/676/EEK par ūdeņu

749aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no

750lauksaimnieciskas darbības, gan no zemkopības ministra

751apstiprinātajiem ieteikumiem par labas lauksaimniecības prakses

752nosacījumiem (sk. http://www.zm.gov.lv/doc_upl/

7531dala_2007.pdf).

754Tikai pēc zinātniski pamatotas

755izpētes Lažas pagasta padome varētu apgalvot, ka nepastāv tāds

756līdzeklis, kas mazāk ierobežotu Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

757tiesības. Kamēr šāda izpēte nav veikta, nevar atzīt, ka Apbūves

758noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts ir

759Pieteikuma iesniedzējas tiesības vismazāk ierobežojošais

760līdzeklis, kas piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.

761Turklāt Lažas pagasta padome

762norāda, ka apstrīdētā norma pasargājot pagasta ceļu sistēmu no

763bojāšanās. Taču arī šajā gadījumā Lažas pagasta padome nav

764pētījusi, kā cūku audzēšanas kompleksu paplašināšana ietekmētu

765ceļu kvalitāti. Turklāt, ja ceļu kvalitāte nākotnē būtiski

766pasliktinātos Pieteikuma iesniedzējas vainas dēļ, pašvaldība

767varētu izmantot citus tiesiskos līdzekļus, lai vērstos pret

768Pieteikuma iesniedzēju individuāli.

769Līdz ar to

770Lažas pagasta padome nav izraudzījusies saudzējošāko līdzekli

771leģitīmā mērķa sasniegšanai.

77217. Tā kā

773apstrīdētajās normās ietvertie ierobežojumi neatbilst vienam no

774samērīguma principa kritērijiem, nav nepieciešams izvērtēt, vai

775labums, ko iegūst sabiedrība no Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

776tiesību ierobežojuma, ir lielāks par indivīda tiesībām un

777likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

778Nolēmumu

779daļa

780Pamatojoties uz Satversmes tiesas

781likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

782nosprieda:

783atzīt Lažas

784pagasta padomes saistošo noteikumu Nr. 6 "Liepājas rajona

785Lažas pagasta teritorijas plānojums 2007.-2019. gadam"

786Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.2.8. punkta

787piektās daļas "d" apakšpunktu un 3.10.6. punkta piekto daļu

788par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

789105. pantam.

790Spriedums ir galīgs un

791nepārsūdzams.

792Spriedums stājas spēkā tā

793publicēšanas dienā.

794Tiesas sēdes priekšsēdētājs

795G.Kūtris