3. pants

Migar iesniegumā minēto RSA darbību vērtējums atbilstoši

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam

Konkurences likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka jebkuram

tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts

jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā.

Atbilstoši Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam

dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā

netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu

tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai

piemērošana.

3.1. Lai Migar autobusi varētu iebraukt un stāvēt Jelgavas

autoostas teritorijā, 01.10.2008. ar Jelgavas autoostas valdītāju

RSA tika noslēgts līgums Nr.15/08 Par sniegto pakalpojumu

kopumu reģionālo starppilsētu un reģionālo vietējās nozīmes reisu

autobusiem (turpmāk - Līgums), kas tika iesniegts Konkurences

padomē. Iesniegumā norādīts, ka Jelgavas autoostā pretēji līgumā

paredzētajam netiek nodrošināti šādi pakalpojumi:

a) pasažieru uzgaidāmo telpu izmantošana, jo autoostas darba

laiks ir no plkst. 6.00 līdz 22.00, kaut autobusi sāk kursēt

agrāk (Līguma 1.2.5.punkts);

b) netiek nodrošināta iespēja izmantot sanitāro mezglu, bērnu

un mātes istabu (šādu telpu faktiski nav) (Līguma

1.2.7.punkts);

c) nav nodrošināta autobusu stāvvieta pirms un pēc reisa

(pieguļošā teritorija autoostai nepieder) (Līguma

1.2.8.punkts);

d) netiek nodrošināta autobusu stāvēšana autoostas teritorijā

(Līguma 1.3.3.punkts);

e) nav iespēju izmantot pārvadātāju ekipāžām paredzētas

atpūtas telpas, jo tādu faktiski nav (Līguma 1.3.4.punkts).

Līgumā punktiem 1.2.8. un 1.3.3. minēta atruna - ja autoostas

tehniskās iespējas atļauj sniegt šos pakalpojumus.

Migar norāda, ka cenā par Jelgavas autoostas infrastruktūras

izmantošanu ir paredzēta maksa par noteiktu pakalpojumu klāstu.

Iesniedzējs šo maksu maksā, bet nesaņem pakalpojumus Līgumā

noteiktajā apjomā.

Konkurences padome secina, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.846

25.punktu no Līgumā ietvertajiem, bet atbilstoši Iesniegumā

minētajam nesniegtajiem pakalpojumiem, tikai Līguma 1.2.7.punktā

minētais (iespēja izmantot sanitāro mezglu, bērnu un mātes

istabu) Jelgavas autoostā ir obligāti nodrošināms.

Migar 30.12.2009. vērsās pie RSA ar piedāvājumu līgumu par

Jelgavas autoostas pakalpojumu izmantošanu slēgt uz laiku līdz

31.03.2010. Līguma jaunā redakcija vairs neparedz šādu

pakalpojumu sniegšanu: iespēju izmantot sanitāro mezglu, bērna un

mātes istabu, kā arī iespēju izmantot pārvadātāja ekipāžām

atpūtas telpas. Tai pašā laikā maksa par autoostas pakalpojumiem

netika mainīta. Tāpat līguma slēgšanas gaitā tika panākta

vienošanās samazināt maksu par biļešu tirdzniecību no 12% uz

8%.

RSA darbība kā Jelgavas autoostas valdītājam pret Migar ir

izvērtējama, ņemot vērā šā lēmuma 1.punktā minēto normatīvajos

aktos noteikto regulējumu un izmaiņas tajā, t.i., laika periodā

no 01.10.2008. (kad RSA un Migar noslēdza Līgumu) līdz

31.12.2009. un no 01.01.2010. (kad RSA un Migar panāca jaunu

vienošanos par Jelgavas autoostas pakalpojumu izmantošanu).

Lai izvērtētu, vai RSA rīcība atbilst Konkurences likuma

13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajam, Konkurences padome,

ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto regulējumu, ar ko tiek

noteikts autoostu sniegto pakalpojumu izmaksu aprēķins, uzskata

par pamatotu šajā lietā vadīties no Jelgavas autoostas (un ar to

saistīto pakalpojumu) kopējām uzturēšanas un pakalpojumu

nodrošināšanas izmaksām (izmaksu posteņiem), salīdzinot ar RSA

kopējiem ieņēmumiem attiecīgajā laika periodā par Jelgavas

autoostā sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus, lai konstatētu,

vai RSA rīcībā izpildās Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

4.punktā noteiktā kvalifikācija, Konkurences padome uzskatīja arī

par pamatotu salīdzināt RSA noteikto maksu pasažieru

pārvadātājiem Jelgavas autoostā ar citu - līdzīgu autoostu

noteiktajām maksām.

3.2. Pēc Konkurences padomes pieprasījuma RSA 27.01.2010.

vēstulē Nr.2-4/16 sniedza informāciju, ka tā kļuva par Jelgavas

autoostas valdītāju, sākot ar 01.06.2008. Maksa par autoostas

pakalpojumiem tika noteikta saskaņā ar Noteikumiem Nr.846.

Ievērojot normatīvo aktu regulējumu, maksa par biļešu

tirdzniecību līdz 2010.gadam atsevišķi netika noteikta.

1.tabulā atspoguļotas Jelgavas autoostas (tabulā - JAO)

pakalpojumu cenas saskaņā ar RSA sniegto informāciju un

Konkurences padomes rīcībā esošā informācija, kas izriet no Migar

līgumos ietvertajām maksām par Jelgavas autoostas

pakalpojumiem.

1.tabula

Datums, kad RSA noteikusi maksu (saskaņā ar RSA sniegto

informāciju)

Sēdvietu skaits autobusos

Maksa par JAO pakalpojumiem (latos)*

Līguma (vai papildu vienošanās) noslēgšanas datums

Sēdvietu skaits autobusos

Maksa par JAO pakalpojumiem (latos)*

01.07.2005.**

< 16

17-30

31-55

(*)

01.06.2008.

< 16

17-30

31-55

(*)

01.06.2008.

(Saskaņā ar noslēgto un iesniegto līgumu)

< 16

17-30

31-55

(*)

01.10.2008.

< 16

17-30

31-55

(*)

01.03.2009.

<16

17-30

31-55

(*)

26.02.2009.

Vienošanās Nr.1 par izmaiņām 01.10.2008. līgumā

Nr.15/08

<16

17-30

>30

(*)

01.09.2009.

<16

17-30

31-55

(*)

18.08.2009.

Vienošanās Nr.2. par izmaiņām 01.10.2008. līgumā

Nr.15/08

<16

17-30

>30

(*)

01.01.2010.

<16

17-30

31-55

(*)

30.12.2009.

<16

17-30

31-55

(*)

* - par viena autobusa ienākšanu

** - līgums slēgts ar SIA "Jelgavas autobusu

parks"

3.3. Konkurences padome lūdza RSA klientus - Jelgavas

autoostas pakalpojumu saņēmējus pārvadātājus - sniegt savu

viedokli par Jelgavas autoostas sniegto pakalpojumu klāsta un

kvalitātes atbilstību maksai par autoostas pakalpojumiem. Tika

saņemts SIA "Ventspils reiss", SIA "Dobeles

autobusu parks" un AS "Nordeka" viedoklis. SIA

"Dobeles autobusu parks" līdzīgi kā Migar uzskata, ka

netiek sniegti visi līgumā paredzētie pakalpojumi, līdz ar to

maksa par Jelgavas autoostas pakalpojumiem neatbilst ne

pakalpojumu klāstam, ne kvalitātei. AS "Nordeka"

norāda, ka Jelgavas autoostā ir novērojami un konstatējami

trūkumi pilnvērtīgu autoostu pakalpojumu sniegšanā, tomēr pamata

funkciju izpilde ir nodrošināta.

3.4. Konkurences padome izvērtēja RSA sākotnēji noteikto

maksas pieaugumu par Jelgavas autoostas pakalpojumiem un

turpmākos cenu samazinājumus, tika veikta SIA "Jelgavas

autobusu parks", RSA izmaksu un tarifu veidošanas analīze,

kā arī veikts salīdzinājums ar citu Latvijas autoostu valdītāju

pasažieru pārvadātājiem noteiktajām maksām.

3.4.1. SIA "Jelgavas autobusu parks", kas bija

Jelgavas autoostas valdītājs līdz 2008.gada 1.jūnijam, iesniedza

autoostas ieņēmumu un izdevumu atšifrējumu un peļņas rādītājus

par 2007.gadu un 2008.gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Ieņēmumi

šajā periodā veidojās no procentiem par biļešu pārdošanu

autoostas kasēs, maksas par autoostas teritorijas izmantošanu un

telpu īres. Savukārt izdevumus veidoja autoostas uzturēšanas

izdevumi, pamatlīdzekļu amortizācija, personāla izmaksas un zemes

noma. 2007.gadā ieņēmumi par autoostas pakalpojumu izmantošanu

bija (*) lati, izdevumi - (*) lati, tātad autoosta tika uzturēta

ar (*) latu lieliem zaudējumiem. 2008.gada pirmajos piecos

mēnešos ieņēmumi par autoostas pakalpojumu izmantošanu bija (*)

lati, izdevumi - (*) lati, tātad autoosta šajā laika posmā tika

uzturēta ar (*) latu lieliem zaudējumiem.

3.4.2. RSA 12.03.2010. atbildē Nr.2-4-/38 Konkurences padomei

norāda, ka periodā no 01.05.2008. līdz 30.09.2008., kad

ievērojami tika paceltas autoostas pakalpojumu maksas salīdzinot

ar laika periodu, kad Jelgavas autoostas pārvaldītāja bija SIA

"Jelgavas autobusu parks", plānojot autoostas

uzturēšanas un personāla izmaksas un maksas apmēru par autoostas

pakalpojumu sniegšanu, izmaksās tika iekļauti arī izdevumi

remontam un autoostas labiekārtošanai. RSA 2008.gada pārskatā

Vadības ziņojumā norādīts, ka Jelgavas autoostas modernizēšanā

2008.gadā ieguldīti 6 139 lati. Bija paredzēts arī palielināt

personāla skaitu, jo tika plānots izveidot pakalpojumu

koordinācijas centru un palielināt sētnieku skaitu. Tomēr

pēdējais netika izdarīts ekonomiskās situācijas dēļ valstī. Līdz

ar to faktiskās izmaksas 2008.gadā bija zemākas nekā plānots. Bez

tam RSA Jelgavas autoostā guva ienākumus no papildu pakalpojumu

sniegšanas autoostā (kafijas un uzkodu automātu uzstādīšana,

biļešu iepriekšpārdošana un mēnešbiļešu tirdzniecība, interneta,

faksa izmantošana u.c.). Saskaņā ar RSA sniegto informāciju laika

periodā no 01.06.2008. līdz 28.02.2009. faktiskās tiešās (darba

algas, valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, autoostas

uzturēšanas un ekspluatācijas un pārējās) izmaksas Jelgavas

autoostas uzturēšanai veidoja (*) latus jeb apmēram 75% no

plānotajām, bet faktiskās kopējās uzturēšanas izmaksas, t.i.,

faktiskās tiešās izmaksas un vispārējās un administrācijas

izmaksas, bija (*) lats jeb par 20% mazākas nekā plānotās.

Tādēļ 01.03.2009. RSA pazemināja autoostas pakalpojumu maksas

pārvadātājiem (skat. 1.tabulu).

Jaunu autoostas pakalpojumu maksas apmēra pazeminājumu no

01.09.2009. noteica zemes nomas maksas samazināšana gan līgumā ar

Jelgavas pašvaldību (ar 20.02.2009.), gan ar SIA "Jelgavas

autobusu parks" (ar 01.07.2009.). Saskaņā ar RSA sniegto

informāciju laika periodā no 01.03.2009. līdz 31.08.2009.

faktiskās tiešās izmaksas Jelgavas autoostas uzturēšanai veidoja

(*) latus jeb 87% no plānotajām, bet faktiskās kopējās

uzturēšanas izmaksas bija (*) lati jeb par 12% mazākas

nekā plānotās. Tas arī ļāva samazināt maksu par Jelgavas

autoostas pakalpojumiem (1.tabula).

Līdzīga aina kā minētajos periodos RSA izdevumos Jelgavas

autoostas uzturēšanai vērojama arī laika posmā no 01.09.2009.

līdz 31.12.2009. RSA 2009.gada pārskata Vadības ziņojumā

norādīts, ka Rīgas un Jelgavas autoostu kopējā remontu summa ir

65 386 lati, neizdalot atsevišķi summu, kas ieguldīta Jelgavas

autoostas remontos. Jelgavas autoostā 2009.gadā veikta

ventilācijas iekārtu rekonstrukcija uz autoostas jumta, laukuma

skataku un asfalta remonts, kases telpu remonts un pirmā stāva

uzgaidāmās zāles grīdas remonts. Saskaņā ar RSA sniegto

informāciju (12.03.2010. vēstule Nr.2-4/38) RSA peļņa 2008.gada

septiņos mēnešos, pārvaldot Jelgavas autoostu, bija (*)

lati, 2009.gadā - (*) lati. RSA kopējā peļņa 2009.gadā,

pārvaldot Rīgas autoostu un Jelgavas autoostu, bija 404 977

lati.

Nosakot Jelgavas autoostas pakalpojumu maksu apmēru

2010.gadam, tika izmantota Noteikumos Nr.846 paredzētā metodika

un nodalīti maksājumi par biļešu tirdzniecību autoostas

kasēs.

Konkurences padome, ņemot vērā minēto un izvērtējot RSA ar

12.03.2010. vēstuli Nr.2-4/38 iesniegtajos izmaksu aprēķinos par

katru no periodiem starp pakalpojumu maksas izmaiņām Jelgavas

autoostā, norādīto izmaksu posteņu lielumus vērtē kā samērīgus un

ekonomiski pamatotus. Konkurences padomes ieskatā RSA noteiktā

pakalpojuma cena par Jelgavas autoostā sniegtajiem pakalpojumiem

ir samērīga ar RSA izmaksām. Turklāt Konkurences padome kā

pozitīvu faktu vērtē to, ka RSA, operatīvi reaģējot uz to, ka

faktiskās izmaksas ir mazākas par plānotajām, periodiski

samazinājusi maksas par Jelgavas autoostas pakalpojumiem

pārvadātājiem, negaidot jauno kalendāro gadu (01.03.2009. un

01.09.2009.).

3.4.3. Lai salīdzinātu RSA piemērotās maksas par Jelgavas

autoostas pakalpojumiem ar citās līdzīga statusa autoostās

piemērotajām maksām, Konkurences padome ieguva informāciju no

virknes autoostu valdītājiem, kas ir apkopota 2. un 3.tabulā.

2.tabula: maksa latos par nepilna pakalpojumu apjoma autoostās

sniegtajiem pakalpojumiem 2009. gadā

Autoosta

Maksa par viena autobusa

ienākšanu

Procenti no autoostā

pārdotajām biļetēm*

Autobusam

ar sēdvietu skaitu < 16

Autobusam

ar sēdvietu skaitu no 17 līdz 30

Autobusam

ar sēdvietu skaitu no 31 līdz 55

Autobusam

ar sēdvietu skaits > 55

Dagda

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Ilūkste

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Krāslava

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Skrunda

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Viļāni

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Kārsava

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Dobele

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Tukums

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Rūjiena

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Smiltene

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Valmiera

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Vidēji

1,44

2,56

3,04

10

Jelgava

(*)

(*)

(*)

(*)

* ņemot vērā normatīvo aktu regulējumu, 2009.gadā autoostām

vēl nebija pienākums atsevišķi izdalīt maksu par biļešu

izplatīšanu, ja pārvadātājs šo pakalpojumu izmanto.

3.tabula: maksa latos par autoostās sniegtajiem pakalpojumiem

2010.gadā

Autoosta

Maksa par viena autobusa

ienākšanu

Procenti no autoostā

pārdotajām biļetēm

autobusam

ar sēdvietu skaitu < 16

autobusam ar sēdvietu

skaits no 17 līdz 30

autobusam

ar sēdvietu skaits no 31 līdz 55

autobusam

ar sēdvietu skaits > 55

Dagda

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Ilūkste

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Krāslava

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Skrunda

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Viļāni

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Kārsava

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Dobele

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Tukums

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Rūjiena

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Smiltene

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Valmiera

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Vidēji

1,27

1,59

2,72

7

Jelgava

(*)

(*)

(*)

(*)

No tabulu datiem redzams, ka RSA noteiktās maksas par Jelgavas

autoostas pakalpojumiem pārvadātājiem ir tādas pašas vai pat

zemākas, nekā vidēji citās Latvijas autoostās, kas līdzīgi kā

Jelgavas autoosta Jelgavā atrodas dominējošā stāvoklī

attiecīgajās pilsētās. Turpretī SIA "Jelgavas autobusu

parks" 2005.gadā noteiktās un līdz 2008.gada 1.jūnijam spēkā

esošās maksas par Jelgavas autoostas pakalpojumiem ir vairākkārt

zemākas nekā citās Latvijas līdzīga statusa autoostās. Fakts, ka

gan 2007., gan 2008.gadā SIA "Jelgavas autobusu parks"

strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem un tai pašā laikā piemēroja

tik zemas maksas par autoostas pakalpojumiem, liecina par to, ka

SIA "Jelgavas autobusu parks" saimnieciskā darbība nebija

izsvērta un ilgtspējīga. Kā liecina SIA "Jelgavas autobusu

parks" sniegtā informācija par 2007.gada un 2008.gada pirmo

piecu mēnešu finanšu rādītājiem, izdevumi autoostas uzturēšanai

un citiem posteņiem abos periodos pārsnieguši ienākumus vismaz

divas reizes. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka

maksas paaugstināšana pārvadātājiem par Jelgavas autoostas

pakalpojumiem, RSA ar 2008.gada 1.jūniju pārņemot autoostu

valdījumā, bija ekonomiski pamatota RSA rīcība, lai nodrošinātu

Jelgavas autoostas saimniecisko darbību un tās attīstību.

Ievērojot šā lēmuma 3.punktā minēto, Konkurences padome

secina, ka RSA darbībās nav saskatāmas Konkurences likuma

13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma

tiesiskā sastāva pazīmes.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences

likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas

4.punktu un 13.panta pirmās daļas 4.punktu un Administratīvā

procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences

padome

nolēma:

izbeigt lietas Nr.2704/10/03.02./2 "Par Konkurences

likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma

pārkāpumu AS "Rīgas starptautiskā autoosta"

darbībās" izpēti.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

1 Noteikumu Nr.846 ar grozījumiem

35.1, 36. un 36.1punktā minēto prasību

piemērošanu autoosta nodrošina ne vēlāk kā līdz 2009.gada

31.decembrim (Noteikumu Nr.846 ar grozījumiem Noslēguma jautājumu

50.punkts).

2 Konkurences padomes 10.12.2008. lēmums

Nr.E02-124, publicēts "Latvijas Vēstnesis", 23.12.08.,

Nr.200.

Konkurences padomes

priekšsēdētāja I.Jaunzeme