Par lietas izpētes izbeigšanu

1Lietas dalībnieki

2SIA "Juglas Jauda" ir Latvijas Republikas Uzņēmumu

3reģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģistrācijas

4Nr.40003659385, juridiskā adrese: Brīvības gatve 401, Rīga. JJ ir

5izdota SPRK licence Nr.E21009/11008/3 siltumenerģijas un

6elektroenerģijas vienlaicīgai ražošanai no 28.07.2004. -

727.07.2024. koģenerācijas stacijā Brīvības gatvē 401c, Rīgā, ar

8uzstādīto siltuma jaudu līdz 12,5 MW (nedēļā iespējams izstrādāt

9līdz 2100 MWh siltumenerģijas) un elektrisko jaudu līdz 11,8 MW.

10JJ ir ieguvusi tiesības pārdot koģenerācijas procesā saražoto

11elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (Ekonomikas

12ministrijas 12.11.2007. lēmums Nr.8400-09-327). Starp JJ un

13Latvenergo kā publisko tirgotāju 17.06.2008. ir noslēgts līgums

14par elektriskās enerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros.

15JJ un RS1 09.07.2008. ir vienojušās līgumā par

16siltumenerģijas pirkšanu - pārdošanu centralizētās siltumapgādes

17sistēmai Rīgas pilsētas Daugavas labajā krastā.

18Attiecībā uz Lietā analizēto periodu no 21.06.2008. -

1931.01.2009. SPRK ir apstiprinājusi JJ viendaļīgo tarifu gan

20siltumenerģijai, gan elektroenerģijai pie vairākiem

21apstiprinātajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem (SPRK

2211.06.2008. lēmums Nr.210 un 01.10.2008. lēmums Nr.335).

23AS "Latvenergo" ir Latvijas Republikas Uzņēmumu

24reģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģistrācijas

25Nr.40003032949, juridiskā adrese: Pulkveža Brieža iela 12, Rīga.

26Latvenergo ir izdota SPRK licence Nr.E21023/11010/4

27siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgai ražošanai no

2814.10.1997. - 13.10.2017. termoelektrocentrālēs TEC-1 Viskaļu

29ielā 16, Rīgā, ar uzstādīto siltuma jaudu 468 MW un elektrisko

30jaudu 144 MW un TEC-2 p/n Ancone, Salaspils novadā, Rīgas rajonā,

31ar uzstādīto siltuma jaudu 1347,1 MW un elektrisko jaudu 662 MW.

32Latvenergo un RS 12.06.2008. ir vienojušās līgumā par

33siltumenerģijas pirkšanu - pārdošanu centralizētās siltumapgādes

34sistēmai Rīgas pilsētas Daugavas labajā krastā. Latvenergo ir

35publiskais tirgotājs Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē

36(1.panta 16.punkts) un tam ir pienākums iepirkt koģenerācijā

37saražoto elektroenerģiju šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā

38(33.panta otrās daļas 2.punkts).

39Attiecībā uz Lietā analizēto periodu no 21.06.2008. -

4031.01.2009. SPRK ir apstiprinājusi Latvenergo divdaļīgo tarifu

41gan siltumenerģijai, gan elektroenerģijai pie vairākiem

42apstiprinātajiem dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem (SPRK

4324.04.2008. lēmums Nr.144 un 27.08.2009. lēmums Nr.269).

1Konkrētais tirgus

2Koģenerācijas procesā vienlaicīgi tiek ražota gan

3elektroenerģija, gan siltumenerģija vienotā tehnoloģiskajā

4procesā. Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas

5lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei,

6ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai

7enerģijas lietotājiem optimālā veidā (Enerģētikas likuma 46.panta

8pirmā daļa). Siltumenerģija kā produkts nav aizvietojama ar citu

9un ir uzskatāms par homogēnu produktu, tādējādi par konkrētās

10preces tirgu Lietā saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu

11ir uzskatāma siltumenerģija.

12Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais

13tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

14konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu

15Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma

16ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

17preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

18un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

19Enerģētikas likums nosaka, ka centralizētās siltumapgādes

20sistēma ir siltumavotu, siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju

21kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārdala, sadala un patērē

22siltumenerģiju (46.pants). Centralizētās siltumapgādes sistēma

23Rīgas pilsētas Daugavas labajā krastā (turpmāk - Siltumapgādes

24sistēma) ir noslēgta siltumapgādes sistēma. RS Siltumapgādes

25sistēmas siltumtīklam ir pieslēgti siltumavoti - JJ koģenerācijas

26stacija un Latvenergo termoelektrocentrāles TEC-1 un TEC-2 (RS

2711.03.2009. vēstule Nr.4/1360), kā arī siltumenerģijas gala

28lietotāji (patērētāji). JJ un Latvenergo ražo siltumenerģiju,

29savukārt RS to iepērk un tālāk pārdod gala lietotājiem

30(patērētājiem).

31Siltumapgādes sistēma vasaras (ne-apkures) periodā ir vienota

32un tiek saukta par Apvienoto siltumapgādes zonu, bet apkures

33periodā Apvienotā siltumapgādes zona tiek sadalīta divās

34atsevišķās siltumapgādes zonās, sauktas par Rīgas TEC-1

35siltumapgādes zonu un Rīgas TEC-2 siltumapgādes zonu. Apkures

36periodā, kad Siltumapgādes sistēmu izdala divās zonās, JJ ir

37pieslēgta TEC-2 siltumapgādes zonai, tādējādi Latvenergo un JJ kā

38konkurenti darbojas siltumenerģijas piegādes tirgū Apvienotajā

39siltumapgādes zonā vasaras periodā un siltumenerģijas piegādes

40tirgū TEC-2 siltumapgādes zonā apkures periodā. Ņemot vērā, ka JJ

41un Latvenergo piegādā siltumenerģiju RS, nevis tieši patērētājam,

42var uzskatīt, ka JJ un Latvenergo darbojas siltumenerģijas

43tirdzniecības tirgus vairumtirdzniecības līmenī.

44Izvērtējot iepriekšminēto, Konkurences padome Lietas ietvaros

45definē sekojošus konkrētos tirgus:

461. siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgus Apvienotajā

47siltumapgādes zonā vasaras (ne-apkures) periodā;

482. siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgus TEC-2

49siltumapgādes zonā apkures periodā;

503. siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgus TEC-1

51siltumapgādes zonā apkures periodā.

1Latvenergo cenu piedāvājumu nosacījums laika periodā no

221.06.2008.-31.01.2009.

3Tirdzniecības nedēļās no 16.08.2008. - 31.01.2009., izņemot

4tirdzniecības nedēļas no 25.10.2008.-01.11.2008.,

529.11.2008.-06.12.2008., 06.12.2008.-13.12.2008.,

627.12.2008.-03.01.2009., Latvenergo piedāvājumos piegādāt

7siltumenerģiju RS noteica divas cenas (skat. 1.pielikuma 2.,

83.kolonnu), t.i., vienu zemāku cenu par visu RS

9prognozēto/nepieciešamo apjomu ar nosacījumu: "Gadījumā,

10ja piedāvātais siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts,

11tad piegādājamās siltumenerģijas cena tiek noteikta (..)

12[augstāka]."

13Nosakot divas cenas, Latvenergo faktiski piešķir atlaidi

14(zemāku cenu) visam prognozētajam/nepieciešamajam apjomam, ja RS

15iegādājas visu konkrētajai tirdzniecības nedēļai RS

16prognozēto/nepieciešamo siltumenerģijas apjomu. Apjoma atlaide,

17tā saucamā "retroaktīvā" atlaide, darbojas ar

18atpakaļejošu spēku, t.i., tā ir apjoma atlaide, kura tiek

19piešķirta uz visu iegādāto apjomu, ja tiek pārsniegts noteikts

20produkta apjoma slieksnis.

1Latvenergo atlaižu piemērošanas pamatojums

2Latvenergo 20.03.2009. vēstulē Nr.01VL00-07/1358 un tās

31.pielikumā norāda, ka, "aprēķinot siltumenerģijas cenu

4piedāvājumus RS, vadās pēc sekojošiem apsvērumiem:

51. koģenerācijas elektrostaciju

6elektroenerģijas/siltumenerģijas ražošanas attiecība

7koģenerācijas režīmā;

82. koģenerācijas iekārtu

9lietderības koeficienti un tehniskie ierobežojumi;

103. kurā koģenerācijas

11elektrostacijas siltumapgādes zonā (TEC-1 vai TEC-2) ir

12konkurence ar JJ;

134. saistīto lietotāju apgādei

14nepieciešamās elektroenerģijas iepirkuma apjomi un cenas, jo

15Latvenergo saskaņā ar izsniegto licenci elektroenerģijas

16tirdzniecībai un normatīvajiem aktiem ir jāveic publiskā

17tirgotāja pienākumi, kuru ietvaros ir jāiepērk un jāpiegādā

18elektroenerģija visiem saistītajiem lietotājiem;

1Latvenergo izdevumu

2minimizēšana.

3Atbilstoši plānotajiem koģenerācijas stacijas darba

4režīmiem tiek veikts aprēķins par sagaidāmajām siltumenerģijas un

5elektroenerģijas ražošanas izmaksām un siltumenerģijas apjomu

6samazinājuma ietekmi uz tām. Atbilstoši ekspertu vērtējumiem tiek

7lemts par siltumenerģijas cenas samazinājumu. (..) tā kā

8elektroenerģijas ražošana koģenerācijā nav iespējama bez

9vienlaicīgas siltumenerģijas ražošanas šajās koģenerācijas

10iekārtās, ir iespējama tikai vienlaicīga siltumenerģijas un

11elektroenerģijas ražošanas cenas noteikšana, lai objektīvi

12izvērtētu pārdošanas cenas atbilstību ražošanas izmaksām, AS

13"Latvenergo" saražotās siltumenerģijas cena vērtējama

14tikai kopsakarā ar elektroenerģijas izmaksām."

15Latvenergo norāda, ka atlaide tiek piešķirta, pamatojoties uz

16plānotām ražošanas izmaksu izmaiņām (*). Latvenergo norāda, ka

17"analīze parāda, ka, samazinoties siltumenerģijas

18apjomam, ievērojami pieaug elektroenerģijas ražošanas izmaksas,

19kas nozīmē, ka ir ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto

20siltumenerģijas cenu, lai koģenerācijas stacija varētu darboties

21optimālākā režīmā." Papildus Latvenergo 31.07.2009.

22vēstulē norāda, ka "Latvenergo, katru nedēļu saņemot no

23RS siltumenerģijas pieprasījumu, nākošajai nedēļai veic

24pieprasījuma analīzi. Analīzes virsuzdevums ir nodrošināt tādu

25iekārtu sastāvu un darbību, ar kuru tiek panākts maksimālais

26ekonomiskais ieguvums, vienlaicīgi nodrošinot iekārtu drošu

27darbību."

28Latvenergo 31.07.2009. vēstulē sniedz prognozēto izmaksu

29aprēķinu par katru nedēļu Lietā analizētajā periodā (t.i.,

3016.08.2008. - 31.01.2009.), kurās Latvenergo piedāvājumos RS

31piemēroja retroaktīvu atlaidi, un skaidrojumu, kādus papildus

32apstākļus Latvenergo ņēma vērā, nosakot atlaides.

33Apkopojot iepriekšminēto, secināms, ka Latvenergo, aprēķinot

34siltumenerģijas cenu piedāvājumus RS, vadās pēc tā, kurā

35siltumapgādes zonā ir konkurence ar JJ, ņem vērā tehniskos

36ierobežojumus un atlaižu piemērošanu pamato ar to, ka ir

37ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto siltumenerģijas cenu,

38jo:

391. palielinoties siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas

40apjomiem, samazinās ražošanas mainīgās izmaksas,

412. palielinoties siltumenerģijas izstrādes apjomam,

42vienlaicīgi palielinās elektroenerģijas izstrāde, kuru papildus

43saražojot, tiek novērstas izmaksas, kuras rastos, ja papildus

44elektroenerģijas apjoms būtu jāimportē par tirgus cenu.

457.1. Konkurences padome izvērtēja Latvenergo iesniegtos

46izmaksu aprēķinus pēc prognozētā siltumenerģijas apjoma katrai

47tirdzniecības nedēļai, kurās Latvenergo piedāvājumos RS piemēroja

48retroaktīvu atlaidi. Latvenergo aprēķini parāda, ka, mainoties

49siltumenerģijas un elektroenerģijas izstrādes apjomiem, mainās

50ražošanas mainīgās izmaksas. Koģenerācijas procesā vienlaicīgi

51tiek saražota gan elektroenerģija, gan siltumenerģija vienotā

52tehnoloģiskajā procesā, patērējot vienu kurināmā veidu. Galvenie

53koģenerācijas iekārtu (sistēmas) kvalitātes rādītāji ir

54siltumenerģijas un elektroenerģijas attiecība, kuru apzīmē ar α,

55t.i., cik elektroenerģijas vienību var saražot uz vienu saražoto

56siltumenerģijas vienību, un kopējais lietderības koeficients.

57Siltuma slodzes lielumus dzīvojamajām ēkām un to pastāvēšanas

58ilgumu gada laikā stundās raksturo slodzes ilguma grafiks.

59Optimāla koģenerācijas iekārta būs tāda, kura, balstoties uz

60slodžu ilguma grafiku, gada laikā izstrādās maksimāli iespējamo

61siltumenerģijas daudzumu, strādājot ar pilnu izvēlēto jaudu. Jo

62optimālāka koģenerācijas stacijas noslodze, jo lielāks kopējais

63lietderības koeficients, un secīgi, mazāks resursu patēriņš uz

64vienu saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas

65vienību7.

66Kā norādīts lēmuma 2.3.punktā, ekonomiski pamatotais

67koģenerācijas stacijas minimālais darba stundu skaits ir 6500,

68jo, samazinoties darba stundu skaitam, zūd koģenerācijas stacijas

69ekonomiskais ieguvums - efektivitāte saglabājas tikai mainīgajām

70izmaksām, taču pastāvīgās izmaksas ir konstantas un nav atkarīgas

71no darba stundu skaita, tāpēc ekonomiskā ziņā koģenerācijas

72stacijas izmantošana rada problēmas komersantam konkurēt

73enerģijas tirgū, jo veidojas augsts fiksēto izmaksu īpatsvars uz

74saražotās enerģijas vienību.

75Izvērtējot iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka, jo

76ilgāks ir koģenerācijas stacijas darba stundu skaits gadā un

77papildus, ja tā strādā ar iespējamo lielāko jaudu, tad tā

78darbojas visefektīvāk, vismazāk patērējot resursus uz vienu

79saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas vienību. Tādējādi

80Latvenergo ir pamatoti samazināt cenu lielākam ražošanas

81apjomam.

82Saražojot vairāk siltumenerģiju, vienlaicīgi tiek vairāk

83saražota elektroenerģija, tādējādi novēršot Latvenergo izmaksas,

84kuras rastos gadījumā, ja nesaražotais elektroenerģijas apjoms

85būtu jāiepērk (jāimportē) par tirgus cenu. Ņemot vērā minēto,

86Latvenergo kā publiskajam tirgotājam Elektroenerģijas tirgus

87likuma 1.panta 16.punkta izpratnē būtu jāņem vērā

88elektroenerģijas ražošanas apjomu izmaiņas, mainoties

89siltumenerģijas ražošanas apjomam, un atbilstoši jārīkojas, lai

90novērstu iespējamās elektroenerģijas papildu izmaksas. Tomēr

91cenas noteikšanā jāievēro, lai cena nebūtu zemāka par vidējām

92novēršamajām izmaksām, kuras parasti ir mainīgās izmaksas.

93Latvenergo 31.07.2009. vēstules 22.lpp. norāda, ka

94"Paziņojumā8, uz kuru Iebildumu vēstulē

95atsaukusies arī Konkurences padome, skaidri norādīts, ka,

96vērtējot atlaižu likumību, parasti jābalstās "uz šādiem

97izmaksu kritērijiem - vidējās novēršamās izmaksas (VNI) un

98ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas (IVPI) (..)".

99Konkurences padome norāda, ka minētā Eiropas Komisijas

100paziņojuma (turpmāk - Paziņojums) 23.punktā ir norādījusi, ka

101"23. līdz 27. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas uz

102izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena."

103Turpat 26.punktā Eiropas Komisija ir norādījusi, ka, izvērtējot

104izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena, tā

105"parasti balstās uz šādiem izmaksu kritērijiem - vidējās

106novēršamās izmaksas (VNI) un ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas

107(IVPI). Nespēja segt VNI liecina par to, ka dominējošais uzņēmums

108īstermiņā apzināti upurē peļņu un ka vienlīdz efektīvs konkurents

109nevar apkalpot savu mērķa klientūru, negūstot

110zaudējumus."

111Konkurences padome norāda, ka iepriekšminēto Eiropas Komisija

112attiecina uz jebkāda veida izslēdzošas rīcības, kuras pamatā ir

113cena, izvērtēšanu. Vienlaicīgi Paziņojuma 37.punktā norāda, ka

114"ja tās [atlaides] piedāvā dominējošs uzņēmums, šo

115atlaižu ietekme uz faktisko vai potenciālo bloķēšanu var

116izpausties līdzīgi kā ekskluzīvo pirkšanas saistību gadījumā.

117Šādu rezultātu ar nosacījuma atlaidēm var panākt, dominējošam

118uzņēmumam obligāti neciešot finansiālus zaudējumus. (..)

119Tālab nosacījuma atlaides jāvērtē atšķirīgi no saimnieciski

120nepamatoti zemām cenām, kas vienmēr nes zaudējumus."

121Konkurences padome norāda, ka Paziņojumā norādītos principus

122nevar piemērot atrauti no katras lietas faktiskajiem apstākļiem.

123Ņemot vērā turpmāk lēmumā konstatēto, Konkurences padome ir

124secinājusi, ka retroaktīvu atlaižu piemērošanas gadījumā,

125Latvenergo nav obligāti jānosaka cena zem izmaksām, lai radītu

126negatīvu ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos.

1277.2. Izvērtējot Latvenergo iesniegtos izmaksu aprēķinus (skat.

1281.pielikumu), Konkurences padome secina, ka Latvenergo ir

129piemērojusi neskaidru retroaktīvo atlaižu sistēmu no 16.08.2008.

130- 31.01.2009., t.i., pie lielākiem apjomiem Latvenergo noteica

131mazākas atlaides, un otrādi, pie mazākiem apjomiem lielākas.

132Latvenergo 31.07.2009. vēstules 15.lpp. skaidro, ka katrā

133tirdzniecības nedēļā ir unikāli apstākļi, un konkrētajos

134apstākļos tiek veikts individuāls siltumenerģijas atlaides

135aprēķins, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apstākļus (iekārtu

136sastāvu, iekārtu darbināšanas tehniskos ierobežojumus,

137elektroenerģijas importa pieejamību un cenu un citu apstākļus),

138tādējādi vienota atlaižu aprēķināšanas formula nevar

139pastāvēt.

140Papildus jau Latvenergo norādītajiem iemesliem Konkurences

141padome konstatē, ka Latvenergo piedāvājuma cenu RS, ja

142piedāvātais siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts,

143noteica maksimālo SPRK noteikto tarifu, vai gadījumā, kad

144tirdzniecības nedēļā mainījās SPRK tarifs

145(27.09.2008.-04.10.2008.), vai siltumenerģiju bija paredzēts

146piegādāt gan no TEC-1, gan TEC-2, kuriem katram noteikts savs

147tarifs (tirdzniecības nedēļa no 30.08.2008.-06.09.2008.),

148Latvenergo cena par samazināto apjomu bija noteikta starp vecā un

149jaunā tarifa vai starp viena un otra TEC tarifu vērtībām (skat.

1501.pielikuma 3., 4., 5.kol.). Latvenergo par samazināto apjomu

151vienmēr piedāvāja maksimālo iespējamo cenu, jo, ja konkrētajā

152tirdzniecības nedēļā Latvenergo neiegūst tiesības piegādāt visu

153prognozēto siltumenerģijas apjomu, Latvenergo nav interese

154samazināt cenu par samazināto apjomu, jo Latvenergo ir neizbēgams

155RS partneris, un RS jebkurā gadījumā būs spiests to iepirkt.

156Tādējādi, papildus Latvenergo minētajiem iemesliem, Latvenergo

157atlaižu lielumi ir atšķirīgi katrā tirdzniecības nedēļā, tādējādi

158padarot atlaižu shēmu nenoteiktu un neskaidru. Ņemot vērā

159Latvenergo un JJ siltumenerģijas ražošanas kapacitātes atšķirības

160(JJ spēj nodrošināt nelielu daļu no RS pieprasījuma (skat.

1611.pielikuma 15.kol.)), Latvenergo retroaktīvās atlaides lielums

162nosaka, kāda cena JJ būs jānosaka, lai RS kompensētu Latvenergo

163atlaidi (jo īpaši retroaktīvās atlaides apmēra ietekme izpaužas

164ziemas (apkures) periodā, kad RS pieprasījums ir ievērojami

165lielāks nekā vasarā (skat. 1.pielikuma 1.kol.), kādēļ JJ

166iespējamais apjoma piedāvājums no RS kopējā pieprasījuma

167procentuāli samazinās). Tādējādi Latvenergo, piedāvājot tikai

168nelielu atlaidi, faktiski var regulēt JJ piedāvājuma

169konkurētspējīgo cenu.

1707.3. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 11.lpp. norāda, ka

1712008.gada augustā retroaktīvas atlaides noteikšana bija pamatota,

172jo "2008.gadā TEC-2 tika turpināti stacijas

173rekonstrukcijas darbi (..) lai veiktu vitāli svarīgos

174ieregulēšanas darbus, 2008.gada 14.augustā TEC-1 tika apturēta un

175visa siltuma slodze nodota TEC-2. (..) Tāpēc 2008.gada augustā,

176un tātad arī nedēļā no 16. līdz 23.augustam tika veikti

177siltumtīklu cirkulācijas sūkņu hidrauliskās ieregulēšanas darbi,

178kā rezultātā uz TEC-2 darbības zonu bija nepieciešams iegūt

179maksimālu ūdens cirkulācijas daudzumu. Samazinoties plānotajam

180siltumenerģijas piegādes apjomam, ūdens cirkulācijas apjoms

181samazinās. (..) Gadījumā, ja cirkulācijas ūdens daudzums

182samazinātos zem tehniskā minimuma, pastāvētu reāla iespēja, ka

183TEC-2 tiktu atslēgta avārijas dēļ."

184Konkurences padome norāda, ka Latvenergo rīcību, piemērojot

185retroaktīvu atlaidi ar mērķi, lai iegūtu iespēju papildus

186piegādāt RS 1950 MWh siltumenerģijas, neattaisno drošības

187apsvērumi. Konkurences padomes ieskatā Latvenergo bija pienākums

188vērsties atbildīgajā valsts iestādē, lai rastu iespēju nodrošināt

189siltumapgādes drošību vai neatliekamus darbus jaunā koģenerācijas

190bloka izbūvē, ja iemesls bija pamatots. Latvenergo arguments nav

191saprotams tādējādi, ka JJ tirdzniecības nedēļā

19223.08.2008.-30.08.2008. piegādāja siltumenerģiju RS, tomēr

193Latvenergo nenorāda, ka siltumtīklu cirkulācijas sūkņu

194hidrauliskās ieregulēšanas darbi bija traucēti.

1957.4. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 16.lpp. norāda, ka

196"Latvenergo atlaides siltumenerģijas piegādēm piešķir

197tad, ja:

198- esam radījuši siltumapgādes

199sistēmas operatoram papildus izmaksas (kā tas bijis, piemēram,

200nedēļā no 2008.gada 20. līdz 27.septembrim);

201- notiek konkurence ar JJ par

202iespēju piegādāt aptuveni 1950 MWh siltumenerģijas bāzes režīmā

203un tādējādi maksimizēt ražošanas efektivitāti."

204Turpat 12.lpp attiecībā uz atlaižu piemērošanu tirdzniecības

205nedēļā no 20.09.08.-27.09.08. Latvenergo skaidro: "Veicot

206vairākkārtējas pārslēgšanās no TEC-1 uz TEC-2 un otrādi, bijām

207radījuši papildus zaudējumus RS - papildus siltuma zudumus

208siltumtrasēs - tāpēc šajā tirdzniecības nedēļā tika piemērota

209relatīvi lielāka siltumenerģijas atlaide."

210Konkurences padome norāda, ka lielākas atlaides piešķiršana

211minētajā nedēļā neattaisno Latvenergo rīcību, nosakot retroaktīvu

212atlaidi. Zaudējumu kompensācija bija realizējama arī nepiemērojot

213retroaktīvu atlaidi, piemēram, nosakot vienu zemāku cenu nekā

214SPRK apstiprinātais tarifs.

1Retroaktīvu atlaižu ietekmes izvērtēšanas principi

2Paziņojumā ir norādīti iespējamie dominējošo uzņēmumu rīcības

3gadījumi, kuriem Eiropas Komisija pievērsīs īpašu uzmanību, un

4viens no tiem ir nosacījuma atlaižu piemērošana. Vērtējot

5atlaides lojalitāti veicinošo ietekmi uz klientu, Eiropas

6Komisija vērtē:

7· ne tikai to, kā šī atlaide ietekmē konkurenci, piegādājot

8beidzamo vienību, bet arī šīs atlaižu sistēmas bloķējošo ietekmi

9uz dominējošā uzņēmuma (esošajiem un potenciālajiem)

10konkurentiem;

11· vai minētā atlaižu sistēma spēj

12traucēt vienlīdz spējīgiem konkurentiem paplašināt savu darbību

13vai ienākt tirgū;

14· vai konkurentu rīcībā ir reālas

15pretdarbības stratēģijas un cik efektīvas tās ir;

16· vai konkrētā atlaižu sistēma tiek

17piemērota ar individualizētu vai standartizētu slieksni.

18· efektivitātes radītos

19ieguvumus.

1Latvenergo nosacījuma atlaižu ietekme uz Latvenergo un JJ

2konkurenci

39.1. Izvērtējot Latvenergo piemēroto atlaižu ietekmi uz

4konkurenci, jāņem vērā, ka JJ siltumenerģijai apstiprinājusi

5viendaļīgo tarifu, pretēji Latvenergo - divdaļīgo, kādēļ JJ

6tarifam (cenai) jākonkurē ar Latvenergo kopējā tarifa daļu

7(enerģijas maksa), kura ietver tikai mainīgās izmaksas. SPRK

8apstiprinātajā Metodikā noteiktie atšķirīgie siltumenerģijas

9tarifu noteikšanas un apmaksas principi ir saderīgi ar situāciju,

10kurā vienā siltumapgādes zonā darbojas viens siltumenerģijas

11ražotājs un piegādātājs, tomēr divu vai vairāku ražotāju

12gadījumā, tie nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus

13visiem konkrētā tirgus dalībniekiem9. Tas nozīmē, ka,

14pat ja Latvenergo nepiemērotu atlaidi, JJ piedāvātā cena

15jāsamazina līdz Latvenergo cenai, kura ietver tikai enerģijas

16maksu (mainīgās izmaksas). SPRK Metodikā noteiktie atšķirīgie

17siltumenerģijas tarifu noteikšanas un apmaksas principi paredz

18Latvenergo iespēju bez riska segt ražošanas pastāvīgās izmaksas

19neatkarīgi no piegādātā siltumenerģijas apjoma, pretēji JJ, kura

20pastāvīgās izmaksas sedz atkarībā no RS piegādātā apjoma.

219.2. Konkurences padome veica aprēķinus, balstoties uz katras

22tirdzniecības nedēļas Latvenergo un JJ piedāvājumos (nosacījumiem

23un cenām), RS pieprasījumos, Latvenergo, JJ un RS savstarpējos

24rēķinos ietverto informāciju (skat. 1.pielikumu).

25Uz tirdzniecības nedēļām, kurās Latvenergo piedāvāja

26retroaktīvo atlaidi, JJ bija jāpiedāvā RS ievērojami zemāka cena

27gan par JJ SPRK noteikto maksimālo tarifu (skat. 1.pielikuma 6.,

2811., 12.kol.), gan Latvenergo cenu (skat. 1.pielikuma 13.,

2914.kol.), kā arī JJ bija jāpiemēro ievērojami lielāka atlaide kā

30Latvenergo (skat. 1.pielikuma 9., 14.kol.), lai JJ piedāvātā cena

31būtu konkurētspējīga.

32Ņemot vērā, ka koģenerācijas procesā tiek vienlaicīgi ražota

33siltumenerģija un elektroenerģija, JJ, pārdodot elektroenerģiju,

34ir iespējams zināmā mērā kompensēt siltumenerģijas cenas

35samazinājumu (*). Kā JJ norāda 27.04.2009. vēstulē Nr.44

36attiecībā uz robežcenām (*) sākotnēji tika izskaitļotas mainīgās

37izmaksas (kurās (*) % ir dabas gāzes izmaksas) uz vienu saražotās

38enerģijas vienību. Pie 2008.gada novembrī esošās gāzes cenas

39271,71 LVL/tūkst.m3 un JJ elektrostacijas faktiskā lietderības

40koeficienta pie nosacījuma, ka elektroenerģija tiek pārdota par

41SPRK noteikto tarifu, pārdotās siltumenerģijas robežvērtība, lai

42nosegtu tikai dabasgāzes izmaksas, bija (*) LVL/MWh. Sākumā

43piedāvājumā iekļautā robežvērtība tika noteikta (*) LVL/MWh,

44ņemot vērā, ka personāla izmaksas ir (*) LVL/MWh, ekspluatācijas

45(tehniskās apkalpošanas) izmaksas ir (*) LVL/MWh un kredīta

46procentu maksājumi (*) LVL/MWh (strādājot pilnu mēnesi). Sakarā

47ar to, ka banka, redzot situāciju, piekrita atlikt kredīta

48procentu maksājumus, robežvērtība tika samazināta (*). JJ norāda,

49ka, pat strādājot mazliet virs gāzes izmaksām, ieņēmumi ļauj

50nosegt daļu no izdevumiem, jo, piemēram, personāla izmaksas un

51procentu maksājumi nemainās neatkarīgi no tā, strādā JJ, vai

52nē.

53Izvērtējot Latvenergo piedāvājumus, Konkurences padome

54konstatē, ka, lai JJ kompensētu Latvenergo noteikto atlaidi RS,

55JJ tirdzniecības nedēļā no 20.09.2008.-27.09.2008. bija jāpiedāvā

56cena (*) Ls/MWh un tirdzniecības nedēļā no

5717.01.2009.-24.01.2009. - (*) Ls/MWh, kuras ir zemākas par (*)

58Ls/MWh (t.i. (*)) (skat. 1.pielikuma 10., 17.kol.). Tirdzniecības

59nedēļās 16.08.08.-23.08.08., 06.09.2008.-13.09.2008.,

6027.09.2008.-04.10.2008., 11.10.2008.-18.10.2008.,

6118.10.2008.-25.10.2008., 01.11.2008.-08.11.2008.,

6215.11.2008.-22.11.2008. JJ neieguva tiesības piegādāt

63siltumenerģiju RS (*) (skat. 1.pielikuma 17.kol.).

649.3. Atsaucoties uz Metodikas 14.14., 14.15.punktu, Latvenergo

65norāda, ka koģenerācijas stacijā ir iespējamas šķērssubsīdijas

66starp elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas izmaksām,

67jo ierobežojošie rādītāji ir koģenerācijas stacijas maksimālā

68rentabilitāte un cenu etaloni.

69Latvenergo 31.07.2009. vēstules 7.lapā norāda "ja

70koģenerācijas stacijai vienošanās ceļā ir noteikta

71siltumenerģijas cena, komersants var izmantot Metodikas

7214.15.punktā noteikto kārtību, lai aprēķinātu elektroenerģijas

73tarifu. Metodikas 14.15.punkts nosaka: "Ja

74siltumenerģijas pārdošanas cena no koģenerācijas stacijas ir

75zemāka vai augstāka nekā tiek aprēķināta saskaņā ar

76metodiku, komersants var aprēķināt tādu elektroenerģijas

77tarifu, kas nodrošina rentabilitāti, kas nepārsniedz šajā

78metodikā noteiktos rādītājus. (..) Aprēķinātais elektroenerģijas

79tarifs nedrīkst pārsniegt elektroenerģijas cenas etalonu un

80siltumenerģijas iepirkuma cena nedrīkst pārsniegt siltumenerģijas

81cenas etalonu".

82Atbilstoši minētajam, zināmā mērā izmaksu kompensēšana ir

83iespējama, tomēr konkrētajos Lietas apstākļos praksē Metodikas

8414.15.punktā noteiktā norma ir grūti realizējama. Metodikas

8514.15.punkts paredz, ka gadījumā, ja siltumenerģijas pircējs un

86koģenerācijas stacija vienojas par zemāku siltumenerģijas cenu,

87nekā koģenerācijas stacija aprēķinājusi saskaņā ar metodiku, tad

88koģenerācijas stacija starpību starp tarifu, kas aprēķināts

89saskaņā ar metodiku, un vienošanās cenu var iekļaut

90elektroenerģijas tarifā, lai nodrošinātu rentabilitāti. Tomēr

91bezgalīgu siltumenerģijas izmaksu pārnešanu uz elektroenerģijas

92tarifu ierobežo elektroenerģijas cenas etalons. Elektroenerģijas

93cenas etalona noteikšanai izmanto aprēķinu maksimāli efektīvā

94kondensācijas elektrostacijā ražotai elektroenerģijai, izmantojot

95lietderības koeficientu, kas nav mazāks par 55%, ja koģenerācijas

96stacijā kā kurināmo izmanto dabasgāzi.

97Lai SPRK varētu apstiprināt tarifus, tai ir jāzina vienošanās

98cena. Kā liecina Lietā esošā informācija, JJ vienošanās cena

99atšķiras katru nedēļu, tādējādi, lai izmantotu Metodikas

10014.15.punkta sniegtās priekšrocības, JJ būtu jāiesniedz SPRK

101jauns tarifu projekts katru nedēļu. Turklāt, tādā gadījumā zustu

102JJ un Latvenergo konkurēšanas jēga kā tāda. Minēto iespēju

103faktiski var realizēt koģenerācijas stacija, kura ir vienīgā

104konkrētajā siltumapgādes zonā. Tādējādi, aprēķinot tarifus, JJ

105pēc būtības ir jāvadās pēc SPRK pamata metodikas, izdalot

106izmaksas starp elektroenerģiju un siltumenerģiju atbilstoši

107Metodikas 14.punktam.

1089.4. Latvenergo 31.07.2009. vēstulē norāda, ka "(..)

109JJ nemaz nav svarīgi, kāda ir siltumenerģijas cena, jo izmaksas

110tiek atgūtas no elektroenerģijas tarifa. Par to liecina citastarp

111JJ 04.06.2008. vēstulē Nr.77, kas adresēta RS valdes

112priekšsēdētājam, sacītais: "Atkārtoti piedāvājam iepirkt JJ

113koģenerācijas stacijā izstrādāto siltumenerģiju par cenu, kas ir

114vismaz par 0,01 LVL/MWh zemāka par TEC-1 un TEC-2 noteikto

115siltumenerģijas tarifa komponenti (..)". Mums arī radušās

116aizdomas, ka šādu vai līdzīgu siltumenerģijas cenas piedāvājuma

117formulu JJ norāda savos iknedēļas cenas piedāvājumos

118siltumapgādes operatoram." Tāpat Latvenergo norāda:

119"Turklāt, kā Konkurences padomei adresētajā 11.03.2009.

120vēstulē Nr.4/1360 norāda RS, "no TECiem iepirktā jauda

121nodrošina pietiekamu jaudu rezervi siltumapgādes drošības

122garantēšanai" (7.lpp.): neraugoties uz to, JJ izvēlējās

123būvēt koģenerācijas staciju."

124Konkurences padome noraida Latvenergo argumentu. JJ pirms

125siltumenerģijas pirkšanas - pārdošanas līguma slēgšanas ar RS,

126kad arī JJ izteica piedāvājumu, nebija zināms, kā Latvenergo

127rīkosies, nosakot cenu piedāvājumos. JJ piedāvājums RS ir

128balstīts uz konkrētajiem apstākļiem, kādi bija vēstules sūtīšanas

129laikā, nevis apliecinājums vai pierādījums tam, ka JJ var

130piedāvāt siltumenerģiju par jebkādu cenu. Tāpat arī JJ izvēle

131būvēt koģenerācijas staciju, pat ja Latvenergo var nodrošināt

132visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu, nav pierādījums tam,

133ka JJ var piedāvāt siltumenerģiju par jebkādu cenu.

1349.5. Atbilstoši MK 10.03.2009. noteikumu Nr.221

135"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu,

136ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" prasībām, lai iegūtu

137tiesības realizēt elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros,

138būtisks priekšnosacījums tam ir lietderīgās siltumenerģijas

139realizācija. Ja JJ neiegūst tiesības piegādāt siltumenerģiju RS,

140tad vienlaicīgi netiek ražota un pārdota arī elektroenerģija,

141t.i., koģenerācijas stacija konkrētajā tirdzniecības nedēļā

142nestrādā. Tādējādi JJ ir būtiski realizēt siltumenerģiju, lai

143vienlaicīgi pārdotu elektroenerģiju obligātā iepirkuma

144ietvaros.

1459.6. Ņemot vērā faktiskos apstākļus tirgū (konstants un zināms

146pieprasījums katrā tirdzniecības nedēļā, ierobežota JJ

147kapacitāte, veids kā Latvenergo ir noteicis atlaides piešķiršanas

148nosacījumu: "Gadījumā, ja piedāvātais

149siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts, tad piegādājamās

150siltumenerģijas cena tiek noteikta (..)

151[augstāka]", rada situāciju, kurā vienmēr atlaides

152slieksnis tiek pārsniegts neatkarīgi no kopējā pieprasījuma,

153t.i., JJ piedāvātais apjoms vienmēr ir apjoms virs atlaides

154sliekšņa. Latvenergo, nosakot retroaktīvas atlaides piedāvājumos

155RS katrai tirdzniecības nedēļai noteica individuālu atlaides

156slieksni, turklāt apjoms, kurš tika ietekmēts ar atlaidēm, bija

157100 % konkrētajos tirgos attiecīgajās tirdzniecības nedēļās.

158Tādējādi JJ regulāri bija spiesta samazināt cenu, lai kompensētu

159RS retroaktīvo Latvenergo atlaidi.

1609.7. Kā konstatēts lēmuma 4.punktā, ņemot vērā JJ ierobežotās

161uzstādītās siltuma jaudas, Latvenergo ir ekskluzīvas tiesības

162piegādāt RS lielāko daļu siltumenerģijas konkrētajos tirgos.

163Latvenergo ir neizbēgams RS partneris. Latvenergo var piegādāt

164visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu pretēji kā JJ - 2100

165MWh nedēļā.

166Praksē, ja konkurē līdzīgi uzņēmumi, retroaktīvu atlaižu

167piemērošana parasti nerada būtisku ietekmi uz konkurenci, jo kad

168konkurenta pārdošanas apjomi pieaug, zaudējums no pircējam

169piedāvātās retroaktīvās atlaides, ja tas iegādājas produktu no

170konkurenta ārpus atlaides sistēmas, var tikt absorbēts,

171pamatojoties uz apjoma efektu, t.i., konkurētspējīgai cenai

172pretēji tuvojoties dominējošā uzņēmuma piedāvātajai cenai ar

173atlaidi.

174Lai JJ būtu iespēja radīt pretdarbību Latvenergo piemēroto

175retroaktīvo atlaižu ietekmei, JJ ievērojami jāpalielina

176koģenerācijas stacijas siltuma jauda, kas ir saistīts ar būtiskām

177investīcijām, lai radītu līdzvērtīgu piedāvājumu Latvenergo.

178Finanšu investīcijas ir būtiska barjera, turklāt saistīta ar

179lielu risku investīciju atgūšanā, jo nav prognozējams

180pieprasījuma pieaugums konkrētajos tirgos. Turklāt nav pamata

181uzskatīt, ka pieprasījums pieaugs līdz tādam apjomam, ka tirgū

182būtu lietderīgi darboties vēl vienam tikpat lielam tirgus

183dalībniekam kā Latvenergo.

184Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka JJ

185pretdarbības iespējas Latvenergo piemēroto retroaktīvo atlaižu

186ietekmei ir ierobežotas.

1879.8. Pieprasījums (RS prognozētais/nepieciešamais apjoms),

188saskaņā ar kuru tiek noteikts atlaides slieksnis, ir iepriekš

189zināms un konstants uz katru konkrēto tirdzniecības nedēļu, kādēļ

190Latvenergo var aprēķināt cenu, kura jāpiedāvā JJ, lai kompensētu

191RS zaudējumu, neiegūstot Latvenergo atlaidi. Rezultātā JJ ir

192jāpiedāvā ievērojami zemāka cena, kā Latvenergo, t.i., Latvenergo

193ir neizbēgams partneris RS, kādēļ ar nosacījuma atlaidi tas RS

194pieprasījuma "neapstrīdamo" daļu (t.i., daudzums, ko RS

195jebkurā gadījumā iegādātos no Latvenergo) izmantoja kā sviru, lai

196pazeminātu "apstrīdamās" (t.i., daudzums, par kuru RS

197var izdarīt izvēli starp Latvenergo un JJ) pieprasījuma daļas

198cenu, tādējādi radot stimulu RS sadarboties tikai ar Latvenergo.

199Konkrētajos lietas apstākļos, kuros konkrētie tirgi ir

200caurredzami un regulēti no valsts puses, Latvenergo retroaktīvo

201atlaižu shēmas radīto ietekmi uz konkurenci neattaisno ražošanas

202efektivitātes ieguvumi, ņemot vērā, ka pastāv citas efektivitātes

203nodošanas patērētājiem iespējas.

1Latvenergo rīcības attaisnojamība un efektivitātes radītie

2ieguvumi

3Latvenergo nemin nevienu iemeslu, kādēļ Latvenergo rīcība,

4piemērojot atlaides, bijusi objektīvi nepieciešama. Latvenergo

5vienīgi norāda, ka 2008.gada augustā papildus 1950 MWh piegāde RS

6bija vitāli nepieciešama, lai nodrošinātu TEC-2 darbības drošību,

7tomēr minētā situācija neattaisno retroaktīvas atlaides

8noteikšanu Latvenergo mērķa sasniegšanai (skat. lēmuma

97.3.punktu).

10Latvenergo rīcība, nosakot atlaides RS, samazina RS

11siltumenerģijas iepirkuma izmaksas, un konkrētie efektivitātes

12ieguvumi ir Latvenergo rīcības rezultāts. Latvenergo rīcība rada

13apstākļus, kuros konkrētajās tirdzniecības nedēļās

14siltumenerģijas piegādes tiesības iegūst efektīvākā koģenerācijas

15stacija, nodrošinot ražošanu ar zemākajām izmaksām.

16Konkurences padomes ieskatā retroaktīvu atlaižu sistēma nav

17vienīgais veids, kā sasniegt Latvenergo ražošanas efektivitāti,

18ņemot vērā Lietas faktiskos apstākļus. Latvenergo ir iespēja

19noteikt cita veida atlaides, piem., progresīvas atlaides

20(atlaides, kuras tiek piešķirtas tikai uz apjomu, kurš pārsniedz

21noteiktu apjoma slieksni) vai noteikt zemāku cenu bez atlaides.

22Turklāt, ja Latvenergo mērķis būtu vienīgi nodot tālāk ražošanas

23efektivitātes ieguvumus RS un patērētājiem, Latvenergo varētu

24samazināt cenu arī elektroenerģijai.

25Kā norādīts lēmuma 3.punktā, JJ un Latvenergo piegādā

26siltumenerģiju RS, nevis tieši patērētājam. RS siltumenerģijas

27tarifus nosaka SPRK, kādēļ efektivitātes radīto ieguvumu nodošana

28patērētājiem īsā laika periodā ir ierobežota, bet ne neiespējama,

29ja RS regulāri samazinātu tarifus patērētājiem vai SPRK realizētu

30regulāru RS siltumenerģijas tarifu pārskatīšanu. Tomēr RS

31nedarbojas konkurences apstākļos, un RS interese nav samazināt

32siltumenerģijas cenu patērētājiem, tādēļ efektivitātes ieguvumu

33nodošana tālāk patērētājiem būtu realizējama tikai SPRK,

34realizējot tai ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu

35regulatoriem" 20.pantu piešķirtās tiesības. Pretējā gadījumā

36īsā laika periodā RS siltumenerģijas iepirkuma cenas

37samazināšanās izpaužas kā RS ienākumu pieaugums.

38Pat ja efektivitātes ieguvumi tiek nodoti tālāk patērētājiem

39ilgākā laika periodā, Konkurences padomes ieskatā tie neatsver

40negatīvo ietekmi uz konkurenci, Latvenergo piemērojot

41retroaktīvas atlaides. Konkrētajos tirgos darbojas tikai JJ un

42Latvenergo. Latvenergo spēj nodrošināt visu RS nepieciešamo

43siltumenerģijas apjomu konkrētajos tirgos. Kā norādīts lēmuma

444.punktā saskaņā ar RS izstrādāto Labā krasta siltumtīklu un

45siltuma avotu izmantošanas un attīstības biznesa plānu laika

46posmam no 2006.gada līdz 2018.gadam, kā arī ņemot vērā pašreizējo

47un prognozējamo ekonomisko situāciju, papildus siltuma avoti

48Rīgas pilsētas Daugavas labajā krastā nav nepieciešami. Ņemot

49vērā minēto, paredzams, ka JJ un Latvenergo tuvākajā nākotnē būs

50vienīgie tirgus dalībnieki konkrētajos tirgos.

51JJ ir ieguvusi tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā

52iepirkuma ietvaros, kādēļ tās koģenerācijas stacija ir

53izpildījusi nosacījumus (kvalitātes un lietderības), ko nosaka

54likumdošana. RS ir piekritis iepirkt siltumenerģiju no JJ,

55tādējādi nevar uzskatīt, ka JJ siltumenerģija būtu

56nekvalitatīvāka par Latvenergo piedāvājumu. Vienīgais faktors,

57kādēļ JJ ir nekonkurētspējīga, ir tās nepietiekamā siltuma jauda.

58Tomēr nebūtu loģiski uzskatīt, ka pie konkrētajiem tirgus

59apstākļiem tirgū būtu lietderīgi darboties vēl vienam tikpat

60lielam tirgus dalībniekam kā Latvenergo. Latvenergo ir vēsturiski

61veidojies dabīgais monopols. Ņemot vērā Latvenergo tirgus varu un

62tai ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus kā publiskajam

63operatoram (Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta 16.punkts), kā

64arī Latvenergo un JJ atšķirīgos apstākļus dēļ normatīvā

65regulējuma, efektīva konkurence konkrētajos tirgos ir

66ierobežota.

67Apjoms, kurš tiek ietekmēts ar atlaidēm, ir 100 % konkrētajos

68tirgos attiecīgajās tirdzniecības nedēļās, kādēļ Latvenergo

69atlaižu sistēma nemudina JJ palielināt jaudas vai tirgū ienākt

70jauniem tirgus dalībniekiem. Pat ja Latvenergo spēj nodrošināt

71visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu, un JJ apjoms pēc

72būtības nav nepieciešams tirgū, Konkurences padome uzskata, ka

73konkurences apstākļu saglabāšana tirgū ir būtiska, jo sniedz

74labumu patērētājiem - zemākas izmaksas par siltumenerģiju. Ja

75nebūtu konkurences, Latvenergo nebūtu nekādas motivācijas arī

76turpmāk radīt ieguvumus, kuri pamatojas uz efektivitāti, un nodot

77tos tālāk patērētājam. Ja nav atlikušās konkurences un tuvākajā

78laikā tirgū negrasās ienākt jauns dalībnieks, sāncensības un

79konkurences procesa aizsardzība ir svarīgāka nekā potenciālie

80efektivitātes radīti ieguvumi. Tādējādi Latvenergo rīcība,

81piemērojot retroaktīvu atlaižu sistēmu kā konkurences līdzekli,

82pat ja tā rada efektivitātes ieguvumus, nav attaisnojama.

83Konkurences aizsargāšana konkrētajā situācijā ir svarīgāka, jo

84savstarpējā uzņēmumu konkurence ir viens no galvenajiem

85ekonomikas efektivitātes dzinējspēkiem, kādēļ patērētāju ieguvums

86no tās ilgākā laika periodā ir vērtējams augstāk nekā īslaicīgs

87efektivitātes ieguvums, ņemot vērā Latvenergo rīcības negatīvo

88ietekmi uz konkurenci (vienīgo konkurentu). Ņemot vērā

89iepriekšminēto, Latvenergo 31.07.2009. vēstulē norādītie

90argumenti, ka Konkurences padome aizsargā vienīgi JJ intereses un

91secina, ka retroaktīvas atlaides ir per se nelikumīgas,

92nevērtējot patērētāju intereses, ir noraidāmi.

93Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka ar jebkādu atlaižu

94piemērošanas aizliegumu Latvenergo, JJ un Latvenergo konkurence

95konkrētajos tirgos nebūtu iespējama. Latvenergo nebūtu intereses

96samazināt siltumenerģijas cenu par visu apjomu zemāku kā SPRK

97apstiprinātais tarifs, jo JJ, ņemot vērā tās rīcību, kā norādīts

98lēmuma 9.2.punktā, jebkurā gadījumā noteiktu zemāku

99siltumenerģijas cenu, un patērētāji nesaņemtu ražošanas

100efektivitātes ieguvumus no Latvenergo un JJ konkurences, kura

101pastāvētu tikai formāli.

1JJ argumenti Lietā

211.1. Lietas izpētes laikā Konkurences padome 27.04.2009.

3saņēma JJ 22.04.2009. vēstuli Nr.42, kurā JJ norāda, ka, ņemot

4vērā SPRK Metodikā attiecībā uz 4.tabulā ietvertajām pozīcijām

5noteikto, komersants pēc vienošanās ar elektroenerģijas lietotāju

6var pārdot elektroenerģiju pēc divdaļīga vai viendaļīga tarifa,

7JJ ir vērsusies pie Latvenergo, lai vienotos par divdaļīgā tarifa

8piemērošanu elektroenerģijas iepirkumam obligātā iepirkuma

9ietvaros (skat. lēmuma 2.5.punktu), vienlaicīgi lūdzot

10Konkurences padomi ierosinātās Lietas ietvaros vērsties pie

11Latvenergo, lai saņemtu atbildi, ņemot vērā, ka Latvenergo

12atbildi nav sniedzis. JJ ar 28.04.2009. vēstuli Nr.46 informēja

13Konkurences padomi, ka ir saņēmusi Latvenergo atbildi uz

14iepriekšminēto lūgumu, tomēr, tā kā Latvenergo nav atbildējusi

15pēc būtības, JJ nosūtīja Latvenergo atkārtotu lūgumu (JJ

1628.04.2009. vēstule Nr.45) izskatīt jautājumu par divdaļīgā

17tarifa piemērošanu. JJ 28.09.2009. vēstulē Nr.70 norāda, ka

18Latvenergo joprojām nav sniegusi atbildi uz JJ 28.04.2009.

19vēstuli Nr.45.

20Atbilstoši SPRK Metodikā noteiktajam, nemainīgas garantētās

21maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu

22saņemšana tiek realizēta ar divdaļīga tarifa palīdzību (skat.

23lēmuma 2.3.punktu), t.i., ar elektroenerģiju saistītās pastāvīgās

24izmaksas tiek iekļautas jaudas maksā, kura tiek maksāta kā

25nemainīgs maksājums neatkarīgi no piegādātā enerģijas apjoma,

26tādējādi garantējot koģenerācijas stacijas pastāvīgo izmaksu

27apmaksu. Tādējādi garantēts elektriskās jaudas maksājums nav

28uzskatāms par preci vai pakalpojumu ekonomikas izpratnē, bet ir

29uzskatāms par pastāvīgo izmaksu kompensāciju, kura tiek maksāta,

30neatkarīgi no saražotā elektroenerģijas apjoma.

31Izskatot jautājumu par divdaļīgā tarifa piemērošanas

32pamatotību, nevar neņemt vērā šīs Lietas faktiskos apstākļus.

33Latvenergo kā publiskais tirgotājs un JJ savstarpēji konkurē par

34siltumenerģijas piegādēm RS, un, ņemot vērā konkurences

35vispārējos principus, noteiktās tirdzniecības nedēļās JJ var

36neiegūt tiesības piegādāt siltumenerģiju RS. Vienlaicīgi JJ

37koģenerācijas stacija neražo un attiecīgi arī nepārdod

38elektroenerģiju Latvenergo. Ņemot vērā divdaļīgā tarifa

39piemērošanas un apmaksas principus, divdaļīgā tarifa piemērošanas

40gadījumā, Latvenergo būtu jāapmaksā JJ elektriskā jauda

41(pastāvīgās izmaksas), pat ja elektroenerģija netiek ražota,

42turklāt paaugstinātu elektroenerģijas izmaksas. Līdzīga situācija

43rodas arī gadījumā, ja Latvenergo nesaražo elektroenerģijas

44apjomu, kuru konkrētajā tirdzniecības nedēļā saražo JJ. Ņemot

45vērā iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka SPRK

46apstiprinātajā Metodikā paredzētā izvēles iespēja - vienoties par

47divdaļīgo vai viendaļīgo tarifu, nav saderīga ar situāciju, kurā

48vienā siltumapgādes zonā konkurē Latvenergo kā publiskais

49operators, kuram ir pienākums iepirkt elektroenerģiju obligātā

50iepirkuma ietvaros, un JJ kā neatkarīgais ražotājs.

51Kā minēts iepriekš, elektriskās jaudas maksājums ir uzskatāms

52par garantētu pastāvīgo izmaksu kompensāciju, kura pēc tās

53būtības neatšķiras no Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumos

54Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu

55noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" paredzētās

56garantētas jaudas apmaksas būtības.

57JJ nedarbojas konkurences apstākļos elektroenerģijas piegāžu

58tirgū, un divdaļīgā tarifa elektroenerģijai neesamības gadījumā

59JJ netiek radīti konkurences ziņā nelabvēlīgāki apstākļi. Ja JJ

60iegūst tiesības piegādāt siltumenerģiju RS, tad vienlaicīgi JJ

61pārdod arī elektroenerģiju Latvenergo obligātā iepirkuma ietvaros

62par SPRK apstiprināto elektroenerģijas tarifu. Atbilstoši

63Metodikā noteiktajiem elektroenerģijas tarifu noteikšanas

64principiem, aprēķinot elektroenerģijas tarifu, gan viendaļīgā,

65gan divdaļīgā tarifa vērtības ir vienādas, izņemot to

66piemērošanas principus. JJ to norāda arī savā 16.03.2009. vēstulē

67Nr.25, ka "pie vienāda ražošanas apjoma, kuru izmanto

68aprēķinot tarifu, viendaļīgais un divdaļīgais tarifs dod pilnīgi

69vienādu rezultātu". Tādējādi arī viendaļīgā tarifa

70gadījumā JJ sedz visas ar elektroenerģijas ražošanu saistītās

71izmaksas.

72Ņemot vērā iepriekšminēto, garantētas jaudas maksas

73piemērošana, kura pēc tās būtības konkrētajos apstākļos izpaustos

74kā JJ finansiālā ieguvuma palielinājums, un ar tās noteikšanas

75atteikuma izvērtēšana neietilpst Konkurences padomes kompetencē,

76ņemot vērā, ka konkurences apstākļi nav ietekmēti.

7711.2. JJ 14.09.2009. vēstulē Nr.73 norāda, ka "viens

78no iespējamiem risinājumiem vienlīdzīgas konkurences

79nodrošināšanai siltumenerģijas ražotājiem, kuru uzstādītās jaudas

80būtiski atšķiras, ir siltumenerģijas pieprasījuma tirdzniecības

81nedēļai sadalīšana lotēs, kur lotes lielums ir vienāds [t.i.,

822000 MWh] vai mazāks [piem., 1000 MWh] ar mazākā

83siltumenerģijas ražotāja [JJ] iespējamo siltumenerģijas

84piegādes lielumu tirdzniecības nedēļai. (..) Šādā gadījumā visi

85siltumenerģijas avoti varēs dot savus piedāvājumus uz katru

86piegādājamās siltumenerģijas loti un varēs konkurēt savā starpā

87ar siltumenerģijas cenu uz katru loti."

88Līdzīgi kā Konkurences padome ir secinājusi lēmuma 10.punktā,

89JJ piedāvātā risinājuma realizācija nenodrošina konkurences

90apstākļu esamību tirgū. Siltumenerģijas sadalīšana vienādās lotēs

91un konkurēšana atsevišķi uz katru loti novērš konkurenci

92konkrētajos tirgos, jo Latvenergo nebūs stimula samazināt cenu

93visām lotēm zemāku kā SPRK apstiprinātais tarifs un piegādāt

94papildus siltumenerģijas vienības RS, lai konkurētu ar JJ nelielo

95apjomu. Ražošanas izmaksu samazinājums ir atkarīgs no saražotā

96enerģijas apjoma, kas arī ir pamats samazināt cenu papildus

97apjoma vienībām attiecīgajā lotē, lai konkurētu tirgū. Tādējādi

98atbilstošs konkurenta piedāvājuma izteikšanas veids ir secīga

99lotu (t.i., progresīvu atlaižu) piemērošana, kas arī ir

100konkurences apstākļu saglabāšanas tirgū priekšnoteikums.

1Latvenergo apņemšanās pildīt

2noteiktus tiesiskos pienākumus

3Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas iedibinātajam principam

4Michelin lietā10, uzņēmumam, kurš atrodas dominējošā

5stāvoklī, neatkarīgi no tā, kā šis dominējošais stāvoklis ir

6izveidojies, ir īpaša atbildība par to, lai ar savu darbību,

7t.sk. cenu politiku, šis uzņēmums nekropļotu konkurenci kopējā

8tirgū un nekaitētu patērētājam. Latvenergo kā dominējošā stāvoklī

9esoša uzņēmuma pienākums ir piemērot skaidru un saprotamu cenu un

10atlaižu politiku.

11Konkurences likuma 27.² panta otrajā daļā noteikts, ka (..)

12"lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja tirgus

13dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos

14pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai

15deformēšanu, un Konkurences padome, izvērtējusi lietas faktiskos

16un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu".

17Tādējādi tirgus dalībniekam pirms gala lēmuma pieņemšanas ir

18tiesības sniegt priekšlikumus, ar kuriem tas uzņemas tādus

19tiesiskos pienākums, kas novērš negatīvās sekas konkurencei.

20Latvenergo 20.11.2009. iesniedza rakstveida apņemšanos (skat.

21lēmuma 2.pielikums), ar ko Konkurences padomei apliecina, ka tas

22apņemas pildīt tiesiskos pienākumus, lai novērstu retroaktīvo

23atlaižu efektu, kad RS pieprasījuma "neapstrīdamā" daļa

24(t.i., daudzums, ko RS jebkurā gadījumā iegādātos no Latvenergo)

25tiek izmantota kā svira, lai pazeminātu "apstrīdamās"

26(t.i., daudzums, par kuru RS var izdarīt izvēli starp Latvenergo

27un JJ) pieprasījuma daļas cenu, un noteiktā siltumenerģijas cena

28atbilstu faktiskajām Latvenergo izmaksām, turpmāk nepieļaujot

29konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu

30siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgū Apvienotajā

31siltumapgādes zonā vasaras periodā un siltumenerģijas

32vairumtirdzniecības tirgū TEC-2 siltumapgādes zonā apkures

33periodā.

34Latvenergo rakstveida apņemšanās nosacījumi, mainot atlaižu

35sistēmu, t.i., piemērojot lotu sistēmu, kurā siltumenerģijas

36apjoms tiek sadalīts lotēs, saglabā konkurences apstākļus

37konkrētajos tirgos un Konkurences padomes skatījumā novērš

38konkurences kavēšanu un ierobežošanu siltumenerģijas

39vairumtirdzniecības tirgū Apvienotajā siltumapgādes zonā vasaras

40periodā un siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgū TEC-2

41siltumapgādes zonā apkures periodā.

42Kā Konkurences padome konstatējusi lēmuma 9.1.punktā, SPRK

43apstiprinātajā Metodikā noteiktie atšķirīgie siltumenerģijas

44tarifu noteikšanas un apmaksas principi ir saderīgi ar situāciju,

45kurā vienā siltumapgādes zonā darbojas viens siltumenerģijas

46ražotājs un piegādātājs, tomēr divu vai vairāku ražotāju

47gadījumā, tie nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus

48visiem konkrētā tirgus dalībniekiem. Vienlīdzīgu konkurences

49apstākļu nodrošināšana, kas izrietētu no normatīvā regulējuma,

50pati par sevi celtu JJ konkurētspēju, kas ir arī viens no

51iemesliem, kādēļ Konkurences padome uzskata par lietderīgu

52izbeigt lietas izpēti, pamatojoties uz Latvenergo rakstveida

53apņemšanos pildīt tiesiskos pienākumus.

54Ņemot vērā iepriekšminēto un konkrētās Lietas apstākļus, kuros

55ir lietderīgi saglabāt konkurenci konkrētajos tirgos, jo atlaižu

56piemērošanas aizliegums kā tāds novērstu konkurences apstākļus,

57tādējādi neradot ražošanas efektivitātes ieguvumus, Konkurences

58padome secina, ka ir lietderīgi pieņemt lēmumu par lietas izpētes

59izbeigšanu.

60Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences

61likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 13.panta pirmās daļas

624.punktu, 27.² panta otro daļu, Administratīvā procesa likuma

6363.pantu, Konkurences padome

64nolēma:

65izbeigt lietas Nr.3114/09/05/1 "Par Konkurences likuma

6613.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu AS

67"Latvenergo" darbībās" izpēti, ievērojot

68Latvenergo 20.11.2009. rakstveida apņemšanos pildīt tiesiskos

69pienākumus.

70Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

71padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

72mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

73Pielikumā: 1. AS "Latvenergo" un SIA "Juglas

74Jauda" apjoma un cenas piedāvājumu AS "Rīgas

75siltums" apkopojums, AS "Latvenergo" atlaižu un

76SIA "Juglas Jauda" konkurētspējīgās cenas aprēķins

77tirdzniecības nedēļās no 16.08.2008. - 31.01.2009., kurās AS

78"Latvenergo" noteica nosacījuma atlaides (Pielikums

79Nr.1(*));

1AS "Latvenergo" 2009.gada 20.novembra Rakstveida

2apņemšanās lietā Nr.3114/09/05/1 (Pielikums Nr.2).

3(*) - Ierobežotas pieejamības informācija.

41 AS "Rīgas siltums" ir centralizētās

5siltumapgādes sistēmas operators Enerģētikas likuma 47.panta

6izpratnē, kuram ir tiesības pārvadīt un sadalīt siltumenerģiju

7Rīgas pilsētā (SPRK licences Nr.22007 un Nr.23005;

8www.sprk.gov.lv).

92 Ar SPRK 27.05.2009. lēmumu Nr.176 (Laikraksts

10"Latvijas Vēstnesis", 2009, Nr.84) tarifu griestu

11princips izslēgts.

123 SPRK 24.07.2008. lēmums Nr.247 "Par AS

13"Latvijas Gāze" dabasgāzes apgādes

14tarifiem".

154 Aizstāj MK 06.11.2006. noteikumus Nr.921

16"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā",

17kuros ir līdzīgi noteikts, ka koģenerācijas iekārta ir iekārta,

18kura paredzēta elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas

19ražošanai vienā tehnoloģiskajā koģenerācijā (2.3.apakšpunkts), un

20noteikta līdzīga lietderīgās siltumenerģijas definīcija

21(2.1.apakšpunkts), kā arī paredzēta līdzīga kārtība, kādā

22komersanti var saņemt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā

23iepirkuma ietvaros (3. un 8.punkts).

245 RS siltumenerģijas patēriņa prognoze balstīta

25uz iesniegto 10 dienu Latvijas Vides, Ģeoloģijas un

26Meteoroloģijas Aģentūras prognozi. Siltumenerģijas prognoze var

27atšķirties, sakarā ar faktiskajām temperatūru novirzēm (RS un

28Latvenergo un JJ Līgumu par siltumenerģijas pirkšanu-pārdošanu

297.pielikums)

306 JJ un Latvenergo līgumu ar RS par

31siltumenerģijas pirkšanu - pārdošanu 1.punkts nosaka, ka

32tirdzniecības nedēļa ilgst no sestdienas plkst.9:00 līdz nākamās

33kalendārās nedēļas sestdienas plkst.9:00.

347 Rīgas Tehniskās universitātes interneta mājas

35lapa:

36http://www.rtu.lv/component/option,com_docman/task,doc_view/gid,743/lang,lv/

378 Eiropas Komisija 09.02.2009. paziņojums

38"Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot Eiropas

39Kopienas līguma 82.pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgas

40konkurentus izslēdzošas rīcības gadījumos".

419 Skatīt Konkurences padomes 09.10.2009. lēmumu

42Nr.33 lietā Nr.3114/09/05/2 "Par Konkurences likuma 13.panta

43pirmās daļas ģenerālklauzulas un 5.punkta pārkāpumu AS

44"Rīgas siltums" darbībās".

4510 N.V.Nederlansche benden-industrie Michelin v

46Commission of the European Communities lieta Nr.322/81,

4757.punkts.

48Konkurences padomes priekšsēdētāja

49v.i. D.Rungēvica

1Rakstveida apņemšanās stājas spēkā no tās parakstīšanas

2brīža.

3Pielikumā: akciju sabiedrības "Latvenergo"

4koģenerācijas stacijās uzstādīto siltumenerģijas ražošanas

5iekārtu saraksts un to minimālās un maksimālās rīcības jaudas -

6uz 1 lpp.

7Akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstāvis:

8Valdes priekšsēdētājs

9(amata

10nosaukums)

11Kārlis Miķelsons

12(vārds,

13uzvārds, paraksts)

14Valdes loceklis

15(amata

16nosaukums)

17Uldis Bariss

18(vārds,

19uzvārds, paraksts)

20/zīmogs/

211 Lotu skaits un to apjomi var atšķirties

22atkarībā no siltumenerģijas pieprasījuma, meteoroloģiskās

23prognozes, konkrētajā tirdzniecības nedēļā paredzētā ražošanas

24procesā izmantotajām iekārtām un to noteiktajām jaudām un

25tehniskajiem ierobežojumiem.

26(*) - Ierobežotas pieejamības informācija.