30. pants
1Citi
2SIA "MAXIMA Latvija" veikalu tīkla ietekmes un
3iepirkuma varas rādītāji
430.1. Lai salīdzinātu lielāko
5mazumtirdzniecības tīklu darbības produktivitāti un efektivitāti,
6izmantots viens no mazumtirdzniecības standarta rādītājiem -
7tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs (norāda,
8cik lielu apgrozījumu dod katrs tirdzniecības platības
9m2)46.
10Kā norādīts SIA "MAXIMA
11Latvija" 14.04.2010. vēstulē Nr.112: (*).
12SIA "MAXIMA Latvija"
13tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs:
141) 2008.gadā (*)
15LVL/m2,
162) 2009.gadā (*)
17LVL/m2:
182.tabula
19Tirdzniecības
20platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem
21mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2008.g.,
22LVL/m2
23SIA "Iepirkumu
24Grupa"
25SIA "Stockman"
26SIA "Skai
27Baltija"
28SIA "Mego"
29SIA "Latvijas tirgotāju
30savienība"
31SIA "MAXIMA
32Latvija"
33SIA "Palink"
34SIA "RIMI
35Latvija"
36(*)
37(*)
38(*)
39(*)
40(*)
41(*)
42(*)
43(*)
44Vidēji Latvijā rādītājs 2008.gadā
45bija 2996 LVL/m2.
463.tabula
47Tirdzniecības
48platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem
49mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2009.g.,
50LVL/m2
51SIA "Iepirkumu
52Grupa"
53SIA "Stockman"
54SIA "Skai
55Baltija"
56SIA "Mego"
57SIA "Latvijas tirgotāju
58savienība"
59SIA "MAXIMA
60Latvija"
61SIA "Palink"
62SIA "RIMI
63Latvija"
64(*)
65(*)
66n/d
67(*)
68n/d
69(*)
70(*)
71(*)
72Vidēji Latvijā rādītājs 2009.gadā
73bija 2532 LVL/m2.
74Ievērojot minēto, var secināt, ka
75tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs SIA
76"MAXIMA Latvija" ir būtiski augstāks nekā vidēji citiem
77konkrētā tirgus dalībniekiem.
7830.2. Fakts, kas palielina SIA
79"MAXIMA Latvija" kā mazumtirgotāja ietekmi uz
80ražotājiem/piegādātājiem, ir tā pašzīmola preču esamība, kuras
81mazumtirgotājs ievieš, lai efektivizētu savu darbību, t.sk.,
82samazinātu izmaksas, lietderīgāk izmantotu savu tirdzniecības
83platību, utt. Principi (konkursa procedūras organizēšana, liels
84iepirkuma ģeogrāfisks mērogs), cena un iepirkuma nosacījumi, pēc
85kādiem tiek organizēts iepirkums privāto preču zīmju gadījumā, ir
86būtiski atšķirīgi no principiem, cenām un iepirkuma nosacījumiem,
87gadījumā, ja tiek iepirktas/piegādātas ražotāja zīmolu preces.
88Privāto preču zīmju piegādes notiek, izmantojot nosacījumus, kas
89līdzinās konkrētam pasūtījuma/darba uzņēmuma līgumam, kur
90pasūtītājs pasūta un apņemas iepirkt noteiktā laika posmā
91attiecīgās preces.
92Pamatojums privātā preču zīmes
93koncepta izveidei ir nodrošināt mazumtirgotāju ar iespēju, kā
94apgādāt patērētājus ar izmaksu ziņā efektīvām alternatīvām
95ražotāju zīmolu produktiem, vienlaicīgi nodrošinot kvalitāti.
96Pozitīvais privāto preču zīmolu ieviešanas procesā ir fakts, ka
97privāto preču zīmju produkti var palīdzēt racionalizēt preču
98piegādes ķēdi, izslēdzot starpposmus. Pēc būtības mazumtirgotāji,
99ieviešot privātās preču zīmes, kļūst par savu piegādātāju
100konkurentiem.
101Veicot pašzīmola preču pasūtījumus
102vietējiem vai ārvalstu ražotājiem, SIA "MAXIMA Latvija"
103palielina savu ietekmi konkrētajā iepirkuma tirgū arī tādējādi,
104ka šie produkti ir ar zemākām cenām nekā ražotāju zīmolu
105produkti, kā arī nereti tie tiek pozicionēti patērētājiem
106pamanāmākajās plaukta vietās, kas savukārt var izraisīt
107situāciju, ka, tā kā plaukta vietas ir ierobežotas, ar laiku
108ražotāju zīmolu produkti var tikt atstāti mazumtirgotāju plauktos
109ierobežotā apjomā, tādā veidā mazinot iespēju tiem sasniegt
110galapatērētāju.
111Ievērojot minēto, Konkurences padome
112secina, ka pašzīmola preces palielina SIA "MAXIMA
113Latvija" kā mazumtirgotāja ietekmi attiecībā pret
114ražotājiem/piegādātājiem.
1154.tabula
116SIA "MAXIMA
117Latvija" pašzīmola preču īpatsvars kopējā pārtikas preču
118grupā kopā 2008. un 2009.gadā
119Laika periods
120Pēc apjoma, kg
121Pēc apgrozījuma, LVL
1222008.
123(*)
124(<10%)
125(*)
126(<10%)
1272009.
128(*)
129(<10%)
130(*)
131(<10%)
132No tabulā minētās informācijas var
133secināt, ka pastāv būtiska atšķirība, aprēķinot pašzīmola preču
134īpatsvaru pēc apjoma kilogramos un pēc apgrozījuma latos. Tas
135norāda, ka pašzīmola preces kopumā ir lētākas par ražotāju zīmola
136precēm.
1372009.gadā nedaudz palielinājies
138pašzīmola preču kopapjoms pārtikas preču grupās(*).
139Vērtējot pašzīmola preču cenu
140priekšrocības, pārtikas eļļas un konditorejas izstrādājumu
141pašzīmolu preču vidējā viena kilograma cenas tika salīdzinātas ar
142ražotāju zīmola preču cenām. Tas liecina, ka gan konditorejas,
143gan eļļas, gan, iespējams, pārējiem pašzīmola izstrādājumiem
144vidējā viena kilograma cena 2008.-2009.gadā bijusi zemāka nekā
145ražotāju zīmola precēm, līdz ar to ar pašzīmola precēm
146mazumtirgotājs paplašinājis (aizstājis) piedāvājumu lētākā cenu
147segmentā.
148SIA "MAXIMA Latvija"
14914.04.2010. vēstulē Nr.112 norādīts: (*). Tādējādi var secināt,
150ka iepriekš aprakstītā ražotāju zīmolu aizstāšanas tendence
151visdrīzāk turpināsies.
15230.3. Iepirkuma varu pastiprina arī
153mazumtirgotāju piedāvātās spēcīgas un atpazīstamas lojalitātes
154programmas, kuru mērķis ir veicināt patērētāju uzticību konkrētā
155mazumtirgotāja piedāvājumam un motivēt tos turpmākiem pirkumiem.
156Tā, SIA "MAXIMA Latvija" piedāvātās Paldies
157kartes programmu ietvaros pircējam tiek atvērts konts
158"MAXIMA" naudas uzkrāšanai, proti, katru reizi,
159iepērkoties par summu virs viena lata, pircējs tajā saņem 1% no
160pirkuma summas, ko var izlietot turpmāko pirkumu apmaksai SIA
161"MAXIMA Latvija" veikalos47.
162Attiecībā uz lojalitātes programmu
163u.c. akciju nozīmi tirdzniecības veicināšanā, jānorāda, ka,
164piemēram, ASV veiktie pētījumi48 liecina, ka apmēram
165pusei no pircējiem pirkuma izvēli ietekmējušas atlaides un
166dažādas taupības akcijas, 16% pircēju lojalitātes programmu
167sniegto labumu dēļ iepērkas tikai vienā noteiktā veikalā,
168savukārt 90% mazumtirgotāju atzinuši, ka, pateicoties lojalitātes
169programmai, palielinās pircēju skaits, kas izdara vairāk
170pirkumus, tādējādi radot apgrozījuma pieaugumu. Visā pasaulē
171aizvien vairāk pircēju iesaistās lojalitātes programmās, un
172lojalitātes programmas kā viens no regulāru un intensīvu
173mārketinga aktivitāšu veidiem, vērstiem uz patērētājiem,
174neapšaubāmi vairo mazumtirgotāja iepirkuma varu attiecībā pret
175piegādātājiem.
17630.4. Attiecībā uz sortimenta
177daudzveidību un piegādātāju skaitu, konstatējams, ka 2008. un
1782009.gadā SIA "MAXIMA Latvija" iepirkuma politikā
179bijušas izmaiņas. Tā visā pārtikas preču grupā 2008.gadā uzņēmums
180veicis iepirkumu no (*) piegādātājiem, 2009.gadā - no (*) , t.i.,
181par (*) palielinot savu piegādātāju skaitu. Kas attiecas uz
182sortimenta vienību skaitu, tad pārtikas preču grupā 2009.gadā tas
183samazinājies par apmēram (*), t.i., no (*) uz (*). Līdz ar to
184konstatējams, ka SIA "MAXIMA Latvija" 2009.gadā
185iepirkumā orientējusies uz plašāku piegādātāju loku, vienlaicīgi
186nedaudz sašaurinot sortimentu.
187Lietas izpētes gaitā tika izvērtētas
188piegādātāju skaita tendences galvenajās pārtikas preču grupās.
1892008.gadā piegādātāju skaits maizes un maizes produktu grupā bija
190(*) piegādātāji, piena un piena produktu grupā bija (*)
191piegādātājs. Skaits ir palicis nemainīgs un pamatā atbilst arī
1922009.gada situācijai. Savukārt eļļas grupā piegādātāju skaits
1932009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis no (*) līdz (*)
194piegādātājiem, un ievērojami pieaudzis piegādātāju skaits svaigu
195augļu un dārzeņu preču grupā - no (*) piegādātājiem līdz (*)
196piegādātājiem.
197Piegādātāju
198atkarība un iepirkuma tirgus piedāvājuma puses raksturojums
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.