5. pants

1Latvenergo izdevumu

2minimizēšana.

3Atbilstoši plānotajiem koģenerācijas stacijas darba

4režīmiem tiek veikts aprēķins par sagaidāmajām siltumenerģijas un

5elektroenerģijas ražošanas izmaksām un siltumenerģijas apjomu

6samazinājuma ietekmi uz tām. Atbilstoši ekspertu vērtējumiem tiek

7lemts par siltumenerģijas cenas samazinājumu. (..) tā kā

8elektroenerģijas ražošana koģenerācijā nav iespējama bez

9vienlaicīgas siltumenerģijas ražošanas šajās koģenerācijas

10iekārtās, ir iespējama tikai vienlaicīga siltumenerģijas un

11elektroenerģijas ražošanas cenas noteikšana, lai objektīvi

12izvērtētu pārdošanas cenas atbilstību ražošanas izmaksām, AS

13"Latvenergo" saražotās siltumenerģijas cena vērtējama

14tikai kopsakarā ar elektroenerģijas izmaksām."

15Latvenergo norāda, ka atlaide tiek piešķirta, pamatojoties uz

16plānotām ražošanas izmaksu izmaiņām (*). Latvenergo norāda, ka

17"analīze parāda, ka, samazinoties siltumenerģijas

18apjomam, ievērojami pieaug elektroenerģijas ražošanas izmaksas,

19kas nozīmē, ka ir ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto

20siltumenerģijas cenu, lai koģenerācijas stacija varētu darboties

21optimālākā režīmā." Papildus Latvenergo 31.07.2009.

22vēstulē norāda, ka "Latvenergo, katru nedēļu saņemot no

23RS siltumenerģijas pieprasījumu, nākošajai nedēļai veic

24pieprasījuma analīzi. Analīzes virsuzdevums ir nodrošināt tādu

25iekārtu sastāvu un darbību, ar kuru tiek panākts maksimālais

26ekonomiskais ieguvums, vienlaicīgi nodrošinot iekārtu drošu

27darbību."

28Latvenergo 31.07.2009. vēstulē sniedz prognozēto izmaksu

29aprēķinu par katru nedēļu Lietā analizētajā periodā (t.i.,

3016.08.2008. - 31.01.2009.), kurās Latvenergo piedāvājumos RS

31piemēroja retroaktīvu atlaidi, un skaidrojumu, kādus papildus

32apstākļus Latvenergo ņēma vērā, nosakot atlaides.

33Apkopojot iepriekšminēto, secināms, ka Latvenergo, aprēķinot

34siltumenerģijas cenu piedāvājumus RS, vadās pēc tā, kurā

35siltumapgādes zonā ir konkurence ar JJ, ņem vērā tehniskos

36ierobežojumus un atlaižu piemērošanu pamato ar to, ka ir

37ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto siltumenerģijas cenu,

38jo:

391. palielinoties siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas

40apjomiem, samazinās ražošanas mainīgās izmaksas,

412. palielinoties siltumenerģijas izstrādes apjomam,

42vienlaicīgi palielinās elektroenerģijas izstrāde, kuru papildus

43saražojot, tiek novērstas izmaksas, kuras rastos, ja papildus

44elektroenerģijas apjoms būtu jāimportē par tirgus cenu.

457.1. Konkurences padome izvērtēja Latvenergo iesniegtos

46izmaksu aprēķinus pēc prognozētā siltumenerģijas apjoma katrai

47tirdzniecības nedēļai, kurās Latvenergo piedāvājumos RS piemēroja

48retroaktīvu atlaidi. Latvenergo aprēķini parāda, ka, mainoties

49siltumenerģijas un elektroenerģijas izstrādes apjomiem, mainās

50ražošanas mainīgās izmaksas. Koģenerācijas procesā vienlaicīgi

51tiek saražota gan elektroenerģija, gan siltumenerģija vienotā

52tehnoloģiskajā procesā, patērējot vienu kurināmā veidu. Galvenie

53koģenerācijas iekārtu (sistēmas) kvalitātes rādītāji ir

54siltumenerģijas un elektroenerģijas attiecība, kuru apzīmē ar α,

55t.i., cik elektroenerģijas vienību var saražot uz vienu saražoto

56siltumenerģijas vienību, un kopējais lietderības koeficients.

57Siltuma slodzes lielumus dzīvojamajām ēkām un to pastāvēšanas

58ilgumu gada laikā stundās raksturo slodzes ilguma grafiks.

59Optimāla koģenerācijas iekārta būs tāda, kura, balstoties uz

60slodžu ilguma grafiku, gada laikā izstrādās maksimāli iespējamo

61siltumenerģijas daudzumu, strādājot ar pilnu izvēlēto jaudu. Jo

62optimālāka koģenerācijas stacijas noslodze, jo lielāks kopējais

63lietderības koeficients, un secīgi, mazāks resursu patēriņš uz

64vienu saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas

65vienību7.

66Kā norādīts lēmuma 2.3.punktā, ekonomiski pamatotais

67koģenerācijas stacijas minimālais darba stundu skaits ir 6500,

68jo, samazinoties darba stundu skaitam, zūd koģenerācijas stacijas

69ekonomiskais ieguvums - efektivitāte saglabājas tikai mainīgajām

70izmaksām, taču pastāvīgās izmaksas ir konstantas un nav atkarīgas

71no darba stundu skaita, tāpēc ekonomiskā ziņā koģenerācijas

72stacijas izmantošana rada problēmas komersantam konkurēt

73enerģijas tirgū, jo veidojas augsts fiksēto izmaksu īpatsvars uz

74saražotās enerģijas vienību.

75Izvērtējot iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka, jo

76ilgāks ir koģenerācijas stacijas darba stundu skaits gadā un

77papildus, ja tā strādā ar iespējamo lielāko jaudu, tad tā

78darbojas visefektīvāk, vismazāk patērējot resursus uz vienu

79saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas vienību. Tādējādi

80Latvenergo ir pamatoti samazināt cenu lielākam ražošanas

81apjomam.

82Saražojot vairāk siltumenerģiju, vienlaicīgi tiek vairāk

83saražota elektroenerģija, tādējādi novēršot Latvenergo izmaksas,

84kuras rastos gadījumā, ja nesaražotais elektroenerģijas apjoms

85būtu jāiepērk (jāimportē) par tirgus cenu. Ņemot vērā minēto,

86Latvenergo kā publiskajam tirgotājam Elektroenerģijas tirgus

87likuma 1.panta 16.punkta izpratnē būtu jāņem vērā

88elektroenerģijas ražošanas apjomu izmaiņas, mainoties

89siltumenerģijas ražošanas apjomam, un atbilstoši jārīkojas, lai

90novērstu iespējamās elektroenerģijas papildu izmaksas. Tomēr

91cenas noteikšanā jāievēro, lai cena nebūtu zemāka par vidējām

92novēršamajām izmaksām, kuras parasti ir mainīgās izmaksas.

93Latvenergo 31.07.2009. vēstules 22.lpp. norāda, ka

94"Paziņojumā8, uz kuru Iebildumu vēstulē

95atsaukusies arī Konkurences padome, skaidri norādīts, ka,

96vērtējot atlaižu likumību, parasti jābalstās "uz šādiem

97izmaksu kritērijiem - vidējās novēršamās izmaksas (VNI) un

98ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas (IVPI) (..)".

99Konkurences padome norāda, ka minētā Eiropas Komisijas

100paziņojuma (turpmāk - Paziņojums) 23.punktā ir norādījusi, ka

101"23. līdz 27. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas uz

102izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena."

103Turpat 26.punktā Eiropas Komisija ir norādījusi, ka, izvērtējot

104izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena, tā

105"parasti balstās uz šādiem izmaksu kritērijiem - vidējās

106novēršamās izmaksas (VNI) un ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas

107(IVPI). Nespēja segt VNI liecina par to, ka dominējošais uzņēmums

108īstermiņā apzināti upurē peļņu un ka vienlīdz efektīvs konkurents

109nevar apkalpot savu mērķa klientūru, negūstot

110zaudējumus."

111Konkurences padome norāda, ka iepriekšminēto Eiropas Komisija

112attiecina uz jebkāda veida izslēdzošas rīcības, kuras pamatā ir

113cena, izvērtēšanu. Vienlaicīgi Paziņojuma 37.punktā norāda, ka

114"ja tās [atlaides] piedāvā dominējošs uzņēmums, šo

115atlaižu ietekme uz faktisko vai potenciālo bloķēšanu var

116izpausties līdzīgi kā ekskluzīvo pirkšanas saistību gadījumā.

117Šādu rezultātu ar nosacījuma atlaidēm var panākt, dominējošam

118uzņēmumam obligāti neciešot finansiālus zaudējumus. (..)

119Tālab nosacījuma atlaides jāvērtē atšķirīgi no saimnieciski

120nepamatoti zemām cenām, kas vienmēr nes zaudējumus."

121Konkurences padome norāda, ka Paziņojumā norādītos principus

122nevar piemērot atrauti no katras lietas faktiskajiem apstākļiem.

123Ņemot vērā turpmāk lēmumā konstatēto, Konkurences padome ir

124secinājusi, ka retroaktīvu atlaižu piemērošanas gadījumā,

125Latvenergo nav obligāti jānosaka cena zem izmaksām, lai radītu

126negatīvu ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos.

1277.2. Izvērtējot Latvenergo iesniegtos izmaksu aprēķinus (skat.

1281.pielikumu), Konkurences padome secina, ka Latvenergo ir

129piemērojusi neskaidru retroaktīvo atlaižu sistēmu no 16.08.2008.

130- 31.01.2009., t.i., pie lielākiem apjomiem Latvenergo noteica

131mazākas atlaides, un otrādi, pie mazākiem apjomiem lielākas.

132Latvenergo 31.07.2009. vēstules 15.lpp. skaidro, ka katrā

133tirdzniecības nedēļā ir unikāli apstākļi, un konkrētajos

134apstākļos tiek veikts individuāls siltumenerģijas atlaides

135aprēķins, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apstākļus (iekārtu

136sastāvu, iekārtu darbināšanas tehniskos ierobežojumus,

137elektroenerģijas importa pieejamību un cenu un citu apstākļus),

138tādējādi vienota atlaižu aprēķināšanas formula nevar

139pastāvēt.

140Papildus jau Latvenergo norādītajiem iemesliem Konkurences

141padome konstatē, ka Latvenergo piedāvājuma cenu RS, ja

142piedāvātais siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts,

143noteica maksimālo SPRK noteikto tarifu, vai gadījumā, kad

144tirdzniecības nedēļā mainījās SPRK tarifs

145(27.09.2008.-04.10.2008.), vai siltumenerģiju bija paredzēts

146piegādāt gan no TEC-1, gan TEC-2, kuriem katram noteikts savs

147tarifs (tirdzniecības nedēļa no 30.08.2008.-06.09.2008.),

148Latvenergo cena par samazināto apjomu bija noteikta starp vecā un

149jaunā tarifa vai starp viena un otra TEC tarifu vērtībām (skat.

1501.pielikuma 3., 4., 5.kol.). Latvenergo par samazināto apjomu

151vienmēr piedāvāja maksimālo iespējamo cenu, jo, ja konkrētajā

152tirdzniecības nedēļā Latvenergo neiegūst tiesības piegādāt visu

153prognozēto siltumenerģijas apjomu, Latvenergo nav interese

154samazināt cenu par samazināto apjomu, jo Latvenergo ir neizbēgams

155RS partneris, un RS jebkurā gadījumā būs spiests to iepirkt.

156Tādējādi, papildus Latvenergo minētajiem iemesliem, Latvenergo

157atlaižu lielumi ir atšķirīgi katrā tirdzniecības nedēļā, tādējādi

158padarot atlaižu shēmu nenoteiktu un neskaidru. Ņemot vērā

159Latvenergo un JJ siltumenerģijas ražošanas kapacitātes atšķirības

160(JJ spēj nodrošināt nelielu daļu no RS pieprasījuma (skat.

1611.pielikuma 15.kol.)), Latvenergo retroaktīvās atlaides lielums

162nosaka, kāda cena JJ būs jānosaka, lai RS kompensētu Latvenergo

163atlaidi (jo īpaši retroaktīvās atlaides apmēra ietekme izpaužas

164ziemas (apkures) periodā, kad RS pieprasījums ir ievērojami

165lielāks nekā vasarā (skat. 1.pielikuma 1.kol.), kādēļ JJ

166iespējamais apjoma piedāvājums no RS kopējā pieprasījuma

167procentuāli samazinās). Tādējādi Latvenergo, piedāvājot tikai

168nelielu atlaidi, faktiski var regulēt JJ piedāvājuma

169konkurētspējīgo cenu.

1707.3. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 11.lpp. norāda, ka

1712008.gada augustā retroaktīvas atlaides noteikšana bija pamatota,

172jo "2008.gadā TEC-2 tika turpināti stacijas

173rekonstrukcijas darbi (..) lai veiktu vitāli svarīgos

174ieregulēšanas darbus, 2008.gada 14.augustā TEC-1 tika apturēta un

175visa siltuma slodze nodota TEC-2. (..) Tāpēc 2008.gada augustā,

176un tātad arī nedēļā no 16. līdz 23.augustam tika veikti

177siltumtīklu cirkulācijas sūkņu hidrauliskās ieregulēšanas darbi,

178kā rezultātā uz TEC-2 darbības zonu bija nepieciešams iegūt

179maksimālu ūdens cirkulācijas daudzumu. Samazinoties plānotajam

180siltumenerģijas piegādes apjomam, ūdens cirkulācijas apjoms

181samazinās. (..) Gadījumā, ja cirkulācijas ūdens daudzums

182samazinātos zem tehniskā minimuma, pastāvētu reāla iespēja, ka

183TEC-2 tiktu atslēgta avārijas dēļ."

184Konkurences padome norāda, ka Latvenergo rīcību, piemērojot

185retroaktīvu atlaidi ar mērķi, lai iegūtu iespēju papildus

186piegādāt RS 1950 MWh siltumenerģijas, neattaisno drošības

187apsvērumi. Konkurences padomes ieskatā Latvenergo bija pienākums

188vērsties atbildīgajā valsts iestādē, lai rastu iespēju nodrošināt

189siltumapgādes drošību vai neatliekamus darbus jaunā koģenerācijas

190bloka izbūvē, ja iemesls bija pamatots. Latvenergo arguments nav

191saprotams tādējādi, ka JJ tirdzniecības nedēļā

19223.08.2008.-30.08.2008. piegādāja siltumenerģiju RS, tomēr

193Latvenergo nenorāda, ka siltumtīklu cirkulācijas sūkņu

194hidrauliskās ieregulēšanas darbi bija traucēti.

1957.4. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 16.lpp. norāda, ka

196"Latvenergo atlaides siltumenerģijas piegādēm piešķir

197tad, ja:

198- esam radījuši siltumapgādes

199sistēmas operatoram papildus izmaksas (kā tas bijis, piemēram,

200nedēļā no 2008.gada 20. līdz 27.septembrim);

201- notiek konkurence ar JJ par

202iespēju piegādāt aptuveni 1950 MWh siltumenerģijas bāzes režīmā

203un tādējādi maksimizēt ražošanas efektivitāti."

204Turpat 12.lpp attiecībā uz atlaižu piemērošanu tirdzniecības

205nedēļā no 20.09.08.-27.09.08. Latvenergo skaidro: "Veicot

206vairākkārtējas pārslēgšanās no TEC-1 uz TEC-2 un otrādi, bijām

207radījuši papildus zaudējumus RS - papildus siltuma zudumus

208siltumtrasēs - tāpēc šajā tirdzniecības nedēļā tika piemērota

209relatīvi lielāka siltumenerģijas atlaide."

210Konkurences padome norāda, ka lielākas atlaides piešķiršana

211minētajā nedēļā neattaisno Latvenergo rīcību, nosakot retroaktīvu

212atlaidi. Zaudējumu kompensācija bija realizējama arī nepiemērojot

213retroaktīvu atlaidi, piemēram, nosakot vienu zemāku cenu nekā

214SPRK apstiprinātais tarifs.