174. pants
visupirms paredzot nepieļaut vidi nelabvēlīgi

ietekmējošas darbības un tikai tad, ja no šādām darbībām nevar

izvairīties, tās maksimāli ierobežot. Tāpēc Lažas pagasta padome,

pieņemot apstrīdētās normas, esot ievērojusi piesardzības un

preventīvās darbības principu. Visbeidzot, vajagot ņemt vērā

tiesiskās noteiktības principu, kas pieprasa, lai tiesību normas

būtu skaidras un paredzamas. Apstrīdētajās normās ietvertie

noteiktie aizliegumi arī aizsargājot potenciālos cūku audzēšanas

kompleksu būvētājus, jo novēršot zaudējumus, kas viņiem varētu

rasties būvniecības ieceru sagatavošanas rezultātā.

Lažas pagasta padome uzskata, ka

labums, ko iegūstot sabiedrība, ir lielāks par indivīdam

nodarītajiem zaudējumiem. Lažas pagastā esot plaši sazarots upju

tīkls, tajā atrodoties rekreatīvas, atpūtai izmantojamas

teritorijas, kā arī zivju dīķi. Jaunu cūku audzēšanas kompleksu

būvniecība vai esošo kompleksu paplašināšana nodarītu kaitējumu

aizsargājamām dabas teritorijām, apdraudētu ūdensteces un

ūdenstilpes, kā arī rekreācijas teritorijas. Turklāt cūku

audzēšanas kompleksu paplašināšana aizskarot citu nekustamo

īpašumu īpašnieku tiesības, jo nepatīkamās smakas dēļ

samazinoties īpašumu vērtība un lietošanas iespējas.

Lažas pagasta padome arī norāda,

ka nepamatoti esot Pieteikuma iesniedzējas apgalvojumi par

pārkāpumiem Teritorijas plānojuma sagatavošanā.

4. Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrija informē, ka atbilstoši

Noteikumu Nr. 883 25.17. punktam teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos iekļauj prasības saimniecības

ēkām un būvēm, kas paredzētas mājlopiem. Minētā norma pieļaujot

iespēju, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos

paredzētos nosacījumus, teritorijas plānojuma apbūves noteikumos

reglamentēt maksimālo mājdzīvnieku skaitu lopkopības fermās un

zemnieku saimniecību kūtīs, kā arī noteikt aizliegumu paplašināt

vai būvēt jaunas lopkopības fermas.

5. Vides ministrija norāda,

ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada

27. jūlija noteikumu Nr. 626 "Noteikumi par

piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā

arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" (turpmāk -

Noteikumi Nr. 626) 3. un 4. punktu smaku koncentrācijas

mērījumus atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2001 L veic

akreditētas laboratorijas, kuru akreditācija tiekot izziņota

laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Emisijas varot aprēķināt,

izmantojot emisijas faktorus. Tie savukārt tiekot noskaidroti,

izmantojot tādus kritērijus kā, piemēram, cūku skaits un svars,

cūku izvietojums kūtī, mēslu izvietojums kūtī un ārpus tās,

izkliedes regularitāte un biežums, platības, kurās mēsli tiek

iestrādāti, iestrādes veids. Parasti galvenās piesārņojošās

vielas cūku fermās esot metāns, amonjaks un sērūdeņradis. Minētās

vielas arī esot tās, kas rada nepatīkamās smakas.

Zinot emisiju daudzumu un vietas,

kā arī ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus noteiktajā vietā,

galvenokārt gaisa temperatūru, vēja stiprumu un virzienu, ar

atbilstošām datorprogrammām esot iespējams modelēt smaku

izplatības robežas un intensitāti. Tā kā emisiju aprēķināšanā un

izplatības modelēšanā tiekot izmantoti daudzi un dažādi

kritēriji, to rezultāti esot aptuveni.

Apstrīdētās normas un attiecīgās

likuma "Par piesārņojumu" un likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" normas regulējot atšķirīgus jautājumus. Proti, ar

apstrīdētajām normām Lažas pagasta padome attiecīgās pašvaldības

teritorijā esot iecerējusi noteikt vispārīgas prasības,

ierobežojumus. Savukārt abu minēto likumu normas paredzot

regulējumu individuāliem gadījumiem, kad tiek uzsāktas vai

turpinātas konkrētas darbības vai konkrētās darbībās tiek

ieviestas būtiskas izmaiņas.

Vides ministrija uzsver, ka

pašvaldībām esot noteiktas visai plašas tiesības teritorijas

plānojumā noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību.

Secinājumu

daļa

6. Satversmes