13. pants

Konkrētais iepirkuma tirgus tiek

noteikts, lai identificētu vidi, kurā DSM ļaunprātīgas

izmantošanas rezultātā izpaužas piegādātāja tiesisko interešu

aizskārums un var tikt kavēta, ierobežota vai deformēta

konkurence. Iepirkuma tirgū saskaras mazumtirgotāja, kas veido

pieprasījuma pusi, un piegādātāja, kas veido piedāvājuma pusi,

komerciālās intereses. Iepirkuma tirgus ir cieši saistīts ar un

ekonomiskā ziņā pakārtots mazumtirdzniecības tirgum. Piegādātāja

piegādātais un mazumtirgotāja iepirktais preču sortiments ir

mazumtirgotāja darbības stratēģijas sastāvdaļa un atspoguļo

piedāvājuma veidošanu mazumtirdzniecības tirgū

galapatērētājam.

14.

Konkrētās preces tirgus

14.1. Tradicionāli konkrētais tirgus

tiek noteikts, par pamatu ņemot patērētāju viedokli. Tomēr,

nosakot konkrēto iepirkuma tirgu, pieeja atšķiras. Atbilstoši

Eiropas Komisijas praksei konkrētais iepirkumu tirgus tiek

noteikts, ņemot vērā piegādātāju elastību un tiem pieejamos

alternatīvos noieta kanālus.26 Piegādātāji (ražotāji)

pārsvarā ražo un piegādā vienu produktu vai vienotu produktu

kategoriju (piemēram, piens un piena produkti, maize un maizes

produkti) un tiem nav vai ir visai ierobežotas iespējas bez

būtiskām investīcijām, tirgus izpētes un papildu zinātības,

pārslēgties uz citu preču ražošanu.27 Arī

mazumtirgotājs, kaut arī patērētājiem piedāvā plašu produktu

klāstu, nevar visas nepieciešamās preces iegādāties no viena

piegādātāja. Tādējādi šādos apstākļos nevar pastāvēt vienots

iepirkuma tirgus mazumtirdzniecībai, bet gan atsevišķi iepirkumu

tirgi atbilstoši preču kategorijām.28

14.2. Šādos apstākļos Konkurences

padome uzskata par nepieciešamu norādīt uz sekojošiem

apsvērumiem, kas konkrētajā lietā papildus ņemami vērā, nosakot

iepirkuma tirgus konkrēto preci. Saskaņā ar Konkurences likuma

13.panta otro daļu, DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā

jākonstatē negatīva ietekme uz konkurenci. Kā minēts iepriekš

[13], ietekme uz konkurenci Konkurences likuma 13.panta otrās

daļas izpratnē izpaužas konkrētajā iepirkuma tirgū. No

konkurences kavēšanas jēdziena vērtēšanas skatupunkta, ietekme

iepirkuma tirgū DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā rodas

neatkarīgi no tā, cik plaši ir definēta konkrētā prece. Ja tiek

konstatēta konkurences kavēšana attiecībā uz lietas ietvaros

vērtēto atsevišķu preču iepirkumu un konkrētais preces tirgus

tiek definēts šauri, tad neatkarīgi no tā, ietekme uz konkurenci

rodas arī iepirkuma tirgū kopumā. Turklāt jāņem vērā, ka

Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros nav izšķirošas

nozīmes, vai konkurences kavēšana faktiski ir notikusi, vai arī

iestāde vēršas pret noteikumiem, kuri potenciāli var kavēt,

ierobežot vai deformēt konkurenci iepirkuma tirgū. Jāņem vērā, ka

uz DSM esošu mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt klasiskā

dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības

jēdzienu29. Tas tiešā veidā attiecas uz konkurences

saglabāšanu iepirkuma tirgū un saudzīgu izturēšanos pret

ekonomiski atkarīgajiem piegādātājiem, kas ir Konkurences likuma

13.panta otrās daļas aizsardzības uzdevums.

14.3. Konkurences padome vienlaicīgi

secina, ka ir pieļaujamas arī atkāpes no [14.1] punktā minētās

konkrētās preces tirgus noteikšanas. Ja prece ir specifiska un

nav daļēji vai pilnība aizvietojama no patērētāja viedokļa ar

citām precēm, kurām ir viens piegādātājs, tad to izdalīt

atsevišķā konkrētās preces tirgū nebūtu lietderīgi. Šādos

gadījumos tiks aptverts plašāks preču sortiments (grupa), kurā šī

prece ietilpst. Jāpiebilst, ka minētais secinājums nemaina

negatīvās ietekmes uz konkurenci konstatēšanu, jo tā izpaužas arī

iepirkuma tirgū kopumā, konstatējot DSM ļaunprātīgas izmantošanas

aizlieguma pārkāpumu atbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrās

daļas 1. līdz 6.punktam.