VairogsPar lietas izpētes izbeigšanu
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums palīdz saprast patērētāja tiesības, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumus, atteikuma un atlīdzības situācijas.
Par lietas izpētes izbeigšanu — viss teksts
Konkurences
1Dominējošā stāvokļa
2mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma mērķis ir
3vērsties pret konkurenci kavējošo ietekmi, kas rodas,
4mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem piemērojot netaisnīgus un
5nepamatotus noteikumus tiesiskajās attiecībās ar piegādātājiem.
6Konkurences likuma 13.panta otrā daļa paredz mazumtirdzniecības
7tirgus dalībnieka rīcības brīvības iegrožošanu par labu
8piegādātājiem apjomā, kāds noteikts normas 1. līdz 6.punktam.
92.1. Konkurences likuma 13.panta otrā
10daļa paredz, ka dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā
11(turpmāk - DSM) atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki
12tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu
13pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā
14tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem
15netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus
16un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā
17konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā. Norma tālāk paredz, ka
18[j]ebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī
19mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas
20teritorijā.
212.2. Lai piemērotu minēto normu, ir
22nepieciešams noteikt konkrēto mazumtirdzniecības tirgu [8], kurā
23tiek konstatēts DSM, un konkrēto iepirkumu tirgu [13], kurā DSM
24ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā tiek negatīvi ietekmēta
25konkurences struktūra. Šāda tirgus varas novērtēšana
26mazumtirdzniecībā, izdalot divus saistītos tirgus, saskan arī ar
27Konkurences padomes1 un Eiropas Komisijas2
28pieeju tirgus koncentrācijas ietekmes uz konkurenci novērtēšanai
29apvienošanās lietās mazumtirdzniecības nozarē.
1Lai noskaidrotu DSM jēdziena jēgu,
2nepieciešams vērtēt normas rašanās vēsturiskos apstākļus,
3likumdevēja gribu, kā arī sistēmiski novērtēt DSM ļaunprātīgas
4izmantošanas aizliegumu kopsakarā ar citām Konkurences likuma
5tiesību normām, Eiropas Savienības konkurences tiesību
6regulējumu. Tāpat ir analizējama citu Eiropas Savienības
7dalībvalstu pieredze.
83.1. Iekļaujot DSM jēdzienā atsauci
9uz mazumtirdzniecību, likumdevējs vēlējās noteikt, ka DSM
10ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas tikai uz
11mazumtirdzniecības nozari, jo DSM jēdziena ieviešanas laikā citās
12nozarēs netika novērotas problēmas, kādas pastāv
13mazumtirdzniecībā.3 Turklāt, likumdevējs ir vēlējies
14DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu attiecināt tieši uz
15mazumtirdzniecības tīkliem4, kas jāievēro, nosakot
16konkrēto mazumtirdzniecības tirgu [8] - [12].
173.2. Lai arī DSM jēdziena nosaukumā
18iekļauta gramatiska atsauce uz dominējošo stāvokli, jāņem vērā,
19ka DSM jēdziens principiāli atšķiras no klasiskā dominējošā
20stāvokļa jēdziena tirgus dalībniekam piemītošās tirgus varas
21apjoma ziņā. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 1.punktam
22tirgus dalībnieks, kurš atrodas klasiskajā dominējošā stāvoklī,
23ir imūns pret parastajiem konkurences disciplinējošiem
24spēkiem5 un var rīkoties neatkarīgi no konkurentiem,
25klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Savukārt tirgus
26dalībniekam, kurš atrodas DSM, piemīt spēja uzspiest netaisnīgus
27darījuma noteikumus vai maksājumus piegādātājiem, tomēr tas nevar
28rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem vai
29patērētājiem6. Līdz ar to DSM raksturo mazumtirgotāja
30tirgus varu apjomā, kas ir pietiekams, lai spētu negatīvi
31ietekmēt konkurenci attiecībās ar piegādātājiem, vienlaicīgi
32nesasniedzot dominējošā stāvokļa tirgus varas slieksni, kad būtu
33iespējams darboties neatkarīgi arī no patērētājiem un
34konkurentiem.
353.3. Likumdevējs ir noteicis arī
36atšķirīgu DSM un klasiskā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas
37izmantošanas aizlieguma pārkāpumu klasifikāciju pēc to smaguma
38pakāpes. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra
39noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par
40Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā
41paredzētajiem pārkāpumiem" 15.punktu DSM ļaunprātīga
42izmantošana ir viegls pārkāpums, savukārt klasiskā dominējošā
43stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir smags pārkāpums. Līdz ar to,
44ja mazumtirgotāja tirgus vara jau atbilstu klasiskajam
45dominējošajam stāvoklim, tad atbilstoši Konkurences likuma
4613.panta trešajai daļai uz to attiektos likuma 13.panta pirmajā
47daļā noteiktie ierobežojumi, par ko ir paredzēta smagāka
48atbildība.7
1Šāda tirgus dalībnieka vienpusējas
2rīcības ierobežošanas izpratne ir nostiprināta arī Padomes
32002.gada 16.decembra regulā Nr. 1/2003 "Par to konkurences
4noteikumu īstenošanu, kas noteikti [Eiropas Kopienas dibināšanas]
5līguma 81. un 82.pantā"8 (turpmāk - regula
6Nr. 1/2003). Saskaņā ar regulas Nr. 1/2003 3.panta otro daļu,
7regula 1/2003 neliedz dalībvalstīm noteikt tirgus dalībnieku
8vienpusējai rīcībai stingrākus ierobežojumus par tiem, kas
9paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk -
10Līgums) 102.pantā. Tādējādi dalībvalstis savā teritorijā var
11noteikt kā zemāku dominējošā stāvokļa slieksni, tā aizliegt
12darbību, kura nav uzskatāma par aizliegtu saskaņā ar Līguma
13102.pantu.9 Šādi dalībvalstu noteikumi var attiekties
14uz ļaunprātīgu rīcību, kas vērsta pret ekonomiski atkarīgiem
15(vājākiem) tirgus dalībniekiem.10 Šādā aspektā,
16piemēram, Vācijas Konkurences likumā, papildus klasiskā
17dominējošā stāvokļa regulējumam, paredzēti stingrāki vienpusējas
18rīcības ierobežojumi tirgus dalībniekiem ar ievērojamu tirgus
19varu, kuri vēl nav sasnieguši dominances līmeni.11
20Līdzīgi arī Francijas Komerckodekss paredz aizliegumu tirgus
21dalībniekiem, nesasniedzot klasisko dominējošo stāvokli,
22ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu pret ekonomiski atkarīgiem
23klientiem vai piegādātājiem.12
1Kaut arī par Konkurences likuma
213.panta otrās daļas normas mērķi ir izvirzīta piegādātāju
3tiesisko interešu aizsardzība un negatīvās ietekmes uz konkurenci
4novēršana iepirkuma tirgū [13], DSM ļaunprātīgas izmantošanas
5aizliegums veicina arī patērētāju tiesisko interešu aizsardzību.
6Proti, uzlabojot makroekonomisko vidi, sekmējot godīgu konkurenci
7piegādātāju starpā, novēršot draudus mazo un vidējo uzņēmumu
8darbībai un kopumā sekmējot tautsaimniecības
9attīstību13, labklājības ieguvumi pastarpināti tiek
10nodoti arī galapatērētājiem Latvijas teritorijā. Praktiski tas
11var izpausties tādā veidā, ka, piemēram, DSM esošs mazumtirgotājs
12spēj ievērojami ietekmēt to, kādas preces nonāk līdz
13galapatērētājam. Precēm, kuras neizvēlas DSM esošs
14mazumtirgotājs, ir krietni mazākas iespējas sasniegt
15galapatērētāju. Šādā veidā DSM esošs mazumtirgotājs lielā mērā
16nosaka arī produktu inovācijas veiksmi, izlemjot pirkt vai
17atsakoties no konkrēta produkta.14
Konkrētie
1Atbilstoši Konkurences likuma
21.panta 4.punktam konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,
3kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētās
4preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to
5preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā
6ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma
7aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības
8(Konkurences likuma 1.panta 5.punkts). Savukārt konkrētais
9ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences
10apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā
11tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām
12teritorijām (Konkurences likuma 1.panta 3.punkts).
13Konkrētais
14mazumtirdzniecības tirgus
1Ievērojot minēto, atbilstoši
2Konkurences likuma 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais
3tirgus ir Latvijas teritorija, un atbilstoši Konkurences likuma
41.panta 4.punktam konkrētais mazumtirdzniecības tirgus ir
5ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu
6vidē Latvijas teritorijā.
7Konkrētais
8iepirkuma tirgus
1Konkrētais iepirkuma tirgus tiek
2noteikts, lai identificētu vidi, kurā DSM ļaunprātīgas
3izmantošanas rezultātā izpaužas piegādātāja tiesisko interešu
4aizskārums un var tikt kavēta, ierobežota vai deformēta
5konkurence. Iepirkuma tirgū saskaras mazumtirgotāja, kas veido
6pieprasījuma pusi, un piegādātāja, kas veido piedāvājuma pusi,
7komerciālās intereses. Iepirkuma tirgus ir cieši saistīts ar un
8ekonomiskā ziņā pakārtots mazumtirdzniecības tirgum. Piegādātāja
9piegādātais un mazumtirgotāja iepirktais preču sortiments ir
10mazumtirgotāja darbības stratēģijas sastāvdaļa un atspoguļo
11piedāvājuma veidošanu mazumtirdzniecības tirgū
12galapatērētājam.
1Arī piegādātāju atkarības
2novērtēšanai precīzi noteiktai konkrētā iepirkuma tirgus preces
3vai teritorijas dimensijai nav izšķirošanas nozīmes, lai
4konstatētu vai piegādātājs ir atkarīgs no mazumtirgotāja.
5Piegādātāju atkarības novērtēšanas pamatā ir mazumtirgotāja un
6piegādātāja savstarpējo tiesisko attiecību (piegādes līguma)
7analīze un abu tirgus dalībnieku ekonomiskās varas
8salīdzināšanai. Iepirkumu tirgus šajā ziņā tiek noteikts, lai
9varētu identificēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma
10pārkāpuma rezultātā ietekmēto vidi.
1Ņemot vērā minēto un lēmuma [34]
2punktā ietvertos apsvērumus, Konkurences padome uzskata, ka
3konkrētās lietas izmeklēšanas vajadzībām un Konkurences likuma
413.panta otrās daļas piemērošanai iestādes izvēle pārtikas eļļas
5iepirkuma tirgus teritoriju noteikt Latvijas teritorijā ir
6pietiekoša, lai būtu iespējams vērtēt DSM ļaunprātīgas
7izmantošanas aizlieguma pārkāpumu un negatīvo ietekmi uz
8konkurenci konkrētajā iepirkuma tirgū kopumā. Turklāt, ņemot
9vērā, ka saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā
10ietverto DSM definīciju ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums
11attiecas uz Latvijas teritoriju, nav pamats iepirkuma tirgus
12ģeogrāfisko teritoriju noteikt robežās, kas pārsniedz nacionālā
13tirgus robežas.
14Līdz ar to atbilstoši Konkurences
15likuma 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir
16Latvijas teritorija, un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta
174.punktam par konkrēto iepirkuma tirgu tiek noteikts pārtikas
18eļļas iepirkuma tirgus Latvijas teritorijā.
DSM ikdienas
1Konkurences likuma 13.panta otrā
2daļā ir ietverti DSM ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikumi -
3mazumtirgotājā iepirkuma vara un piegādātāju atkarība.
420.1. Eiropas Komisija iepirkuma
5varas jēdzienu ir skaidrojusi ar t.s. spirāles efektu.
6Mazumtirdzniecības tirgus ir nesaraujami saistīts ar iepirkuma
7tirgu. Mazumtirgotāja tirgus daļa mazumtirdzniecības tirgū nosaka
8tā iepirkuma apjomu - jo lielāka tirgus daļa mazumtirdzniecības
9tirgū, jo lielāki iepirkuma apjomi. Savukārt lielāks iepirkuma
10apjoms mazumtirgotājam nodrošina labvēlīgākus iepirkuma
11nosacījumus no piegādātājiem. Labvēlīgāki iepirkuma nosacījumi
12dod iespēju mazumtirgotājam uzlabot tā stāvokli
13mazumtirdzniecības tirgū, kas tālāk veicina vēl labāku iepirkuma
14nosacījumu saņemšanu no piegādātājiem.32 No minētā
15izriet, ka iepirkuma varas pamata novērtēšanas kritērijs ir
16tirgus daļa mazumtirdzniecībā un no tā izrietošais iepirkuma
17apjoms.
1820.2. Klasiskā dominējošā stāvokļa
19novērtēšanas lietās spirāles efekta rezultātā arvien pieaugošā
20iepirkuma vara neizraisa konkurences kavēšanas bažas, kamēr
21mazumtirgotāja tirgus varu kopumā atsver konkurence par
22patērētāju un mazumtirdzniecības līmenī nav nostiprinājies
23klasiskais dominējošais stāvoklis.33 Tomēr, kā tas
24tika norādīts iepriekš [3.2], DSM lietās tiek vērtēta
25mazumtirgotāja tirgus varas rezultātā radītā konkurences kavēšana
26attiecībā uz piegādātājiem, nevērtējot konkurences kavēšanu
27attiecībā uz patērētājiem un konkurentiem. Līdz ar to DSM lietās
28ir pietiekami konstatēt tādu iepirkuma varas apjomu, kas
29mazumtirgotājam jau ļauj darboties neatkarīgi no piegādātājiem,
30tomēr vēl neļauj darboties neatkarīgi no patērētājiem un citiem
31mazumtirgotājiem.
1Vērtējot piegādātāju atkarību,
2jāņem vērā, ka atšķiras arī piegādātāju kopējās atkarības apmērs,
3kas nepieciešams, lai varētu noteikt atrašanos klasiskajā
4dominējošajā stāvoklī vai DSM. Pilnīgu atkarību, kad no
5mazumtirgotāja ir atkarīgi visi vai tuvu lielākā daļa
6piegādātāju, ir svarīgi konstatēt klasiskā dominējošā stāvokļa
7lietās.34 Līdz ar to, ja izpildītos piegādātāju
8pilnīgas atkarības kritērijs visā konkrētajā iepirkuma tirgū, tad
9būtu pamats vērtēt mazumtirgotāja atrašanos klasiskajā
10dominējošajā stāvoklī iepirkumu tirgū, kas nav Konkurences likuma
1113.panta otrās daļas mērķis. No minētā izriet, ka DSM lietās, kad
12mazumtirgotāja tirgus varas slieksnis ir zem klasiskās dominances
13līmeņa, piegādātāju atkarība per se nevar veidoties visā
14iepirkuma tirgū. Turklāt, jāņem vērā, ka Rewe/Meinl lietā
15noteiktais piegādes īpatsvars no piegādātāja apgrozījuma virs 22%
16tika izvēlēts, vērtējot klasiskā dominējošā stāvokļa veidošanās
17iespējas iepirkumu tirgū35. Tas ļauj tālāk secināt, ka
18DSM lietās, kad tirgus varas slieksnis ir zemāks par klasiskā
19dominējošā stāvokļa tirgus varas slieksni, ir pamats vērtēt
20piegādātāju atkarības veidošanos arī pie zemākā piegādes
21īpatsvara.
2222.1. Ņemot vērā minēto [20] - [21],
23secināms, ka mazumtirgotājam sasniedzot noteiktus kvantitatīvos
24rādītājus (ekonomisko varu), iepirkuma varas konstatēšana
25Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros liecina, ka
26iepirkuma tirgū ir piegādātāji, kuriem veidosies atkarība un kuri
27ir aizsargājami atbilstoši normas 1. līdz 6.punktam. Līdz ar to
28iepirkuma tirgū jāatšķir gadījumi, kad iepirkuma vara tiek
29izmantota pret piegādātājiem, kuriem nav tirgus varas
30(mazumtirgotāja vienpusēji tirgus varas izpausmes gadījumi), no
31gadījumiem, kad piegādātājiem arī piemīt tirgus vara (abpusēji
32tirgus varas izpausmes gadījumi) un mazumtirgotājs nespēj
33uzspiest netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, piemēram, lielu,
34starptautiska mēroga piegādātāju gadījumā.
3522.2. Šādos apstākļos secināms, ka
36mazumtirgotāja iepirkuma vara pati par sevi liecina, ka iepirkuma
37tirgū var veidoties piegādātāju atkarība. Līdz ar to, konstatējot
38iepirkuma varu, piegādātāju atkarība konkrētajā iepirkuma tirgū
39tiek prezumēta. Apstāklis, ka ne visiem vai arī lielākajai daļai
40piegādātāju konkrētajā iepirkuma tirgū neveidosies atkarība no
41mazumtirgotāja, neietekmē DSM stāvokļa esamību un neatbrīvo
42mazumtirgotāju no atbildības ievērot DSM ļaunprātīgas
43izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem.
44Savukārt, pārejot pie DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma
45iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas, Konkurences likuma 13.panta
46otrās daļas regulēšanas mērķis tiek sasniegts, katrā konkrētajā
47gadījumā individuāli novērtējot piegādātāja atkarību, lai
48tādējādi novērstu normas nepamatotu piemērošanu abpusējiem tirgus
49varas izpausmes gadījumiem.
5022.3. No minētā izriet secinājums, ka
51iepirkuma vara ir DSM konstituējošs elements, savukārt
52piegādātāju atkarība ir DSM ļaunprātīgas izmantošanas
53priekšnoteikums, kas pārbaudāma konkrēta pārkāpuma ietvaros.
1Par labu apsvērumam, ka DSM
2pamatā ir mazumtirgotāja iepirkuma varas apmērs, liecina arī citu
3Eiropas Savienības dalībvalstu pieņemtie mazumtirdzniecību
4regulējošie normatīvie akti.
523.1. Tā Ungārijas 2005.gada
6Tirdzniecības likumā36 paredzēts būtiskas ietekmes
7jēdziens. Atbilstoši likuma 2.panta "e" punktam,
8būtiska tirgus vara attiecas uz tādu tirgus stāvokli, kad
9mazumtirgotājs ir piegādātāja neizbēgams sadarbības partneris,
10lai piegādātājs varētu sasniegt galapatērētāju, un mazumtirgotājs
11dēļ savas mazumtirdzniecības tirgus daļas spēj ietekmēt produkta
12vai produktu grupas piekļuvi mazumtirdzniecības tirgum reģionālā
13vai nacionālā līmenī. Savukārt likuma 7.panta trešā daļa paredz,
14ka tirgus dalībniekam ir būtiska ietekme attiecībās ar
15piegādātājiem, ja tirgus dalībnieka, tā mātes un meitas uzņēmumu
16vai iepirkuma grupas gadījumā - to dalībnieku iepriekšējā gada
17konsolidētais gada apgrozījums pārsniedz 100 miljardus forintu,
18kas pārrēķinot latos ir aptuveni 250-280 milj. lati, atkarīgā no
19tā, vai tiek attiecīgi izmantots aktuālais vai uz likuma
20pieņemšanas brīdi noteiktais valūtas kurss.
2123.2. Līdzīgi arī Lietuvas
22Tirdzniecības likuma37 2.pantā noteikts, ka būtiska
23ietekme mazumtirdzniecībā38 ir gadījumā, ja
24mazumtirgotājam pieder vismaz 20 veikali, kuru komercplatība ir
25vismaz 400 m2, kā arī ja iepriekšējā gada apgrozījums
26Lietuvas Republikā ir 400 milj. litu, kas pārrēķinot latos ir
27aptuveni 82 milj. latu.
2823.3. No minētā secināms, ka pamata
29kritērijs būtiskas ietekmes konstatēšanai ir mazumtirgotāja
30iepirkuma vara, kas balstās uz mazumtirgotāja apgrozījumu
31atsevišķi vai kopsakarā ar noteiktas platības veikalu skaitu.
32Piegādātāju atkarība nav obligāts kritērijs būtiskas ietekmes
33stāvokļa konstatēšanai. Tas izriet no tā, ka praksē paredzami
34gadījumi, kad spēcīgi piegādātāji, kuru apgrozījums ievērojami
35pārsniegs likumā noteikto apgrozījumu būtiskās ietekmes
36konstatēšanai, visticamāk varēs atsvērt mazumtirgotāja spēju
37uzspiest netaisnīgus noteikumus. Neskatoties uz to,
38mazumtirgotājam piemīt būtiska ietekme, tomēr šāds tirgus
39stāvoklis pats par sevi neliecina par spēju attiecībās arī
40jebkuru piegādātāju uzspiest netaisnīgus darījuma noteikumus.
1Ņemot vērā, ka gan būtiskas
2ietekmes jēdziens un DSM jēdziens atspoguļo tirgus dalībnieka
3tirgus varas apmēru zem klasiskās dominances līmeņa, turklāt abi
4jēdzieni attiecas uz vienu tautsaimniecības jomu -
5mazumtirdzniecību, tad augstāk minētos būtiskās ietekmes jēdziena
6novērtēšanas kritērijus ir pamats ņemt vērā, noskaidrojot DSM
7jēdziena saturu [22]. Jāpiebilst, ka atšķirībā no augstāk minēto
8Eiropas Savienības dalībvalstu regulējuma, Latvijas gadījumā
9apsvērumu izdarīšana par mazumtirgotājā iepirkuma varas
10kvantitatīvajiem rādītājiem, kurus sasniedzot, konstatējams DSM,
11un piegādātāju atkarības līmeni, kad var izpausties DSM
12ļaunprātīga izmantošana, ir atstāta iestādes ziņā.
13Iepirkuma varas un
14iepirkuma tirgus pieprasījuma puses raksturojums
1Atbilstoši Konkurences likuma
213.panta otrajai daļai DSM konstatēšanai nepieciešams konstatēt
3iepirkuma varu, kura pastāv pietiekami ilgu laiku. Likums
4nesniedz pietiekami ilga laika jēdziena tālāku skaidrojumu.
5Konkurences padomes ieskatā, iepirkuma varu pietiekami ilgā laika
6posmā raksturo tādu tirgus dalībnieka tirgus varas stāvokli, kad
7nav gaidāms, ka esošie tirgus dalībnieki (gan konkurenti, gan
8piegādātāji) varētu krasi ietekmēt konkrētā mazumtirgotāja tirgus
9pozīciju mazumtirdzniecības vai iepirkuma tirgū un ievērojami
10mainīt tirgus sadalījumu.39 Par minēto var liecināt
11tirgus vēsturiskā attīstība. Ņemot vērā minēto, iepirkuma varas
12raksturojumam pietiekami ilgā laika posmā tiks izmantoti divu
13pēdējo gadu dati, lai gan turpmāk izklāstītās tirgus tendences un
14kopsakarības mazumtirdzniecībā vērojamas jau gandrīz desmit gadu
15garumā40.
1SIA
2"MAXIMA Latvija" tirgus pozīcija mazumtirdzniecībā
3SIA "MAXIMA Latvija"
4mazumtirdzniecības veikalu tīkls jau ilgā laika periodā Latvijas
5teritorijā stabili attīstās un paplašinās. Ienākšana Latvijas
6teritorijā notika 2001.gadā, kad Latvijas teritorijā tika atklāts
7pirmais veikals un bija iespējams aizņemt daudzas stratēģiski
8izdevīgas vietas mazumtirdzniecības veikšanai.
9Tirdzniecības vietu izvietojuma
10stratēģija - lielākajās Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās,
11kur ir pietiekami daudz ekonomiski aktīvu iedzīvotāju un līdz ar
12to arī lielāka pirktspēja. SIA "MAXIMA Latvija" ir
13plašākais veikalu tīklojums Latvijas teritorijā.
14(*)43.
15SIA "MAXIMA Latvija" ir
16Lietuvas uzņēmuma Vilnius prekyba meitas uzņēmums, kurš
17ietilpst MAXIMA GRUPE, UAB44, kas ir pārstāvēts
18visās Baltijas valstīs un Bulgārijā. Tas dod iespēju mātes
19kompānijai centralizēti veikt konsolidētus iepirkumus, lielu
20apjomu ietekmē panākot zemākas iepirkuma cenas un citus
21izdevīgākus piegādes noteikumus nekā pārējiem mazākajiem
22mazumtirdzniecības tīkliem.
23Neviens no konkurentiem, t.i.,
24izņemot SIA "RIMI Latvija", nav spējis apdraudēt šīs
25komercsabiedrības pozīcijas mazumtirdzniecības
26tirgū45. SIA "RIMI Latvija" apgrozījums
27konkrētajā tirgū ir līdzīgs SIA "MAXIMA Latvija"
28apgrozījumam.
29SIA "MAXIMA Latvija"
30darbojas visā valsts teritorijā. Minētie apstākļi (apgrozījums,
31tirgus daļa, mazumtirdzniecības tīkla izplatība un pārklājums)
32kopumā norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija" piesaista
33būtisku patērētāju daļu Latvijā, un tā ir būtisks un neaizstājams
34sadarbības partneris ražotājam/piegādātājam to preču izplatīšanai
35(tirdzniecībai) galapatērētājam, t.i., komercsabiedrībai, kura
36vēlas izplatīt savu produkciju visā valsts teritorijā esošajos
37veikalos vai lielākajā daļā no tiem.
38Ikdienas patēriņa preču uzraudzība
39lietas ietvaros iegūtā informācija liecina, ka SIA "MAXIMA
40Latvija" veic iepirkumus ārvalstīs, un šāda iepirkuma
41politika palielina aizvietojamību tirgus pieprasījuma pusē.
1SIA
2"MAXIMA Latvija" apgrozījums un tirgus daļa ikdienas
3patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē
4SIA "MAXIMA Latvija"
5apgrozījums:
61) 2008.gadā - (*) (<40%) no
7ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības lielveikalu vidē;
82) 2009.gadā - (*) (<40%) no
9ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības lielveikalu vidē.
102009.gadā pret 2008.gadu
11mazumtirdzniecības kopējam apgrozījumam Latvijā samazinoties par
12apmēram 17%, SIA "MAXIMA Latvija" apgrozījums krities
13vien par apmēram (*) (<10%), kas liecina par tā spēju krītoša
14pieprasījuma apstākļos noturēt savu tirgus daļu.
151.tabula
16SIA "MAXIMA
17Latvija" apgrozījuma sadalījums 2008.-2009.gadā
18Pārtikas preču grupas
19Nepārtikas preču grupas
20Kopā
212008.gads:
22(*) LVL
23(*) LVL
24(*) LVL
252009.gads:
26(*) LVL
27(*) LVL
28(*) LVL
29Īpatsvars kopējā
30apgrozījumā:
31(*) (>70%)
32(*) (<30%)
33100%
34No minētās informācijas var secināt,
35ka ikdienai nepieciešamās pārtikas preces rada ievērojamu apjomu
36no SIA "MAXIMA Latvija" apgrozījuma, bet ikdienai
37nepieciešamās nepārtikas preces, kas šajā lietā netiks
38detalizētāk vērtētas, daudz mazāku apjomu.
1SIA
2"MAXIMA Latvija" iepirkuma īpatsvars iepirkuma
3tirgū
4SIA "MAXIMA Latvija"
5īpatsvars kopējā pārtikas preču iepirkumā, kā arī atsevišķu
6pārtikas preču iepirkumā lielveikalu vidē (informācija par
7iepirkuma apjomu tika iegūta no lielākajām mazumtirgotāju ķēdēm)
8ir tuva tās mazumtirdzniecības tirgus daļai lietā definētajā
9tirgū, t.i., ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū
10lielveikalu vidē Latvijas teritorijā.
11Pašreizējā konkrētā tirgus struktūra
12liecina, ka mazumtirdzniecības ķēdes vietējiem pārtikas preču
13ražotājiem/piegādātājiem ir neaizvietojams noieta kanāls. Tā kā
14SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia"
15aizņem konkrētajā tirgū kopā vairāk nekā 60%, un pārējo daļu dala
16citas mazākās veikalu ķēdes, kuras preču iepirkšanas noteikumu
17izveidē cenšas sekot tirgus līderiem, tad secināms, ka lielākā
18daļa preces Latvijas tirgū tiek iepirktas atbilstoši
19nosacījumiem, kurus ir izvirzījušas lielveikalu ķēdes, un starp
20tiem nav būtisku atšķirību. Piegādātāji, kuriem nav līdzvērtīgu
21alternatīvu izplatīšanas kanālu, spiesti šos nosacījumus
22akceptēt, jo labi attīstīts un plaši sazarots mazumtirdzniecības
23kanāls ir būtisks priekšnosacījums preces nonākšanai līdz plašam
24galapatērētāju lokam. Citi izplatīšanas kanāli līdzvērtīgu
25alternatīvu nepiedāvā. Savukārt, lai mazākās ķēdes varētu
26konkurēt ar lielajām, tām arī ir jāiepērk preces ar pēc iespējas
27tām labvēlīgākiem noteikumiem. Arī šajā gadījumā līgumu slēgšanas
28procesā bieži vien vadošā loma ir mazumtirgotājam.
1Citi
2SIA "MAXIMA Latvija" veikalu tīkla ietekmes un
3iepirkuma varas rādītāji
430.1. Lai salīdzinātu lielāko
5mazumtirdzniecības tīklu darbības produktivitāti un efektivitāti,
6izmantots viens no mazumtirdzniecības standarta rādītājiem -
7tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs (norāda,
8cik lielu apgrozījumu dod katrs tirdzniecības platības
9m2)46.
10Kā norādīts SIA "MAXIMA
11Latvija" 14.04.2010. vēstulē Nr.112: (*).
12SIA "MAXIMA Latvija"
13tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs:
141) 2008.gadā (*)
15LVL/m2,
162) 2009.gadā (*)
17LVL/m2:
182.tabula
19Tirdzniecības
20platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem
21mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2008.g.,
22LVL/m2
23SIA "Iepirkumu
24Grupa"
25SIA "Stockman"
26SIA "Skai
27Baltija"
28SIA "Mego"
29SIA "Latvijas tirgotāju
30savienība"
31SIA "MAXIMA
32Latvija"
33SIA "Palink"
34SIA "RIMI
35Latvija"
36(*)
37(*)
38(*)
39(*)
40(*)
41(*)
42(*)
43(*)
44Vidēji Latvijā rādītājs 2008.gadā
45bija 2996 LVL/m2.
463.tabula
47Tirdzniecības
48platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem
49mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2009.g.,
50LVL/m2
51SIA "Iepirkumu
52Grupa"
53SIA "Stockman"
54SIA "Skai
55Baltija"
56SIA "Mego"
57SIA "Latvijas tirgotāju
58savienība"
59SIA "MAXIMA
60Latvija"
61SIA "Palink"
62SIA "RIMI
63Latvija"
64(*)
65(*)
66n/d
67(*)
68n/d
69(*)
70(*)
71(*)
72Vidēji Latvijā rādītājs 2009.gadā
73bija 2532 LVL/m2.
74Ievērojot minēto, var secināt, ka
75tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs SIA
76"MAXIMA Latvija" ir būtiski augstāks nekā vidēji citiem
77konkrētā tirgus dalībniekiem.
7830.2. Fakts, kas palielina SIA
79"MAXIMA Latvija" kā mazumtirgotāja ietekmi uz
80ražotājiem/piegādātājiem, ir tā pašzīmola preču esamība, kuras
81mazumtirgotājs ievieš, lai efektivizētu savu darbību, t.sk.,
82samazinātu izmaksas, lietderīgāk izmantotu savu tirdzniecības
83platību, utt. Principi (konkursa procedūras organizēšana, liels
84iepirkuma ģeogrāfisks mērogs), cena un iepirkuma nosacījumi, pēc
85kādiem tiek organizēts iepirkums privāto preču zīmju gadījumā, ir
86būtiski atšķirīgi no principiem, cenām un iepirkuma nosacījumiem,
87gadījumā, ja tiek iepirktas/piegādātas ražotāja zīmolu preces.
88Privāto preču zīmju piegādes notiek, izmantojot nosacījumus, kas
89līdzinās konkrētam pasūtījuma/darba uzņēmuma līgumam, kur
90pasūtītājs pasūta un apņemas iepirkt noteiktā laika posmā
91attiecīgās preces.
92Pamatojums privātā preču zīmes
93koncepta izveidei ir nodrošināt mazumtirgotāju ar iespēju, kā
94apgādāt patērētājus ar izmaksu ziņā efektīvām alternatīvām
95ražotāju zīmolu produktiem, vienlaicīgi nodrošinot kvalitāti.
96Pozitīvais privāto preču zīmolu ieviešanas procesā ir fakts, ka
97privāto preču zīmju produkti var palīdzēt racionalizēt preču
98piegādes ķēdi, izslēdzot starpposmus. Pēc būtības mazumtirgotāji,
99ieviešot privātās preču zīmes, kļūst par savu piegādātāju
100konkurentiem.
101Veicot pašzīmola preču pasūtījumus
102vietējiem vai ārvalstu ražotājiem, SIA "MAXIMA Latvija"
103palielina savu ietekmi konkrētajā iepirkuma tirgū arī tādējādi,
104ka šie produkti ir ar zemākām cenām nekā ražotāju zīmolu
105produkti, kā arī nereti tie tiek pozicionēti patērētājiem
106pamanāmākajās plaukta vietās, kas savukārt var izraisīt
107situāciju, ka, tā kā plaukta vietas ir ierobežotas, ar laiku
108ražotāju zīmolu produkti var tikt atstāti mazumtirgotāju plauktos
109ierobežotā apjomā, tādā veidā mazinot iespēju tiem sasniegt
110galapatērētāju.
111Ievērojot minēto, Konkurences padome
112secina, ka pašzīmola preces palielina SIA "MAXIMA
113Latvija" kā mazumtirgotāja ietekmi attiecībā pret
114ražotājiem/piegādātājiem.
1154.tabula
116SIA "MAXIMA
117Latvija" pašzīmola preču īpatsvars kopējā pārtikas preču
118grupā kopā 2008. un 2009.gadā
119Laika periods
120Pēc apjoma, kg
121Pēc apgrozījuma, LVL
1222008.
123(*)
124(<10%)
125(*)
126(<10%)
1272009.
128(*)
129(<10%)
130(*)
131(<10%)
132No tabulā minētās informācijas var
133secināt, ka pastāv būtiska atšķirība, aprēķinot pašzīmola preču
134īpatsvaru pēc apjoma kilogramos un pēc apgrozījuma latos. Tas
135norāda, ka pašzīmola preces kopumā ir lētākas par ražotāju zīmola
136precēm.
1372009.gadā nedaudz palielinājies
138pašzīmola preču kopapjoms pārtikas preču grupās(*).
139Vērtējot pašzīmola preču cenu
140priekšrocības, pārtikas eļļas un konditorejas izstrādājumu
141pašzīmolu preču vidējā viena kilograma cenas tika salīdzinātas ar
142ražotāju zīmola preču cenām. Tas liecina, ka gan konditorejas,
143gan eļļas, gan, iespējams, pārējiem pašzīmola izstrādājumiem
144vidējā viena kilograma cena 2008.-2009.gadā bijusi zemāka nekā
145ražotāju zīmola precēm, līdz ar to ar pašzīmola precēm
146mazumtirgotājs paplašinājis (aizstājis) piedāvājumu lētākā cenu
147segmentā.
148SIA "MAXIMA Latvija"
14914.04.2010. vēstulē Nr.112 norādīts: (*). Tādējādi var secināt,
150ka iepriekš aprakstītā ražotāju zīmolu aizstāšanas tendence
151visdrīzāk turpināsies.
15230.3. Iepirkuma varu pastiprina arī
153mazumtirgotāju piedāvātās spēcīgas un atpazīstamas lojalitātes
154programmas, kuru mērķis ir veicināt patērētāju uzticību konkrētā
155mazumtirgotāja piedāvājumam un motivēt tos turpmākiem pirkumiem.
156Tā, SIA "MAXIMA Latvija" piedāvātās Paldies
157kartes programmu ietvaros pircējam tiek atvērts konts
158"MAXIMA" naudas uzkrāšanai, proti, katru reizi,
159iepērkoties par summu virs viena lata, pircējs tajā saņem 1% no
160pirkuma summas, ko var izlietot turpmāko pirkumu apmaksai SIA
161"MAXIMA Latvija" veikalos47.
162Attiecībā uz lojalitātes programmu
163u.c. akciju nozīmi tirdzniecības veicināšanā, jānorāda, ka,
164piemēram, ASV veiktie pētījumi48 liecina, ka apmēram
165pusei no pircējiem pirkuma izvēli ietekmējušas atlaides un
166dažādas taupības akcijas, 16% pircēju lojalitātes programmu
167sniegto labumu dēļ iepērkas tikai vienā noteiktā veikalā,
168savukārt 90% mazumtirgotāju atzinuši, ka, pateicoties lojalitātes
169programmai, palielinās pircēju skaits, kas izdara vairāk
170pirkumus, tādējādi radot apgrozījuma pieaugumu. Visā pasaulē
171aizvien vairāk pircēju iesaistās lojalitātes programmās, un
172lojalitātes programmas kā viens no regulāru un intensīvu
173mārketinga aktivitāšu veidiem, vērstiem uz patērētājiem,
174neapšaubāmi vairo mazumtirgotāja iepirkuma varu attiecībā pret
175piegādātājiem.
17630.4. Attiecībā uz sortimenta
177daudzveidību un piegādātāju skaitu, konstatējams, ka 2008. un
1782009.gadā SIA "MAXIMA Latvija" iepirkuma politikā
179bijušas izmaiņas. Tā visā pārtikas preču grupā 2008.gadā uzņēmums
180veicis iepirkumu no (*) piegādātājiem, 2009.gadā - no (*) , t.i.,
181par (*) palielinot savu piegādātāju skaitu. Kas attiecas uz
182sortimenta vienību skaitu, tad pārtikas preču grupā 2009.gadā tas
183samazinājies par apmēram (*), t.i., no (*) uz (*). Līdz ar to
184konstatējams, ka SIA "MAXIMA Latvija" 2009.gadā
185iepirkumā orientējusies uz plašāku piegādātāju loku, vienlaicīgi
186nedaudz sašaurinot sortimentu.
187Lietas izpētes gaitā tika izvērtētas
188piegādātāju skaita tendences galvenajās pārtikas preču grupās.
1892008.gadā piegādātāju skaits maizes un maizes produktu grupā bija
190(*) piegādātāji, piena un piena produktu grupā bija (*)
191piegādātājs. Skaits ir palicis nemainīgs un pamatā atbilst arī
1922009.gada situācijai. Savukārt eļļas grupā piegādātāju skaits
1932009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis no (*) līdz (*)
194piegādātājiem, un ievērojami pieaudzis piegādātāju skaits svaigu
195augļu un dārzeņu preču grupā - no (*) piegādātājiem līdz (*)
196piegādātājiem.
197Piegādātāju
198atkarība un iepirkuma tirgus piedāvājuma puses raksturojums
1Ņemot vērā lēmumā [25] - [30]
2punktos konstatētos apstākļus un izdarītos apsvērumus,
3Konkurences padome secina, ka SIA "MAXIMA Latvija"
4piemīt iepirkuma vara pietiekami ilgā laika periodā, kas, ņemot
5vērā lēmuma [21] - [22] un [31] - [34] punktos izdarītos
6apsvērumus, rada piegādātāju atkarību pārtikas eļļas iepirkuma
7tirgū. Līdz ar to konstatējams, ka SIA "MAXIMA Latvija"
8atrodas DSM ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū
9lielveikalu vidē Latvijas teritorijā.
10Ņemot vērā lēmuma [34] punktā
11konstatētos apstākļus un izdarītos apsvērumus, Konkurences padome
12secina, ka pārtikas eļļas iepirkumu tirgū pastāv SIA
13"Iecavnieks" atkarība no SIA "MAXIMA
14Latvija". Līdz ar to ir pamats vērtēt SIA "MAXIMA
15Latvija" DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma iespējamo
16pārkāpumu attiecībā pret SIA "Iecavnieks".
Iespējamais
1Lai novērtētu, vai SIA
2"MAXIMA Latvija" ir pārkāpusi DSM ļaunprātīgas
3izmantošanas aizliegumu, ir nepieciešams vērtēt SIA "MAXIMA
4Latvija" un SIA "Iecavnieks" sadarbības līguma vai
5faktiskās rīcības atbilstību Konkurences likuma 13.panta otrajā
6daļā noteikto aizliegumu sastāviem.
736.1.
8Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1.punkts
9SIA "MAXIMA Latvija" jau
10vairākus gadus realizē SIA "Iecavnieks" produkciju
11savos veikalos. 2008.gadā starp SIA "Iecavnieks" un SIA
12"MAXIMA Latvija" tika noslēgts jauns piegādes līgums
13Nr.1006221 (turpmāk tekstā - Līgums). Līguma noslēgšanas brīdī
14SIA "Iecavnieks" piegādāja savu produkciju praktiski
15visiem SIA "MAXIMA Latvija" veikaliem.
16Lietas ierosināšanas pamatā bija
17iestādes aizdomas, ka SIA "MAXIMA Latvija", atrodoties
18DSM, ļaunprātīgi izmanto savu tirgus varas stāvokli, kas var būt
19izpaudies kā netaisnīgu un nepamatotu noteikumu piemērošana
20vai uzspiešana attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ
21(atbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1.punktā
22noteiktam pārkāpuma sastāvam).
23Lietas izpētes laikā tika
24noskaidrots, ka 16.11.2008. Pārtikas un veterinārais dienests
25(turpmāk - PVD) veica pārbaudi SIA "MAXIMA Latvija"
26veikalā "MAXIMA X" Rojā, kur konstatēja maldinošas
27norādes uz enerģētisko un uzturvērtību precei "Iecavas
28smalcinātās linsēklas" un "Iecavas smalcinātās
29linsēklas ar inulīnu", proti, uzrādīto uzturvērtību elementu
30daudzums latviešu valodā atšķiras no krievu valodā sniegtās
31informācijas. 16.11.2008. PVD sastādīja aktu par produktu
32izplatīšanas apturēšanu līdz apstākļu noskaidrošanai.
3304.12.2008. SIA
34"Iecavnieks" no SIA "MAXIMA Latvija" saņēma
35elektroniska pasta vēstuli, kurā norādīts: (*).
36Savukārt SIA "Iecavnieks"
3707.01.2009. saņēma 30.12.2008. PVD vēstuli, kurā paskaidrots, ka
38PVD rīkojusies saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
3922.panta otrās daļas ceturto punktu, proti, apturot produkta
40"Iecavas smalcinātās linsēklas", kas ražotas SIA
41"Iecavnieks" izplatīšanu, nav pārsniegusi savas
42pilnvaras un norādīja, ka "(..) neiebilst, ka SIA
43"Iecavnieks" produkta "Iecavas smalcinātās
44linsēklas" iepakošanai izmanto neatbilstošu marķējumu līdz
452009.gada 01.aprīlim".
46Lietā nav iegūta informācija, ka SIA
47"MAXIMA Latvija" rīcībā varētu būt bijusi informācija,
48ka PVD noteiks šādu pārejas periodu.
49Izvērtējot minēto informāciju,
50Konkurences padome konstatē, ka šajā gadījumā SIA "MAXIMA
51Latvija" darbībai, atdodot atpakaļ tieši šajā brīdī SIA
52"Iecavnieks" produktu "Iecavas smalcinātās
53linsēklas" preču ražotājam, bija objektīvs pamatojums.
54Tirgot šo produkciju SIA "MAXIMA Latvija" nevarēja, bet
55preču glabāšana rada izmaksas. Līdz ar to konkrētajā gadījumā nav
56konstatējama vienpusēji uzspiesta SIA "MAXIMA Latvija"
57darbība.
58Tādējādi SIA "MAXIMA
59Latvija" darbībās nav konstatējamas Konkurences likuma
6013.panta otrās daļas 1.punkta pārkāpuma pazīmes.
6136.2.
62Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 6.punkts
63SIA "MAXIMA Latvija"
64darbības attiecībā uz preču atdošanu SIA "Iecavnieks"
65[36.1], var tikt vērtētas arī atbilstoši Konkurences likuma
6613.panta otrās daļas 6.punktam, t.i., piegādāto preču pēkšņa
67atdošana var tikt vērtēta kā netaisnīga un nepamatota
68sankcijas piemērošana par darījumu noteikumu pārkāpumu.
69Izvērtējot lietas materiālus,
70Konkurences padome secina, ka SIA "MAXIMA Latvija"
71izteikto norādījumu izņemt preces, kurām ir neatbilstība
72normatīvajos aktos noteiktajām marķējuma prasībām, jo saskaņā ar
73PVD aktu vajadzēja tikai apturēt izplatīšanu, nav uzskatāma par
74sankciju, bet par rīcību, kas izriet no PVD akta, kas sastādīts
75par SIA "Iecavnieks" darbību, kas pārkāpj attiecīgajos
76normatīvajos aktos noteikto kārtību. (*).
77Līdz ar to SIA "MAXIMA
78Latvija" darbībās nav konstatējams Konkurences likuma
7913.panta otrās daļas 6.punkta pārkāpums.
8036.3.
81Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punkts
82Konkurences likuma 13.panta otrās
83daļas 2.punkts nosaka, ka DSM ļaunprātīga izmantošana izpaužas kā
84netaisnīgu un nepamatotu maksājumu, atlaižu piemērošana vai
85uzspiešana par preču piegādi, piegādāto preču atrašanos
86mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu
87veikalu plauktos, un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem.
88Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecināja, ka SIA
89"MAXIMA Latvija" darbības varētu tikt vērtētas arī
90atbilstoši šim pārkāpuma sastāvam: 05.01.2009. SIA
91"Iecavnieks" saņēma SIA "MAXIMA Latvija"
92elektroniska pasta vēstuli, kurā norādīts (*). Konkrētajā
93gadījumā netaisnīgums varētu būt izpaudies tādējādi, ka tajā
94brīdī, kad būtiski tika samazināts produkcijas piegādes apjoms uz
95SIA "MAXIMA Latvija", Līgumā iekļautās atlaide netika
96mainīta.
97SIA "MAXIMA Latvija" ir
98skaidrojusi Konkurences padomei savu piemērojamo un līgumos
99iekļauto atlaižu sistēmu . Tikšanās laikā 2009.gada 18.februārī
100sastādītajā sarunu protokolā SIA "MAXIMA Latvija"
101pārstāvji ir norādījuši, ka (*).
102Kā paskaidroja SIA
103"Iecavnieks" (SIA "Iecavnieks" 30.01.2009.
104vēstulē sniegtā informācija) (*). No SIA "Iecavnieks"
105sniegtās informācijas izriet, ka 2007.gadā SIA
106"Iecavnieks" apgrozījums SIA "MAXIMA Latvija"
107veikalos bija ap (*)LVL. 2008.gadā pēc SIA "MAXIMA
108Latvija" 18.01.2010. vēstulē Nr.17 sniegtās informācijas SIA
109"Iecavnieks" apgrozījums bija (*) LVL. Attiecībā par
110sortimenta samazināšanas faktu SIA "Iecavnieks"
111paskaidroja, ka minētā situācija radīs lielus materiālos
112zaudējumus, jo ir jāsamazina ražošana.
113Konkurences padomes rīcībā esošā
114informācija liecina (*).
115Ir pamatoti, ka mazumtirgotāja un
116piegādātāja starpā notiek sarunas par cenu. Tas kā cena, par ko
117vienojas sarunu rezultātā, tiek atspoguļota, ir pušu vienošanās
118jautājums.
119Kopumā vērtējot Līguma pielikumos
120Nr.1 un Nr.3 noteikto atlaižu apmēru, attiecīgā piegādātāja
121apgrozījumu, tā pozīcijas pārtikas eļļas iepirkumā SIA
122"MAXIMA Latvija" tīklā, SIA "Iecavnieks"
123produkcijas piegādes cenas citiem mazumtirgotājiem, tas nav
124atzīstams par nesamērīgu, lai to būtu pamats atzīt par netaisnīgu
125un nepamatotu Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punkta
126ietvaros.
127Tas, ka mazumtirgotāja tīklā
128pazeminās vai palielinās piegādātāja apgrozījums automātiski nav
129pamats mazumtirgotājam vienpusēji noteikt vai prasīt piegādātājam
130citu iepirkuma cenu vai piemērot lielākas atlaides.
131Mazumtirgotājam ir ekonomiski jāpamato piegādātājam savu izteikto
132piedāvājumu, kas pusēm apspriežams sarunu ceļā. Tāpat
133piegādātājam gadījumā, ja tas uzskata, ka mazumtirgotājam
134(piemēram, tas būtiski samazina pasūtīto preču daudzumu, atsakās
135no kādām sortimenta vienībām) iespējams bija ekonomiski pamatoti
136samazināt arī atlaidi, ir jāvēršas pie mazumtirgotāja ar šādu
137piedāvājumu. Tādējādi mazumtirgotājam nav pienākums vienpusēji
138(bez piegādātāja iniciatīvas) izvērtēt atlaižu ekonomisko
139pamatojumu un piedāvāt samazināt tās.
140SIA "Iecavnieks" pārstāvji
1412009.gada 6.jūlijā sastādītajā sarunu protokolā ir norādījuši, ka
142(*).
143Konkrētā lietā nav konstatējams, ka
144zaudējumu apmērs ir radies dēļ tā, ka nav samazinātas atlaides no
145SIA "Maxima Latvija" puses, jo sākotnēji piemēroto
146atlaižu apmērs jau bija neliels, un ka SIA "Iecavnieks"
147būtu vērsusies pie mazumtirgotāja ar lūgumu samazināt
148atlaides.
149Līdz ar to SIA "MAXIMA
150Latvija" darbībās nav konstatējams Konkurences likuma
15113.panta otrās daļas 2.punkta pārkāpums.
15236.4.
153Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkts
154Lietas ierosināšanas brīdī
155Konkurences padomei bija aizdomas arī par Konkurences likuma
15613.panta otrās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA "MAXIMA
157Latvija" darbībās.
158Līdz 2009.gada 1.septembrim
159Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkts noteica, ka DSM
160ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā izpaužas kā
161netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai
162uzspiešana par piegādātajām precēm. Pēc 2009.gada 1.septembra
163norma papildināta ar otro teikumu, savukārt sākotnējais panta
164teksts iekļauts normas pirmajā teikumā. Atbilstoši normas otrajam
165teikumam, norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm,
166kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, ir netaisnīgs un
167nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes
168dienas. Ņemot vērā, ka SIA "Iecavnieks" produkcijas
169derīguma termiņš pārsniedz 20 dienas, taisnīgs un pamatots
170norēķinu termiņš ir vērtējams atbilstoši Konkurences likuma
17113.panta otrās daļas 5.punkta pirmajam teikumam.
172Skaidrojot Konkurences likuma
17313.panta otrās daļas 5.punktu (kopš 2009.gada 1.septembra -
1745.punkta pirmo teikumu), Konkurences padome Vadlīnijās
175norādīja, ka par taisnīgu un pamatotu termiņu šīs normas ietvaros
176var tikt uzskatīts termiņš, kas nepārsniedz 30
177dienas.51 Ņemot vērā minēto, lietā tika iegūta
178informācija par sadarbības līgumā noteikto norēķinu termiņu un
179faktiskajiem norēķinu termiņiem par piegādātājām precēm.
1802009.gada 25.februārī tika saņemta
181SIA "MAXIMA Latvija" vēstule Nr.77, kurai bija
182pievienots maksājumu kopsavilkums par SIA "Iecavnieks"
183veiktajām piegādēm no 15.12.2008. līdz 18.02.2009. (*).
184Savukārt 2009.gada 21.aprīlī tika
185saņemta SIA "MAXIMA Latvija" vēstule Nr.126, kurai bija
186pievienots maksājumu kopsavilkums par darījumiem ar SIA
187"Iecavnieks" no 23.02.2009. līdz 31.03.2009. (*).
1882010.gada 25.februārī tika saņemta
189SIA "MAXIMA Latvija" vēstulei Nr.112, kurai bija
190pievienota izdruka ar apkopojumu par saņemtajām pavadzīmēm un
191veiktajiem maksājumiem par SIA "MAXIMA Latvija"
192iepirkto preci no SIA "Iecavnieks" no 01.04.2009. līdz
19331.03.2010. (*).
194SIA "MAXIMA Latvija"
19526.03.2009. vēstulē Nr.107, paskaidroja, ka (*).
196Savukārt SIA "Iecavnieks"
1972009.gada 6.jūlijā sastādītajā sarunu protokolā ir norādījusi, ka
198(*).
199Izvērtējot lietā esošo informāciju,
200secināms, ka apmaksas termiņu kavējumi, kas tika konstatēti lietā
201laikā pirms tās ierosināšanas vai tūlīt pēc ierosināšanas, dēļ to
202mazā īpatsvara nav vērtējami kā pietiekami pārkāpuma
203konstatēšanai. Turklāt SIA "MAXIMA Latvija" pēc lietas
204ierosināšanas 2009.gada 28.janvārī ir pārtraukusi kavēt norēķinu
205termiņu maksājumiem SIA "Iecavnieks" par piegādāto
206produkciju.
207Līgumā papildus noteikts, ka (*).
208Tā kā lietā tika konstatēts, ka
209faktiskais norēķinu termiņš par piegādātajām precēm saskan ar
210Vadlīnijās ietverto skaidrojumu, Konkurences padome
211konkrētajā gadījumā sīkāk nevērtē veidu, kādā darījuma puses ir
212vienojušies par konkrēto norēķinu termiņu. Konkurence padome
213norāda, ka darījuma pusēm pamatā ir tiesības brīvi vienoties par
214konkrētā norēķinu termiņa noteikšanas veidu, ievērojot, ka
215faktiskais norēķinu termiņš nepārsniedz taisnīgu un pamatotu
216norēķinu termiņu52.
217Ievērojot minētos apsvērumus,
218Konkurences padome nekonstatē SIA "MAXIMA Latvija"
219darbībās Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta
220pārkāpumu.
1Ņemot vērā, ka lietā netika
2konstatēts SIA "MAXIMA Latvija" DSM ļaunprātīgas
3izmantošanas aizlieguma pārkāpums, kā arī pamatojoties uz
4Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 13.panta otrās
5daļas 1., 2., 5., 6. punktu, Konkurences padome
6n o l ē m a:
7izbeigt lietu Nr. P/09/06/1 "Par
8Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1., 2., 5. un 6. punktā
9noteikto aizliegumu pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija"
10darbībās".
11Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta
12otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt
13Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā
14stāšanās dienas.
15(*) - ierobežotas
16pieejamības informācija.
171 Konkurences padomes vadlīnijas Konkurences
18likuma 13.panta otrās daļas piemērošanai. [ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/KPPP025Vadlinijas13p.pdf
19] (turpmāk - Vadlīnijas). 6.-10.punkts; Skat. arī: Konkurences
20padomes 2007.gada 29.jūnija lēmums Nr.81 "Par SIA
21"MAXIMA Latvija" un SIA "Mahrix" ziņojumu par
22apvienošanos" (turpmāk - MAXIMA/Mahrix), 6.punkts.
232 Eiropas Komisijas 2004.gada 15.novembra lēmums
24lieta Nr. COMP/M.3464 - Kesko/ICA/JV (turpmāk - Kesko/ICA/JV),
2510., 19.rindkopa; Eiropas Komisijas 1999.gada 3.februāra lēmums
26lietā Nr. IV/M.1221 Rewe/Meinl (turpmāk - Rewe/Meinl),
279.rindkopa.
283 Likumprojekta "Grozījumi Konkurences
29likumā" anotācija (turpmāk - Anotācija). I. sadaļa,
301.punkts. [
31http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/bb45db7a5734a63dc2257333003eb222/$FILE/Lp0417_0.doc
32]
334 Anotācija, turpat.
345 O'Donoghue & Padilla. The Law and
35Economics of Article 82 EC. ASV: Hart Publishing, 2006,
36107.lpp.
376 Anotācija, I. sadaļa, 1.punkts.
387 Skat. salīdzinājumam: Konkurences likuma
3914.panta otrās daļas 1. un 2.punkts.
408 OV L1 04.01.2003.
419 Faull & Nikpay. The EC Law of Competition.
42ASV: Oxford University Press, 2007 (turpmāk - Faull &
43Nikpay), 2.34.rindkopa.
4410 Regula Nr. 1/2003, Preambulas
458.punkts.
4611 Vācijas Konkurences likuma 20.panta ceturtā
47daļa. [ angļu val. - Act against restrains of competition.
48http://www.bundeskartellamt.de/wEnglisch/download/pdf/GWB/0911_GWB_7_Novelle_E.pdf
49]
5012 Francijas Komerckodeksa L420-2.panta otrā
51daļa. [ franču val. - Code de commerce.
52http://www.legifrance.gouv.fr/affichCode.do;jsessionid=952013578EBCBAFCEA85894717227AC7.tpdjo13v_1idSectionTA=LEGISCTA000006133184&cidTexte=LEGITEXT000005634379&dateTexte=20100712
53]
5413 Anotācija, II. sadaļa, 1.punkts.
5514 Rewe/Meinl, 74.rindkopa.
5615 Skat. Eiropas Komisijas 2004.gada 15.novembra
57lēmums lieta Nr. COMP/M.3464 - Kesko/ICA/JV (turpmāk -
58Kesko/ICA/JV), 10.rindkopa; Rewe/Meinl, 10.rindkopa.
5916 Skat. 1.atsauci.
6017 Skat. Konkurences padomes 2007.gada 25.jūlija
61lēmums Nr.92, 7.punkts; Konkurences padomes 2007.gada 12.decembra
62lēmums lietā Nr.171, 7.punkts; Konkurences padomes 2008.gada
638.oktobra lēmums Nr.171, 5.3.punkts.
6418 Eiropas Komisijas 2008.gada 3.jūlija lēmums
65lietā Nr.COMP/M.5112 - Rewe Plus/Discount, 17.rindkopa (turpmāk -
66Rewe Plus/Discount); Eiropas Komisijas 2007.gada 25.aprīļa lēmums
67lietā Nr.COMP/M.4590 - Rewe/Delvita, 13.rindkopa.
6819 MAXIMA/Mahrix, 6.punkts.
6920 Turpat.
7021 Angļu val. - "one-stop shopping".
71Rewe/Meinl, 13.rindkopa.
7222 MAXIMA/Mahrix, 6.punkts; Rewe/Meinl,
7313.rindkopa.
7423 MAXIMA/Mahrix, 6.punkts; Kesko/ICA/JV,
7515.rindkopa.
7624 Kesko/ICA/JV, 15.rindkopa; Rewe/Meinl,
7718.rindkopa.
7825 Līdzīgus apsvērumus par mazumtirgotāja
79darbības organizāciju izdarīja arī Eiropas Komisija 2000.gada
8023.oktobra lēmumā lietā Nr.COMP/M.2161 - Ahold/Superdiplo
81(turpmāk - Ahold/Superdiplo), 18.rindkopā.
8226 Rewe/Meinl, 76.rindkopa.
8327 Vadlīnijas, 8.punkts.
8428 Kesko/ICA/JV, 21.rindkopa; Rewe/Meinl,
8577.rindkopa.
8629 Lieta Nr.322/81 Michelin v Commission [1983]
87ECR - 3461, 57.rindkopa.
8830 Rewe/Meinl, 83.rindkopa; Rewe Plus/Discount,
8923.rindkopa.
9031 Ahold/Superdiplo, 22.rindkopa.
9132 Rewe/Meinl, 72.rindkopa.
9233 Rewe/Meinl, 73.rindkopa.
9334 Rewe/Meinl, 101. - 103.rindkopa.
9435 Rewe Meinl, 101.punkts.
9536 Ungārijas Tirdzniecības likums. [ angļu val.
96- Act CLXIV of 2005 on Trade.
97http://www.gvh.hu/domain2/files/modules/module25/pdf/Act_CLXIV_of_2005_on_Trade.pdf
98]
9937 Lietuvas Tirdzniecības likums. [ lietuviešu
100val. - Mažmeninės prekybos įmonių nesąžiningų veiksmų draudimo
101įstatymas.
102http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=362061&p_query=&p_tr2=
103]
10438 Bez būtiskas ietekmes jēdziena definīcijas
105Tirdzniecības likumā, Lietuvas Konkurences likums 3.panta
10611.punkts nosaka arī, kad mazumtirdzniecības uzņēmums atrodas
107klasiskajā
108dominējošajā stāvoklī mazumtirdzniecībā, t.i., pārsniedzot 30% no
109mazumtirdzniecības tirgus daļas. Izpildoties minētajam
110kritērijam, uz to attieksies klasiskā dominējošā stāvokļa
111ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpuma aizliegums. [ angļu val. -
112Law on competition.
113http://www.konkuren.lt/en/index.php?show=antitrust&antitrust_doc=law_competition
114] Salīdzinājumam skat.: Konkurences likuma 13.panta trešo
115daļu.
11639 Salīdzinājumam skat.: Faull & Nikpay,
1171.208.rindkopa.
11840 Skat. Kesko/ICA/JV, 49.rindkopa.
11941 Mazumtirdzniecības apgrozījums (LVL), kas
120ņemts par atskaites punktu tirgus daļu aprēķināšanai, ir iegūts
121no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) datiem. Tas
122attiecas uz visu kopējo mazumtirdzniecības apgrozījumu visā
123tekstā.
12442 SIA "ELVI grupa" apgrozījums
125samazinājies salīdzinot 2009.gadu ar 2008.gadu (pēc Konkurences
126padomes rīcībā esošās neapstiprinātās informācijas).
12743 SIA "MAXIMA Latvija" 2010.gada
12814.aprīļa vēstule Nr.112.
12944 http://www.maximagrupe.eu/en/
13045 2009.gadā kā salīdzinoši nozīmīgs tirgus
131dalībnieks bija SIA "Elvi Grupa", kurai ir uzsākts
132maksātnespējas process. Līdz ar maksātnespējas procesa uzsākšanu
133tiesības pārvaldīt Elvi mazumtirdzniecības veikalu tīkla zīmolu
134"ELVI", ieskaitot franšīzes līgumu slēgšanu, zīmola
135uzturēšanu, mārketinga pakalpojumu un vienotā iepirkuma
136sniegšanu, IT un tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanu, pārgāja
137SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība".
13846 Dion & Topping. Start and Run a Retail
139Business. USA, Canada: International Self Counsel Press. 2008,
1403rd ed., 56.lpp, saskaņā ar kuru ļoti labs (best sales)
141tirdzniecības rādītājs ir ~ 7000 USD uz m2.
14247
143http://www.maxima.lv/lv/akcijas/paldies_atlaides/maximum_akcijas/957/
14448 Entrepreneur magazine,s
145Start Your Own Successful Retail Business. USA: Eliot House
146Productions, 2007, 2nd ed., 198.lpp.
14749 Exploiting buyer power: lessons from the
148British grocery trade. 72 Antitrust Law Journal No. 2 (2005),
149533.lpp. [ www.antitrustinstitute.org/archives/files/384.pdf
150]
15150 Skat., piemēram, lēmuma [36.1] - [36.2]
152punktus.
15351 Vadlīnijas, 52.punkts.
15452 Vadlīnijas. 54.punkts.
155Konkurences padomes priekšsēdētāja
156v.i. Dz.Striks