5. pants

Latvenergo izdevumu

minimizēšana.

Atbilstoši plānotajiem koģenerācijas stacijas darba

režīmiem tiek veikts aprēķins par sagaidāmajām siltumenerģijas un

elektroenerģijas ražošanas izmaksām un siltumenerģijas apjomu

samazinājuma ietekmi uz tām. Atbilstoši ekspertu vērtējumiem tiek

lemts par siltumenerģijas cenas samazinājumu. (..) tā kā

elektroenerģijas ražošana koģenerācijā nav iespējama bez

vienlaicīgas siltumenerģijas ražošanas šajās koģenerācijas

iekārtās, ir iespējama tikai vienlaicīga siltumenerģijas un

elektroenerģijas ražošanas cenas noteikšana, lai objektīvi

izvērtētu pārdošanas cenas atbilstību ražošanas izmaksām, AS

"Latvenergo" saražotās siltumenerģijas cena vērtējama

tikai kopsakarā ar elektroenerģijas izmaksām."

Latvenergo norāda, ka atlaide tiek piešķirta, pamatojoties uz

plānotām ražošanas izmaksu izmaiņām (*). Latvenergo norāda, ka

"analīze parāda, ka, samazinoties siltumenerģijas

apjomam, ievērojami pieaug elektroenerģijas ražošanas izmaksas,

kas nozīmē, ka ir ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto

siltumenerģijas cenu, lai koģenerācijas stacija varētu darboties

optimālākā režīmā." Papildus Latvenergo 31.07.2009.

vēstulē norāda, ka "Latvenergo, katru nedēļu saņemot no

RS siltumenerģijas pieprasījumu, nākošajai nedēļai veic

pieprasījuma analīzi. Analīzes virsuzdevums ir nodrošināt tādu

iekārtu sastāvu un darbību, ar kuru tiek panākts maksimālais

ekonomiskais ieguvums, vienlaicīgi nodrošinot iekārtu drošu

darbību."

Latvenergo 31.07.2009. vēstulē sniedz prognozēto izmaksu

aprēķinu par katru nedēļu Lietā analizētajā periodā (t.i.,

16.08.2008. - 31.01.2009.), kurās Latvenergo piedāvājumos RS

piemēroja retroaktīvu atlaidi, un skaidrojumu, kādus papildus

apstākļus Latvenergo ņēma vērā, nosakot atlaides.

Apkopojot iepriekšminēto, secināms, ka Latvenergo, aprēķinot

siltumenerģijas cenu piedāvājumus RS, vadās pēc tā, kurā

siltumapgādes zonā ir konkurence ar JJ, ņem vērā tehniskos

ierobežojumus un atlaižu piemērošanu pamato ar to, ka ir

ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto siltumenerģijas cenu,

jo:

1. palielinoties siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas

apjomiem, samazinās ražošanas mainīgās izmaksas,

2. palielinoties siltumenerģijas izstrādes apjomam,

vienlaicīgi palielinās elektroenerģijas izstrāde, kuru papildus

saražojot, tiek novērstas izmaksas, kuras rastos, ja papildus

elektroenerģijas apjoms būtu jāimportē par tirgus cenu.

7.1. Konkurences padome izvērtēja Latvenergo iesniegtos

izmaksu aprēķinus pēc prognozētā siltumenerģijas apjoma katrai

tirdzniecības nedēļai, kurās Latvenergo piedāvājumos RS piemēroja

retroaktīvu atlaidi. Latvenergo aprēķini parāda, ka, mainoties

siltumenerģijas un elektroenerģijas izstrādes apjomiem, mainās

ražošanas mainīgās izmaksas. Koģenerācijas procesā vienlaicīgi

tiek saražota gan elektroenerģija, gan siltumenerģija vienotā

tehnoloģiskajā procesā, patērējot vienu kurināmā veidu. Galvenie

koģenerācijas iekārtu (sistēmas) kvalitātes rādītāji ir

siltumenerģijas un elektroenerģijas attiecība, kuru apzīmē ar α,

t.i., cik elektroenerģijas vienību var saražot uz vienu saražoto

siltumenerģijas vienību, un kopējais lietderības koeficients.

Siltuma slodzes lielumus dzīvojamajām ēkām un to pastāvēšanas

ilgumu gada laikā stundās raksturo slodzes ilguma grafiks.

Optimāla koģenerācijas iekārta būs tāda, kura, balstoties uz

slodžu ilguma grafiku, gada laikā izstrādās maksimāli iespējamo

siltumenerģijas daudzumu, strādājot ar pilnu izvēlēto jaudu. Jo

optimālāka koģenerācijas stacijas noslodze, jo lielāks kopējais

lietderības koeficients, un secīgi, mazāks resursu patēriņš uz

vienu saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas

vienību7.

Kā norādīts lēmuma 2.3.punktā, ekonomiski pamatotais

koģenerācijas stacijas minimālais darba stundu skaits ir 6500,

jo, samazinoties darba stundu skaitam, zūd koģenerācijas stacijas

ekonomiskais ieguvums - efektivitāte saglabājas tikai mainīgajām

izmaksām, taču pastāvīgās izmaksas ir konstantas un nav atkarīgas

no darba stundu skaita, tāpēc ekonomiskā ziņā koģenerācijas

stacijas izmantošana rada problēmas komersantam konkurēt

enerģijas tirgū, jo veidojas augsts fiksēto izmaksu īpatsvars uz

saražotās enerģijas vienību.

Izvērtējot iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka, jo

ilgāks ir koģenerācijas stacijas darba stundu skaits gadā un

papildus, ja tā strādā ar iespējamo lielāko jaudu, tad tā

darbojas visefektīvāk, vismazāk patērējot resursus uz vienu

saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas vienību. Tādējādi

Latvenergo ir pamatoti samazināt cenu lielākam ražošanas

apjomam.

Saražojot vairāk siltumenerģiju, vienlaicīgi tiek vairāk

saražota elektroenerģija, tādējādi novēršot Latvenergo izmaksas,

kuras rastos gadījumā, ja nesaražotais elektroenerģijas apjoms

būtu jāiepērk (jāimportē) par tirgus cenu. Ņemot vērā minēto,

Latvenergo kā publiskajam tirgotājam Elektroenerģijas tirgus

likuma 1.panta 16.punkta izpratnē būtu jāņem vērā

elektroenerģijas ražošanas apjomu izmaiņas, mainoties

siltumenerģijas ražošanas apjomam, un atbilstoši jārīkojas, lai

novērstu iespējamās elektroenerģijas papildu izmaksas. Tomēr

cenas noteikšanā jāievēro, lai cena nebūtu zemāka par vidējām

novēršamajām izmaksām, kuras parasti ir mainīgās izmaksas.

Latvenergo 31.07.2009. vēstules 22.lpp. norāda, ka

"Paziņojumā8, uz kuru Iebildumu vēstulē

atsaukusies arī Konkurences padome, skaidri norādīts, ka,

vērtējot atlaižu likumību, parasti jābalstās "uz šādiem

izmaksu kritērijiem - vidējās novēršamās izmaksas (VNI) un

ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas (IVPI) (..)".

Konkurences padome norāda, ka minētā Eiropas Komisijas

paziņojuma (turpmāk - Paziņojums) 23.punktā ir norādījusi, ka

"23. līdz 27. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas uz

izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena."

Turpat 26.punktā Eiropas Komisija ir norādījusi, ka, izvērtējot

izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena, tā

"parasti balstās uz šādiem izmaksu kritērijiem - vidējās

novēršamās izmaksas (VNI) un ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas

(IVPI). Nespēja segt VNI liecina par to, ka dominējošais uzņēmums

īstermiņā apzināti upurē peļņu un ka vienlīdz efektīvs konkurents

nevar apkalpot savu mērķa klientūru, negūstot

zaudējumus."

Konkurences padome norāda, ka iepriekšminēto Eiropas Komisija

attiecina uz jebkāda veida izslēdzošas rīcības, kuras pamatā ir

cena, izvērtēšanu. Vienlaicīgi Paziņojuma 37.punktā norāda, ka

"ja tās [atlaides] piedāvā dominējošs uzņēmums, šo

atlaižu ietekme uz faktisko vai potenciālo bloķēšanu var

izpausties līdzīgi kā ekskluzīvo pirkšanas saistību gadījumā.

Šādu rezultātu ar nosacījuma atlaidēm var panākt, dominējošam

uzņēmumam obligāti neciešot finansiālus zaudējumus. (..)

Tālab nosacījuma atlaides jāvērtē atšķirīgi no saimnieciski

nepamatoti zemām cenām, kas vienmēr nes zaudējumus."

Konkurences padome norāda, ka Paziņojumā norādītos principus

nevar piemērot atrauti no katras lietas faktiskajiem apstākļiem.

Ņemot vērā turpmāk lēmumā konstatēto, Konkurences padome ir

secinājusi, ka retroaktīvu atlaižu piemērošanas gadījumā,

Latvenergo nav obligāti jānosaka cena zem izmaksām, lai radītu

negatīvu ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos.

7.2. Izvērtējot Latvenergo iesniegtos izmaksu aprēķinus (skat.

1.pielikumu), Konkurences padome secina, ka Latvenergo ir

piemērojusi neskaidru retroaktīvo atlaižu sistēmu no 16.08.2008.

- 31.01.2009., t.i., pie lielākiem apjomiem Latvenergo noteica

mazākas atlaides, un otrādi, pie mazākiem apjomiem lielākas.

Latvenergo 31.07.2009. vēstules 15.lpp. skaidro, ka katrā

tirdzniecības nedēļā ir unikāli apstākļi, un konkrētajos

apstākļos tiek veikts individuāls siltumenerģijas atlaides

aprēķins, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apstākļus (iekārtu

sastāvu, iekārtu darbināšanas tehniskos ierobežojumus,

elektroenerģijas importa pieejamību un cenu un citu apstākļus),

tādējādi vienota atlaižu aprēķināšanas formula nevar

pastāvēt.

Papildus jau Latvenergo norādītajiem iemesliem Konkurences

padome konstatē, ka Latvenergo piedāvājuma cenu RS, ja

piedāvātais siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts,

noteica maksimālo SPRK noteikto tarifu, vai gadījumā, kad

tirdzniecības nedēļā mainījās SPRK tarifs

(27.09.2008.-04.10.2008.), vai siltumenerģiju bija paredzēts

piegādāt gan no TEC-1, gan TEC-2, kuriem katram noteikts savs

tarifs (tirdzniecības nedēļa no 30.08.2008.-06.09.2008.),

Latvenergo cena par samazināto apjomu bija noteikta starp vecā un

jaunā tarifa vai starp viena un otra TEC tarifu vērtībām (skat.

1.pielikuma 3., 4., 5.kol.). Latvenergo par samazināto apjomu

vienmēr piedāvāja maksimālo iespējamo cenu, jo, ja konkrētajā

tirdzniecības nedēļā Latvenergo neiegūst tiesības piegādāt visu

prognozēto siltumenerģijas apjomu, Latvenergo nav interese

samazināt cenu par samazināto apjomu, jo Latvenergo ir neizbēgams

RS partneris, un RS jebkurā gadījumā būs spiests to iepirkt.

Tādējādi, papildus Latvenergo minētajiem iemesliem, Latvenergo

atlaižu lielumi ir atšķirīgi katrā tirdzniecības nedēļā, tādējādi

padarot atlaižu shēmu nenoteiktu un neskaidru. Ņemot vērā

Latvenergo un JJ siltumenerģijas ražošanas kapacitātes atšķirības

(JJ spēj nodrošināt nelielu daļu no RS pieprasījuma (skat.

1.pielikuma 15.kol.)), Latvenergo retroaktīvās atlaides lielums

nosaka, kāda cena JJ būs jānosaka, lai RS kompensētu Latvenergo

atlaidi (jo īpaši retroaktīvās atlaides apmēra ietekme izpaužas

ziemas (apkures) periodā, kad RS pieprasījums ir ievērojami

lielāks nekā vasarā (skat. 1.pielikuma 1.kol.), kādēļ JJ

iespējamais apjoma piedāvājums no RS kopējā pieprasījuma

procentuāli samazinās). Tādējādi Latvenergo, piedāvājot tikai

nelielu atlaidi, faktiski var regulēt JJ piedāvājuma

konkurētspējīgo cenu.

7.3. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 11.lpp. norāda, ka

2008.gada augustā retroaktīvas atlaides noteikšana bija pamatota,

jo "2008.gadā TEC-2 tika turpināti stacijas

rekonstrukcijas darbi (..) lai veiktu vitāli svarīgos

ieregulēšanas darbus, 2008.gada 14.augustā TEC-1 tika apturēta un

visa siltuma slodze nodota TEC-2. (..) Tāpēc 2008.gada augustā,

un tātad arī nedēļā no 16. līdz 23.augustam tika veikti

siltumtīklu cirkulācijas sūkņu hidrauliskās ieregulēšanas darbi,

kā rezultātā uz TEC-2 darbības zonu bija nepieciešams iegūt

maksimālu ūdens cirkulācijas daudzumu. Samazinoties plānotajam

siltumenerģijas piegādes apjomam, ūdens cirkulācijas apjoms

samazinās. (..) Gadījumā, ja cirkulācijas ūdens daudzums

samazinātos zem tehniskā minimuma, pastāvētu reāla iespēja, ka

TEC-2 tiktu atslēgta avārijas dēļ."

Konkurences padome norāda, ka Latvenergo rīcību, piemērojot

retroaktīvu atlaidi ar mērķi, lai iegūtu iespēju papildus

piegādāt RS 1950 MWh siltumenerģijas, neattaisno drošības

apsvērumi. Konkurences padomes ieskatā Latvenergo bija pienākums

vērsties atbildīgajā valsts iestādē, lai rastu iespēju nodrošināt

siltumapgādes drošību vai neatliekamus darbus jaunā koģenerācijas

bloka izbūvē, ja iemesls bija pamatots. Latvenergo arguments nav

saprotams tādējādi, ka JJ tirdzniecības nedēļā

23.08.2008.-30.08.2008. piegādāja siltumenerģiju RS, tomēr

Latvenergo nenorāda, ka siltumtīklu cirkulācijas sūkņu

hidrauliskās ieregulēšanas darbi bija traucēti.

7.4. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 16.lpp. norāda, ka

"Latvenergo atlaides siltumenerģijas piegādēm piešķir

tad, ja:

- esam radījuši siltumapgādes

sistēmas operatoram papildus izmaksas (kā tas bijis, piemēram,

nedēļā no 2008.gada 20. līdz 27.septembrim);

- notiek konkurence ar JJ par

iespēju piegādāt aptuveni 1950 MWh siltumenerģijas bāzes režīmā

un tādējādi maksimizēt ražošanas efektivitāti."

Turpat 12.lpp attiecībā uz atlaižu piemērošanu tirdzniecības

nedēļā no 20.09.08.-27.09.08. Latvenergo skaidro: "Veicot

vairākkārtējas pārslēgšanās no TEC-1 uz TEC-2 un otrādi, bijām

radījuši papildus zaudējumus RS - papildus siltuma zudumus

siltumtrasēs - tāpēc šajā tirdzniecības nedēļā tika piemērota

relatīvi lielāka siltumenerģijas atlaide."

Konkurences padome norāda, ka lielākas atlaides piešķiršana

minētajā nedēļā neattaisno Latvenergo rīcību, nosakot retroaktīvu

atlaidi. Zaudējumu kompensācija bija realizējama arī nepiemērojot

retroaktīvu atlaidi, piemēram, nosakot vienu zemāku cenu nekā

SPRK apstiprinātais tarifs.