5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Latvenergo izdevumu
minimizēšana.
Atbilstoši plānotajiem koģenerācijas stacijas darba
režīmiem tiek veikts aprēķins par sagaidāmajām siltumenerģijas un
elektroenerģijas ražošanas izmaksām un siltumenerģijas apjomu
samazinājuma ietekmi uz tām. Atbilstoši ekspertu vērtējumiem tiek
lemts par siltumenerģijas cenas samazinājumu. (..) tā kā
elektroenerģijas ražošana koģenerācijā nav iespējama bez
vienlaicīgas siltumenerģijas ražošanas šajās koģenerācijas
iekārtās, ir iespējama tikai vienlaicīga siltumenerģijas un
elektroenerģijas ražošanas cenas noteikšana, lai objektīvi
izvērtētu pārdošanas cenas atbilstību ražošanas izmaksām, AS
"Latvenergo" saražotās siltumenerģijas cena vērtējama
tikai kopsakarā ar elektroenerģijas izmaksām."
Latvenergo norāda, ka atlaide tiek piešķirta, pamatojoties uz
plānotām ražošanas izmaksu izmaiņām (*). Latvenergo norāda, ka
"analīze parāda, ka, samazinoties siltumenerģijas
apjomam, ievērojami pieaug elektroenerģijas ražošanas izmaksas,
kas nozīmē, ka ir ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto
siltumenerģijas cenu, lai koģenerācijas stacija varētu darboties
optimālākā režīmā." Papildus Latvenergo 31.07.2009.
vēstulē norāda, ka "Latvenergo, katru nedēļu saņemot no
RS siltumenerģijas pieprasījumu, nākošajai nedēļai veic
pieprasījuma analīzi. Analīzes virsuzdevums ir nodrošināt tādu
iekārtu sastāvu un darbību, ar kuru tiek panākts maksimālais
ekonomiskais ieguvums, vienlaicīgi nodrošinot iekārtu drošu
darbību."
Latvenergo 31.07.2009. vēstulē sniedz prognozēto izmaksu
aprēķinu par katru nedēļu Lietā analizētajā periodā (t.i.,
16.08.2008. - 31.01.2009.), kurās Latvenergo piedāvājumos RS
piemēroja retroaktīvu atlaidi, un skaidrojumu, kādus papildus
apstākļus Latvenergo ņēma vērā, nosakot atlaides.
Apkopojot iepriekšminēto, secināms, ka Latvenergo, aprēķinot
siltumenerģijas cenu piedāvājumus RS, vadās pēc tā, kurā
siltumapgādes zonā ir konkurence ar JJ, ņem vērā tehniskos
ierobežojumus un atlaižu piemērošanu pamato ar to, ka ir
ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto siltumenerģijas cenu,
jo:
1. palielinoties siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas
apjomiem, samazinās ražošanas mainīgās izmaksas,
2. palielinoties siltumenerģijas izstrādes apjomam,
vienlaicīgi palielinās elektroenerģijas izstrāde, kuru papildus
saražojot, tiek novērstas izmaksas, kuras rastos, ja papildus
elektroenerģijas apjoms būtu jāimportē par tirgus cenu.
7.1. Konkurences padome izvērtēja Latvenergo iesniegtos
izmaksu aprēķinus pēc prognozētā siltumenerģijas apjoma katrai
tirdzniecības nedēļai, kurās Latvenergo piedāvājumos RS piemēroja
retroaktīvu atlaidi. Latvenergo aprēķini parāda, ka, mainoties
siltumenerģijas un elektroenerģijas izstrādes apjomiem, mainās
ražošanas mainīgās izmaksas. Koģenerācijas procesā vienlaicīgi
tiek saražota gan elektroenerģija, gan siltumenerģija vienotā
tehnoloģiskajā procesā, patērējot vienu kurināmā veidu. Galvenie
koģenerācijas iekārtu (sistēmas) kvalitātes rādītāji ir
siltumenerģijas un elektroenerģijas attiecība, kuru apzīmē ar α,
t.i., cik elektroenerģijas vienību var saražot uz vienu saražoto
siltumenerģijas vienību, un kopējais lietderības koeficients.
Siltuma slodzes lielumus dzīvojamajām ēkām un to pastāvēšanas
ilgumu gada laikā stundās raksturo slodzes ilguma grafiks.
Optimāla koģenerācijas iekārta būs tāda, kura, balstoties uz
slodžu ilguma grafiku, gada laikā izstrādās maksimāli iespējamo
siltumenerģijas daudzumu, strādājot ar pilnu izvēlēto jaudu. Jo
optimālāka koģenerācijas stacijas noslodze, jo lielāks kopējais
lietderības koeficients, un secīgi, mazāks resursu patēriņš uz
vienu saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas
vienību7.
Kā norādīts lēmuma 2.3.punktā, ekonomiski pamatotais
koģenerācijas stacijas minimālais darba stundu skaits ir 6500,
jo, samazinoties darba stundu skaitam, zūd koģenerācijas stacijas
ekonomiskais ieguvums - efektivitāte saglabājas tikai mainīgajām
izmaksām, taču pastāvīgās izmaksas ir konstantas un nav atkarīgas
no darba stundu skaita, tāpēc ekonomiskā ziņā koģenerācijas
stacijas izmantošana rada problēmas komersantam konkurēt
enerģijas tirgū, jo veidojas augsts fiksēto izmaksu īpatsvars uz
saražotās enerģijas vienību.
Izvērtējot iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka, jo
ilgāks ir koģenerācijas stacijas darba stundu skaits gadā un
papildus, ja tā strādā ar iespējamo lielāko jaudu, tad tā
darbojas visefektīvāk, vismazāk patērējot resursus uz vienu
saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas vienību. Tādējādi
Latvenergo ir pamatoti samazināt cenu lielākam ražošanas
apjomam.
Saražojot vairāk siltumenerģiju, vienlaicīgi tiek vairāk
saražota elektroenerģija, tādējādi novēršot Latvenergo izmaksas,
kuras rastos gadījumā, ja nesaražotais elektroenerģijas apjoms
būtu jāiepērk (jāimportē) par tirgus cenu. Ņemot vērā minēto,
Latvenergo kā publiskajam tirgotājam Elektroenerģijas tirgus
likuma 1.panta 16.punkta izpratnē būtu jāņem vērā
elektroenerģijas ražošanas apjomu izmaiņas, mainoties
siltumenerģijas ražošanas apjomam, un atbilstoši jārīkojas, lai
novērstu iespējamās elektroenerģijas papildu izmaksas. Tomēr
cenas noteikšanā jāievēro, lai cena nebūtu zemāka par vidējām
novēršamajām izmaksām, kuras parasti ir mainīgās izmaksas.
Latvenergo 31.07.2009. vēstules 22.lpp. norāda, ka
"Paziņojumā8, uz kuru Iebildumu vēstulē
atsaukusies arī Konkurences padome, skaidri norādīts, ka,
vērtējot atlaižu likumību, parasti jābalstās "uz šādiem
izmaksu kritērijiem - vidējās novēršamās izmaksas (VNI) un
ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas (IVPI) (..)".
Konkurences padome norāda, ka minētā Eiropas Komisijas
paziņojuma (turpmāk - Paziņojums) 23.punktā ir norādījusi, ka
"23. līdz 27. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas uz
izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena."
Turpat 26.punktā Eiropas Komisija ir norādījusi, ka, izvērtējot
izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena, tā
"parasti balstās uz šādiem izmaksu kritērijiem - vidējās
novēršamās izmaksas (VNI) un ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas
(IVPI). Nespēja segt VNI liecina par to, ka dominējošais uzņēmums
īstermiņā apzināti upurē peļņu un ka vienlīdz efektīvs konkurents
nevar apkalpot savu mērķa klientūru, negūstot
zaudējumus."
Konkurences padome norāda, ka iepriekšminēto Eiropas Komisija
attiecina uz jebkāda veida izslēdzošas rīcības, kuras pamatā ir
cena, izvērtēšanu. Vienlaicīgi Paziņojuma 37.punktā norāda, ka
"ja tās [atlaides] piedāvā dominējošs uzņēmums, šo
atlaižu ietekme uz faktisko vai potenciālo bloķēšanu var
izpausties līdzīgi kā ekskluzīvo pirkšanas saistību gadījumā.
Šādu rezultātu ar nosacījuma atlaidēm var panākt, dominējošam
uzņēmumam obligāti neciešot finansiālus zaudējumus. (..)
Tālab nosacījuma atlaides jāvērtē atšķirīgi no saimnieciski
nepamatoti zemām cenām, kas vienmēr nes zaudējumus."
Konkurences padome norāda, ka Paziņojumā norādītos principus
nevar piemērot atrauti no katras lietas faktiskajiem apstākļiem.
Ņemot vērā turpmāk lēmumā konstatēto, Konkurences padome ir
secinājusi, ka retroaktīvu atlaižu piemērošanas gadījumā,
Latvenergo nav obligāti jānosaka cena zem izmaksām, lai radītu
negatīvu ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos.
7.2. Izvērtējot Latvenergo iesniegtos izmaksu aprēķinus (skat.
1.pielikumu), Konkurences padome secina, ka Latvenergo ir
piemērojusi neskaidru retroaktīvo atlaižu sistēmu no 16.08.2008.
- 31.01.2009., t.i., pie lielākiem apjomiem Latvenergo noteica
mazākas atlaides, un otrādi, pie mazākiem apjomiem lielākas.
Latvenergo 31.07.2009. vēstules 15.lpp. skaidro, ka katrā
tirdzniecības nedēļā ir unikāli apstākļi, un konkrētajos
apstākļos tiek veikts individuāls siltumenerģijas atlaides
aprēķins, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apstākļus (iekārtu
sastāvu, iekārtu darbināšanas tehniskos ierobežojumus,
elektroenerģijas importa pieejamību un cenu un citu apstākļus),
tādējādi vienota atlaižu aprēķināšanas formula nevar
pastāvēt.
Papildus jau Latvenergo norādītajiem iemesliem Konkurences
padome konstatē, ka Latvenergo piedāvājuma cenu RS, ja
piedāvātais siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts,
noteica maksimālo SPRK noteikto tarifu, vai gadījumā, kad
tirdzniecības nedēļā mainījās SPRK tarifs
(27.09.2008.-04.10.2008.), vai siltumenerģiju bija paredzēts
piegādāt gan no TEC-1, gan TEC-2, kuriem katram noteikts savs
tarifs (tirdzniecības nedēļa no 30.08.2008.-06.09.2008.),
Latvenergo cena par samazināto apjomu bija noteikta starp vecā un
jaunā tarifa vai starp viena un otra TEC tarifu vērtībām (skat.
1.pielikuma 3., 4., 5.kol.). Latvenergo par samazināto apjomu
vienmēr piedāvāja maksimālo iespējamo cenu, jo, ja konkrētajā
tirdzniecības nedēļā Latvenergo neiegūst tiesības piegādāt visu
prognozēto siltumenerģijas apjomu, Latvenergo nav interese
samazināt cenu par samazināto apjomu, jo Latvenergo ir neizbēgams
RS partneris, un RS jebkurā gadījumā būs spiests to iepirkt.
Tādējādi, papildus Latvenergo minētajiem iemesliem, Latvenergo
atlaižu lielumi ir atšķirīgi katrā tirdzniecības nedēļā, tādējādi
padarot atlaižu shēmu nenoteiktu un neskaidru. Ņemot vērā
Latvenergo un JJ siltumenerģijas ražošanas kapacitātes atšķirības
(JJ spēj nodrošināt nelielu daļu no RS pieprasījuma (skat.
1.pielikuma 15.kol.)), Latvenergo retroaktīvās atlaides lielums
nosaka, kāda cena JJ būs jānosaka, lai RS kompensētu Latvenergo
atlaidi (jo īpaši retroaktīvās atlaides apmēra ietekme izpaužas
ziemas (apkures) periodā, kad RS pieprasījums ir ievērojami
lielāks nekā vasarā (skat. 1.pielikuma 1.kol.), kādēļ JJ
iespējamais apjoma piedāvājums no RS kopējā pieprasījuma
procentuāli samazinās). Tādējādi Latvenergo, piedāvājot tikai
nelielu atlaidi, faktiski var regulēt JJ piedāvājuma
konkurētspējīgo cenu.
7.3. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 11.lpp. norāda, ka
2008.gada augustā retroaktīvas atlaides noteikšana bija pamatota,
jo "2008.gadā TEC-2 tika turpināti stacijas
rekonstrukcijas darbi (..) lai veiktu vitāli svarīgos
ieregulēšanas darbus, 2008.gada 14.augustā TEC-1 tika apturēta un
visa siltuma slodze nodota TEC-2. (..) Tāpēc 2008.gada augustā,
un tātad arī nedēļā no 16. līdz 23.augustam tika veikti
siltumtīklu cirkulācijas sūkņu hidrauliskās ieregulēšanas darbi,
kā rezultātā uz TEC-2 darbības zonu bija nepieciešams iegūt
maksimālu ūdens cirkulācijas daudzumu. Samazinoties plānotajam
siltumenerģijas piegādes apjomam, ūdens cirkulācijas apjoms
samazinās. (..) Gadījumā, ja cirkulācijas ūdens daudzums
samazinātos zem tehniskā minimuma, pastāvētu reāla iespēja, ka
TEC-2 tiktu atslēgta avārijas dēļ."
Konkurences padome norāda, ka Latvenergo rīcību, piemērojot
retroaktīvu atlaidi ar mērķi, lai iegūtu iespēju papildus
piegādāt RS 1950 MWh siltumenerģijas, neattaisno drošības
apsvērumi. Konkurences padomes ieskatā Latvenergo bija pienākums
vērsties atbildīgajā valsts iestādē, lai rastu iespēju nodrošināt
siltumapgādes drošību vai neatliekamus darbus jaunā koģenerācijas
bloka izbūvē, ja iemesls bija pamatots. Latvenergo arguments nav
saprotams tādējādi, ka JJ tirdzniecības nedēļā
23.08.2008.-30.08.2008. piegādāja siltumenerģiju RS, tomēr
Latvenergo nenorāda, ka siltumtīklu cirkulācijas sūkņu
hidrauliskās ieregulēšanas darbi bija traucēti.
7.4. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 16.lpp. norāda, ka
"Latvenergo atlaides siltumenerģijas piegādēm piešķir
tad, ja:
- esam radījuši siltumapgādes
sistēmas operatoram papildus izmaksas (kā tas bijis, piemēram,
nedēļā no 2008.gada 20. līdz 27.septembrim);
- notiek konkurence ar JJ par
iespēju piegādāt aptuveni 1950 MWh siltumenerģijas bāzes režīmā
un tādējādi maksimizēt ražošanas efektivitāti."
Turpat 12.lpp attiecībā uz atlaižu piemērošanu tirdzniecības
nedēļā no 20.09.08.-27.09.08. Latvenergo skaidro: "Veicot
vairākkārtējas pārslēgšanās no TEC-1 uz TEC-2 un otrādi, bijām
radījuši papildus zaudējumus RS - papildus siltuma zudumus
siltumtrasēs - tāpēc šajā tirdzniecības nedēļā tika piemērota
relatīvi lielāka siltumenerģijas atlaide."
Konkurences padome norāda, ka lielākas atlaides piešķiršana
minētajā nedēļā neattaisno Latvenergo rīcību, nosakot retroaktīvu
atlaidi. Zaudējumu kompensācija bija realizējama arī nepiemērojot
retroaktīvu atlaidi, piemēram, nosakot vienu zemāku cenu nekā
SPRK apstiprinātais tarifs.