1. pants

Normatīvais regulējums

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 5.punkts

nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas

tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir

konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas

teritorijā, to skaitā vienošanās par: 1) tiešu vai netiešu cenu

vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas

noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas

uz cenām vai realizācijas noteikumiem; 5) piedalīšanos vai

nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības

(bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti

publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma

mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Šāda

vienošanās, t.sk. var izpausties gan kā atsevišķu konkurentu

atteikšanās piedalīties konkursā par labu citam (bezdarbība), gan

kā vienošanās starp konkurentiem iesniegt neizdevīgākus

piedāvājumus, ļaujot uzvarēt izvēlētam konkurentam.

Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.798

"Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos

nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam

vienošanās aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi Nr.798)

2.9.apakšpunktā ir noteikts, ka "horizontāla karteļa

[aizliegta]vienošanās ir vienošanās starp konkurentiem

[Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts], kuras

mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp

tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai

tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem

(..)".

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu

Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences

likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem

pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.796) 15.punktu pēc

pārkāpuma veida horizontālās karteļa vienošanās uzskata par

sevišķi smagu pārkāpumu.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 6.punktu

"konkurence - pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā

(saimnieciskā) sacensība starp diviem vai vairākiem tirgus

dalībniekiem konkrētajā tirgū". Viens no konkurences

pastāvēšanas pamatnosacījumiem ir, ka katram tirgus dalībniekam

sava komerciālā un cenu politika ir jānosaka neatkarīgi. Šis

princips izriet no Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas.

Iepriekš minētais gan neaizliedz tirgus dalībniekiem izvērtēt vai

paredzēt konkurentu darbības, bet viennozīmīgi nepieļauj tiešus

vai netiešus kontaktus starp tirgus dalībniekiem (šajā gadījumā -

konkurentiem), kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana,

ierobežošana vai deformēšana (konkurentu rīcības tirgū

saskaņošana vai ietekmēšana).

Saskaņota darbība ir jebkuri tieši vai netieši tāda veida

kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuri atklāj konkurentam

darbības, kuras tie nolēmuši vai plāno veikt tirgū, kur šādu

kontaktu mērķis vai sekas ir radīt tādus konkurences apstākļus,

kuri neatbilst konkrētā tirgus normāliem apstākļiem1.

Saskaņotas darbības tāpat kā līgumi un asociāciju lēmumi, ir

aizliegtas, neskatoties uz to, vai šīs darbības ir radījušas

sekas, ja vien to mērķis ir vērsts pret konkurenci.