30. pants

Citi

SIA "MAXIMA Latvija" veikalu tīkla ietekmes un

iepirkuma varas rādītāji

30.1. Lai salīdzinātu lielāko

mazumtirdzniecības tīklu darbības produktivitāti un efektivitāti,

izmantots viens no mazumtirdzniecības standarta rādītājiem -

tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs (norāda,

cik lielu apgrozījumu dod katrs tirdzniecības platības

m2)46.

Kā norādīts SIA "MAXIMA

Latvija" 14.04.2010. vēstulē Nr.112: (*).

SIA "MAXIMA Latvija"

tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs:

1) 2008.gadā (*)

LVL/m2,

2) 2009.gadā (*)

LVL/m2:

2.tabula

Tirdzniecības

platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem

mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2008.g.,

LVL/m2

SIA "Iepirkumu

Grupa"

SIA "Stockman"

SIA "Skai

Baltija"

SIA "Mego"

SIA "Latvijas tirgotāju

savienība"

SIA "MAXIMA

Latvija"

SIA "Palink"

SIA "RIMI

Latvija"

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Vidēji Latvijā rādītājs 2008.gadā

bija 2996 LVL/m2.

3.tabula

Tirdzniecības

platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem

mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2009.g.,

LVL/m2

SIA "Iepirkumu

Grupa"

SIA "Stockman"

SIA "Skai

Baltija"

SIA "Mego"

SIA "Latvijas tirgotāju

savienība"

SIA "MAXIMA

Latvija"

SIA "Palink"

SIA "RIMI

Latvija"

(*)

(*)

n/d

(*)

n/d

(*)

(*)

(*)

Vidēji Latvijā rādītājs 2009.gadā

bija 2532 LVL/m2.

Ievērojot minēto, var secināt, ka

tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs SIA

"MAXIMA Latvija" ir būtiski augstāks nekā vidēji citiem

konkrētā tirgus dalībniekiem.

30.2. Fakts, kas palielina SIA

"MAXIMA Latvija" kā mazumtirgotāja ietekmi uz

ražotājiem/piegādātājiem, ir tā pašzīmola preču esamība, kuras

mazumtirgotājs ievieš, lai efektivizētu savu darbību, t.sk.,

samazinātu izmaksas, lietderīgāk izmantotu savu tirdzniecības

platību, utt. Principi (konkursa procedūras organizēšana, liels

iepirkuma ģeogrāfisks mērogs), cena un iepirkuma nosacījumi, pēc

kādiem tiek organizēts iepirkums privāto preču zīmju gadījumā, ir

būtiski atšķirīgi no principiem, cenām un iepirkuma nosacījumiem,

gadījumā, ja tiek iepirktas/piegādātas ražotāja zīmolu preces.

Privāto preču zīmju piegādes notiek, izmantojot nosacījumus, kas

līdzinās konkrētam pasūtījuma/darba uzņēmuma līgumam, kur

pasūtītājs pasūta un apņemas iepirkt noteiktā laika posmā

attiecīgās preces.

Pamatojums privātā preču zīmes

koncepta izveidei ir nodrošināt mazumtirgotāju ar iespēju, kā

apgādāt patērētājus ar izmaksu ziņā efektīvām alternatīvām

ražotāju zīmolu produktiem, vienlaicīgi nodrošinot kvalitāti.

Pozitīvais privāto preču zīmolu ieviešanas procesā ir fakts, ka

privāto preču zīmju produkti var palīdzēt racionalizēt preču

piegādes ķēdi, izslēdzot starpposmus. Pēc būtības mazumtirgotāji,

ieviešot privātās preču zīmes, kļūst par savu piegādātāju

konkurentiem.

Veicot pašzīmola preču pasūtījumus

vietējiem vai ārvalstu ražotājiem, SIA "MAXIMA Latvija"

palielina savu ietekmi konkrētajā iepirkuma tirgū arī tādējādi,

ka šie produkti ir ar zemākām cenām nekā ražotāju zīmolu

produkti, kā arī nereti tie tiek pozicionēti patērētājiem

pamanāmākajās plaukta vietās, kas savukārt var izraisīt

situāciju, ka, tā kā plaukta vietas ir ierobežotas, ar laiku

ražotāju zīmolu produkti var tikt atstāti mazumtirgotāju plauktos

ierobežotā apjomā, tādā veidā mazinot iespēju tiem sasniegt

galapatērētāju.

Ievērojot minēto, Konkurences padome

secina, ka pašzīmola preces palielina SIA "MAXIMA

Latvija" kā mazumtirgotāja ietekmi attiecībā pret

ražotājiem/piegādātājiem.

4.tabula

SIA "MAXIMA

Latvija" pašzīmola preču īpatsvars kopējā pārtikas preču

grupā kopā 2008. un 2009.gadā

Laika periods

Pēc apjoma, kg

Pēc apgrozījuma, LVL

2008.

(*)

(<10%)

(*)

(<10%)

2009.

(*)

(<10%)

(*)

(<10%)

No tabulā minētās informācijas var

secināt, ka pastāv būtiska atšķirība, aprēķinot pašzīmola preču

īpatsvaru pēc apjoma kilogramos un pēc apgrozījuma latos. Tas

norāda, ka pašzīmola preces kopumā ir lētākas par ražotāju zīmola

precēm.

2009.gadā nedaudz palielinājies

pašzīmola preču kopapjoms pārtikas preču grupās(*).

Vērtējot pašzīmola preču cenu

priekšrocības, pārtikas eļļas un konditorejas izstrādājumu

pašzīmolu preču vidējā viena kilograma cenas tika salīdzinātas ar

ražotāju zīmola preču cenām. Tas liecina, ka gan konditorejas,

gan eļļas, gan, iespējams, pārējiem pašzīmola izstrādājumiem

vidējā viena kilograma cena 2008.-2009.gadā bijusi zemāka nekā

ražotāju zīmola precēm, līdz ar to ar pašzīmola precēm

mazumtirgotājs paplašinājis (aizstājis) piedāvājumu lētākā cenu

segmentā.

SIA "MAXIMA Latvija"

14.04.2010. vēstulē Nr.112 norādīts: (*). Tādējādi var secināt,

ka iepriekš aprakstītā ražotāju zīmolu aizstāšanas tendence

visdrīzāk turpināsies.

30.3. Iepirkuma varu pastiprina arī

mazumtirgotāju piedāvātās spēcīgas un atpazīstamas lojalitātes

programmas, kuru mērķis ir veicināt patērētāju uzticību konkrētā

mazumtirgotāja piedāvājumam un motivēt tos turpmākiem pirkumiem.

Tā, SIA "MAXIMA Latvija" piedāvātās Paldies

kartes programmu ietvaros pircējam tiek atvērts konts

"MAXIMA" naudas uzkrāšanai, proti, katru reizi,

iepērkoties par summu virs viena lata, pircējs tajā saņem 1% no

pirkuma summas, ko var izlietot turpmāko pirkumu apmaksai SIA

"MAXIMA Latvija" veikalos47.

Attiecībā uz lojalitātes programmu

u.c. akciju nozīmi tirdzniecības veicināšanā, jānorāda, ka,

piemēram, ASV veiktie pētījumi48 liecina, ka apmēram

pusei no pircējiem pirkuma izvēli ietekmējušas atlaides un

dažādas taupības akcijas, 16% pircēju lojalitātes programmu

sniegto labumu dēļ iepērkas tikai vienā noteiktā veikalā,

savukārt 90% mazumtirgotāju atzinuši, ka, pateicoties lojalitātes

programmai, palielinās pircēju skaits, kas izdara vairāk

pirkumus, tādējādi radot apgrozījuma pieaugumu. Visā pasaulē

aizvien vairāk pircēju iesaistās lojalitātes programmās, un

lojalitātes programmas kā viens no regulāru un intensīvu

mārketinga aktivitāšu veidiem, vērstiem uz patērētājiem,

neapšaubāmi vairo mazumtirgotāja iepirkuma varu attiecībā pret

piegādātājiem.

30.4. Attiecībā uz sortimenta

daudzveidību un piegādātāju skaitu, konstatējams, ka 2008. un

2009.gadā SIA "MAXIMA Latvija" iepirkuma politikā

bijušas izmaiņas. Tā visā pārtikas preču grupā 2008.gadā uzņēmums

veicis iepirkumu no (*) piegādātājiem, 2009.gadā - no (*) , t.i.,

par (*) palielinot savu piegādātāju skaitu. Kas attiecas uz

sortimenta vienību skaitu, tad pārtikas preču grupā 2009.gadā tas

samazinājies par apmēram (*), t.i., no (*) uz (*). Līdz ar to

konstatējams, ka SIA "MAXIMA Latvija" 2009.gadā

iepirkumā orientējusies uz plašāku piegādātāju loku, vienlaicīgi

nedaudz sašaurinot sortimentu.

Lietas izpētes gaitā tika izvērtētas

piegādātāju skaita tendences galvenajās pārtikas preču grupās.

2008.gadā piegādātāju skaits maizes un maizes produktu grupā bija

(*) piegādātāji, piena un piena produktu grupā bija (*)

piegādātājs. Skaits ir palicis nemainīgs un pamatā atbilst arī

2009.gada situācijai. Savukārt eļļas grupā piegādātāju skaits

2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis no (*) līdz (*)

piegādātājiem, un ievērojami pieaudzis piegādātāju skaits svaigu

augļu un dārzeņu preču grupā - no (*) piegādātājiem līdz (*)

piegādātājiem.

Piegādātāju

atkarība un iepirkuma tirgus piedāvājuma puses raksturojums

31.

Piedāvājuma puses aizvietojamība

Piedāvājuma (piegādes) puses

aizvietojamība iepirkuma tirgū lietas izpētes gaitā tika

izvērtēta pie nosacījuma, ka uzņēmums ir nokļuvis tādā situācijā,

kad var tikt negatīvi ietekmēta tā palikšana iepirkumu tirgū.

Šajā gadījumā uzņēmums var izvērtēt iespēju pārorientēties uz

citu preču ražošanu, kas ir visgrūtākais ceļš, vienlaicīgi tas

var pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā, vai

pārorientēties uz citiem realizācijas kanāliem.

Piegādes puses izvērtēšanā vēl ir

jāņem vērā šādi faktori:

1) ražotāju/piegādātāju

struktūra;

2) piegādātāju lielums, jo mazo un

vidējo uzņēmumu preces visātrāk ir pakļautas izslēgšanas riskam

no mazumtirgotāju sortimenta, ja vien tie nav patērētāju

iecienīti nišas produkti;

3) vai attiecīgajā preču kategorijā

ir izteikta patērētāju lojalitāte pret vietējiem produktiem.

31.1.

Piegādātāja spēja pārorientēties uz citu preču ražošanu

Šajā gadījumā ir jāvērtē ražošanas

uzņēmuma pārorientēšanas iespējas uz jaunu konkrēto tirgu, kas

ietver cita veida preču/preču grupas ražošanu/piegādi. Šī

pārorientācijas iespēja īstermiņā ir vērtējama kritiski, īpaši

ražošanas uzņēmumiem, kuri ir ieguldījuši salīdzinoši būtiskus

līdzekļus savas ražotnes un zinātības izveidei. Šādas

pārorientēšanās iespējas izvērtēšanai ražošanas uzņēmumam

jānodrošina: (1) jaunu izejvielu piegādes kanāli; (2) jauno preču

ražošanai nepieciešamo iekārtu iegāde un tehnoloģiju ieviešana;

(3) attiecīgi apmācīta un kvalificēta darba spēka piesaiste; (4)

mārketinga programmas, reklāma jaunu preču atpazīstamībai

patērētājam. Savukārt gadījumā, ja pārorientācija notiek uz tādu

preču ražošanu, kas tirgū jau pastāv, tas nozīmē, ka ražošanas

uzņēmumam jānodrošina stratēģija, kā iegūt konkurenta tirgus

daļu, kas līdz šim ir jau ražojis/piegādājis attiecīgo produktu.

Visi minētie apstākļi ir saistīti ar papildu līdzekļu ieguldīšanu

un ir īstenojami tikai ilgtermiņā. Turklāt iespēja pārorientēties

uz citu preču ražošanu nenodrošina iespēju realizēt šīs preces un

nemazina piegādātāja atkarību no mazumtirgotāja.

31.2.

Piegādātāja spēja pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā

aspektā

Lai ieietu kādā jaunā

mazumtirdzniecības tirgū jaunā ģeogrāfiskajā teritorijā,

sākotnējā posmā ir nepieciešami resursi, kas saistīti ar

izplatīšanas nodrošināšanu, preču zīmolu atpazīstamības veidošanu

u.c. faktoriem. Tāpat ilgtermiņā iespēja ienākt citos tirgos

saistīta ar ražotāja spēju nodrošināt regulārus un lielus

piegādes apjomus. Vieglāk un ātrāk ražotājam pārorientēt savas

preces uz citiem tirgiem, ja tas jau tur izplata šīs preces,

t.i., palielinot savus pārdošanas apjomus uz to preču rēķina,

kuru tirgus bija jāpamet, nekā situācijā, ja tas tikai ienāk

tirgū. Tāpat vieglāk tas izdarāms citā ģeogrāfiskā tirgū

pieprasījuma pieauguma apstākļos.

Atsevišķos gadījumos ražošanas

uzņēmums citos tirgos var ieiet, minimāli mainot tehnoloģiju,

piemērojot iekārtas izmaiņām - tas ir gadījumos, ja ražošanas

uzņēmums pārorientē savu ražoto produkciju uz tāda veida

produkcijas ražošanu, kas jau ir zināma tirgū.

Tādējādi [31.1] un [31.2] punktā

apskatītās iespējas ienākt citā tirgū vai palielināt savas

piegādes prasa papildu resursus, tās ir realizējamas ilgtermiņā

un nav uzskatāmas par vērā ņemamu alternatīvu DSM lietās.

Vienlaicīgi secināms, jo piegādātājam ir lielāka ģeogrāfiskā

aptveramība un pārdošanas apjomu īpatsvars citās ģeogrāfiskās

teritorijās, jo tas varētu būt mazāk atkarīgs no

mazumtirgotāja.

31.3.

Piegādātāja spēja pārorientēties uz citiem realizācijas

kanāliem

Preču piegāde mazumtirdzniecībai ir

nodalāma no citiem realizācijas kanāliem, jo šeit bieži ir citi

piegādes noteikumi, iepakojums u.c. faktori.

Ievērojot teikto, pārtikas eļļas

piegādi mazumtirdzniecībai ir iespējams nošķirt no citiem

piegādes kanāliem (sabiedriskā ēdināšana, skolas, u.c.), jo tur

ir cita fasējuma produkti, to sortiments u.c. piegādes

atšķirības.

Konkrētajā gadījumā piegādātājs ir

pārtikas eļļas ražotājs, bet pircējs ir mazumtirdzniecības

uzņēmums, kuram sortimenta nodrošināšanai ir nepieciešamas

dažādas pārtikas eļļas.

Izvēloties konkrēto piegādātāju,

apspriežot līguma noteikumus un turpmāko sadarbību, tiek ņemts

vērā gan kopīgais attiecīgā piegādātāja sortiments, gan atsevišķu

produktu konkurētspēja starp citiem līdzīgiem produktiem.

Preces, kas ietilpst pārtikas eļļas

grupā, pārsvarā tiek ražotas tikai ar mērķi realizēt tās

mazumtirdzniecības veikalos.

No lēmuma II sadaļā veiktās

mazumtirdzniecības tirgus analīzes [8] - [12] un lēmuma III

sadaļā veiktās iepirkuma varas [25] - [30] analīzes izriet, ka

pārtikas preču ražotājiem un piegādātājiem SIA "MAXIMA

Latvija" kā mazumtirdzniecības uzņēmums ir svarīgs un

neaizvietojams darījumu partneris. SIA "MAXIMA Latvija"

ir viens no diviem lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem

Latvijā. Ražotājam, ja to izslēdz no SIA "MAXIMA

Latvija" piegādāju saraksta, varētu būt salīdzinoši grūti un

pat neiespējami šo preču apjomu pārdot citam mazumtirgotājam,

kuram var būt maza komerciāla interese vai iespējas iekļaut

sortimentā papildu preces, jo tam jau ir noslēgti līgumi ar

piegādātājiem, tā plaukti ir aizpildīti, papildu preču iekļaušana

sortimentā var radīt papildu izmaksas, nepalielinot kopējo

sortimenta apgrozījumu, bet pārdalot to jau starp esošā

mazumtirgotāja sortimenta produktiem. Līdz ar to, lai iekļūtu

jaunā tīklā, ražotājam/piegādātājam ir jāpiedāvā mazumtirgotājam

nosacījumus, kas dod lielāku labumu konkrētajam mazumtirgotājam,

nekā sadarbība ar citiem ražotājiem vai piegādātājiem.

Tāpat piegādātājam, ja pret viņu tiek

vērsti netaisnīgi nosacījumi no mazumtirgotāja puses, ir liegta

iespēja investēt tālākā attīstībā, jaunu produktu ieviešanā,

turklāt var tikt apdraudēta tā atrašanās konkrētajā tirgū.

Katram uzņēmumam ir sava ražošanas un

pārdošanas stratēģija. Līdz ar to konkrētais uzņēmums līdz

zināmam brīdim var pielāgoties mazumtirgotāja prasībām, bet, ja

tiek uzspiesti nosacījumi, kas neatbilst uzņēmuma biznesa plānam

- nodrošināt uzņēmuma darbību ilgtermiņa, tad šim uzņēmumam ir

jāpamet attiecīgais konkrētais tirgus.

Vēl ir jāņem vērā fakts, ka

konkrētajā tirgū vienmēr pastāvēs sāncensība no konkurējošiem

piegādātājiem, kuri nekavējoties būs gatavi paplašināt savus

piegādes apjomus un aizpildīt atbrīvotos veikala

plauktus.49 Mazumtirgotājs diezgan ātri un bez

nozīmīgiem zaudējumiem var aizstāt viena piegādātāja sortimentu

ar citu (par to liecina dati par piegādātāju skaita izmaiņām SIA

"MAXIMA Latvija" un uzņēmuma 2008., 2009.gada gada

pārskati, kur redzams samērā nemainīgs peļņas apmērs pēc nodokļu

nomaksas, t.i., ap 3,7%.

Izņēmums no minētās situācijas ir

tikai tie piegādātāji un to ražotās/piegādātās preces, pret kurām

galapatērētāji ir īpaši lojāli (tādējādi mazumtirgotājs nevar

atteikties no šo preču tirdzniecības), t.i., kuriem var prezumēt

tirgus varu attiecīgo produktu piegādē mazumtirdzniecībā.

Lēmuma [30.4] punktā konstatētais

piegādātāju skaita palielinājums par (*) liecina, ka jauniem

piegādātājiem ir iespējams uzsākt sadarbību ar SIA "MAXIMA

Latvija", tai pašā laikā samazinoties SIA "MAXIMA

Latvija" vidējai iepirkuma vērtībai un apjomam,

piegādātājiem jārēķinās ar mazumtirgotāja realizējamo iespēju

operatīvi pārslēgties uz citiem iepirkuma avotiem - jauniem

piegādātājiem un optimizēt sortimentu, atsakoties no patērētāju

mazāk pieprasītām precēm vai citādi mazumtirgotāja skatījumā

nelietderīgiem iepirkumiem (sortimenta vienību skaits 2009.gadā

pret 2008.gadu pārtikas preču grupā samazinājies par apmēram

(*)).

Līdz ar to secināms, ka, lai gan

vidējais gada iepirkums (kas gan neatspoguļo reālo viena

piegādātāja nodrošināto iepirkuma vērtību) no viena piegādātāja

pārtikas preču grupā uzskatāms par būtisku, tomēr piegādātāju

sadrumstalotības palielinājums, SIA "MAXIMA Latvija"

palielinot piegādātāju skaitu un samazinot vidējo iepirkuma

apjomu no viena piegādātāja, liecina par tās spēju attiecībā pret

piegādātājiem realizēt rīcības brīvību atbilstoši savai

mārketinga stratēģijai preču klāsta un tā pieejamības

nodrošināšanā.

32.

Piegādātāju un SIA "MAXIMA Latvija" apgrozījumu

salīdzināšana

Viens no lietā analizējamajiem

piegādātāja atkarības rādītājiem ir tā apgrozījums salīdzinājumā

ar mazumtirgotāja apgrozījumu. Minētais kritērijs jāvērtē kopā ar

piegādes tirgus struktūru, jo arī piegādātājs ar samērā nelielu

apgrozījumu var būt tirgus vara attiecīgā produkta piegādē.

Vislielākais apgrozījums saskaņā ar

Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju 2008.gadā no

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem bija AS "Latvijas

balzams" (103 milj. LVL), AS "Rīgas piena

kombināts" (60 milj. LVL), SIA "Cido Grupa" (45,64

milj. LVL). Minētais norāda, ka pat Latvijas lielāko pārtikas

ražošanas komercsabiedrību apgrozījums ir vairākas reizes mazāks

nekā SIA "MAXIMA Latvija" kopējais apgrozījums, kas

2008.gadā bija 426 295 284 LVL un 2009.gadā - 397 082 436 LVL.

SIA "Iecavnieks" apgrozījums 2008. bija 10 905 486 LVL

un 2009.gadā bija 5 557 728 LVL.

33.

Pārtikas eļļas iepirkuma tirgus

Pārtikas eļļa ir produkts, kuru

izmanto mājsaimniecībā ēdienu pagatavošanai un pārtikas

rūpniecībā citu produktu ražošanai. Lietas izpētes laikā

Konkurences padome neguva apstiprinājumu, ka eļļas ražotājam SIA

"Iecavnieks" ir iespējams pārorientēties uz citas preču

grupas produktu ražošanu. Šo iespēju samazina arī maksātnespējas

process, kas ir ierosināts attiecībā pret SIA

"Iecavnieks", jo minētais norāda, ka SIA

"Iecavnieks" nav brīvi pieejamu finanšu līdzekļu.

Vienlaikus kaut gan eļļu ir iespējams ražot no dažādām izejvielām

(rapša, linsēklām, saulespuķu sēklām utt.) netika konstatēts, ka

eļļas atkarībā no izejvielas veida būtu pamats izdalīt pa

atsevišķiem konkrētiem tirgiem, jo ir būtiski tas, ka no

patērētāja puses šie dažādie eļļu veidi ir vērtējami kā tuvi un

aizvietojami. Ņemot vērā minētos apsvērumus, Konkurences padome

pārtikas eļļas iepirkumu tirgū vērtē rapšu, linsēklu, kaņepju un

saulespuķu pārtikas eļļas.

Vienlaicīgi Konkurences padome,

pamatojoties uz apsvērumiem, kuri izdarīti lēmuma [14.3] punktā,

un ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, kas konstatēti lēmuma

[36.1] - [36.2] punktā, SIA "MAXIMA Latvija" darbības

attiecībā uz smalcināto linsēklu produktiem izvērtēja

atsevišķi.

34.

Pārtikas eļļas iepirkuma tirgus struktūra un piegādātāju

atkarība

Konkrētajā lietā SIA "MAXIMA

Latvija" ir sniegusi informāciju, ka kopā tai ir salīdzinoši

daudz pārtikas eļļas piegādātāju, t.i., (*). Citu valstu eļļas

piegādātāji piedāvā konkurējošu produktu SIA

"Iecavnieks" ražotajai rapšu eļļai. Patērētājiem,

izvēloties eļļu, produktu izcelsme nav tik būtiska kā izvēloties

svaigos produktus, jo šis produkts Latvijā tradicionāli tiek

ražots ļoti mazā apjomā. Līdz ar to šī produkta piegādē

konkurence ir vēl intensīvāka.(*).

SIA "MAXIMA Latvija"

norādīto 10 pēc apjoma (kilogramos) lielāko 2009.gadā eļļas

piegādātāju vidū pieci eļļas piegādātāji ir ārvalstu uzņēmumi,

pārējie ir Latvijā reģistrēti vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas

realizē ievestās pārtikas eļļas. SIA "MAXIMA Latvija"

lielākais eļļas piegādātājs 2009.gadā bija (*), kurš aizņēma (*)

(<30%). SIA "MAXIMA Latvija" iepirkuma. SIA

"Iecavnieks" desmit lielāko piegādātāju vidū nav

norādīts. Tas var tikt izskaidrots ar kraso piegādes apjomu

kritumu 2009.gada sākumā. No minētā izriet, ka SIA

"Iecavnieks" preču īpatsvars SIA "MAXIMA

Latvija" eļļas preču grupā ir zem (*) (<10%) (desmitā

norādītā tirgus dalībnieka piegāžu īpatsvars) un tā piegāžu

apjoms vērtējams kā nebūtisks un tā piegādes ir aizstājamas.

Svarīgi ir vērtēt SIA

"Iecavnieks" piegāžu apjomu uz SIA "MAXIMA

Latvija", kas 2008.gadā bija (*) (<20%) no kopējā SIA

"Iecavnieks" pārtikas eļļas realizācijas latos.

Piegādes īpatsvars tika aprēķināts, ņemot vērā pārtikas eļļas

iepirkuma tirgū noteikto pārtikas eļļas produktu veidu [33]

kopējos realizācijas apjomus un realizācijas apjomu SIA

"MAXIMA Latvija" 2008.gadā. SIA "MAXIMA

Latvija" 2008.gadā bija lielākais SIA "Iecavnieks"

eļļas iepircējs.

Ņemot vērā, ka konkrētā lieta ir

ierosināta par SIA "MAXIMA Latvija" iespējamo pārkāpumu

par laika periodu no 2009.gada sākuma, Konkurences padomes

ieskatā ir svarīgi par pamatu piegādes īpatsvara aprēķināšanā

izmantot datus, par laika periodu pirms iespējamā pārkāpuma,

t.i., 2008.gada datus. Tas tiek pamatots ar apsvērumu, ka DSM

ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpuma rezultātā var tikt ietekmēti

piegādes apjomi50 un sadarbība kopumā, kas tiešā veidā

ietekmē veikto aprēķinu precizitāti.

Ņemot vērā šajā [34] punktā minētos

apsvērumus un noteikto SIA "Iecavnieks" piegādes

īpatsvaru, kā arī lēmuma [21], [31] - [33] punktos konstatētos

faktiskos apstākļus un izdarītos apsvērumus, Konkurences padome

secina, ka SIA "Iecavnieks" ir izveidojusies

piegādātāja atkarība no SIA "MAXIMA Latvija".