1. pants

Lietas

ierosināšanas pamats

Konkurences padome 2008.gada

2.jūnijā lietā Nr.3217/08/10/2 Par AS "A.C.B." un AS "8 CBR"

apvienošanos nolēma (lēmums Nr.64) atļaut apvienošanos - AS

"A.C.B." [turpmāk tekstā - ACB] iegūstot izšķirošu ietekmi AS "8

CBR", vienlaicīgi uzliekot saistošos noteikumus.

Minētajā lietā ACB sniedza

informāciju, ka tās līdzdalības apjoms kopš 2007.gada aprīļa SIA

"Aizputes ceļinieks" [turpmāk tekstā - AC] ir 35%, kā arī, ka

starp AC dalībniekiem dalībnieku līgumi vai citi līgumi, kuri

nodrošina ACB kopīgu vai atsevišķu ietekmi, nav noslēgti, tajā

pašā laikā norādot, ka ir noslēgts AC dalībnieku līgums

par atsevišķu sabiedrības valdes kompetences jautājumu nodošanu

izlemšanai dalībnieku sapulcei, kā arī iesniedza šī līguma

kopiju. Savukārt AC iesniedza statūtu un AC valdes,

valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu darba nolikuma

kopiju. Izvērtējot iesniegto informāciju, nebija pamata secināt,

ka ACB un AC būtu uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku. Līdz ar

to Konkurences padome 2008.gada 2.jūnija lēmumā Nr.64 konstatēja,

ka ACB ir izšķiroša ietekme SIA "Ceļdaris", SIA "Ceļi un tilti",

SIA "Mobil asfalts" un SIA "ACB TRANSPORTS" un ka minētās

komercsabiedrības Konkurences likuma [turpmāk tekstā - KL]

1.panta 9.punkta izpratnē uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku,

kā arī ka ACB saistītie tirgus dalībnieki ir SIA "ACB BETONS",

SIA Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums "Viadukts" un AC.

Konkurences padomes pārstāvji

2008.gada 30.jūlijā Ceļu būvniecības (autoceļi, ielas un meža

ceļi) tirgus uzraudzības ietvaros veica AC apmeklējumu, kura

laikā tika iegūtas ACB ražošanas direktora A.L. AC valdes

priekšsēdētājam E.M. sūtītās

e-pasta vēstules, kuras saturēja ieteikumus un norādes attiecībā

uz AC komercdarbību, kā arī AC valdes priekšsēdētāja E.M.

paskaidrojumi. Iegūtā informācija liecināja, ka ACB, iespējams,

kontrolē lēmumu pieņemšanu AC.

KL mērķis ir aizsargāt, saglabāt,

attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās

tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot

tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci

regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības

vainīgās personas.

Viens no Konkurences padomes

uzdevumiem ir kontrolēt tirgus dalībnieku apvienošanās, lai

savlaicīgi paredzētu iespējamo tirgus koncentrāciju un ietekmi uz

konkurenci konkrētajā tirgū.

KL 15.panta pirmajā daļā norādīti

tirgus dalībnieku apvienošanās veidi, t.sk., ka tirgus dalībnieku

apvienošanās ir tāds stāvoklis, kad (..) viens vai vairāki tirgus

dalībnieki iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār

citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem.

KL 1.panta 2.punkts nosaka, ka

izšķiroša ietekme ir iespēja tieši vai netieši:

a) kontrolēt (regulāri vai

neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes

institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās,

b) iecelt tādu tirgus dalībnieka

pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu,

kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu

attiecīgajā institūcijā.

Konkurences padome 2008.gada

16.aprīļa lēmumā Nr.E02-49 lietā Nr.p/08/10/1 Par Konkurences

likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumu SIA "Latvijas Mobilais

Telefons" darbībās konstatēja, ka, interpretējot KL 1.panta

2.punktā ietverto izšķirošās ietekmes definīciju, secināms, ka tā

var pastāvēt gan uz juridiskā pamata, gan arī uz de facto

pamata, kad vienam uzņēmumam faktiski tiek nodrošināta iespēja

kontrolēt lēmumu pieņemšanu otra uzņēmuma pārvaldes institūcijās.

Šādā veidā nodrošinātā faktiskā izšķiroša ietekme var izrietēt no

starp uzņēmumiem noslēgto līgumu noteikumiem, piešķirtām tiesībām

u.tml.

Ievērojot to, ka minētais lēmums

Konkurences padomes līdzšinējā praksē ir vienīgais gadījums, kad

tika vērtēta izšķirošas ietekmes iegūšana uz de facto

pamata, Konkurences padome ņem vērā arī Eiropas Komisijas

Konsolidētajā jurisdikcijas paziņojumā [turpmāk tekstā -

Paziņojums] ietverto kontroles jēdziena interpretāciju.

Saskaņā ar Paziņojuma 16.punktā minēto - iespēja īstenot

izšķirošu ietekmi uzņēmumā var pastāvēt, pamatojoties uz

tiesībām, līgumiem vai jebkuriem citiem līdzekļiem atsevišķi vai

apvienojumā un ņemot vērā iesaistīto faktu un tiesību aktu

apsvērumus. Šie kritēriji ietver gan tiesību aktu, gan faktu

apsvērumus, un tādēļ koncentrācija var rasties uz juridiska vai

de facto pamata. Paziņojuma 56.punktā Eiropas

Komisija norāda, ka vienpersonīgu kontroli parasti iegūst

juridiski, ja uzņēmums iegūst balsstiesību vairākumu sabiedrībā.

Savukārt attiecībā uz vienpersonīgu de facto kontroles

iegūšanu Eiropas Komisija Paziņojuma 59.punktā norāda -

var uzskatīt, ka arī mazākuma akcionāram de facto ir

vienpersonīga kontrole. Tas jo īpaši ir gadījumā, kad akcionārs,

visticamāk, iegūs vairākumu akcionāru sapulcē, ņemot vērā savas

daļas apjomu un pierādījumus no akcionāru dalības iepriekšējo

gadu akcionāru sapulcēs. Pamatojoties uz iepriekšējo balsošanas

modeli, Komisija veiks perspektīvu analīzi un ņems vērā akcionāru

dalības paredzamās izmaiņas, kas varētu rasties turpmāk pēc

darbības. Komisija papildus analizēs citu akcionāru nostāju un

novērtēs to lomu. Šāda vērtējuma kritēriji jo īpaši ir tie, vai

atlikušās akcijas ir plaši izkliedētas, vai citiem būtiskiem

akcionāriem ir strukturālas, ekonomiskas vai ģimeniskas saiknes

ar liela mazākuma akcionāru jeb vai citiem akcionāriem ir

stratēģiska vai tīri finansiāla līdzdalība mērķsabiedrībā; šos

kritērijus vērtēs katrā atsevišķā gadījumā. Ja, pamatojoties uz

savu līdzdalību, sākotnējo balsošanas modeli akcionāru sapulcē un

citu akcionāru nostāju, mazākuma akcionāram akcionāru sapulcē,

iespējams, būs stabils balsu vairākums, tad tiek pieņemts, ka šim

liela mazākuma akcionāram ir vienpersonīga kontrole.

Saskaņā ar KL 15.panta otro

daļu1 tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties

kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms

apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja

apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu

gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem

latu.

Saskaņā ar Konkurences padomes

rīcībā esošo informāciju ACB apgrozījums 2006.gadā bija lielāks

par 25 miljoniem latu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī

KL 24.pantā noteikto, ka Konkurences padome var ierosināt lietu,

ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt

pārkāpumu, kā arī tad, ja Konkurences padomei ir pamats uzskatīt,

ka šādi fakti varētu būt, Konkurences padome uzskatīja, ka ir

pamats ierosināt lietu Nr.p/08/10/10.