105. pants
noteic: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu

nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības

var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu

atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma

gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu

atlīdzību."

Satversmes 105. pants līdzīgi

kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 1. protokola 1. pants paredz gan īpašuma

tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības

sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Īpašuma

tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, tas ir,

ja tie noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie

ir samērīgi (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03).

7. Satversmes

105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu

sevī ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu

tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu

(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 11. punktu). Arī

Civillikuma 927. pants noteic, ka īpašums kā pilnīgas varas

tiesība pār lietu ietver tiesības iegūt no lietas visus

iespējamos labumus.

Tādēļ Satversmes tiesai

jānoskaidro, vai apstrīdētās normas ierobežo Pieteikuma

iesniedzējas tiesības iegūt no sev piederošā īpašuma pēc iespējas

lielāku labumu.

Pieteikuma iesniedzējai pieder

divi nekustamie īpašumi, uz kuriem atrodas cūku audzēšanas

kompleksi "Apriķi Bacon" un "Apriķi Breeding". Jau

2003. gadā Pieteikuma iesniedzēja ir saņēmusi atļaujas no

Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās

lauksaimniecības pārvaldes transformēt katrā no Pieteikuma

iesniedzējai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem 10 hektārus

lauksaimniecības zemes uz apbūves zemi. Pieteikuma iesniedzēja

plāno abu fermu paplašināšanu.

Apstrīdētās normas aizliedz esošo

lopkopības fermu paplašināšanu un jaunu lopkopības fermu

būvniecību, kā arī noteic vienlaikus maksimāli atļauto mājlopu

skaitu lopkopības fermās un zemnieku saimniecību kūtīs.

7.1. Apbūves noteikumu

3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts noteic, ka

maksimāli vienlaikus lopkopības fermā vai zemnieku saimniecības

kūtī turēto cūku kopējā dzīvmasa nedrīkst pārsniegt 20 centnerus

uz vienu hektāru apbūves gabala platības.

Kā norāda Pieteikuma iesniedzēja,

tā plāno paplašināt cūku audzēšanas kompleksu "Apriķi Bacon",

izbūvējot 9 jaunas kūtis 17 280 nobarojamo cūku turēšanai, kas

gadā ļautu nobarot līdz 82 000 cūku. Savukārt cūku audzēšanas

kompleksu "Apriķi Breeding" paredzēts paplašināt, izbūvējot 15

jaunas kūtis 2800 sivēnmāšu un 15 700 sivēnu svarā no 7 līdz 30

kilogramiem turēšanai (sk. lietas materiālu

4. sējuma 178. lpp.).

No minētā izriet, ka Pieteikuma

iesniedzējas plānotais cūku skaits fermās, ja tiktu veikta abu

cūku audzēšanas kompleksu paplašināšana, būtu lielāks, nekā

pieļauj Apbūves noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d"

apakšpunkts. Ierobežojot cūku kopējo dzīvmasu uz vienu hektāru

apbūves gabala platības, apstrīdētā norma būtībā liedz Pieteikuma

iesniedzējai īstenot cūku audzēšanas kompleksu paplašināšanas

plānus.

7.2. Apbūves noteikumu

3.10.6. punkta piektā daļa, kas aizliedz esošo lopkopības

fermu paplašināšanu un jaunu lopkopības fermu būvniecību,

ierobežo Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības tādējādi, ka

Pieteikuma iesniedzēja nevar veikt cūku fermu paplašināšanu,

apbūvējot transformētos 10 hektārus zemes nekustamajā īpašumā

"Apriķu bekons" un transformētos 10 hektārus nekustamajā īpašumā

"Āboliņi".

Pieteikuma iesniedzēja norādījusi,

ka tās mērķis ir paplašināt abus tai piederošos cūku audzēšanas

kompleksus, nevis uzsākt jaunu fermu būvniecību

(sk. lietas materiālu 1. sējuma 3. un 103.

lpp.). Tomēr lieta ir ierosināta par Apbūves noteikumu

3.10.6. punkta piekto daļu kopumā. "Esošo lopkopības fermu

paplašināšana" un "jaunu lopkopības fermu būvniecība" ir cieši

saistīti jēdzieni, kurus praksē ne vienmēr iespējams skaidri

nošķirt. Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. pantā

noteiktās pamattiesības ierobežo ne tikai vārdi "netiek atļauta

esošo lopkopības fermu paplašināšana", bet arī Apbūves noteikumu

3.10.6. punkta piektā daļa kopumā.

Tātad

Pieteikuma iesniedzēja nevar lietot savu īpašumu tā, lai gūtu pēc

iespējas lielāku labumu, un tās īpašuma tiesības ierobežo Apbūves

noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts, kā

arī Apbūves noteikumu 3.10.6. punkta piektā daļa.

8. Tā kā Pieteikuma

iesniedzējas īpašuma tiesības ir ierobežotas ar apstrīdētajām

normām, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ierobežojums ir

noteikts saskaņā ar likumu, vai šim ierobežojumam ir leģitīms

mērķis un vai tas ir samērīgs.

9. Apstrīdētās normas ir

ietvertas Lažas pagasta Teritorijas plānojuma Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

teritorijas plānojums ir dokuments, ar kuru pašvaldība

normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā var noteikt teritorijas

izmantošanas un līdz ar to arī īpašuma tiesību ierobežojumus

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. decembra

sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 8. punktu).

Ja teritorijas plānošanas procesā

Lažas pagasta padome būtu pieļāvusi būtiskus pārkāpumus, varētu

secināt, ka Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību ierobežojumi

nav noteikti saskaņā ar likumu. Būtisks teritorijas plānošanas

pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds,

nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota,

ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības izteikt savu viedokli

par iespējamo teritorijas plānojumu, kā arī pieļauti citi

teritorijas plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes

tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2006-38-03 14. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja ir

norādījusi, ka Teritorijas plānojuma sagatavošanas gaitā esot

pieļauti vairāki būtiski pārkāpumi (sk. lietas materiālu

1. sējuma 6.-17., 104.-105. lpp. un 6. sējuma

23.-25. lpp.).

9.1. Pieteikuma

iesniedzēja uzskata, ka Lažas pagasta padome, pieņemot

Teritorijas plānojumu un izdodot apstrīdētās normas, ir pārkāpusi

savu normatīvajos aktos noteikto kompetenci teritorijas

plānošanas jomā, jo pretēji Reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrijas un Vides ministrijas paustajam viedoklim ne

Noteikumu Nr. 883 25.1. punktā, ne 25.17. punktā

pašvaldībai neesot piešķirta kompetence teritorijas plānojumā

paredzēt pilnīgu noteikta veida saimniecības kompleksu

paplašināšanas un būvniecības aizliegumu, kā arī noteikt

pieļaujamo mājlopu skaitu uz konkrētā apbūves gabala platību.

Likumdevējs jau esot noteicis kārtību, kādā ierobežojama

uzņēmējdarbība, ja tās rezultātā tiek radīts vides piesārņojums.

Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka pašvaldībai neesot tiesību

pilnībā aizliegt fermu paplašināšanu.

Kā jau vairākkārt ir norādījusi

Satversmes tiesa, teritorijas plānošanā normatīvie akti

pašvaldībai piešķir lielu rīcības brīvību (diskrecionāro varu).

Tomēr tā nav neierobežota. Pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība

tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros

(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma

lietā Nr. 2003-16-05 5. punktu).

Pašvaldības kompetence teritorijas

plānošanā pamatā ir noteikta likumā "Par pašvaldībām",

Teritorijas plānošanas likumā, kā arī konkretizēta Noteikumos

Nr. 883. Likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

daļas 13. punkts piešķir pašvaldībai tiesības noteikt zemes

izmantošanas un apbūves kārtību savā teritorijā. Savukārt tā paša

likuma 21. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka

tikai dome (padome) var apstiprināt pašvaldības teritorijas

plānojumu. Teritorijas plānošanas likuma 5. panta 4. punkts

paredz, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiek

noteikti pašvaldības teritorijas attīstības aprobežojumi. Turklāt

Noteikumu Nr. 883 25.1. punkts noteic, ka teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos, kas ir viena no vietējās

pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvdaļām, iekļauj

informāciju par atļauto un aizliegto teritorijas izmantošanu.

Esošo lopkopības fermu

paplašināšanas un jaunu lopkopības fermu būvniecības aizliegums,

kā arī mājdzīvnieku skaita ierobežošana lopkopības fermās un

zemnieku saimniecību kūtīs ir teritorijas izmantošanas nosacījumi

Noteikumu Nr. 883 izpratnē. Kā norādījusi Vides ministrija, no

Ministru kabineta noteikumu Nr. 294 "Kārtība, kādā

piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un

izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību

veikšanai" 4. pielikuma 1.6. punkta piesārņojošās darbības

veicējam izriet pienākums iesniegumā A un B kategorijas atļaujas

saņemšanai norādīt iekārtas atrašanās vietas atbilstību

atļautajai (plānotajai) zemes izmantošanai saskaņā ar teritorijas

plānojumu. Tātad var pastāvēt tādi teritorijas plānojumā

ietverti zemes izmantošanas nosacījumi, kas jau sākotnēji neļauj

personai iegūt atļauju piesārņojošas darbības veikšanai.

Tas vien, ka Saeima un Ministru

kabinets ir noteikuši kārtību, kādā persona var saņemt atļauju

piesārņojošu darbību veikšanai, nenozīmē, ka pašvaldība, pieņemot

teritorijas plānojumu, nevarētu savā teritorijā vispār aizliegt

veikt noteiktas piesārņojošas darbības.

Vietējai pašvaldībai ir tiesības

noteikt teritorijas plānojumā dažādus īpašuma tiesību

aprobežojumus saskaņā ar teritorijas plānojumā paredzētajiem

teritorijas attīstības virzieniem un sabiedrības vairākuma vēlmēm

attiecībā uz teritorijas turpmāko attīstību.

Tādējādi Lažas

pagasta padome bija kompetenta Teritorijas plānojumā iekļaut

apstrīdētās normas.

9.2. Kā uzsver

Pieteikuma iesniedzēja, 2007. gada 15. marta Pārskatā

par Lažas pagasta teritorijas plānojuma 1. redakcijas

sabiedriskās apspriešanas posmu esot norādīts, ka visā

Teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās

apspriešanas laikā saņemti 16 iedzīvotāju vai citu ieinteresēto

fizisko un juridisko personu iebildumi un priekšlikumi. Savukārt

2007. gada 21. maija vēstulē Vides pārraudzības birojam

Lažas pagasta padome esot minējusi jau 248 pagasta iedzīvotāju

parakstītu iesniegumu.

Teritorijas plānojuma

IV daļai "Pārskats par Lažas pagasta teritorijas plānojuma

izstrādi" ir pievienots 2007. gada 14. februāra iesniegums,

kuru parakstījuši 248 pagasta iedzīvotāji (sk. lietas

materiālu 3. sējuma 83. lpp.). Taču Teritorijas

plānojuma Pārskata par Lažas pagasta teritorijas plānojuma

1. redakcijas sabiedriskās apspriešanas posmu, kas notika no

2007. gada 2. janvāra līdz 15. februārim,

2.3. punktā ir norādīts: "tika organizēta teritorijas

plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksme

2007. gada 17. janvārī, uz kuru ieradās 28 iedzīvotāji. Visā

teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās

apspriešanas laikā ir saņemti 16 iedzīvotāju vai citu

ieinteresēto fizisko vai juridisko personu

iebildumi/priekšlikumi"(sk. lietas materiālu 3. sējuma

146. lpp.). Tādējādi var secināt, ka Pārskatā par Lažas

pagasta teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās

apspriešanas posmu Lažas pagasta padome nav norādījusi pareizu to

personu skaitu, kuras sabiedriskās apspriešanas laikā ir

iesniegušas iebildumus vai priekšlikumus.

Lai arī Lažas pagasta padomei

saskaņā ar Noteikumiem Nr. 883 Pārskatā par Lažas pagasta

teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās

apspriešanas posmu bija jānorāda arī 248 pagasta iedzīvotāju

parakstītais iesniegums, Pieteikuma iesniedzēja nav pamatojusi,

kā iesnieguma neminēšana šajā pārskatā varētu ietekmēt

Teritorijas plānojuma spēkā esamību. Turklāt minētais iesniegums

ir pievienots Teritorijas plānojuma materiāliem un norāde uz to

ir atrodama Teritorijas plānojuma IV daļā dokumentā ar nosaukumu

"Priekšlikumi par Teritorijas plānojuma 1. redakciju"

(sk. lietas materiālu 3. sējuma 121. lpp.).

No lietas materiāliem izriet arī tas, ka Lažas pagasta padome 248

pagasta iedzīvotāju iesniegumu ir vērtējusi, pieņemot

2007. gada 14. februāra lēmumu.

Tādējādi secināms, ka Lažas

pagasta padomes pieļautā neprecizitāte, nenorādot Pārskatā par

Lažas pagasta teritorijas plānojuma 1. redakcijas

sabiedriskās apspriešanas posmu 248 pagasta iedzīvotāju

iesniegumu, nav tāds pārkāpums, kas ietekmē Teritorijas plānojuma

spēkā esamību.

9.3. Pieteikuma

iesniedzēja norāda, ka esot vairākkārt lūgusi dot tai iespēju

iepazīties ar iedzīvotāju izteiktajām pretenzijām attiecībā uz

Pieteikuma iesniedzējas komercdarbības iespējamo paplašināšanu,

taču Lažas pagasta padome neesot uzrādījusi 248 pagasta

iedzīvotāju parakstīto iesniegumu. Tādējādi Lažas pagasta padome

neesot ievērojusi vienu no teritorijas plānošanas pamatprincipiem

- atklātības principu.

Kā norādīts Teritorijas plānošanas

likuma 3. panta 7. punktā, teritorijas plānojums tiek

izstrādāts, ievērojot atklātības principu, proti, iesaistot

sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas

atklātumu. Atklātības princips jebkurai personai dod tiesības

teritorijas plānojuma izstrādes gaitā iepazīties ar šajā procesā

pieņemtajiem lēmumiem, kā arī sabiedriskās apspriešanas

materiāliem.

Lažas pagasta padome norāda, ka

Pieteikuma iesniedzēja esot regulāri informēta par iedzīvotāju

sūdzībām saistībā ar tās komercdarbību. Arī ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūras ietvaros notikušajā sapulcē Lažas pagasta

iedzīvotāji esot pauduši neapmierinātību ar Pieteikuma

iesniedzējas darbībām (sk. lietas materiālu

5. sējuma 83.-88. lpp.). Lietas materiālos esošais

Pieteikuma iesniedzējas 2007. gada 14. aprīļa iesniegums Lažas

pagasta padomei apliecina to, ka Pieteikuma iesniedzēja bija

iepazīstināta ar 248 pagasta iedzīvotāju vēstuli (sk. lietas

materiālu 3. sējuma 102.lpp.).

Tādējādi var secināt, ka Lažas

pagasta padome teritorijas plānošanas gaitā nav pārkāpusi

atklātības principu.

9.4. Tāpat Pieteikuma

iesniedzēja norāda, ka Lažas pagasta padomes 2007. gada 14.

februārī pieņemtais lēmums ietvert Teritorijas plānojumā tekstu

"nepieļaut Lažas pagasta teritorijā jaunu cūku audzēšanas

kompleksu būvniecību un esošo kompleksu paplašināšanu"

neatbilstot Noteikumu Nr. 883 normām par sabiedriskās

apspriešanas norisi un teritorijas plānojuma izstrādes

kārtību.

Vietējai pašvaldībai konceptuāli

jaunas idejas par teritorijas plānojumā ietveramajiem punktiem

var rasties ne tikai pirms teritorijas plānojuma izstrādes

uzsākšanas, bet arī izstrādes laikā. Lai šīs idejas ietvertu

izstrādes stadijā esošā teritorijas plānojumā, vietējai

pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgu grozījumu

izdarīšanu teritorijas plānojuma projektā. Arī gadījumos, kad

priekšlikumi un ieteikumi tiek saņemti no sabiedrības

pārstāvjiem, pašvaldība var pieņemt lēmumu ietvert teritorijas

plānojumā attiecīgus grozījumus.

Būtiska ir nevis šāda lēmuma

pieņemšanas forma, bet gan tas, vai ar lēmumu izdarītie grozījumi

teritorijas plānojumā nodoti sabiedriskajai apspriešanai, proti,

vai sabiedrībai ir dota iespēja iepazīties ar šiem grozījumiem,

kā arī sakarā ar tiem izteikt savus priekšlikumus un

iebildumus.

Normatīvie akti Lažas pagasta

padomei neaizliedza Teritorijas plānojumā reglamentēt lopkopības

fermu būvniecību un paplašināšanu. Taču pagasta padomei bija

pienākums jautājumu par lopkopības fermu būvniecības un

paplašināšanas aizliegumu nodot sabiedriskajai apspriešanai.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas

likuma 8. panta ceturtās daļas 2. punktu vietējā

pašvaldība organizē sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas

procesā, lai nodrošinātu teritorijas plānojuma sabiedrisko

apspriešanu. Sabiedriskās apspriešanas mērķis ir ļaut sabiedrībai

iepazīties ar teritorijas plānojuma izstrādes gaitu, teritorijas

plānojumā iekļautajiem nosacījumiem, kā arī izteikt priekšlikumus

un paust savu viedokli par tiem.

Tāpēc Satversmes tiesai

jāpārbauda, vai sabiedrībai tika dota iespēja iepazīties ar Lažas

pagasta padomes 2007. gada 14. februāra lēmumu un izteikt par to

savu viedokli.

No lietas materiāliem izriet, ka

Lažas pagasta padome ir rīkojusi četrus Teritorijas plānojuma

sabiedriskās apspriešanas posmus. No 2004.gada 1. novembra

līdz 10. decembrim risinājās sabiedriskās apspriešanas

pirmais posms, no 2007. gada 2. janvāra līdz 15.

februārim - otrais sabiedriskās apspriešanas posms attiecībā uz

Teritorijas plānojuma 1. redakciju, no 2007. gada 2. aprīļa

līdz 23. aprīlim - trešais sabiedriskās apspriešanas posms

attiecībā uz Teritorijas plānojuma galīgo redakciju, savukārt

laikā no 2007. gada 3. septembra līdz 24. septembrim

sabiedriskajai apspriešanai bija nodota precizētā Teritorijas

plānojuma galīgā redakcija (sk. lietas materiālu

3. sējuma 143.-153. lpp.). Pagasta padome lēmumu par

teksta "netiek atļauta jaunu cūku audzēšanas kompleksu būvniecība

un paplašināšana" iekļaušanu Teritorijas plānojumā pieņēma 2007.

gada 14. februārī, proti, laikā, kad risinājās Teritorijas

plānojuma sabiedriskās apspriešanas otrais posms.

Tā kā arī pēc 2007. gada 14.

februāra, kad Lažas pagasta padome pieņēma minēto lēmumu, tika

rīkots trešais un ceturtais sabiedriskās apspriešanas posms, var

secināt, ka pagasta iedzīvotājiem un citiem sabiedrības

pārstāvjiem tika dota iespēja iepazīties ar minētā lēmuma būtību

un izteikt savu viedokli par to.

Lai gan Apbūves noteikumu

3.10.6. punkta piektā daļa satura ziņā daļēji atšķiras no

Lažas pagasta padomes 2007. gada 14. februāra lēmuma

teksta, nevar uzskatīt, ka teritorijas plānošanā ir pieļauts

būtisks pārkāpums. No 2007. gada 3. septembra līdz 24. septembrim

sabiedriskajai apspriešanai bija nodota precizētā Teritorijas

plānojuma galīgā redakcija. Tajā bija iekļauta Apbūves noteikumu

3.10.6. punkta piektā daļa, kas paredz vispārēju aizliegumu

paplašināt esošās un būvēt jaunas lopkopības fermas. Tādējādi

Lažas pagasta iedzīvotājiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem

tika dota iespēja iepazīties ar apstrīdēto normu un izteikt savu

viedokli par to.

Līdz ar to nevar piekrist

Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka Teritorijas plānojuma

izstrādes gaitā ir būtiski pārkāpti Noteikumi Nr. 883.

9.5. Pieteikuma

iesniedzēja arī norāda, ka Teritorijas plānojuma sabiedriskās

apspriešanas pirmais posms esot organizēts saskaņā ar Ministru

kabineta 2004. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 34 "Vietējās

pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi" (turpmāk - Noteikumi

Nr. 34), kuri tobrīd nebija spēkā.

Noteikumu Nr. 883 80. punkts

paredz gadījumus, kuros izstrādes stadijā esošos vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumus un to grozījumus turpina

izstrādāt atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Noteikumu

Nr. 883 80. punktā šī prasība nav attiecināta uz

sabiedriskās apspriešanas posmu rīkošanu teritorijas plānojuma

izstrādes gaitā.

Līdz ar to Lažas pagasta padome

bija tiesīga turpināt Teritorijas plānojuma izstrādi atbilstoši

Noteikumiem Nr. 34 un to piemērošana Teritorijas plānojuma

sabiedriskās apspriešanas pirmajā posmā nav uzskatāma par

teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu.

9.6. Izvērtējot

teritorijas plānošanas procesu kopumā, nav iespējams konstatēt

tādus pārkāpumus, kas ļautu secināt, ka apstrīdētās normas nav

sagatavotas un pieņemtas pienācīgā kārtībā. Teritorijas plānojums

ir pieņemts un izsludināts normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā.

Līdz ar to

īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu.

10. Lai pamattiesību

ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam

leģitīmam mērķim - citu konstitucionāla ranga vērtību

aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01

9. punktu). Personas īpašuma tiesībām ierobežojumus var

noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Kā norādījusi Lažas pagasta

padome, apstrīdētās normas esot pieņemtas, lai nepieļautu lielu

cūku audzēšanas kompleksu izveidi. Tādējādi tiekot aizsargāti

Lažas pagasta teritorijā esošie kultūras, dabas un arhitektūras

pieminekļi, kā arī tiekot nodrošināta dabas resursu aizsardzība

un saglabāšana. Līdz ar to apstrīdēto normu leģitīmais mērķis

esot aizsargāt Lažas pagasta iedzīvotājiem Satversmes

115. pantā noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (sk.

lietas materiālu 1. sējuma 3. un 5. lpp. un 5. sējuma

4. lpp.).

Pieteikuma iesniedzēja izteikusi

viedokli, ka Lažas pagasta padomes patiesais mērķis, iekļaujot

apstrīdētās normas Teritorijas plānojumā, esot bijis godīgas

konkurences ierobežošana. Šāda rīcība esot pretrunā ne tikai ar

Satversmes 105. pantu, bet arī ar 1992. gada

30. martā noslēgto Līgumu starp Latvijas Republikas valdību

un Dānijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un

savstarpēju aizsardzību. Turklāt nepamatoti tiekot ierobežotas

Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz brīvu kapitāla apriti, kas ir

noteiktas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56. pantā

(sk. lietas materiālu 6. sējuma

26. lpp.).

Pieteikuma iesniedzēja šādu

secinājumu pamato ar lietas materiālos esošo vēstuli Vides

pārraudzības birojam, kurā Lažas pagasta padomes priekšsēdētāja

norāda, ka cūku audzēšanas kompleksa apsaimniekotāji pagasta

pamatiedzīvotājiem rada neērtības sava biznesa attīstīšanā. Tomēr

no vēstulē minētā vien šādu secinājumu izdarīt nevar. Lai gan

Pieteikuma iesniedzējas komercdarbība ir bijusi apstrīdēto normu

pieņemšanas iemesls, šīs normas ierobežo ne tikai Pieteikuma

iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Apstrīdētās normas aizskartu

jebkuras tādas personas īpašuma tiesības, kura gribētu Lažas

pagastā uzsākt jaunu lopkopības fermu būvniecību vai esošo

paplašināšanu, kā arī vēlētos turēt lopkopības fermā vai zemnieku

saimniecības kūtī vairāk cūku, nekā pieļauj Apbūves noteikumu

3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts.

Apstrīdētajām

normām ir leģitīms mērķis - Satversmes 115. pantā noteikto

citu cilvēku tiesību aizsardzība.

11. Lai izvērtētu, vai

apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar

leģitīmo mērķi, kuru vēlējusies sasniegt Lažas pagasta padome,

nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars

starp Pieteikuma iesniedzējas un Lažas pagasta iedzīvotāju

interesēm. Apstrīdētajām normām ir jānodrošina līdzsvars starp

Pieteikuma iesniedzējas tiesībām netraucēti izmantot savas

īpašuma tiesības un gūt no sev piederošā īpašuma pēc iespējas

lielāku ekonomisko labumu, no vienas puses, un Lažas pagasta

iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, no otras puses.

Lai izvērtētu, vai apstrīdētajās

normās ietvertie ierobežojumi atbilst samērīguma principam,

jānoskaidro:

1) vai pašvaldības lietotie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai;

2) vai šāda rīcība ir

nepieciešama, tas ir, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem,

personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem;

3) vai pašvaldības rīcība ir

samērīga jeb atbilstoša, tas ir, vai labums, ko iegūst

sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām

interesēm nodarīto zaudējumu.

12. Lai sasniegtu

leģitīmo mērķi, Lažas pagasta padome ar apstrīdētajām normām ir

ierobežojusi Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības. Apbūves

noteikumu 3.10.6. punkta piektā daļa un 3.2.8. punkta

piektās daļas "d" apakšpunkts liedz Pieteikuma iesniedzējai

paplašināt tās komercdarbību, proti, paplašināt abus cūku

audzēšanas kompleksus.

Satversmes tiesa nepiekrīt

Pieteikuma iesniedzējas apgalvojumam, ka Apbūves noteikumu

3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts jau šobrīd

aizliedz Pieteikuma iesniedzējai turpināt uzsākto

komercdarbību.

Lai gan apstrīdētajā normā

noteiktā maksimālā cūku dzīvmasa uz vienu hektāru zemes ir mazāka

nekā Pieteikuma iesniedzējai piederošajās cūku fermās šobrīd,

jāņem vērā Teritorijas plānojuma raksturs un tā spēks laikā.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka teritorijas plānojums pats par

sevi nepiešķir tiesības, taču ar to tiek noteiktas

priekšdispozīcijas lēmumu pieņemšanai konkrētos gadījumos

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. decembra

sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 secinājumu daļas

8. punktu). Arī konkrētajā gadījumā Lažas pagasta

padome, nosakot Teritorijas plānojumā maksimālo cūku dzīvmasu uz

konkrētu apbūves gabalu, ir noteikusi ierobežojumus turpmākai

cūku fermu paplašināšanai, nevis jau esošo cūku audzēšanas

kompleksu darbībai. Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības

tiktu aizskartas tad, ja Lažas pagasta padome attiecībā uz

Pieteikuma iesniedzēju pieņemtu administratīvo aktu ar prasību

samazināt fermās esošo cūku skaitu tiktāl, lai tas atbilstu

Apbūves noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d"

apakšpunktā noteiktajai cūku dzīvmasai.

Līdz ar to Satversmes tiesai ir

jāizvērtē, vai Apbūves noteikumu 3.10.6. punkta piektajā

daļā expressis verbis ietvertais aizliegums paplašināt

esošās un celt jaunas lopkopības fermas, kā arī

3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunktā ietvertais cūku

skaita ierobežojums atbilst samērīguma principam.

13. Apstrīdētās normas ir

iekļautas Lažas pagasta padomes izstrādātajā un spēkā esošajā

Teritorijas plānojumā.

Saskaņā ar Būvniecības likuma

3. panta pirmo daļu zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā

apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumu. Teritorijas plānojumā ietvertie īpašuma tiesību

aprobežojumi ir saistoši visām personām. Ja pašvaldība savā

teritorijas plānojumā ietver normas, kas personām aizliedz būvēt

konkrētus objektus uz tām piederošās zemes, tad personām

teritorijas plānojumā noteiktais aizliegums ir jāievēro.

Tā kā Lažas

pagasta padomes mērķis, iekļaujot apstrīdētās normas Teritorijas

plānojumā, ir nepieļaut jaunu lielu lopkopības fermu būvniecību

un esošo lopkopības fermu paplašināšanu un tādējādi nodrošināt,

lai nepasliktinātos Lažas pagasta iedzīvotāju dzīves apstākļi,

apstrīdētās normas ir piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa

sasniegšanai.

14. Teritorijas

plānojumā noteiktais ierobežojums ir samērīgs vienīgi tad, ja nav

nekādu citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus

izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk jūtami (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma

lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas

19. punktu).

Apstrīdētās normas būtiski

ierobežo Satversmes 105. pantā noteiktās Pieteikuma

iesniedzējas tiesības uz īpašumu, jo faktiski aizliedz Pieteikuma

iesniedzējai paplašināt savu komercdarbību, gūstot labumu no tai

piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Zinātniskajā literatūrā ir

uzsvērts, ka ierobežojuma pakāpe ir jāņem vērā, izvērtējot

īpašuma tiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam

(sk.: Jarass D., Pieroth B. Grundgesetz für die

Bundesrepublik Deutschland. 8. Auflage. München: Verlag C.

H. Beck, 2008, S. 361).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

tā nevar stāties pašvaldības vietā un izvērtēt, kā labāk būtu

risināmi vietēja rakstura jautājumi, ciktāl pašvaldības rīcība

nav acīmredzami ļaunprātīga un tās pieņemtais normatīvais akts

pēc sava satura atbilst tiesību normām (sk. Satversmes tiesas

2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03

12. punktu). Aizliedzot personai izmantot tai piederošu

nekustamo īpašumu jau uzsāktas un atļautas komercdarbības

attīstīšanai, kā arī nosakot tādu maksimāli atļauto cūku dzīvmasu

uz vienu hektāru, kas faktiski personai liedz paplašināt savu

komercdarbību, Lažas pagasta padomei bija rūpīgi jāapsver, vai

nepastāv saudzējošāki līdzekļi, ko varētu izmantot, lai

aizsargātu pagasta iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā

vidē.

Visupirms tiks vērtēta Apbūves

noteikumu 3.10.6. punkta piektajā daļā ietvertā

ierobežojuma, bet pēc tam - Apbūves noteikumu 3.2.8. punkta

piektās daļas "d" apakšpunktā ietvertā ierobežojuma atbilstība

minētajam samērīguma principa kritērijam.

15. Apbūves noteikumu

3.10.6. punkta piektā daļa aizliedz gan esošo lopkopības

fermu paplašināšanu, gan jaunu fermu būvniecību.

15.1. Lažas pagasta padome, atsaucoties uz

2007. gada 14. februārī saņemto 248 pagasta iedzīvotāju

iesniegumu, norāda, ka pagastā visas iespējas paplašināt

lopkopību esot izsmeltas. Turklāt vidi nelabvēlīgi ietekmējot ne

tikai apjomīgi cūku audzēšanas kompleksi, bet arī citi lopkopības

kompleksi (sk. lietas materiālu 6. sējuma

6. lpp.).

Apstrīdētā norma ne tikai ierobežo

Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības un liedz tai paplašināt

savā īpašumā esošās cūku fermas, bet arī aizliedz jebkādu jaunu

lopkopības fermu būvniecību un esošo fermu paplašināšanu pagastā

kopumā. Ietverot Apbūves noteikumos tik būtisku personas īpašuma

tiesību ierobežojumu, Lažas pagasta padomei vajadzēja veikt

atbilstošu izpēti, lai noskaidrotu lopkopības fermu darbības

ietekmi uz vidi. Šādu izpēti Lažas pagasta padome nav veikusi.

Līdz ar to tā nav pierādījusi savu apgalvojumu, ka turpmāka

lopkopības attīstība novestu Lažas pagasta vidi tādā stāvoklī, ka

dzīve pagastā būtu apgrūtināta.

15.2. Satversmes tiesa

nepiekrīt Lažas pagasta padomes apgalvojumam, ka saskaņā ar

tādiem vides tiesību principiem kā piesardzības un preventīvās

darbības principi tai bija pienākums aizliegt turpmāku cūku

audzēšanas kompleksu paplašināšanu un būvniecību

(sk. lietas materiālu 1. sējuma 127. un

128. lpp. un 5. sējuma 3. lpp.).

Zinātniskajā literatūrā ir

norādīts, ka praksē preventīvās darbības princips gandrīz vienmēr

tiek lietots kopā ar piesardzības principu un abi jēdzieni var

tikt lietoti kā sinonīmi (sk.: Krämer L. EC Environmental

Law. London: Sweet&Maxwell, 2003, p. 17). Analizējot

piesardzības principu, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

piesardzības pasākumi jāveic un paredzētā darbība nepieciešamības

gadījumā jāaizliedz tad, ja aizdomas par šīs darbības iespējamo

negatīvo ietekmi uz vidi ir pamatotas (sk. Satversmes

tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2007-11-03 20.2. punktu).

Tas nozīmē, ka arī konkrētajā

gadījumā Lažas pagasta padomei visupirms bija jāpārliecinās par

savu aizdomu pamatotību, iegūstot nepieciešamo informāciju. Tikai

pēc tam, ja tas būtu nepieciešams, tā varēja aizliegt jaunu

lopkopības fermu celtniecību un esošo fermu paplašināšanu. Jaunu

fermu būvniecība vai esošo paplašināšana automātiski nenozīmē

vides stāvokļa pasliktināšanos. Var piekrist Pieteikuma

iesniedzējas apgalvojumam, ka negatīvu ietekmi uz vidi atstāj

nevis pati ferma, bet gan tās darbības rezultātā radīto atkritumu

un citu vielu nepareiza apsaimniekošana.

Tāpēc Satversmes tiesai jāizvērtē,

vai Lažas pagasta padome ir veikusi darbības, lai noskaidrotu,

kādu ietekmi uz vidi atstātu jaunu lopkopības fermu būvniecība un

jau esošo fermu paplašināšana.

15.3. Lažas pagasta

padome norāda, ka ūdens un gaisa kvalitātes pasliktināšanās esot

konstatējama arī bez speciāliem mērījumiem un šādos apstākļos tā

neesot veikusi pārbaudes, lai noteiktu gaisa un ūdens kvalitātes

rādītājus (sk. lietas materiālu 5. sējuma 2. un

3. lpp.). Tāpat lietas materiālos esošie dokumenti

liecina par to, ka Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā ne tik

daudz ir vērtēts tas, kā lopkopības fermu paplašināšana varētu

ietekmēt Lažas pagasta iedzīvotājiem Satversmes 115. pantā

noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā tas, cik ļoti

pagasta iedzīvotāju dzīvi ietekmē jau uzbūvētie cūku audzēšanas

kompleksi. Tā, piemēram, atbildes rakstā Lažas pagasta padome

norāda, ka pagastā esošo cūku audzēšanas kompleksu jauda esot

ievērojama un tie jau šobrīd radot nepatīkamu smaku. Tāpat esošie

cūku audzēšanas kompleksi samazinot citu nekustamo īpašumu

vērtību pagastā, bet cūku šķidrmēslu izkliedēšana apdraudot

gruntsūdeņu kvalitāti (sk. lietas materiālu 1. sējuma

129. lpp.). Vienlaikus pagasta padome atbildes rakstā

Satversmes tiesai atzīst, ka neesot pietiekami izpētīta jaunu

cūku audzēšanas kompleksu iespējamās darbības ietekme uz vidi

(sk. lietas materiālu 1. sējuma 127. lpp.).

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

pašvaldībai ir plaša rīcības brīvība, plānojot teritorijas

attīstību. Tomēr šajā procesā pašvaldībai ir jāizvērtē visi

apstākļi, tostarp sabiedrības intereses, indivīdu tiesības,

ekonomiskās attīstības perspektīvas un vides prasības.

Lažas pagasta padome nav veikusi

nekādas darbības, lai izpētītu, kā cūku audzēšanas kompleksu

paplašināšana ietekmēs gaisa un ūdens kvalitāti un vai šāda

paplašināšana vispār aizskars pagasta iedzīvotāju tiesības dzīvot

labvēlīgā vidē. Pagasta padome ir ņēmusi vērā pagasta iedzīvotāju

iesniegumā minētos apgalvojumus, taču nav izvērtējusi vairākos

Pieteikuma iesniedzējas iesniegumos pausto viedokli, kā arī nav

analizējusi faktisko situāciju.

Lažas pagasta padome nav ņēmusi

vērā to, ka abas Pieteikuma iesniedzējai piederošās cūku fermas

neatrodas blīvi apdzīvotās teritorijās un vispār iedzīvotāju

blīvums pagastā ir zems, proti, pagasta teritorija ir 16 000

hektāru, savukārt iedzīvotāju skaits - tikai 792. Pagastā ir

vairāki parki, kas atzīti par dabas pieminekļiem, tomēr tie ir

atsevišķi, savrupi dabas veidojumi ar salīdzinoši nelielu

platību. Abi Pieteikuma iesniedzējai piederošie cūku audzēšanas

kompleksi atrodas reti apdzīvotā pagasta teritorijas daļā. Proti,

500 līdz 870 metrus no cūku audzēšanas kompleksa "Apriķi Bacon"

atrodas trīs apdzīvotas un viena neapdzīvota viensēta. Vēl 14

viensētas, no kurām četras ir neapdzīvotas, atrodas triju

kilometru rādiusā no minētā cūku audzēšanas kompleksa. Cūku

audzēšanas komplekss "Apriķi Breeding" atrodas apmēram pusotru

kilometru no kompleksa "Apriķi Bacon" (sk. lietas materiālu 5.

sējuma 11. un 12. lpp.).

Lauku apvidū noteikts vispārējs

aizliegums būvēt un paplašināt lopkopības fermas var būt

attaisnojams, piemēram, gadījumos, kad vietējās pašvaldības

teritorijā ir ļoti augsts iedzīvotāju blīvums vai arī lielu

teritorijas daļu aizņem īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.

Tomēr arī šādos gadījumos vietējai pašvaldībai ir jāveic

atbilstoši pētījumi, kuru rezultāti attaisnotu tādu risinājumu kā

teritorijas plānojumā noteikts aizliegums būvēt un paplašināt

lopkopības fermas visā vietējās pašvaldības teritorijā.

Satversmes tiesa uzskata, ka

konkrētajā gadījumā Lažas pagasta padome nav meklējusi

risinājumu, kā aizsargāt pagasta iedzīvotāju tiesības ar tādiem

līdzekļiem, kas mazāk aizskartu Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

tiesības. Piemēram, saskaņā ar Noteikumu Nr. 883

25.17. punktu Lažas pagasta padome Apbūves noteikumos varēja

iekļaut prasības saimniecības ēkām un būvēm, kas paredzētas

mājlopiem. Minētais Noteikumu Nr. 883 punkts neaizliedz

vietējai pašvaldībai noteikt konkrētas prasības būvēm, kas

paredzētas liela cūku daudzuma turēšanai. Nosakot pietiekami

augstas prasības šādām būvēm, Lažas pagasts varēja sasniegt

izvirzīto leģitīmo mērķi, vienlaikus tik lielā mērā neierobežojot

Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu.

15.4. Kā norāda Pieteikuma

iesniedzēja, 2003. gadā saņemtās atļaujas transformēt 10 hektārus

zemes katrā no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem esot tai

radījušas tiesisko paļāvību uz to, ka uzņēmējdarbības vajadzībām

uz transformētās zemes varēs celt jaunas fermas.

No Satversmes 1. pantā

ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet virkne

tiesiskas valsts pamatprincipu, arī tiesiskās paļāvības princips

(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma

lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 1. punktu).

Šis princips noteic, ka valsts iestādēm jābūt konsekventām savā

darbībā attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro

tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties uz konkrētā

normatīvā akta pamata [sk. Satversmes tiesas 1998. gada

10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu

daļu]. Arī vietējai pašvaldībai, izstrādājot teritorijas

plānojumu un ietverot tajā īpašuma tiesību aprobežojumus, ir

jāievēro šis princips un tās rīcībai jābūt konsekventai.

Laikā, kad Pieteikuma iesniedzēja

no Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās

lauksaimniecības pārvaldes saņēma atļaujas transformēt

lauksaimniecībā izmantojamo zemi par apbūves zemi, bija spēkā

Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 385

"Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un

zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība". Saskaņā ar

minēto noteikumu 1. pielikumu personai līdz ar pieteikumu bija

jāiesniedz izziņa par atbilstību teritorijas plānojumam vai, ja

pašvaldībai nebija izstrādāta teritorijas attīstības plānojuma

vai detālplānojuma, pašvaldības lēmums par transformējamā zemes

nogabala atbilstību perspektīvajai teritorijas izmantošanai.

Tā kā Lažas pagastā līdz

Teritorijas plānojuma pieņemšanai nebija spēkā esoša teritorijas

plānojuma (sk. lietas materiālu 1. sējuma 145. lpp.),

var secināt, ka Lažas pagasta padome konkrētajā gadījumā ir

pieņēmusi lēmumu par transformējamā zemes nogabala atbilstību

perspektīvajai teritorijas izmantošanai.

Taču no lietas materiāliem nevar

izdarīt secinājumu, ka brīdī, kad Lažas pagasta padome pieņēma

lēmumu par Pieteikuma iesniedzējai piederošo transformējamo zemes

gabalu atbilstību perspektīvajai teritorijas izmantošanai, tā

zināja par Pieteikuma iesniedzējas konkrētajiem plāniem. Arī

minētajās zemes transformācijas atļaujās nav norādīts, ka abi

zemes gabali var tikt izmantoti tieši cūku audzēšanas kompleksu

būvniecībai. Tajās ir ietverta vispārīga norāde, ka

lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek transformēta par apbūves

zemi.

Līdz ar to nav gūstams

apstiprinājums tam, ka, pieņemot apstrīdēto normu, Lažas pagasta

padome būtu pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

Lažas pagasta

padome nav vērtējusi, vai pastāv tāds līdzeklis, kas Pieteikuma

iesniedzējas tiesības uz īpašumu ierobežotu mazāk nekā Apbūves

noteikumu 3.10.6. punkta piektā daļa.

16. Apbūves noteikumu

3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts kā maksimālo

vienlaikus atļauto mājdzīvnieku skaitu lopkopības fermā noteic 20

centnerus cūku kopējās dzīvmasas uz vienu hektāru apbūves gabala

platības.

Lažas pagasta padome norāda, ka

šāda maksimāli pieļaujamā cūku dzīvmasa uz konkrētā apbūves

gabala platību tika noteikta kā objektīvs rādītājs, lai

nepieļautu vēl lielāku pagasta teritorijas piesārņošanu cūku

audzēšanas kompleksu darbības rezultātā (sk. lietas

materiālu 5. sējuma 2. lpp.). No Lažas pagasta

padomes atbildēm var secināt, ka tā ir pārliecināta par vides

stāvokļa pasliktināšanos gadījumā, ja apstrīdētajā normā būtu

noteikta citāda cūku kopējā dzīvmasa uz vienu hektāru.

Lai noteiktu potenciālo

piesārņojumu, kas varētu rasties no lielākas cūku dzīvmasas uz

konkrētu apbūves gabala platību, ir nepieciešamas specifiskas

zināšanas un aprēķini. Taču no lietas materiāliem izriet, ka

Lažas pagasta padome savu viedokli nav argumentējusi ar

konkrētiem zinātniski pamatotiem aprēķiniem vai pētījumiem.

Pašvaldība nav ņēmusi vērā

Ministru kabineta 2004. gada 27. jūlija noteikumu

Nr. 626 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto

smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku

izplatīšanos" normas un nav pieaicinājusi speciālistus smaku

izplatības un intensitātes aprēķinu veikšanai un modelēšanai.

Satversmes tiesa piekrīt

Pieteikuma iesniedzējai, ka apstrīdētajā normā noteiktās

maksimāli pieļaujamās cūku dzīvmasas ievērošana pati par sevi

negarantē vides stāvokļa nepasliktināšanos un Lažas pagasta

iedzīvotāju tiesību efektīvu aizsardzību. Ja netiek ievēroti citi

vides aizsardzības standarti un labākie pieejamie tehniskie

paņēmieni, vides stāvoklis Lažas pagastā var pasliktināties pat

tad, ja apstrīdētajā normā noteiktā maksimāli pieļaujamā cūku

dzīvmasa uz apbūves gabala platības vienu hektāru tiktu ievērota.

Saprātīgs mājdzīvnieku skaita ierobežojums vienā fermā ir

saistāms nevis ar konkrēta apbūves gabala platību, bet gan ar tām

platībām, kuras pieejamas mājdzīvnieku mēslu iestrādei. Šādu

secinājumu var izdarīt gan no Ministru kabineta 2001. gada

18. decembra noteikumiem Nr. 531 "Noteikumi par ūdens

un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā

piesārņojuma ar nitrātiem", ar kuriem ir ieviesta Eiropas Padomes

1991. gada 12. decembra direktīva 91/676/EEK par ūdeņu

aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no

lauksaimnieciskas darbības, gan no zemkopības ministra

apstiprinātajiem ieteikumiem par labas lauksaimniecības prakses

nosacījumiem (sk. http://www.zm.gov.lv/doc_upl/

1dala_2007.pdf).

Tikai pēc zinātniski pamatotas

izpētes Lažas pagasta padome varētu apgalvot, ka nepastāv tāds

līdzeklis, kas mazāk ierobežotu Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

tiesības. Kamēr šāda izpēte nav veikta, nevar atzīt, ka Apbūves

noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkts ir

Pieteikuma iesniedzējas tiesības vismazāk ierobežojošais

līdzeklis, kas piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Turklāt Lažas pagasta padome

norāda, ka apstrīdētā norma pasargājot pagasta ceļu sistēmu no

bojāšanās. Taču arī šajā gadījumā Lažas pagasta padome nav

pētījusi, kā cūku audzēšanas kompleksu paplašināšana ietekmētu

ceļu kvalitāti. Turklāt, ja ceļu kvalitāte nākotnē būtiski

pasliktinātos Pieteikuma iesniedzējas vainas dēļ, pašvaldība

varētu izmantot citus tiesiskos līdzekļus, lai vērstos pret

Pieteikuma iesniedzēju individuāli.

Līdz ar to

Lažas pagasta padome nav izraudzījusies saudzējošāko līdzekli

leģitīmā mērķa sasniegšanai.

17. Tā kā

apstrīdētajās normās ietvertie ierobežojumi neatbilst vienam no

samērīguma principa kritērijiem, nav nepieciešams izvērtēt, vai

labums, ko iegūst sabiedrība no Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

tiesību ierobežojuma, ir lielāks par indivīda tiesībām un

likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Lažas

pagasta padomes saistošo noteikumu Nr. 6 "Liepājas rajona

Lažas pagasta teritorijas plānojums 2007.-2019. gadam"

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.2.8. punkta

piektās daļas "d" apakšpunktu un 3.10.6. punkta piekto daļu

par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

105. pantam.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris