104. pants
paredz, ka "Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā

veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un

saņemt atbildi pēc būtības". Administratīvā procesa likuma (APL)

56.panta pirmā daļa nosaka personas iesnieguma noformēšanas

prasības - "iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds,

dzīvesvieta (juridiskajai personai- nosaukums, adrese,

reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja

parakstam", bet šī panta ceturtā daļa, ka "iestāde, kurai lieta

ir piekritīga, pieņem personas iesniegumu arī tad, ja tā uzskata,

ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots". Šādas

prasības izvirza arī likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu

izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 2.panta

pirmā daļa - "iesniegumos, sūdzībās un priekšlikumos jānorāda

iesniedzēja vārds un uzvārds (juridiskajai personai - nosaukums),

dzīves vai uzturēšanās vieta (juridiskā adrese); uz tiem jābūt

iesniedzēja parakstam", bet likuma 2.panta otrā daļa paredz

iestādes tiesības neizskatīt iesniegumu, kas neatbilst attiecīgām

formālām prasībām, pēc būtības. Turklāt, kā secināms no APL

56.panta ceturtās daļas, minētās ir iestādes tiesības, bet ne

pienākums atteikt iesnieguma izskatīšanu.

Normatīvie akti nosaka iesniedzēja

tiesības vērsties iestādē ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc

būtības un gadījumus, kad iestādei, norādot uz formāliem

iemesliem, ir tiesības atteikt iesnieguma izskatīšanu pēc būtības

(uzsākt administratīvo procesu). APL un Konkurences likums

nenosaka tās personas, par kuru iespējami prettiesiskām darbībām

iesniegums ir iesniegts, tiesības vērsties pret lēmumu par lietas

ierosināšanu pamatotību. Kā izņēmums varētu būt vienīgi gadījums,

kad iestāde ir uzsākusi izskatīt iesniegumu, kas nav tai

piekritīgs, pārkāpjot tās kompetences pilnvaras. Liepājas SEZ

pārvaldes vai SIA "Amberholdings Liepāja" procesuālās tiesības,

ierosinot lietu par SIA "Tosmares kuģu remonts" iesniegumu, nav

pārkāptas.

Konkurences padome secina, ka SIA

"Tosmares kuģu remonts" iesniegums, kas 10.02.2005. tika

iesniegts Konkurences padomē, atbilda APL 56.panta prasībām.

3. Lietas

ierosināšanas pamats

Liepājas SEZ pārvalde ir

norādījusi, ka Konkurences padome ir pieņēmusi izskatīšanai

iesniegumu, kurš nesatur Konkurences likuma 23.panta otrās daļas

1., 2., 3. un 5.punktā noteikto informāciju vai satur nepatiesu

informāciju, kā arī pārkāpusi Administratīvā procesa

principus.

Atbilstoši Konkurences likuma

23.panta trešajai daļai Konkurences padome pēc iesnieguma

saņemšanas izvērtē iesniegumā ietverto informāciju un, ja

nepieciešams, iegūst papildu informāciju un pieņem lēmumu par

lietas ierosināšanu vai neierosināšanu. Tādējādi Konkurences

padome ir tiesīga izlemt par to, vai iesniegumā sniegto un tam

pievienoto informāciju konkrētā gadījumā uzskatīt par pietiekamu,

lai varētu ierosinātu lietu.

Konkurences likuma 23.panta

ceturtās daļas 1.punkts nosaka Konkurences padomes tiesības

izlemt par lietas neierosināšanu, ja "iesniegumā nav ietverta šā

panta otrajā daļā paredzētā informācija vai tā ir nepietiekama un

iesniedzējs nav iesniedzis papildu informāciju Konkurences

padomes noteiktajā termiņā". Minētās ir Konkurences padomes

tiesības. Konkurences padomei pienākums neierosināt lietu tikai

tad, kad iesniegtā informācija vispār nesatur Konkurences likuma

pārkāpuma pazīmes, t.i., šāds pārkāpums nav iespējams.

Lieta ir ierosināta, pamatojoties

uz Konkurences likuma 23.pantā noteiktiem kritērijiem un

ievērojot administratīvā procesā noteiktos principus, t.sk.

privātpersonu tiesību ievērošanas, tiesiskuma, tiesību normu

saprātīgas piemērošanas principus.

08.03.2005. Konkurences padome,

pamatojoties uz SIA "Tosmares kuģu remonts" 10.02.2005.

Konkurences padomē iesniegto iesniegumu un tam pievienotajiem

materiāliem, ierosināja lietu par iespējamo Konkurences likuma

13.panta 1.punkta pārkāpumu Liepājas SEZ pārvaldes darbībās.

Savukārt lietu par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas ģenerālklauzulā un 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu Liepājas SEZ pārvaldes un SIA "Amberholdings

Liepāja" darbībās Konkurences padome ierosināja 15.06.2005.,

pamatojoties uz Konkurences likuma 24.pantu un ņemot vērā lietas

izmeklēšanas ietvaros iegūtos pierādījumus (t.i., Liepājas SEZ

pārvaldes un SIA "Amberholdings Liepāja" 2001.gada 3.jūlijā

noslēgtais līgums un citi dokumenti).

Konkurences padome secina, ka

iesniedzējs ir izpildījis Konkurences likuma 23.panta otrās daļas

1.punktā noteikto, norādot iespējamo pārkāpēju - Liepājas SEZ

pārvaldi. Kaut arī iesniegumā nav precīzi norādīta minētā

persona, no pielikumā pievienoto dokumentu kopijām skaidri ir

konstatējams šīs personas pareizais nosaukums.

Iesniedzējam atbilstoši

Konkurences likuma 23.panta otrās daļas 3.punktam ir jāsniedz

ziņas (informācija) par faktiskiem apstākļiem, norādot

Konkurences likuma normas (tiesisko sastāvu), kas, iespējams, ir

pārkāptas, saskaņā ar šī panta otrās daļas 2.punktu, iesniedzot

tā rīcībā esošos pierādījumus, kuri liecina par Konkurences

likuma iespējamo pārkāpumu. Sniegtajām ziņām par faktiskajiem

apstākļiem un iesniegtajiem pierādījumiem, tos izvērtējot kopumā,

līdz saprātīgai pakāpei ir jānorāda uz Konkurences likuma

pārkāpuma iespējamību.

Iesniedzējs atbilstoši Konkurences

likuma 23.panta pirmajai daļai un iesniegumā sniegtajai

informācijai ir uzskatāms par pamatoti ieinteresēto personu.

Konkurences padomes ieskatā,

iesniedzējs ir veicis saprātīgus pasākumus iespējamā pārkāpuma

izbeigšanai un izpildījis Konkurences likuma 23.panta otrās daļas

5.punktā noteiktās prasības. No iesniegumam pievienotajiem

pierādījumiem ir redzams, ka iesniedzējs pat vairākkārtīgi ir

vērsies Liepājas SEZ pārvaldē ar lūgumu noslēgt līgumu. Liepājas

SEZ pārvalde ir atteikusi ar SIA "Tosmares kuģu remonts" noslēgt

līgumu, pamatojoties uz to, ka nav izpildītas prasības, kas

minētas Liepājas SEZ pārvaldes 28.10.2005. lēmumā Nr.126.

Liepājas SEZ pārvalde ir atteikusi noslēgt līgumu, pamatojot to

ar apstākļiem, ko iesniedzējs savā iesniegumā uzskata par

Konkurences likuma 13.panta pārkāpumam atbilstošu. Konkurences

padome ierosinājusi lietu, lai veiktu faktu pārbaudi,

noskaidrojot, vai Liepājas SEZ pārvaldes darbībās ir Konkurences

likuma 13.panta 1.punkta pārkāpuma pazīmes.

Liepājas SEZ pārvalde ir

norādījusi, ka starp V.Teretenko un SIA "Tosmares kuģu remonts"

noslēgtā 27.09.2004. nomas līguma 6.1.punkts nosaka, ka velkoņa

"ARFA" noma ir faktiski spēkā tikai līdz 27.09.04. Minēto

iebildumu Konkurences padome ir pārbaudījusi lietas ietvaros,

pieprasot papildu informāciju no SIA "Tosmares kuģu remonts", kas

16.08.2005. vēstulē ir sniedzis informāciju.

Bez tam jānorāda, ka, tieši

balstoties uz apstākļiem, kas atšķiras no faktiskajiem un

tiesiskajiem apstākļiem konkrētajā lietā, Konkurences padome

29.05.2005. ir pieņēmusi lēmumu par lietas neierosināšanu par SIA

"Līvānu kūdras fabrika" 30.05.2005. iesniegumu (iesniedzējs

nebija iesniedzis Konkurences padomes papildu pieprasīto un

lietas ierosināšanai nepieciešamo informāciju par Konkurences

likuma 11.panta pirmās daļas 6. un 7. punkta iespējamajiem

pārkāpumiem) un 18.03.2005. pieņēmusi lēmumu par lietas

neierosināšanu par a/s "Air Baltic Corporation" 18.02.2005.

iesniegumu (a/s "Air Baltic Corporation" iesniegums saturēja cita

normatīvā akta - Reklāmas likuma iespējamā pārkāpuma

pazīmes).

Attiecībā uz Liepājas SEZ

pārvaldes iebildumiem par to, ka Konkurences padome nav

ierosinājusi lietu par SIA "Tosmares kuģu remonts" iespējamām

darbībām, jānorāda, ka Konkurences padomei nav tiesību konstatēt

likuma "Par ostām" pārkāpumus. Pamats lietas ierosināšanai par

Konkurences likuma 18. panta otrās daļas pārkāpumu tirgus

dalībnieka darbībās var būt kompetentas institūcijas lēmums, kurā

konstatēts normatīvo aktu pārkāpums, ja minētais lēmums ir

stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams.

4. Tirgus

dalībnieka jēdziena skaidrojums

Konkurences likuma 3.pantā

noteikts, ka Konkurences likuma noteikumi attiecas uz tirgus

dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus

dalībnieku apvienību. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

9.punktā doto definīciju un atbilstoši Konkurences likuma mērķim

un jēgai, par tirgus dalībnieku šā likuma izpratnē var uzskatīt

jebkuru personu, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko

darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var

ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā.

Liepājas SEZ pārvalde ir

iebildusi, ka uzskatāma par tirgus dalībnieku. Konkurences padome

ir izvērtējusi normatīvajos aktos noteikto Liepājas SEZ pārvaldes

kompetenci (tiesības un pienākumus) un konstatējusi, ka tā veic

saimnieciskās darbības Liepājas ostas teritorijā un tādēļ ir

uzskatāma par tirgus dalībnieku.

4.1. Ostu

pārvalžu darbības normatīvais regulējums

4.1.1. Saskaņā ar Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas likuma (turpmāk - LSEZ likums)

8.pantu Liepājas SEZ pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota

pārvaldes institūcija šajā likumā noteikto funkciju veikšanai.

Liepājas SEZ pārvalde ir juridiskā persona, kurai ir speciāls

budžets un kura reģistrējas kā nodokļu maksātāja.

Liepājas SEZ pārvalde saskaņā ar

likumu "Par ostām" pilda visas funkcijas, kuras noteiktas ostas

pārvaldei attiecībā uz Liepājas ostu. Jautājumos, kuri skar

Liepājas ostu un tās teritoriju, pilnībā ir spēkā likums "Par

ostām". Liepājas SEZ pārvalde ir Liepājas ostas pārvaldes tiesību

un saistību pārņēmēja (LSEZ likuma 15. pants).

Likuma "Par ostām" 5.pants nosaka,

ka ostas pārvalde darbojas, pamatojoties uz ostas noteikumiem.

Likuma "Par ostām" 6. panta pirmā daļa (redakcija spēkā no

20.07.2005. atbilstoši Saeimas 22.06.2005. pieņemtajam likumam

"Grozījumi "Likumā par ostām"") nosaka, ka ostas noteikumu

projektu izstrādā ostas pārvalde, un pēc saskaņošanas ar

Satiksmes ministriju attiecīgā pašvaldības dome izdod tos

saistošo noteikumu veidā. Iepriekš spēkā esošā likuma "Par

ostām" 6. panta pirmās daļas redakcija noteica, ka ostas

noteikumus izstrādā ostas pārvalde un apstiprina satiksmes

ministrs.

Atbilstoši likuma "Par ostām" 6.

panta otrajai daļai ostas noteikumi ir obligāti visām

juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas

ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde.

Atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes

07.09.2005. vēstulē sniegtajai informācijai no 2002.gada

20.februāra spēkā bija satiksmes ministra apstiprināti "Liepājas

ostas noteikumi". Šo noteikumu 125.-130.punkts nosaka velkoņu

darbības noteikumus ostas akvatorijā (prasības kuģiem, kad

velkonis ir obligāti jāizmanto, atsevišķus kuģa un velkoņa

kapteiņa pienākumus), 191.punkts, ka "par ostas noteikumu

pārkāpšanu ir atbildīga jebkura juridiskā vai fiziskā persona

saskaņā ar Administratīvo pārkāpuma kodeksu vai citiem Latvijas

Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem", 192.punkts, ka

"ostas pārvalde nav atbildīga par jebkuras citas juridiskās vai

fiziskās personas darbības vai bezdarbības rezultātiem un ir

tiesīga panākt Ostas noteikumu pārkāpšanas dēļ jebkuru ostai

radušos zaudējumu pilnu kompensāciju", 193.punkts, ka "visus

ostas noteikumu pārkāpumus par kuģa kapteiņa vai īpašnieka,

vainīgās juridiskās vai fiziskās personas līdzekļiem savas

kompetences robežās izskata: 193.1. ostas kapteinis - par

kuģošanas drošības jautājumiem; 193.2. ostas pārvaldnieks - visos

pārējos jautājumos", 194.punkts, ka "ostas kapteiņa vai

pārvaldnieka lēmumus var pārsūdzēt tiesā".

Atbilstoši šo noteikumu 19.punktam

"Liepājas ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas

drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, Liepājas ostas

piestātņu un zemes nomniekiem, kā arī citām fiziskām un

juridiskām personām Liepājas ostā". Šo noteikumu 20.-24.punkts un

citi punkti nosaka ostas kapteiņa tiesības.

Šo noteikumu 32.-42.punkts nosaka

loča tiesības un pienākumus. Noteikumu 26. un 198.punkts nosaka

komersanta pienākumu Liepājas ostā darboties tikai ar Liepājas

SEZ pārvaldes atļauju.

Liepājas pilsētas dome ar

19.01.2006. lēmumu Nr.24 ir apstiprinājusi saistošos noteikumus

Nr.3 "Liepājas ostas noteikumi". Šie noteikumi attiecīgajā daļā

satur identiskas normas, izņemot atsevišķas izmaiņas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 217.pants nosaka jūras un upju transporta institūciju

kompetenci.

4.1.2. Likuma "Par ostām" 7.panta

otrā daļa nosaka, ka "ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas

pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts

pārvaldes funkcijas: 1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus

šā likuma 15.pantā minētajiem pakalpojumiem; 2) nodrošina ostas

maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu; 3) nosaka apsardzes un

caurlaižu režīmu ostā; 4) savas kompetences ietvaros kontrolē

ostas noteikumu ievērošanu; 5) savas kompetences ietvaros

kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem,

Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas

pārvaldes nolikumam; 6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību

pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos

piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku

likvidēšanā jūrā, organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto

ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu

apsaimniekošanas plānu ostās. Ministru kabinets nosaka kuģu

radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu

radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību; 7)

nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar Latvijas Jūras

administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes

ministrs; 8) nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu

aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā un kontrolē

ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu

iekārtu aizsardzības plāniem; 9) pieņem lēmumu par atļauju uzsākt

paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par

ietekmes uz vidi novērtējumu".

Piemēram, Jūrlietu pārvaldes un

jūras drošības likuma 1.pants nosaka, ka "likuma mērķis ir

noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un

nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai

saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un

ievērošanu, lai novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu

efektīvāku jūras satiksmi". Atbilstoši šī likuma 4.panta pirmajai

daļai "vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes

ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic valsts

akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija"", bet

atbilstoši otrajai daļai atsevišķas funkcijas jūrlietās

atbilstoši savai kompetencei pilda (..) ostu pārvaldes".

Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un

jūras drošības likuma 9.pantu "ostu pārvalžu kompetenci kuģošanas

drošības un vides aizsardzības jomā nosaka šis likums, "Likums

par ostām" un attiecīgās ostas noteikumi".

Jūrlietu pārvaldes un jūras

drošības likuma 33.pants nosaka, ka "ostas kapteinis ir ostas

pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem,

Starptautiskās jūras organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku

konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē

un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic

kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi

ostā, ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos", un

34.panta pirmā daļa nosaka, ka "Locis ir attiecīgās ostas

pārvaldes darbinieks, kas saņēmis attiecīgu profesionālās

kvalifikācijas sertifikātu. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja

funkcijas kuģa manevros, kuģim ienākot ostā, izejot no tās vai

pārvietojoties tajā. Par drošu kuģa navigāciju loča darbības

laikā uz kuģa atbild kuģa kapteinis".

Konkurences padome secina, ka,

piemēram, ostas pārvaldes (vai attiecīgo amatpersonu) darbība,

nodrošinot kuģošanas drošību ostā, ir uzskatāma par publisko

funkciju pēc savas būtības.

Likuma "Par ostām" 12.panta pirmā

daļa nosaka to, ka ostas pārvaldes finanšu līdzekļus veido -

atskaitījumi no ostas maksām, zemes nomas maksa, nomas (īres)

maksa par ostas pārvaldes valdījumā nodoto nekustamo īpašumu

iznomāšanu, investīcijas, maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem

pakalpojumiem.

Likuma "Par ostām" 12.panta otrā

daļa paredz, ka "ostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izmantoti,

ievērojot bezpeļņas organizācijas principus: ostas pārvaldes

rīcībā esošos finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās

infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai un šā likuma

7.pantā noteikto funkciju izpildei", bet ceturtā daļa, ka "ostas

pārvalde kārto saimnieciskās darbības un finanšu operāciju

uzskaiti saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un iesniedz

pārskatus saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem"".

Likuma "Par ostām" 13.panta pirmā

daļa nosaka ostas maksas, bet minētā likuma 14.panta pirmā daļa,

ka ostas maksas saņem ostas pārvalde. Minētā likuma 13.panta

trešā daļa paredz ostas pārvaldei tiesības noteikt ostas maksas

un tarifus, publicējot tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un šī

likuma 14.panta otrā daļa nosaka to, kādas ostas maksas un kādā

apmērā ir ieskaitāmas pašvaldības speciālajā budžetā.

Likums "Par nodokļiem un nodevām"

nosaka publisko maksājumu sistēmu, kuru veido nodokļi, kā arī

valsts un pašvaldību nodevas. Minētā likuma 10.panta pirmā

daļanosaka, ka "valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem

un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar

pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem", bet

likuma 11. un 12.pants valsts un pašvaldību nodevu objektus.

Tādējādi secināms, ka ostas

pārvalžu noteiktās ostas maksas nav nodoklis vai valsts

(pašvaldības) nodeva un attiecīgi tās nevar tikt iekļautas

publisko maksājumu sistēmā, kas ir noteikta normatīvajos

aktos.

Likuma "Par ostām" 7.panta trešā

daļa nosaka, ka "ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic

šādas funkcijas: 1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu

atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un

attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas

plānojumam; 2) nodrošina Latvijas Ostu padomē akceptētās ostas

attīstības programmas realizāciju; 3) apsaimnieko īpašumā esošo

vai valdījumā nodoto īpašumu- hidrotehniskās būves, piestātnes,

kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un

navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos

apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto

infrastruktūru; 4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes

nolikumā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes

projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem

gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā

iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē; 5)

organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās

infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas

attīstības programmai; 6) veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un

piedāvājuma izpēti; 7) slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to

darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu

kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas

attīstības programmai; 8) savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas

zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai

pašvaldības īpašuma objektiem; 9) nodrošina tās īpašumā esošās

vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā

arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras

attīstīšanā.

Konkurences padomes ieskatā,

piemēram, likuma "Par ostām" 7.panta trešās daļas 1.punktā

noteiktais ostas pārvaldes pienākums pēc būtības attiecas uz

ostas pārvaldes darbību publisko tiesību jomā. Vienlaikus likuma

"Par ostām" 7.panta trešās daļas 7.punktā un attiecīgi likuma

18.pantā minētās funkcijas attiecas pēc būtības uz ostas

pārvaldes darbību privāto tiesību jomā.

Likuma "Par ostām" 18.panta pirmā

daļa nosaka, ka "komercdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā

esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ostas

noteikumiem un pamatojoties uz ostas pārvaldes un attiecīgā

uzņēmēja noslēgto līgumu. Ostas pārvalde, slēdzot līgumus par

komercdarbību ostā, ievēro priekšnoteikumu, ka komercsabiedrības

dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju un stabilu

finansiālo stāvokli."

4.2. Atbilstība

"uzņēmuma" jēdzienam Līguma 81. un 82.panta un attiecīgi "tirgus

dalībnieka" jēdzienam Konkurences likuma izpratnē

Konkurences padome secina, ka šajā

lietā vērtējamie tiesiskie apstākļi ir atšķirīgi no situācijas,

kāda bija, Konkurences padomei pieņemot 08.09.2004. lēmumu Nr.58

"Par lietas neierosināšanu par SIA "LOBEL" 2004.gada 21.jūlija

iesniegumu".

Konkurences padome paskaidro, ka

08.09.2004. lēmumā Nr.58 Konkurences padome ir norādījusi, ka

"tas, vai attiecīgajā gadījumā pašvaldība rīkojas kā publisko vai

privāto tiesību subjekts, ir atkarīgs no funkcijas, ko tā īsteno,

un veida, kādā tas tiek darīts". Šajā lēmumā ir konstatēts, ka

minētās pašvaldības darbības atbilst likuma "Par pašvaldībām"

15.pantā noteiktajām. Konkurences padomes ieskatā, likuma "Par

pašvaldībām" 15.pantā noteiktās pašvaldības patstāvīgās funkcijas

ir sociāla rakstura un attiecībā uz to īstenošanu nebūtu

piemērojams Konkurences likums. Konkurences padome līdzīgi kā

08.09.2004. lēmumā Nr.58 ir lēmusi arī citos

gadījumos.1

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT),

piemērojot Eiropas Kopienu dibināšanas līguma (EKDL) 81.,

82.panta (agrāk 85., 86.panti) ir atzinusi, ka saistībā ar

konkurences tiesībām jēdzienam uzņēmums ir jāietver visi

subjekti, kas veic ekonomiska rakstura darbību, neskatoties uz

subjekta juridisko statusu un veidu, kā tā darbība tiek

finansēta.2

Eiropas Komisija (EK) lēmumā

Parīzes lidostas lietā, balstoties uz EKT tiesu praksi, ir

atzinusi, ka EKDL 85. un 86. pants attiecas arī uz publiskiem

subjektiem, ja valsts ar to starpniecību veic saimniecisku

darbību tirgū. Nav svarīgi, vai valsts to realizē ar subjekta,

kas veido valsts administrācijas daļu vai kuram tā piešķīrusi

speciālās tiesības, starpniecību. Ir svarīgi izvērtēt to darbību,

kuras veic publisks uzņēmums (public undertaking) vai

subjekts, kuram valsts ir piešķīrusi speciālās vai ekskluzīvās

tiesības, raksturu.3 Šajā lietā EK atzina, ka

subjekts, kura pamatuzdevums ir apsaimniekot Parīzes Orlī

(Orly) un Rosī Šarla de Gola (Roissy-Charles de

Gaulle) lidostu infrastruktūru un nodrošināt tās sekmīgu

darbību, ir uzskatāms par uzņēmumu EKDL 86.panta

izpratnē.4 Šo EK lēmumu par tiesisku un pamatotu ir

atzinusi arī Pirmās instances tiesa5 un

EKT6 savos spriedumos.

Lidostas un arī ostas7

neatkarīgi no to statusa nacionālajā likumdošanā tradicionāli

tiek uzskatītas par uzņēmumiem ES konkurences tiesību

izpratnē, jo pēc būtības veic ekonomiska (jeb saimnieciska)

rakstura darbību.

EKT ir konstatējusi, ka EKDL

85.pants8 nav piemērojams attiecībā uz koncesijas

līgumiem, kas noslēgti starp pašvaldībām, kas darbojas kā

publisko tiesību subjekti, un uzņēmumiem.9

Saskaņā ar Koncesiju likuma, kas

regulē publiskās koncesijas piešķiršanas kārtību un ko Saeima ir

pieņēmusi 2000.gada 20.janvārī, 1.panta 2.punktu koncesija ir

"pakalpojumu sniegšanas tiesību nodošana vai izņēmuma tiesības

izmantot koncesijas resursus, kuri tiek nodoti uz noteiktu laiku,

koncedentam un koncesionāram, noslēdzot par to koncesijas

līgumu". Atbilstoši Koncesiju likuma 4.pantam, ja resursi ir

valsts īpašums, tad par to lēmumu pieņem Ministru kabinets, bet,

ja resursi ir pašvaldības īpašums, tad par to lēmumu pieņem

attiecīgā pašvaldība. Tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus SIA

"Amberholdings Liepāja" ostas teritorijā nav piešķirtas Koncesiju

likumā noteiktā kārtībā.

Parīzes lidostas lietā EK

atzina, ka "lidostas tiesības ir pārvaldīt un apsaimniekot (..)

lidostas infrastruktūru" un ka "lidostai ir jādara šī

infrastruktūra pieejama lietotājiem un jānodrošina, ka funkcionē

efektīvi". EK konstatēja, ka "lidostas apsaimniekošanas

pakalpojumi, ko nodrošina Parīzes lidosta piegādātājiem, kas veic

lidmašīnu apkalpošanu uz zemes, un Parīzes lidostas lietotājiem,

ietver pilnvaroto pakalpojumu sniedzēju apstiprināšanu,

pārraudzību un darbību organizāciju lidostas koplietošanas būvēs

un uz zemes lidmašīnām sniegto pakalpojumu kvalitātes kontroli

(..). Apmaiņā pret šādiem pakalpojumiem, (..), Parīzes lidosta ir

tiesīga ievākt maksu, kura ir noteikta komerciālos

līgumos."10

Konkurences likuma 1.panta

9.punkts nosaka, ka preces ir "ķermeniska vai bezķermeniska lieta

vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt

cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū". Ar 2001.gada 3.jūlija līgumu

SIA "Amberholdings Liepāja" un Liepājas SEZ pārvaldei

piešķirtajām tiesībām, kaut arī tās nav piešķirtas par samaksu,

taču, ņemot vērā, ka velkoņu pakalpojumu sniedzējs sniedz velkoņu

pakalpojumu par samaksu, tām pēc būtības ir ekonomiska vērtība.

Attiecīgi tās var tikt nodotas arī par samaksu.

Tāpat kā nosacījums tirgus

dalībnieka statusa atzīšanai saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 9.punktu var būt arī pazīme, ka personas darbība ietekmē

vai var ietekmēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū.

4.3.

Secinājumi

Izvērtējot iepriekš konstatēto,

t.sk. likuma "Par ostām" 7.panta otrajā un trešajā daļā un citos

normatīvajos aktos noteikto ostu pārvalžu, to amatpersonu

(darbinieku) funkciju un pienākumu raksturu, Konkurences padome

secina, ka ostas pārvaldei (to amatpersonām, darbiniekiem)

noteiktos gadījumos ir deleģētas noteiktas funkcijas (pienākumi),

kuru raksturs (publiskas vai privātas) ir nosakāms, izvērtējot to

pēc būtības.

Konkurences padome konstatē, ka

ostas apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) tirgū ostas pārvalde

darbojas atbilstoši saimnieciskās darbības principiem, kas

noteikti komersantiem, un attiecīgi Konkurences likuma izpratnē

ostas pārvalde veic saimniecisko darbību un ir uzskatāma par

tirgus dalībnieku, kas darbojas ostas apsaimniekošanas

(pārvaldīšanas) tirgū. Liepājas SEZ pārvalde saskaņā ar likuma

"Par ostām" 7.panta trešās daļas 7.punktu un 18.pantu pilda vienu

no Liepājas ostas apsaimniekošanas funkcijām. Darbības, ko

Liepājas SEZ pārvalde veic attiecībā uz tiesībām

komercsabiedrībai veikt velkoņu pakalpojumus ostā, kaut arī ir

līdzīga citu publisko subjektu īstenotajai licencēšanas funkcijai

valsts pārvaldē, tomēr, ņemot vērā iepriekš izvērtētos tiesiskos

apstākļus, nav uzskatāmas par publiskām.

Liepājas SEZ pārvaldei saskaņā ar

likumu "Par ostām" Liepājas ostas apsaimniekošanas tirgū ir

piešķirtas izņēmuma (ekskluzīvas) tiesības. Attiecīgi Liepājas

SEZ pārvalde ir spējīga būtiski ietekmēt citu tirgus dalībnieku

saimniecisko darbību un konkurenci konkrētajos tirgos Liepājas

ostā.

Tādējādi Liepājas SEZ pārvalde,

veicot likuma "Par ostām" 7.panta trešajā daļā un 18.pantā

noteiktās funkcijas, darbojas kā tirgus dalībnieks Konkurences

likuma 1.panta 9.punkta izpratnē.

5. Konkrētais

tirgus

Konkrētais tirgus, kurā ir

ietekmēta (t.i., kavēta, ierobežota vai deformēta) konkurence, ir

velkoņu pakalpojumu tirgus Liepājas ostas teritorijā.

5.1. Konkrētā

tirgus noteikšana

2001.gada 3.jūlijā starp SIA

"Amberholdings Liepāja" un Liepājas SEZ pārvaldi noslēgtā līguma

1.1.punkts, kas grozīts ar 2003.gada 1.augusta vienošanos,

paredz, ka "Līgums nosaka kārtību, kādā Sabiedrība nodrošina

un sniedz velkoņu pakalpojumus kuģu pietauvošanai, pārtauvošanai,

kā arī velkoņu darbos Liepājas ostas kuģu īpašniekiem

(fraktētājiem), citām juridiskām personām un ledus laušanas

pakalpojumus pēc Pārvaldes vai Liepājas ostas piestātņu operatora

pasūtījuma, kā arī loču transportēšanu uz/no kuģiem atsevišķos

gadījumos pēc pārvaldes pasūtījuma". Velkoņa pamatdarbība

ietver kuģu ievilkšanu ostā un izvilkšanu no ostas, pietauvošanas

un pārtauvošanas pakalpojumu sniegšanu. Piedāvāt šos pakalpojumus

var komersants, kura rīcībā ir velkoņu pakalpojumu sniegšanai

izmantojams speciāli aprīkots kuģošanas līdzeklis - velkonis.

Sakarā ar šī pakalpojuma specifisko raksturu velkoņu pakalpojuma

saņēmējam nepastāv alternatīva to aizvietot ar citu pakalpojumu.

Attiecīgi šie pakalpojumi no pieprasījuma puses nav aizstājami ar

citiem pakalpojumiem, ko tirgus dalībnieki sniedz ostas

teritorijā.

SIA "Amberholdings Liepāja"

03.11.2005. vēstulē sniegtā informācija liecina, ka sabiedrības

velkoņi sniedz šādus pakalpojumus - ievešana/izvešana no doka,

pietauvošana, attauvošana, pakalpojums pēc principa pavadībā,

vilkšana, citi nestandarta darbi (piem., nogrimuša pontona

izcelšana, avārijas darbi, ledus laušana).

SIA "Tosmares kuģu remonts"

01.11.2005. vēstulē ir norādījis, ka "velkonis var sniegt kuģu

vilkšanas, kuģu pavadīšanas, pietauvošanas/attauvošanas,

ievadīšanas dokā, preču vai cilvēku nogādāšanas, ledus laušanas,

izpētes darbu nodrošināšanas ostā pakalpojumus".

06.10.2005. sarunu protokolā

Latvijas kuģu un brokeru nacionālās asociācijas ieteikts eksperts

O.Mangulis, atbildot uz jautājumu par to, kādus papildu

pakalpojumus velkoņi varētu sniegt, ir norādījis uz ūdens

pievešanu, ledus laušanu, kuģa vilkšanu.

Atbilstoši SIA "Amberholdings

Liepāja" 03.11.2005. vēstulē sniegtajai informācijai attiecībā uz

citiem, t.s. "nestandarta" pakalpojumiem (ledus laušana utt.),

ienesīgākais ir ledus laušana, bet to kopējais apgrozījums

attiecībā pret apgrozījumu no velkoņu pakalpojumiem ir niecīgs -

līdz 0,5%.

Tādējādi minēto tirgu nav pamata

aplūkot kā atsevišķu tirgu, par ko ostas pārvalde varētu slēgt

atsevišķu līgumu ar tirgus dalībnieku, lai tas nodrošinātu šāda

pakalpojuma sniegšanu.

Konkurences likuma 1.panta

3.punkts nosaka, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

"ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

Izvērtējot Satiksmes ministrijas

22.09.2005. vēstulē pausto viedokli, secināms, ka Ventspils,

Rīgas un Liepājas ostas un citas Baltijas jūras ostas varētu tikt

uzskatītas par konkurentēm attiecībā uz kravas nosūtītājiem

(pārvadātājiem), jo ir daudzfunkcionālas ostas un atrodas tuvu

viena pie otras.

Liepājas ostā pastāvošie

konkurences apstākļi attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu

ir atšķirīgi no citās ostās (Ventspils, Rīgas, Klaipēdas)

pastāvošajiem. Tas saistīts ar "Likuma par ostām" 18.pantā

noteikto pienākumu noslēgt līgumu ar ostas pārvaldi par

komercdarbību attiecīgā ostā. Pat pastāvot iespējai velkoņu

pakalpojumu sniedzējam velkoņus nodarbināt vienlaikus divās ostās

(piem., Ventspils un Liepājas), ņemot vērā laika patēriņu un

izdevumus, kas nepieciešami velkoņa ikreizējai transportēšanai no

vienas ostas uz otru, nav pamata atzīt, ka velkoņu pakalpojumu

sniedzējiem būtu līdzvērtīgas konkurences iespējas, pastāvot

brīvas konkurences apstākļiem tirgū. Konkurentam, kas nodarbinātu

velkoņus tikai vienā ostā, faktiski būtu mazāki izdevumi (piem.,

par degvielu) un tas atrastos atšķirīgos konkurences

apstākļos.

06.10.2005. sarunu protokolā

O.Mangulis, atbildot uz jautājumu par to, vai ir iespējams

izmantot velkoni no citas ostas, arī ir norādījis, ka tāda

iespēja ir, bet tad šis pakalpojums būs dārgāks.

Saskaņā ar "Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas likuma" 15.panta pirmo daļu "Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas pārvalde saskaņā ar "Likumu par ostām" veic

visas funkcijas, kuras noteiktas ostas pārvaldei attiecībā uz

Liepājas ostu un tās teritoriju". Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas teritorijas robežas nosaka minētā likuma pielikums.

Konkurences padome konstatē, ka kā

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir atsevišķi nodalāma Liepājas

ostas teritorijas tā daļa, kur velkoņu pakalpojumi ir faktiski

jānodrošina.

5.2. Konkrētā

tirgus dalībnieki

Saskaņā ar Liepājas SEZ pārvaldes

un citu personu sniegto informāciju Liepājas ostā velkoņu

pakalpojumus sniedz šādi tirgus dalībnieki:

5.2.1. SIA "Amberholdings Liepāja"

kopējais velkoņu skaits - 3 velkoņi: "Taifūns" (1200 Zs),

"Ciklons" (1200 Zs) un "Dzintars" (1200 Zs). SIA "Amberholdings

Liepāja" sniedz velkoņu pakalpojumus ostā uz 2001.gada 3.jūlija

līguma, kas noslēgts ar Liepājas SEZ pārvaldi, pamata. Tāpat

atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes sniegtajai informācijai

Liepājas ostā no 2005.gada darbojas SIA "Amberholdings Liepāja"

velkoņi "Aliots" un "Amber".

5.2.2. AS "Tosmares kuģubūvētava",

kopējais velkoņu skaits - 2 velkoņi: "Triks" (1200 Zs) un "Alev"

(600 Zs). AS "Tosmares kuģubūvētava" sniedz velkoņu pakalpojumus

ostā saskaņā ar 03.12.2003. vienošanos starp Liepājas SEZ

pārvaldi un AS "Tosmares kuģubūvētava". Saskaņā ar vienošanos

starp Liepājas SEZ pārvaldi un AS "Tosmares kuģubūvētava" 1. un

2.punktu AS "Tosmares kuģubūvētava" ir atļauts sniegt

pakalpojumus tās remontējamo un jaunbūvējamo kuģu apkalpošanai.

Tikai pēc Liepājas SEZ pārvaldes pasūtījuma, ja SIA

"Amberholdings Liepāja" nespēj nodrošināt ostas vajadzības, AS

"Tosmares kuģubūvētava" var tikt atļauts sniegt pakalpojumus arī

citiem pakalpojumu saņēmējiem. SIA "Amberholdings Liepāja" un AS

"Tosmares kuģubūvētava" faktiski nekonkurē savā starpā, jo AS

"Tosmares kuģubūvētava" veic saimniecisko darbību ļoti ierobežotā

konkrētās preces tirgus segmentā un tikai pēc Liepājas SEZ

pārvaldes pieprasījuma, ja SIA "Amberholdings Liepāja" nespēj

nodrošināt velkoņu pakalpojumus, AS "Tosmares kuģubūvētava"

velkoņi var tikt pieaicināti sniegt velkoņu pakalpojumus. Taču

arī minētais apstāklis nerada konkurences apstākļus starp tirgus

dalībnieka darbību ostā. Ņemot vērā AS "Tosmares kuģubūvētava"

piederošos aktīvus (velkoņus "Triks" un "Alev", kuri jau darbojas

Liepājas ostā) un to, ka AS "Tosmares kuģubūvētava" būtu

nepieciešamas daudz mazākas izmaksas ienākšanai darbībai Liepājas

ostā, lai konkurētu ar SIA "Amberholdings Liepāja", AS "Tosmares

kuģubūvētava" objektīvi ir vērtējama kā potenciāls

konkurents.

5.2.3. 30.03.2005. un 03.05.2005.

vēstulēs Konkurences padomei Liepājas SEZ pārvalde ir norādījusi,

ka tā Liepājas ostā pēc nepieciešamības sniedz velkoņu

pakalpojumus ar tās īpašumā esošo vienu velkoni "Namejs" (1500

Zs) un saņem maksu par velkoņa "Namejs" sniegtajiem

pakalpojumiem.

Liepājas SEZ pārvalde atbilstoši

konstatētajam, darbojoties kā tirgus dalībnieks, veic patstāvīgu

darbību par atlīdzību velkoņu pakalpojumu tirgū Liepājas ostā,

sniedzot velkoņu pakalpojumus par samaksu. Apstāklis, ka Liepājas

SEZ pārvalde nav reģistrējusi komercsabiedrību atbilstoši Valsts

pārvaldes likuma 88.panta otrajai daļai, nemaina šādas darbības,

ko tāpat veic arī komercsabiedrības - SIA "Amberholdings Liepāja"

un AS "Tosmares kuģubūvētava", raksturu pēc būtības.

5.2.4. Tāpat SIA "Tosmares kuģu

remonts" ir uzskatāma par tirgus dalībnieku, jo atbilstoši

Konkurences likuma 1.panta 9.punktam gatavojas veikt saimniecisko

darbību Liepājas ostā, un minētā sakarā bija vērsusies Liepājas

SEZ pārvaldē, kura atteica līguma noslēgšanu.

Atbilstoši lietas materiālos

esošajai informācijai ir noskaidrots, ka velkonis "ARFA" ir

nodots SIA "Tosmares kuģu remonts" lietošanā atbilstoši

attiecīgam līgumam.

6. Dominējošais

stāvoklis konkrētajā tirgū

Liepājas SEZ pārvalde kā tirgus

dalībnieks saskaņā ar likumu "Par ostām" atrodas ekonomiskā

izņēmuma stāvoklī Liepājas ostas apsaimniekošanas (pārvaldīšanas)

tirgū. EK Parīzes lidostas lietā ir atsaukusies uz EKT

praksi, norādot, ka "uzņēmums, kas gūst labumu no ar likumu

piešķirta monopolstāvokļa, var tikt uzskatīts par tādu, kas

atrodas dominējošā stāvoklī Līguma 86.panta

izpratnē".11

Tādējādi uz Liepājas SEZ pārvaldi

attiecas Konkurences likuma 13.pantā noteiktais dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Konkurences likuma 13.panta

ģenerālklauzula nosaka, ka "jebkuram tirgus dalībniekam, kas

atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā

ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā" un šī panta

1.punkts, ka "dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var

izpausties arī kā (..) atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus

dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi

attaisnojoša iemesla". Par Konkurences likuma 13.panta 1.

punkta pārkāpumu ir atzīstams tāds atteikums noslēgt darījumu,

kas nav objektīvi attaisnojošs. Informāciju (pierādījumus) par

atteikuma iemesliem un pamatojumu tiem ir pienākums sniegt tirgus

dalībniekam, kas atteica slēgt darījumu. Par objektīvi pamatotu

ir atzīstams iemesls, kas ir attiecināms uz darījumu, kuru ir

atteikts noslēgt, pārbaudāms, ticams un objektīvi attaisno

(pamato) dominējošā tirgus dalībnieka lēmumu neslēgt

darījumu.

Konkurences likuma 13.pants par

aizliegtām atzīst dominējošā tirgus dalībnieka darbības, ar kurām

tas ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli. Tas neaizliedz tirgus

dalībniekam atrasties dominējošā stāvoklī, t.sk. arī Liepājas SEZ

pārvaldei īstenot likumā "Par ostām" noteiktās funkcijas.

6.1. Velkoņu

pakalpojumu sniegšana konkrētajā tirgū

05.03.2004. lūgumu par velkoņu

pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostas pārvaldniekam iesniedza SIA

"LTS", kuras dibinātāji saskaņā ar vēstulē sniegto informāciju

bija SIA "LIG-M" un Igaunijas a/s "PKL". SIA "LTS" darbībai

Liepājas ostā piedāvāja 3 velkoņus: "Marss" (1200 Zs), "Orions"

(1600 Zs) un "Plutons" (1200 Zs).

23.03.2004. SIA "Tosmares kuģu

remonts" vērsās Liepājas SEZ pārvaldē ar iesniegumu, kurā izteica

lūgumu "noslēgt līgumu ar SIA "Tosmares kuģu remonts" par iespēju

strādāt Liepājas ostas baseinā velkonim "ARFA" ar jaudu 900 Zs".

05.04.2004. Liepājas SEZ pārvalde, atbildot uz SIA "Tosmares kuģu

remonts" iepriekš minēto iesniegumu, pieprasīja iesniegt papildu

dokumentus (uzņēmuma bilanci par pēdējo gadu, izziņu no VID par

nodokļu samaksu, notāra apstiprinātu reģistrācijas apliecību,

notāra apstiprinātus statūtus, uzņēmuma reģistra izziņu par

paraksta tiesībām, notāra apstiprinātu kuģa īpašuma tiesību

apliecinošu dokumentu (kuģa reģistra izziņu)).

17.05.2004. vēstulē SIA "Tosmares

kuģu remonts" informēja Liepājas SEZ pārvaldi, ka "ir panākta

mutiskā vienošanās ar SIA "Kuģu remonta rūpnīca Tosmare"

administratoru par velkoņa "ARFA" dokumentācijas sakārtošanu un

tuvākā laikā apņemamies piestādīt dokumentus, t.i., izziņu no

Latvijas kuģu reģistra, kas apliecina uzņēmuma īpašuma tiesības

uz velkoni "ARFA"".

07.07.2004. Liepājas SEZ valde ar

lēmumu Nr.78 nolēma atļaut SIA "PKL Liepāja" sniegt velkoņu

pakalpojumus Liepājas ostā pēc līguma noslēgšanas par velkoņu

pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostā ar Liepājas SEZ pārvaldi. SIA

"PKL Liepāja" neizdevīguma dēļ atteicās no līguma slēgšanas.

27.09.2004. vēstulē SIA "Tosmares

kuģu remonts" informēja Liepājas SEZ pārvaldi, ka "SIA "Tosmares

kuģu remonts" vēlas paziņot, ka gadījumā, ja pakalpojuma līgums

tiks noslēgts un ja velkonis "ARFA" nespēs noslogojuma dēļ sniegt

pieprasītā nepieciešamā pakalpojuma apjomu, SIA "Tosmares kuģu

remonts" valde apņemas uzsākt jautājuma izskatīšanu par vēl

viena, jaudīgāka nekā "ARFA", kuģu velkoņa iegādi".

30.09.2004. Liepājas SEZ valde,

izskatot SIA "Tosmares kuģu remonts" vēstuli, ar lēmumu Nr.117

nolēma atlikt jautājuma par velkoņa "ARFA" pakalpojumu sniegšanu

Liepājas ostā izskatīšanu uz nākamo valdes sēdi, bet ar lēmumu

Nr.118 nolēma uzdot Liepājas SEZ pārvaldei izstrādāt kritērijus,

kādiem jāatbilst komersantiem, kuri vēlas sniegt velkoņu

pakalpojumus Liepājas ostā un iesniegt tos apstiprināšanai

Liepājas SEZ valdes sēdē.

2004.gada 28.oktobrī Liepājas SEZ

valde ar lēmumu Nr.125 apstiprināja kārtību "Par kritērijiem,

kādiem jāatbilst komersantiem, kuri vēlas sniegt velkoņu

pakalpojumus Liepājas ostā" (turpmāk - Kārtība). Saskaņā ar

Kārtības 3.punktu velkoņu pakalpojumu sniegšana Liepājas ostā ir

pieļaujama, ja šīs darbības veikšanai ir saņemta Liepājas SEZ

valdes atļauja (pieņemts attiecīgs valdes lēmums) un starp

Liepājas SEZ pārvaldi un komersantu ir noslēgts līgums par

velkoņu pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostā. Kārtības 5.punkts

nosaka, ka komersantam ir jāpievieno iesniegumam apliecinājums,

kurā komersants apliecina: 1) ka tam ir trīs gadu pozitīva

pieredze velkoņu pakalpojumu sniegšanas sfērā; 2) ka komersants

apņemas nodrošināt ne mazāk kā 3 velkoņus ar kopējo jaudu ne

mazāk kā 3600 Zs pastāvīgā darba kārtībā; 3) ka uz iesnieguma

iesniegšanas brīdi komersanta īpašumā vai tiesiskajā valdījumā

atrodas ne mazāk kā 3 velkoņi ar kopjaudu 3600 Zs un ka norādīto

velkoņu paredzētā darbības vieta ir Liepājas osta.

Kārtība tika pieņemta tikai

2004.gada 28.oktobrī un uz tās pieņemšanas brīdi Kārtībā noteiktā

prasība attiecībā uz velkoņu skaitu un jaudu bija identiska SIA

"Amberholdings Liepāja" īpašumā esošo velkoņu skaitam un

parametriem (3 velkoņi: "Taifūns", "Ciklons", "Dzintars" ar

kopjaudu 3600 Zs).

Liepājas SEZ pārvalde 31.03.2005.

vēstulē norādīja, ka "ostas specifika ir tāda, ka, kaut arī

velkoņu darbs ir nerentabls pašreiz, nepieciešamo velkoņu skaitam

un jaudai ir jābūt gatavībā vienmēr, lai nodrošinātu lieltonnāžas

kuģu apkalpošanu, kuriem ir nepieciešami vienlaicīgi vairāku

velkoņu pakalpojumi, kā arī nepieciešamību apkalpot vienlaicīgi

vairākus Liepājas ostā esošos kuģus." Liepājas SEZ pārvaldes

pārstāvis 05.09.2005. sarunu protokolā norādīja, ka "velkoņu

pakalpojumus mums nav izdevīgi risināt pašiem, tāpēc SEZ pārvalde

apstiprināja kritērijus, kas piemēroti tai situācijai, kas bija

noteikumu apstiprināšanas brīdī. 2005./2006.gadam šie kritēriji

būs jāpārstrādā ar daudz stingrākām un apjomīgākām prasībām."

Tajā pašā dienā (2004.gada

28.oktobrī) ar nākamo lēmumu Nr.126, iekļaujot tajā Kārtībā

noteiktās prasības kā nosacījumus lēmuma Nr.126 izpildei,

Liepājas SEZ valde nolēma noslēgt ar SIA "Tosmares kuģu remonts"

līgumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Saskaņā ar lēmumu

Nr.126 SIA "Tosmares kuģu remonts" par pienākumu tika uzlikts

līdz 2004. gada 1.decembrim iesniegt Liepājas SEZ pārvaldei

notariāli apliecinātu dokumentu kopijas, saskaņā ar kuriem

sabiedrība var apliecināt, ka tās īpašumā vai tiesiskajā

valdījumā atrodas ne mazāk kā 3 velkoņi ar kopjaudu ne mazāku kā

3600 zirgspēku un dokumentus, kas apliecina finansiālas iespējas

uzturēt velkoņus un sniegt velkoņu pakalpojumus Liepājas

ostā.

Liepājas SEZ pārvalde 07.12.2004.

vēstulē, kas tika adresēta SIA "Tosmares kuģu remonts", norādīja,

ka "līdz 2004.gada 1.decembrim Liepājas SEZ pārvaldē tika saņemti

tikai 2 dokumenti faksa versijā, t.i., parakstīti pa faksu.

Dokumenti sastādīti krievu valodā un tie nav tulkoti, kā arī nav

notariāli apliecināti". Ņemot vērā minēto, tika norādīts, ka

"komercsabiedrība nav iesniegusi valdes lēmumā noteiktā termiņā

sekojošus dokumentus:

1. notariāli apliecinātu čartera

līgumu, kā arī attiecīgās valsts kuģu reģistra čartera

reģistrācijas apliecību vai dokumentu, kas apliecina, ka

attiecīgā valstī čartera līgumi nav pakļauti obligātai

reģistrācijai;

2. dokumentus, kas apliecina

sabiedrības finansiālās iespējas uzturēt velkoņus un sniegt

pakalpojumus Liepājas ostā.

Ņemot vērā minēto, Liepājas SEZ

pārvaldniekam nav pamata parakstīt līgumu par velkoņu pakalpojumu

sniegšanu Liepājas ostā ar jūsu komercsabiedrību (..)."

Liepājas SEZ valde ar 09.12.2004.

lēmumu Nr.153 nolēma atzīt par spēku zaudējušu Liepājas SEZ

valdes lēmumu Nr.126 "Par līguma par velkoņu pakalpojumu

sniegšanu Liepājas ostā slēgšanu".

SIA "Tosmares kuģu remonts"

15.12.2004. vēstulē, kas adresēta Liepājas SEZ pārvaldei, ir

norādījis, ka "velkonis "ARFA" Liepājas ostā ir reģistrēts un

strādājis pirms lūguma par līguma slēgšanu par velkoņu

pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostā" un ka "SIA "Tosmares kuģu

remonts" piederošais velkonis Liepājas ostā var sniegt velkoņu

pakalpojumus, kuriem nav nepieciešams trīs velkoņu pakalpojumi

vienlaicīgi."

Atbildot uz SIA "Tosmares kuģu

remonts" 15.12.2004. vēstuli, Liepājas SEZ pārvalde 27.12.2004.

vēstulē pamatoja, ka "Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā neatrodas

neviens Jūsu lūgums par iesniegšanas termiņa pagarinājumu", un

norādīja, ka "komercsabiedrība atzīst savu prettiesisko darbību

Liepājas ostā, jo saskaņā ar likuma "Par ostām" 18.panta 1.daļu

uzņēmējdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un

citiem normatīvajiem aktiem, ostas noteikumiem un pamatojoties uz

ostas pārvaldes un attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu. Ostas

pārvalde, slēdzot līgumus par uzņēmējdarbību ostā, ievēro

priekšnoteikumu, ka uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem

jābūt ar labu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli. Ņemot

vērā (..) to, ka līdz šim Jūsu komercsabiedrība Liepājas ostā ir

darbojusies prettiesiski, bez tam Jūsu komercsabiedrības bilance

nesatur datus par komercsabiedrības līdzšinējo darbību (ir

iesniegta nulles bilance), Liepājas SEZ pārvaldei ir pamats

pievērst pastiprinātu uzmanību Jūsu komercsabiedrības

reputācijai". Tāpat ir norādīts, ka "Jūsu komercsabiedrībai ir

iespēja sagatavot visus nepieciešamos dokumentus līguma slēgšanai

par velkoņu pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostā, ievērojot ar šī

gada Liepājas SEZ valdes lēmumu Nr.125 apstiprinātos kritērijus

(..)."

Tādējādi Konkurences padome

uzskata, ka Liepājas SEZ pārvalde atteica noslēgt līgumu par

velkoņa pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostā ar SIA "Tosmares kuģu

remonts". Atteikums pamatojās uz to, ka netika izpildītas

Liepājas SEZ pārvaldes 28.10.2004. lēmumā Nr.126 izvirzītās

prasības, kas atbilst Kārtībā noteiktajām prasībām. Attiecīgi ir

izvērtējama arī Kārtībā noteikto kritēriju (prasību), kas tika

izvirzīti SIA "Tosmares kuģu remonts", objektivitāte un

pamatotība.

Bez tam Liepājas SEZ pārvalde

17.03.2006. iesniedza Konkurences padomē Liepājas SEZ valdes

26.01.2006. lēmuma Nr.32 kopiju. Ar 26.01.2006. lēmumu Liepājas

SEZ valde ir grozījusi 28.10.2004. lēmuma Nr.125 5.punktu,

nosakot, ka potenciālajam velkoņu pakalpojumu sniedzējam jāspēj

nodrošināt patstāvīgā darba gatavībā 3 velkoņi ar kopējo jaudu ne

mazāku kā 5000 Zs, no kuriem viens velkonis ir ar jaudu ne mazāku

kā 2500 Zs. Tādējādi Liepājas SEZ pārvalde no 26.01.2006. ir

noteikusi jaunus kritērijus attiecībā uz velkoņu kopējo jaudu,

palielinot to potenciālajam velkoņu pakalpojumu sniedzējam.

6.2. Liepājas

SEZ pārvaldes atteikuma noslēgt līgumu par velkoņu pakalpojumu

sniegšanu izvērtējums

SIA "Tosmares kuģu remonts"

pilnvarotais pārstāvis 01.11.2005. vēstulē Nr.BBP/425 ir

norādījis, ka nebūtu pamatoti vispār noteikt minimālo velkoņu

skaitu un/vai jaudas prasības katram potenciālajam jaunienācējam

tirgū, norādot, ka (a) "Liepājas ostā ienāk dažāda lieluma kuģi,

no kuriem ne visiem vajadzīgi jaudīgi velkoņi, citiem pietiek ar

mazjaudīgākiem velkoņiem"; (b) Liepājas ostas akvatorija nav

būtiski mainījusies gadiem, nav principiāli izmainījušies ostā

ienākošo kuģu parametri; (c) "ja kuģi uzskatīs, tad viņi

neizmantos šādu velkoņu pakalpojumus, un nepieprasītas jaudas

velkonis izzudīs pats no sevis", un attiecīgo darbu ostā noteiks

pakalpojumu pieprasījuma tirgus; (d) "var runāt (..) par to, ka

noteiktas jaudas kuģiem ir vajadzīgs noteiktas jaudas velkonis

vai vairāki velkoņi ar noteiktu kopējo jaudu".

Tāpat SIA "Tosmares kuģu remonts"

uzskata, ka nav nepieciešams ostas pārvaldei noteikt kopējo

maksimālo velkoņu skaitu vai/un jaudu ostā, jo tas mākslīgi

ierobežo tirgus ietilpību.

SIA "PKL" 09.12.2005. vēstulē

norādīja, ka ostas prakse noteikt velkoņu skaitu pēc sava

viedokļa neļauj uzņēmumam paaugstināt līdzekļu izmantošanas

efektivitāti.

Konkurences padome uzskata, ka

nedrīkst pastāvēt nepamatoti brīvas konkurences ierobežojumi, kas

konkrētā situācijā objektīvi nav nepieciešami. Ja attiecīgā

situācijā tie ir objektīvi attaisnojami (pamatojami) un citu

būtisku apstākļu dēļ nepieciešami, tad tie drīkst pastāvēt.

Konkrētā lietā Konkurences padome par būtiskiem uzskata šādus

apstākļus:

- nelielais tirgus apgrozījums

Liepājas ostā un pieauguma tendence nākotnē. Jāņem vērā tas, ka

velkoņu pakalpojuma tirgus apgrozījums ostām ir cieši saistīts ar

kravu apgrozījumu. Kravu apgrozījuma ikgadējais pieaugums

Latvijas ostās (t.sk., Liepājas ostā) nav tik būtisks, lai

pamatoti uzskatītu, ka tuvāko piecu gadu laikā ir paredzams liels

velkoņu pakalpojumu tirgus apgrozījuma pieaugums īslaicīgā laika

periodā. Atbilstoši SIA "PKL Liepāja" sniegtajai informācijai -

"Latvijas ostu statistika (2005) atspoguļo kravu apgrozījuma

pieaugumu 1% līmenī gadā".

- izvērtējot tirgus dalībnieku

sniegto informāciju par izmaksām, kas saistītas ar ienākšanu un

darbību tirgū, secināms, ka jauna tirgus dalībnieka ienākšanai

tirgū ir salīdzinoši lielas izmaksas, kuras jāiegulda galvenokārt

velkoņu iegādē. Tāpat būtiskas ir izmaksas, kas saistītas ar

tirgus dalībnieku darbību tirgū - remonts, degviela, izdevumi

apkalpei (SIA "PKL Liepāja 02.12.2005. vēstule, SIA

"Amberholdings Liepāja" 03.11.2005. vēstule, SIA "Tosmares kuģu

remonts" 18.10.2005. vēstule).

Likuma "Par ostām" 3.panta trešās

daļas 6.punkts nosaka, ka ostas pārvalde veic ostas pakalpojumu

pieprasījuma un piedāvājuma izpēti, un 7.punkts, ka slēdz līgumus

ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, lai nodrošinātu un

pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas

pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai. Likuma "Par

ostām" 18.panta pirmā daļa nosaka, ka "komercdarbība ostā notiek

saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem

aktiem, ostas noteikumiem un pamatojoties uz ostas pārvaldes un

attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu. Ostas pārvalde, slēdzot

līgumus par komercdarbību ostā, ievēro priekšnoteikumu, ka

komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu

reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli."

Uz minēto ir norādījusi arī

Liepājas SEZ pārvalde sniegtajā informācijā un

paskaidrojumos.

Normatīvajos aktos noteiktā

kārtība nenosaka pienākumu noteikt tieši tādus kritērijus

(prasības), kādus tos noteica Liepājas SEZ pārvalde ar

28.10.2004. lēmumu Nr.125 un lēmumu Nr.126. Lai neierobežotu,

nekavētu vai nedeformētu konkurenci konkrētos tirgos Liepājas

ostā, kritērijiem jābūt objektīvi pamatotiem. Konkurences padomes

ieskatā velkoņu skaita un jaudas kritērijus Liepājas SEZ

pārvaldei objektīvi būtu noteikt, balstoties uz attiecīgā

pakalpojuma iepriekšēju pieprasījuma un piedāvājuma izpēti.

06.10.2005. sarunu protokolā

O.Mangulis apstiprināja, ka velkoņu noslogotību var noteikt,

balstoties uz iepriekšēju statistiku un kuģu ienākšanas

prognozēm, un ka ostas informācijas dienestā ir informācija par

velkoņu izmantošanas gadījumiem, uz kuras pamata var noteikt

nepieciešamo velkoņu skaitu.

Tādējādi atteikumu darbībai ostā,

ja tas balstīts uz piedāvājuma un pieprasījuma izvērtējumu,

velkoņu pakalpojumu sniedzējam (esošam vai potenciālam tirgus

dalībniekam), kas vēlas nodarbināt ostā papildus velkoņus,

Konkurences padome uzskata par pamatotu un objektīvu.

6.3. Velkoņa

pakalpojumu pieprasījums un piedāvājums Liepājas ostā

Ņemot vērā minēto, Konkurences

padome ir izvērtējusi Liepājas ostā pastāvošo pieprasījumu un

piedāvājumu, un attiecīgi SIA "Tosmares kuģu remonts" prasību

pamatotību attiecībā uz velkoņa "ARFA" darbību ostā.

Liepājas ostas kapteinis E.Raits

Liepājas ostas pārvaldniekam A.Bojam adresētos paskaidrojumos,

atsaucoties uz minētiem normatīviem, norāda, ka "lai apkalpotu

kuģus, kas pašlaik izmanto Liepājas ostas dziļūdens piestātnes

(..) pēc VI un VII kuģu kategorijas apkalpošanas prasībām"

nepieciešami ir: "1.VI. kat. -velkoņi ar jaudu 2300 Zs - 2 gab.

plus velkoņi ar jaudu 1200 Zs - 1 gab.; 2.VII kat. - velkoņi ar

jaudu 3000 Zs - 2 gab. plus velkoņi ar jaudu 1200 Zs - 2 gab.".

Tāpat Liepājas ostas kapteinis norāda, ka "piemēram, 2004.gada

16.decembrī Liepājas ostā ienāca PANAMAX tipa kuģis "IMPERIAL" ar

dedveitu DW=68676t, kas, pēc speciālistu aprēķiniem, prasītu: IX

kat. - velkoņus ar jaudu 5000 Zs - 2 gab., plus velkoņus ar jaudu

2300 Zs - 2 gab. (..) Jāpiebilst, ka minēto kuģi apkalpot

izdevās, tikai izmantojot labvēlīgus laika apstākļus".

Liepājas SEZ pārvalde norādīja, ka

ir saņēmusi atsevišķu lieltonnāžas kuģu īpašnieku pretenzijas par

Liepājas ostā darbojošos lieljaudas velkoņu nepietiekamību.

Liepājas SEZ pārvalde 03.05.2005. paskaidrojumiem ir pievienojusi

14.04.2005. e-pasta vēstules izdruku, kurā Bunge SA informē

Liepājas ostu par pretenzijām sakarā ar to, ka piedāvāto velkoņu

jauda nav pietiekama, kā arī par nepieciešamību nodrošināt 3

velkoņus ar jaudu 2000-2500 Zs katram.

Liepājas ostas kapteiņa E.Raita

paskaidrojumos ir tāpat norādīts, ka "vienu jaudīgu velkoni nav

ieteicams aizvietot ar vairākiem mazjaudīgiem, jo tas sarežģī

operācijas vadību un rada draudus manevrēšanas procesā". Un, ka

"turpmākai attīstībai prasības nepieciešams pārskatīt uz velkoņu

jaudas un skaita palielināšanas pusi, lai nenostādītu Liepājas

ostu neizdevīgā un konkurēt nespējīgā situācijā".

Liepājas SEZ pārvalde 05.09.2005.

iesniedza informāciju par velkoņu faktisko pieprasījumu Liepājas

ostā 2004.gadā. No minētās informācijas izriet, ka Liepājas ostā

ir ienākuši 1800 kuģi. Velkoņu pakalpojumi ir izmantoti mazāk

nekā 300 reizes.

06.10.2005. Sarunu protokolā

O.Mangulis ir izteicis viedokli, ka "no kuģu īpašnieku puses ir

vēlme, lai Liepājā būtu vēl viens operators, lai gan pie tik maza

velkoņu izmantošanas skaita velkoņu pakalpojumu sniegšana var būt

neizdevīga".

SIA "Amberholdings Liepāja"

25.07.2005. vēstulē ir norādījusi, ka "Padome (..) vispār nav

izvērtējusi Liepājas ostas velkoņu pakalpojumu tirgus ietilpību

un iespējas. (..) nav ņemta vērā SIA "PKL Liepāja" atteikšanās no

darbības šajā tirgū, jo šāda darbība nebūtu rentabla." SIA "PKL

Liepāja" 09.12.2005. atbildē norādīja, ka atteikusies no

ienākšanas Liepājas ostā sakarā ar to, ka šāda ienākšana nav

bijusi rentabla. Atbilstoši SIA "PKL Liepāja" sniegtajai

informācijai faktiskie ienākumi no pakalpojumu sniegšanas velkoņu

izdevumu segšanai būtu apmēram 2 reizes mazāki nekā

nepieciešams.

Liepājas ostā jau darbojas trīs

SIA "Amberholdings Liepāja" velkoņi katrs ar jaudu 1200 Zs, viens

AS "Tosmares kuģubūvētava" ar jaudu 1200 Zs un viens Liepājas SEZ

pārvaldes velkonis ar jaudu 1500 Zs. AS "Tosmares kuģubūvētava"

velkoņi un Liepājas SEZ pārvaldes velkonis var tikt piesaistīti

papildu SIA "Amberholdings Liepāja" velkoņiem, ja pēdējie nevar

nodrošināt pakalpojumu sniegšanu.

SIA "Amberholdings Liepāja"

03.11.2005. vēstulē ir norādījis, ka SIA "Amberholdings Liepāja"

velkoņi strādā vidēji 40 stundas mēnesī un to noslodze, rēķinot

attiecībā pret kopējo stundu skaitu mēnesī (izņemot laiku, kad

velkonis izvests no ekspluatācijas sakarā ar remontu), ir

5,5-6%.

No minētās informācijas

Konkurences padome secina, ka esošajā situācijā, ņemot vērā

Liepājas ostā darbojošos velkoņu skaitu un jaudu, nepieciešamība

pēc mazjaudīgiem velkoņiem nepastāv.

Tādējādi, izvērtējot konstatēto,

kā arī pastāvošo piedāvājumu un pieprasījumu, Konkurences padome

secina, ka velkonim "ARFA" (jauda ir 900 Zs), objektīvi nebūtu

pamata pretendēt uz tiesībām veikt velkoņu darbību Liepājas ostā

esošajā tirgus situācijā, tādējādi Liepājas SEZ darbībās,

atsakoties noslēgt līgumu ar SIA "Tosmares kuģu remonts" par

velkoņa "Arfa" darbību Liepājas ostā nav saskatāmas 13. panta 1.

punkta pārkāpuma pazīmes.

6.4. Liepājas

SEZ noteikto kritēriju velkoņu darbībai Liepājas ostā

izvērtējums

Izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldes

ar 2004. gada 28. oktobra lēmumu Nr.125 apstiprinātā Kārtībā

noteiktos ierobežojumus jaunu velkoņu pakalpojumu sniedzēju

piesaistīšanai Liepājas ostā un faktisko situāciju attiecībā uz

velkoņu pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu Liepājas ostā,

Konkurences padome uzskata, ka Liepājas SEZ pārvaldes Kārtībā

noteiktie kritēriji rada ierobežojumus potenciālo velkoņu

pakalpojumu sniedzēju ienākšanai ostā.

6.4.1. Liepājas SEZ pārvalde SIA

"Tosmares kuģu remonts" izvirzīto kritēriju - "komersants apņemas

nodrošināt darbībai Liepājas ostā ne mazāk kā 3 (trīs) velkoņus

ar kopējo jaudu ne mazāk kā 3600 zirgspēku pastāvīgā darba

kārtībā" (Kārtības 5.punkts) - ir pamatojusi ar šādiem

apstākļiem: 1) pašreizējais un prognozējamais kuģu apgrozījums

Liepājas ostā, 2) AS "ĻENMORNIIPROEKT" normatīvi par minimāli

nepieciešamo velkoņu jaudu un skaitu kuģu apkalpošanai, 3)

Liepājas ostas noteikumu 13.sadaļa, 4) Liepājas SEZ pārvaldes

pienākums nodrošināt nepārtrauktu kuģu ienākšanu un iziešanu no

ostas un drošu kuģošanu Liepājas ostā, tai skaitā nodrošinot

lieltonnāžas kuģu apkalpošanu, kuriem ir nepieciešami vienlaicīgi

vairāku velkoņu pakalpojumi, kā arī nepieciešamību apkalpot

vienlaicīgi vairākus Liepājas ostā esošos kuģus.

Konkurences padome uzskata, ka AS

"ĻENMORNIIPROEKT" 1996.gada normatīvi (arh. Nr.59955) nosaka to,

kādas jaudas velkoņi ir izmantojami noteikta lieluma kuģiem.

Minētos kritērijus var izmantot, piemēram, ostas locis, ostas

kapteinis vai kuģa kapteinis, izvēloties (iesakot) attiecīgas

jaudas vienu vai vairākus velkoņus kuģim, bet tiem nav objektīvas

saistības ar Liepājas SEZ pārvaldes noteiktiem kritērijiem.

Piemēram, maza lieluma kuģa apkalpošanai var būt nepieciešami

mazāk nekā 3 velkoņi, bet lieltonnāžas kuģu apkalpošanai atkal ar

trīs velkoņiem var nepietikt.

Liepājas SEZ pārvalde 31.03.2005.

paskaidrojumos norādīja, ka likuma "Par ostām" 3.panta trešās

daļas 6.punkts nosaka, ka ostas pārvalde veic ostas pakalpojumu

pieprasījuma un piedāvājuma izpēti. Veicot velkoņa pakalpojumu

pieprasījuma izpēti Liepājas ostā, par pamatu ņemot kuģa kustību

ostā un kompetentu projektējošo iestāžu izstrādātos normatīvus

par minimāli nepieciešamo velkoņu jaudu un skaitu kuģu

apkalpošanai (AS "ĻENMORNIIPROEKT" 1996.gada normatīvi, arh.

Nr.59955) un jau izveidojušos praksi, ar Liepājas SEZ valdes

28.10.2004. lēmumu Nr.125 tika apstiprināti kritēriji.

Liepājas SEZ pārvalde informāciju,

kas apliecina to, ka tā ir veikusi pastāvošā pieprasījuma un

piedāvājuma izpēti, iesniedza tikai 05.09.2005. Iepriekš

03.05.2005. vēstulē Liepājas SEZ informēja, ka tās iesniegtie

aprēķini sniedz informāciju "par kuģu kopējo apgrozījumu, bet

nesniedz precīzu informāciju par kuģiem sniegtajiem velkoņu

pakalpojumiem, jo ne visiem kuģiem ir nepieciešami velkoņu

pakalpojumi". Tāpat Liepājas SEZ pārvalde norāda, ka gadījumā, ja

Konkurences padomei ir nepieciešama "informācija par precīzu kuģu

skaitu, kuriem tika nodrošināti velkoņu pakalpojumi Liepājas ostā

2004.gadā, Liepājas SEZ pārvaldei ir nepieciešams papildu laiks

informācijas apkopošanai". SIA "Amberholdings Liepāja"

10.05.2005. vēstulē norāda, ka "sabiedrība neveic uzskaiti par

apkalpoto kuģu skaitu pa kategorijām". Konstatētais norāda uz to,

ka Kārtībā ietvertās velkoņu jaudas un skaita prasības nebija

balstītas uz pastāvošo pieprasījuma un piedāvājuma velkoņu

pakalpojumu tirgū Liepājas ostā izvērtēšanu.

Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvis

05.09.2005. Sarunu protokolā ir norādījis, ka "esam meklējuši

citus uzņēmumus, citi uzņēmumi nav ieinteresēti ienākt Liepājas

ostā. Tas nav izdevīgi, papildus turēt Liepājas ostā trīs

velkoņus." Taču 20.06.2006. vēstulē Liepājas SEZ pārvalde ir

norādījusi, ka "Liepājas SEZ pārvalde pati pēc savas iniciatīvas

nav kontaktējusies ar potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, jo

nav pastāvējusi šāda nepieciešamība", vienlaikus norādot, ka

tomēr "pastāvošais nelielais Liepājas ostas velkoņu pakalpojumu

tirgus neprasa papildu velkoņus".

Tāpat ir konstatējams, ka Liepājas

SEZ pārvalde, SIA "Amberholdings Liepāja", SIA "PKL Liepāja", kā

arī O.Mangulis ir apstiprinājuši, ka velkoņu, kas atbilst Kārtībā

minētajām prasībām, nodarbināšana ostā pie esošās ietilpības ir

ekonomiski neizdevīga.

Konkurences padome konstatē, ka

Kārtībā apstiprinātie kritēriji, pieprasot nodrošināt pilnu tajos

minēto velkoņu floti, katram, kurš vēlas darboties velkoņu

pakalpojumu tirgū Liepājas ostā, nosaka pārmērīgas un attiecīgi

ierobežojošas prasības potenciālajiem tirgus dalībniekiem, jo

izslēdz jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu velkoņu pakalpojumu

tirgū Liepājas ostā nākotnē.

6.4.2. Liepājas SEZ pārvalde

15.12.2005. vēstulē ir norādījusi, ka "pienākums nodrošināt

velkoņu pakalpojumus un palielināt jaudas nepieciešamības

gadījumā Liepājas ostā reglamentē līguma 1.1.; 1.2.;

2.1.6.punkts".

Atbilstoši 2003.gada 1.augusta

vienošanās starp Liepājas SEZ pārvaldi un SIA "Amberholdings

Liepāja" noteikumiem 2001.gada 3.jūlija līguma 1.1.punkts ir

grozīts, nosakot, ka "Līgums nosaka kārtību, kādā Sabiedrība

nodrošina un sniedz velkoņu pakalpojumus kuģu pietauvošanai,

pārtauvošanai, kā arī velkoņu darbos Liepājas ostas kuģu

īpašniekiem (fraktētājiem), citām juridiskām personām un ledus

laušanas pakalpojumus pēc Pārvaldes vai Liepājas ostas piestātņu

operatora pasūtījuma, kā arī loču transportēšanu uz/no kuģiem

atsevišķos gadījumos pēc Pārvaldes pasūtījuma". 2001.gada

3.jūlija līguma 1.2.punkts nosaka, ka "līguma slēgšanas brīdī

tiek noteikts nepieciešamais velkoņu skaits un jauda Liepājas

ostā (pielikums Nr.1), kas var tikt grozīts saskaņā ar šī līguma

2.1.6., 2.1.7.punktu".

Saskaņā ar 2001.gada 3.jūlija

līguma starp Liepājas SEZ pārvaldi un SIA "Amberholdings Liepāja"

2.1.6.punktu Liepājas SEZ pārvalde apņemas "ne mazāk kā 30 dienas

iepriekš paziņot rakstiski Sabiedrībai par nepieciešamību

palielināt velkoņu skaitu un/vai jaudu", bet saskaņā ar

2.1.7.punktu Liepājas SEZ pārvalde apņemas "ne mazāk kā 30 dienas

iepriekš paziņot rakstiski sabiedrībai par iespēju samazināt

velkoņu skaitu un/vai jaudu".

2001.gada 3.jūlija pielikuma Nr.1

2.punkts nosaka, ka "Sabiedrība un Pārvalde vienojas, ka

sabiedrībai ir tiesības aizstāt šīs vienošanās 1.punktā minētos

velkoņus ar citiem pie nosacījuma, ka velkoņu skaits un kopjauda

nevar būt mazāka par šīs vienošanās 1.punktā norādītiem

apmēriem".

2001.gada 3.jūlija līguma

2.2.1.punkts ir grozīts, nosakot SIA "Amberholdings Liepāja"

pienākumu "nodrošināt kvalitatīvus velkoņu pakalpojumus saskaņā

ar šo līgumu un Pārvaldes prasībām attiecībā uz nepieciešamo

velkoņu skaitu un jaudu, nepakļaujot neattaisnotam riskam savus

kuģus. Šī mērķa īstenošanai Sabiedrībai ir tiesības piesaistīt

trešās personas un konkrēti - SIA "Amberholdings Latvia",

uzņemoties pilnu atbildību par tās darbu Līguma sakarā."

2001.gada 3.jūlija līguma

pielikuma Nr.1 1.punkts nosaka, ka "sabiedrība apņemas nodrošināt

Liepājas ostu ar sekojošiem 3 velkoņiem un sekojošām jaudām: 1.1.

velkonis "Taifūns" - 1200 Zs, 1.2. velkonis "Namejs" - 1500 Zs,

1.3. velkonis "Siroko" - 2400 Zs". Ar 2003.gada 1.augusta

vienošanos minētā līguma pielikums Nr.1 tika papildināts ar 1.4.

punktu - "1.4. velkonis "Ciklons" - 1200 Zs", bet saskaņā ar

2003.gada 3.decembra vienošanās starp Liepājas SEZ pārvaldi un

SIA "Amberholdings Liepāja" 2001.gada 3.jūlija līguma pielikuma

Nr.1 1.punkts tika grozīts, nosakot, ka "Sabiedrība apņemas

nodrošināt Liepājas ostu ar sekojošiem velkoņiem un sekojošām

jaudām: 1.1. velkonis "Taifūns" - 1200 Zs, 1.2. velkonis "Namejs"

-1500 Zs, 1.3. velkonis "Ciklons" - 1200 Zs, 1.4. velkonis

"Dzintars" - 1200 Zs". Ar 2004.gada 21.decembra vienošanos no

2001.gada 3.jūlija līguma pielikuma Nr.1 tika izslēgts

1.2.punkts.

Liepājas SEZ pārvalde 14.06.2005.

vēstulē, ko tā adresējusi SIA "Amberholdings Liepāja", ir

pieprasījusi, ka pietiekošai kuģu apkalpošanai nepieciešami

vismaz viens 2500 Zs un viens 1600 Zs velkoņi papildus vai

nomainot jau esošos".

Liepājas SEZ pārvalde 15.12.2005.

vēstulē, atbildot uz Konkurences padomes 02.12.2005. vēstulē

Nr.1750 izteikto prasību iesniegt visus Liepājas SEZ pārvaldes un

SIA "Amberholdings Liepāja" 2001.gada 3.jūlija līgumā izdarītos

grozījumus (papildinājumus) pēc 2004. gada 21.decembra, norāda,

ka "Liepājas SEZ pārvalde nav noslēgusi jaunas vienošanās par

grozījumu izdarīšanu 2001.gada 3.jūlija līgumā par velkoņu

pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostā". Tāpat Liepājas SEZ pārvalde

15.12.2005. vēstulē izsaka apņēmību tos iesniegt, ja tādi tiks

izdarīti nākotnē.

Savukārt saskaņā ar Liepājas SEZ

pārvaldes 20.06.2006. vēstulē sniegto informāciju no 2005.gada

Liepājas ostā ir uzsākuši darbu šādi SIA "Amberholdings Liepāja"

velkoņi: "Aliots" (uzsāka darbu 19.10.2005.) un "Amber" (uzsāka

darbu 15.12.2005.). Tādējādi konstatējams, ka attiecībā uz SIA

"Amberholdings Liepāja" velkoņiem "Aliots" un "Amber" grozījumi

2001.gada 3.jūlija līguma pielikumā Nr.1 netika izdarīti.

SIA "Amberholdings Liepāja"

03.11.2005. sniegtajā informācijā norādīja, ka "14.06.2005. no

LSEZ tika saņemta vēstule, ka lieltonnāžas kuģu apkalpošanai mums

tika lūgts izskatīt iespējas palielināt velkoņu flotes jaudas" un

"ka vairāk kā pusgadu pirms minētās vēstules saņemšanas no LSEZ

mūsu kompānija pasūtīja pilnīgi jaunu velkoni, kura jauda 4750

Zs". Liepājas SEZ pārvalde 14.06.2005. vēstulē, ko tā adresējusi

SIA "Amberholdings Liepāja", pieprasījusi, ka pietiekošai kuģu

apkalpošanai nepieciešami vismaz viens 2500 Zs un viens 1600 Zs

velkoņi papildus vai nomainot jau esošos".

Izvērtējot minētos 2001.gada

3.jūlija līguma noteikumus, Konkurences padome secina, ka tie

paredz Liepājas SEZ pārvaldei tiesības pieprasīt no SIA

"Amberholdings Liepāja" velkoņu skaita un/vai jaudas

palielināšanu. Minētie noteikumi neparedz SIA "Amberholdings

Liepāja" tiesības piesaistīt jaunus velkoņus (vienīgi kā

aizstājot līguma pielikuma Nr.1 1.punktā noteiktos) bez Liepājas

SEZ pārvaldes pieprasījuma.

Konkurences padome konstatē, ka

Liepājas SEZ pārvalde, izvirzot potenciālajiem tirgus

dalībniekiem neizpildāmas prasības ienākšanai tirgū, vienlaikus

nodrošina SIA "Amberholdings Liepāja" iespēju piesaistīt jaunus

velkoņus darbībai Liepājas ostā, palielinot velkoņu skaitu, kas

rada vēl lielākas barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai

konkrētajā tirgū Liepājas ostā.

Liepājas SEZ pārvaldei ir

pienākums plānot, vai darbībai Liepājas ostā nepieciešams

piesaistīt jaunus velkoņus, un šī plānošana jāveic, pamatojoties

uz pieprasījuma un piedāvājuma izvērtējumu ostā. Gadījumā, ja

Liepājas ostā rodas pieprasījums pēc papildu velkoņu

pakalpojumiem, jebkurai komercsabiedrībai jābūt iespējai ienākt

konkrētajā tirgū, ja vien šī komercsabiedrība to vēlas.

Tādējādi, izvērtējot minētos

apstākļus, Konkurences padome secina, ka Liepājas SEZ pārvaldes

darbības attiecībā pret tirgus dalībniekiem, nosakot Kārtībā

(5.punkts) pārmērīgas prasības, ir vērtējamas kā diskriminējošas,

dodot iespējas SIA "Amberholdings Liepāja" bez jebkādiem

šķēršļiem papildināt velkoņu floti, bet potenciālajiem tirgus

dalībniekiem izvirzot prasības, kas nav izpildāmas un ir

neracionālas, ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus, esošajā tirgus

situācijā. Konkurences padome konstatē, ka Liepājas SEZ pārvalde

tādējādi ir pārkāpusi Konkurences likuma 13.panta

ģenerālklauzulu.

6.4.3. Likuma "Par ostām" 18.panta

pirmā daļa nosaka, ka "ostas pārvalde, slēdzot līgumus par

komercdarbību ostā, ievēro priekšnoteikumu, ka komercsabiedrības

dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju un stabilu

finansiālo stāvokli". Likums nosaka vispārēju kritēriju, kas

ostas pārvaldei būtu jākonkretizē.

Kārtības 6.punkts nosaka pienākumu

pēc Liepājas SEZ pārvaldes pieprasījuma sniegt informāciju par

komersanta iespējām uzturēt velkoņus un sniegt velkoņu

pakalpojumus. Minētā prasība ir nekonkrēta un dod iespēju

izvirzīt dažāda rakstura prasības. Jebkurā gadījumā prasībai

pirms līguma par velkoņu pakalpojumu sniegšanu slēgšanas pierādīt

finansiālās iespējas uzturēt velkoņi (-us) ir jābūt pamatotai.

Minētais objektīvi var tikt saistīts ar noteiktu finansiālu

rakstura dokumentu (izziņu) pieprasīšanu.

Tāpat, ja ir nepieciešams izvirzīt

prasību potenciālajam tirgus dalībniekam attiecībā uz

informācijas sniegšanu par finansiālo stāvokli, būtu pamatoti un

samērojami regulāri veikt kontroli attiecībā uz tirgus

dalībnieku, kuri jau darbojas ostā, finansiālo stāvokli. Tādējādi

tiktu nodrošināta efektīva minētās prasības izpilde.

Liepājas SEZ pārvalde 31.03.2005.

paskaidrojumos norāda, ka "ņemot vērā Liepājas ostā sniegto

velkoņu pakalpojumu analīzi un apstākļus, ka Liepājas ostā

strādājošo velkoņu pakalpojumu sniedzēju velkoņu uzturēšanas

izdevumi ir nesamērīgi ar velkoņu pakalpojumu iekasējamām maksām,

Liepājas SEZ pārvaldei, lai pildītu tai ar normatīvajiem aktiem

uzliktos pienākumus, ir jābūt pārliecinātai, ka Liepājas ostā

strādājošie velkoņu pakalpojumu sniedzēji spēs segt velkoņu

pakalpojumu uzturēšanas izdevumus".

Liepājas SEZ pārvalde ir

pievienojusi SIA "Amberholdings Liepāja" 15.06.2004. un

21.06.2004. vēstules, kurās SIA "Amberholdings Liepāja" norāda uz

to, ka nepieciešams paaugstināt velkoņu pakalpojumu tarifu likmes

par 50%. SIA "Amberholdings Liepāja" 29.03.2005. vēstulē, kas

adresēta Liepājas SEZ pārvaldei, norāda, ka "sakarā ar vispārēja

darba apjoma samazināšanos ostā, ko veicināja siltā ziema, kā arī

velkoņa "Namejs" nomas pārtraukšana, uzņēmumam peļņu izdevies gūt

vienīgi tāpēc, ka 2004.gadā nav veikts neviens nozīmīgs velkoņu

remonts". Tāpat sabiedrība norāda, ka "ņemot vērā pastāvīgo

degvielas cenu palielināšanos, kā arī kravu apgrozījuma

samazināšanos ostā par 23,7%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada

pirmajiem diviem mēnešiem, 2005.gadu SIA "Amberholdings Liepāja"

plāno beigt ar nozīmīgiem zaudējumiem (aptuveni 50'000 Ls)". Ja

velkoņu pakalpojumu sniegšana nav rentabla tarifu zemo

robežlīmeņu dēļ, tas nedod objektīvu pamatu izvirzīt prasību, lai

velkoņu pakalpojuma sniedzējam pastāvētu iespēja uzturēt velkoņus

no saviem līdzekļiem. Velkoņu pakalpojumu sniegšana ir komerciālā

darbība, kuras nolūks ir peļņas gūšana.

Konkurences padome uzskata, ka

Liepājas SEZ pārvaldei, izvirzot šādu prasību, tā būtu

jākonkretizē kā attiecībā uz potenciālajiem tirgus dalībniekiem,

tā arī attiecībā uz tirgus dalībniekiem, kas jau darbojas

ostā.

Konkurences padome, ņemot vērā

konstatēto, ka SIA "Tosmares kuģu remonts" velkonim "ARFA" nav

pamata pretendēt uz darbību ostā, pastāvot pašreizējam velkoņu

pieprasījumam, secina, ka Konkurences padomes rīcībā nav

pierādījumu attiecībā uz citiem gadījumiem, kas dotu pamatu

konstatēt, ka Liepājas SEZ pārvalde minēto prasību īstenotu

diskriminējošā veidā, izvirzot nepamatotas prasības attiecībā uz

komercsabiedrības finansiālo stāvokli potenciālajiem tirgus

dalībniekiem. Konkurences padome konstatē, ka Kārtības 6.punkts,

kaut arī ir vispārēji un neskaidri formulēts, nedod pamatu

secināt, ka satur diskriminējošas prasības.

6.4.4. Kārtības 5.punktā ietvertā

prasība, ka komersantam jābūt trīs gadu pieredzei velkoņu

pakalpojumu sniegšanas sfērā, nav vērtējama kā objektīva, jo

liedz jauniem tirgus dalībniekiem ienākt velkoņu pakalpojumu

tirgū Liepājas ostā, kur faktiski darbojas tikai viens tirgus

dalībnieks, un tādējādi būtiski un nepamatoti ierobežo potenciālo

tirgus dalībnieku loku. Par objektīvu ir uzskatāma prasība, lai

attiecīgā velkoņa kapteinis un apkalpe būtu sertificēti

(kvalificēti) atbilstoši spēkā esošiem starptautiskajiem un

nacionālajiem normatīviem un spējīgi kvalificēti veikt savus

pienākumus.

Konkurences padome konstatē, ka

minētā prasība ir nepamatota un Liepājas SEZ pārvaldes rīcība,

izvirzot šādu prasību attiecībā pret komercsabiedrībām, kas

iepriekš nav nodarbojušās ar velkoņu pakalpojumu sniegšanu un kas

vēlas uzsākt darbību konkrētajā tirgū, ir diskriminējoša un satur

Konkurences likuma 13.panta ģenerālkalauzulas pārkāpumu. Tādējādi

ir konstatējams, ka ir pārkāpta Konkurences likuma 13.panta

ģenerālklauzula.

7. Liepājas SEZ

pārvaldes un SIA "Amberholdings Liepāja" vienošanās

Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 7.punkts nosaka, ka "ir aizliegtas un kopš noslēgšanas

brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis

vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana

Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par (..) darbībām

(bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt

kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus

dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū". Konkurences

likuma 1. panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir "divu vai

vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā

tirgus dalībnieki piedalās (..)".

7.1. 2001.gada 3.jūlijā starp SIA

"Amberholdings Liepāja" un Liepājas SEZ pārvaldi tika noslēgts

līgums. 2003.gada 3.jūlija līgumu groza starp līgumslēdzēju pusēm

2003.gada 1.augustā, 2003.gada 3.decembrī un 2004.gada

21.decembrī noslēgtās vienošanās.

Līguma 1.1.punkts, kas grozīts ar

2003.gada 1.augusta vienošanos, paredz, ka "Līgums nosaka

kārtību, kādā Sabiedrība nodrošina un sniedz velkoņu pakalpojumus

kuģu pietauvošanai, pārtauvošanai, kā arī velkoņu darbos Liepājas

ostas kuģu īpašniekiem (fraktētājiem), citām juridiskām personām

un ledus laušanas pakalpojumus pēc Pārvaldes vai Liepājas ostas

piestātņu operatora pasūtījuma, kā arī loču transportēšanu uz/no

kuģiem atsevišķos gadījumos pēc Pārvaldes pasūtījuma".

Šī līguma 2.1.2. punkts nosaka, ka

"Pārvalde apņemas (..) piešķirt prioritāras tiesības sniegt

velkoņu pakalpojumus 15 gadus no šī līguma parakstīšanas brīža,

ja Sabiedrība nodrošina pietiekošo kuģu apkalpošanu Liepājas

ostā, ko nosaka Pārvalde. Šis nosacījums neattiecas uz līguma

parakstīšanas brīdī strādājošo ostas pārvaldes velkoni

"Namejs"". Līguma 2.1.5.punkts nosaka, ka "Pārvaldes

apņemas (..) informēt kuģu aģentu un stividoru kompānijas par

Sabiedrības prioritāru darbību ostā".

Minētā līguma 5.1. punkts nosaka,

ka "līgums stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi un darbojas 15

gadus, ja tā termiņš netiek pagarināts vai saīsināts,

(..)".

Noslēdzot 2003.gada 3.decembra

vienošanos, 2003.gada 3.jūlija līgums tika papildināts ar

7.3.punktu, kas nosaka, ka "Sabiedrība ir informēta, ka AS

"Tosmares kuģubūvētava" ir tiesības izmantot tai piederošos

velkoņus AS "Tosmares kuģubūvētava" remontējamo un jaunbūvēto

kuģu apkalpošanai, kā arī Pārvalde piesaista AS "Tosmares

kuģubūvētava" velkoņus citu kuģu apkalpošanai gadījumos, kad

Sabiedrības velkoņi nespēj nodrošināt attiecīgo kuģu

apkalpošanu".

2004.gada 21.decembrī starp SIA

"Amberholdings Liepāja" un Liepājas SEZ pārvaldi noslēgtās

vienošanās 2.punkts nosaka, ka "Pārvalde nekonkurēs ar

Sabiedrību velkoņu pakalpojumu sniegšanā Liepājas ostā". Šīs

vienošanās 3. punkts nosaka, ka "Pārvalde izmantos velkoni

"Namejs" kā ledlauzi, ugunsdzēšanā un avārijas darbos saskaņā ar

apstiprinātiem plāniem (..)", bet 4. punkts, ka "Pārvaldei

ir tiesības izmantot velkoni "Namejs" arī citos darbos, ja tos ar

saviem spēkiem nevar nodrošināt Sabiedrība."

2003.gada 3.decembrī starp AS

"Tosmares kuģubūvētava" un Liepājas SEZ pārvaldi noslēgtās

vienošanās 2.punkts nosaka, ka ""Tosmares kuģubūvētava"

apņemas sniegt velkoņu pakalpojumus Liepājas ostā pēc Pārvaldes

pasūtījuma gadījumos, kad SIA "Amberholdings Liepāja" nespēj

nodrošināt ostas vajadzības".

7.2. Liepājas SEZ pārvalde un SIA

"Amberholdings Liepāja" uzskata, ka Konkurences padome,

izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldes un SIA "Amberholdings Liepāja"

2001.gada 3.jūlijā noslēgto līgumu (turpmāk - Līgums) un

konstatējot, ka SIA "Amberholdings Liepāja" ir ar līgumu

piešķirtas ekskluzīvas tiesības, nepareizi traktējusi

(iztulkojusi) darījuma noteikumus.

Minētie procesa dalībnieki ir

norādījuši, ka vārdu ekskluzīvs un prioritārs

latviešu valodā lietotā nozīme ir atšķirīga. SIA "Amberholdings

Liepāja" un Liepājas SEZ pārvalde ir norādījušas uz vārdu

ekskluzīvs - "nošķirts, norobežots, tāds, kas izslēdz ko

citu" - un prioritārs - "tāds, kurā ietverta kāda

priekšrocība" - atšķirīgo vārdisko nozīmi (atsauce uz apgāda

"Norden" 1996.g. Svešvārdu vārdnīcu).

SIA "Amberholdings Liepāja"

25.07.2005. vēstulē Nr.3/70 ir norādījusi, ka 2001.gada 3.jūlija

līguma 2.1.2.punkta redakcija "nepārprotami norāda uz šī

noteikuma konsensuālo raksturu - lai sabiedrība iegūtu

prioritāras tiesības, nepieciešams atsevišķs darījums, ar kuru

šādas prioritāras tiesības tiek piešķirtas". To kā argumentu ir

minējusi arī Liepājas SEZ pārvalde savos paskaidrojumos.

Tāpat SIA "Amberholdings Liepāja"

25.07.2005. ir norādījusi, ka tā bija informēta "par Līgumu un tā

saturu, taču sapratām, ka atbilstoši Likuma 11.panta

ģenerālklauzulai, Līguma 2.1.2.punkts nav spēkā no Līguma

noslēgšanas brīža" un ka "šajā punktā minētais attiecīgi

piemērojams arī saistībā ar Līguma 2.1.5.punktu". Liepājas SEZ

pārvalde šajā sakarā 29.07.2005. vēstulē ir norādījusi, ka

"līguma 2.1.2.punktā ir iekļauts atliekošs nosacījums" un ka "šis

ir attiecināms arī uz līguma 2.1.5.punktu".

Konkurences padome secina, ka arī

vienošanās, kas paredz vienai pusei tiesības pieprasīt vai

nākotnē iegūt jebkādas tiesības, arī ir vienošanās pēc savas

būtības un atbilst Konkurences likuma 1.panta 11.punktā

ietvertajai vienošanās definīcijai. Bez tam, ja vienošanās

faktiski ietver vairāku vienošanās stadiju iespējamību, nav

būtiski, kādā stadijā tā ir, bet gan, vai panāktās vienošanās

mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana. Ja pastāv iespējamība vienošanās īstenošanai (t.i.,

ja attiecībā uz vienošanos, kas turklāt ir panākta rakstveida

formā, vienošanās īstenošanu var pieprasīt persona, kurai

noteiktas tiesības piešķirtas), tad vienošanās uzskatāma par

pastāvošu. Tas, ka tā nav īstenota un nav radītas sekas,

neizslēdz, ka vienošanās varētu tikt īstenota. Tādējādi

Konkurences padome, izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldes un SIA

"Amberholdings Liepāja" paskaidrojumus attiecībā uz to, ka

minētais noteikums nesatur vienošanās pazīmes attiecībā uz

noteiktu tiesību piešķiršanu, uzskata tos par nepamatotiem.

Konkrētā gadījumā vienošanās

rezultātā SIA "Amberholdings Liepāja" ir piešķirtas prioritāras

tiesības. Attiecīgo tiesību, kas tiek piešķirtas, konkurenci

ierobežojošais raksturs ir izvērtējams lietas apstākļu kontekstā.

Izvērtējot starp Liepājas SEZ pārvaldes un SIA "Amberholdings

Liepāja" noslēgtā Līguma (un tā grozījumos) ietverto līguma

noteikumu jēgu un raksturu, ir secināms, ka konkrētā lietā

prioritāru tiesību piešķiršana nākotnē var pamatoti radīt

būtiskas priekšrocības vienam tirgus dalībniekam (SIA

"Amberholdings Liepāja") attiecībā pret citiem potenciālajiem

tirgus dalībniekiem, kas nākotnē vēlētos ienākt velkoņu

pakalpojumu tirgū Liepājas ostā, faktiski izslēdzot to ienākšanu

konkrētajā tirgū. Konkurences padome uzskata, ka nav nepieciešams

sagaidīt, ka attiecīgās sekas iestāsies, īstenojot Līguma

noteikumu. Un ir pamatoti uzskatīt, ka vienošanās mērķis pēc

būtības ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana

konkrētajā tirgū.

Tādējādi izvērtējot konstatētos

apstākļus lietā, Konkurences padome secina, ka 2001.gada 3.jūlija

SIA "Amberholdings Liepāja" un Liepājas SEZ pārvaldes līguma

2.1.2.punkts un ar to tieši saistītais 2.1.5.punkts, kā arī

5.1.punkts ir pretrunā ar Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 7.punktā noteikto.

Tādējādi Liepājas SEZ pārvaldes un

SIA "Amberholdings Liepāja" darbībās ir konstatējams Konkurences

likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpums.

8. Naudas soda

aprēķins

Konkurences likuma 12.panta pirmā

daļa nosaka "ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku

darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem

lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas

soda uzlikšanu", bet otrā daļa paredz, ka"Konkurences padome var

uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5procentu apmēram no

to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā

250 latu katram".

Saskaņā ar Konkurences likuma

14.panta pirmo daļu "ja Konkurences padome konstatē tirgus

dalībnieku darbībās šā likuma 13.panta pārkāpumu, tā pieņem

lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas

soda uzlikšanu" un saskaņā ar otro daļu "Konkurences padome var

uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no

to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā

250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts

pamatbudžetā".

Saskaņā ar Ministru kabineta

19.10.2004. noteikumu Nr.862 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods

par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā

minētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi) 3.punktu "naudas

sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā

finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas

dienas", bet saskaņā ar 5.punktu "ja Konkurences likumā minēto

pārkāpumu izdarījusi publiska persona, darbojoties kā tirgus

dalībnieks, naudas sodu aprēķina no tās saimnieciskās darbības

ienākumiem pēdējā noslēgtajā finanšu gadā, bet, ja tādu nav,

uzliek Konkurences likuma 12. un 14.pantā paredzēto minimālo

naudas sodu".

Saskaņā ar Noteikumu 13.punktu,

nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu, kas

atbilstoši Noteikumu 14.punktam izvērtējams, ievērojot pārkāpuma

veidu, pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas, katra iesaistītā

tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Tāpat atbilstoši Noteikumu

13.punktam ņem vērā pārkāpuma ilgumu, kā arī atbilstoši Noteikumu

20. un 21.punktam ņem vērā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos

apstākļus.

8.1. Attiecībā uz Konkurences

likuma 13.panta ģenerālklauzulas pārkāpumu Liepājas SEZ pārvaldes

darbībās ir nosakāms šāds naudas sods:

Atbilstoši Noteikumu 15.punktam

dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir uzskatāma par

smagu pārkāpumu.

Tāpat atbilstoši Noteikumu

14.punktam, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā arī

pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas, kā arī katra tirgus

dalībnieka lomu pārkāpumā. Liepājas SEZ pārvaldes pārkāpuma

rezultātā, izvirzot potenciālajiem tirgus dalībniekiem faktiski

neizpildāmas prasības, bet SIA "Amberholdings Liepāja" izvirzot

atšķirīgas prasības attiecībā uz velkoņu skaita palielināšanu, ir

radītas būtiskas barjeras potenciālu tirgus dalībnieku ienākšanai

konkrētajā tirgū Liepājas ostā. Turklāt 2006.gada sākumā Liepājas

SEZ pārvalde vēl paaugstinājusi prasības attiecībā uz velkoņu

skaitu un jaudu potenciālajiem tirgus dalībniekiem.

Ņemot vērā pārkāpuma smaguma

pakāpi un ievērojot Noteikumu 18.2.punktā noteikto, naudas soda

apmērs nosakāms 1,0% apmērā no Liepājas SEZ pārvaldes 2005.gada

apgrozījuma no saimnieciskās darbības. Ienākumi no saimnieciskās

darbības Liepājas SEZ pārvaldei 2005.gadā sastādīja 3519 420

LVL.

Konkurences padome konstatē, ka

pārkāpuma termiņš ir skaitāms no Kārtības pieņemšanas dienas.

Ievērojot Noteikumu 19.2.punktā noteikto, naudas sods Liepājas

SEZ pārvaldei ir palielināms par 0,5%.Tādējādi saskaņā ar

Noteikumu 17.punktu naudas soda apmērs Liepājas SEZ pārvaldei ir

nosakāms 1,5% apmērā no 2005.gadā gūtajiem ienākumiem no

saimnieciskās darbības Liepājas ostā.

Konstatētais Konkurences likuma

normu pārkāpums nav pārtraukts un turpinās. Izvērtējot lietas

materiālus, nav konstatēti apstākļi, kas atbilst Noteikumu 20. un

21.punktā noteiktam.

Tādējādi par Konkurences likuma

13.panta ģenerāklauzulas pārkāpumu naudas sods Liepājas SEZ

pārvaldei ir nosakāms 52791,30 LVL apmērā.

8.2. Attiecībā uz Konkurences

likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpumu Liepājas SEZ

pārvaldes un SIA "Amberholdings Liepāja" darbībās ir nosakāms

šāds naudas sods:

Atbilstoši Noteikumu 15.punktam

pēc pārkāpuma veida vertikālā vienošanās ir uzskatāma par vieglu

pārkāpumu. Tāpat atbilstoši Noteikumu 14.punktam, nosakot

pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā arī pārkāpuma radītās vai

iespējamās sekas, kā arī katra tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā.

Šādas aizliegtas vienošanās īstenošanas rezultātā nākotnē sekas -

konkurences ierobežošana, deformēšana vai kavēšana - ir pamatoti

iespējamas.

Izvērtējot lietas materiālus,

Konkurences padome konstatē, ka nav pierādījumu, ka Liepājas SEZ

pārvalde vai SIA "Amberholdings Liepāja" ir bijis pārkāpuma

iniciators, vai arī kādam no pārkāpējiem bijusi aktīva loma

pārkāpumā.

Ņemot vērā pārkāpuma smaguma

pakāpi un ievērojot Noteikumu 18.1.punktā noteikto, Liepājas SEZ

pārvaldei naudas soda apmērs nosakāms 0,4% apmērā no tirgus

dalībnieka 2005.gada apgrozījuma no saimnieciskās darbības.

Ņemot vērā pārkāpuma smaguma

pakāpi un ievērojot Noteikumu 18.1.punktā noteikto, SIA

"Amberholdings Liepāja" naudas soda apmērs nosakāms 0,4% apmērā

no tirgus dalībnieka 2005.gada neto apgrozījuma. SIA

"Amberholdings Liepāja" apgrozījums 2005.gadā bija 349 723

LVL.

Konkurences padome konstatē, ka

pārkāpuma termiņš ir skaitāms no līguma noslēgšanas dienas un tas

nav pārtraukts joprojām. Ievērojot Noteikumu 19.3.punktā

noteikto, katram pārkāpējam naudas soda apmērs ir palielināms par

0,75%.

Tādējādi saskaņā ar Noteikumu

17.punktu naudas soda apmērs ir nosakāms 1,15% apmērā no SIA

"Amberholdings Liepāja" 2005.gada apgrozījuma un 1,15% Liepājas

SEZ pārvaldes 2005.gadā gūtajiem ienākumiem no saimnieciskās

darbības Liepājas ostā.

Izvērtējot lietas materiālus, nav

konstatēti apstākļi, kas atbilst Noteikumu 20. un 21.punktā

noteiktam.

Tādējādi par Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpumu Liepājas SEZ pārvaldei

naudas sods ir nosakāms 40473,33 LVL apmērā un SIA

'"Amberholdings Liepāja" 4 021,81 LVL apmērā.

8.3. Ņemot vērā, ka Liepājas SEZ

pārvalde ir izdarījusi gan Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas, gan Konkurences likuma 13.panta pārkāpumus un pamatojoties

uz Noteikumu 23.punktā noteikto, galīgais naudas sods Liepājas

SEZ pārvaldei aprēķināms tā naudas soda ietvaros, kas noteikts

par smagāko pārkāpumu. Tādējādi naudas sods Liepājas SEZ

pārvaldei ir nosakāms 52791,30 LVL apmērā.

8.4. Tiesību normu saprātīgas

piemērošanas princips paredz, ka iestāde, piemērojot tiesību

normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes, lai

sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Administratīvais

akts par naudas soda uzlikšanu nepieciešams, lai sodītu Liepājas

SEZ pārvaldi un SIA "Amberholdings Liepāja" par izdarīto

pārkāpumu un atturētu pārkāpējus un citus tirgus dalībniekus no

pārkāpuma izdarīšanas, kā arī ir piemērots un normatīvajā aktā

noteikts tiesisks līdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Mērķi nav

iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem, un piemērojamais

līdzeklis - naudas soda uzlikšana - paredz iespēju piemērot

samērīgu naudas sodu, attiecīgi nosakot samērīgu ierobežojumu.

Atbilstoši samērīguma principam labumam, ko sabiedrība iegūst ar

ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā

viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam.

Konkurences padome uzskata par

būtisku apstākli, samazinot naudas soda apmēru Liepājas SEZ

pārvaldei, tāpat to, ka Konkurences padomes praksē interpretācija

par jautājumiem par Konkurences likuma normu piemērošanu

attiecībā uz subjektiem, kuri ir gan publisko, gan privāto

tiesību subjekti, nav iepriekš tikusi dota.

Liepājas SEZ pārvaldei naudas sods

ir nosakāms 26395,65 LVL apmērā.

9. Tiesiskais

pienākums

Konkurences padome, izvērtējot

lietā konstatētos faktiskos apstākļus un ņemot vērā samērīgumu un

lietderības apsvērumus, secina, ka Liepājas SEZ pārvaldei ir

uzliekams tiesiskais pienākums, kas nodrošinātu lēmumā konstatēto

pārkāpumu izbeigšanu un sabiedrības interešu aizskāruma efektīvu

novēršanu.

Konkurences padome secina, ka

iespējamība jauniem tirgus dalībniekiem ienākt Liepājas ostā

nākotnē, arī pieaugot pieprasījumam pēc velkoņiem, nepastāvēs, ja

SIA "Amberholdings Liepāja" pastāvēs labvēlīgāki nosacījumi

attiecībā uz jaunu velkoņu piesaistīšanu darbam Liepājas ostā,

bet citiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem piemēros

neizpildāmas prasības attiecībā uz jaunu velkoņu piesaisti darbam

Liepājas ostā.

Tādējādi Liepājas SEZ pārvaldei

būtu jābalstās uz objektīvām un vienādām prasībām kā SIA

"Amberholdings Liepāja", tā arī citiem potenciālajiem tirgus

dalībniekiem.

Liepājas SEZ pārvaldei pienākumos

ir vērtēt pieprasījumu un piedāvājumu ostā un, balstoties uz to,

plānot jaunu velkoņu piesaistīšanu darbībai Liepājas ostā.

Tādējādi situācijā, kad Liepājas ostā rodas pieprasījums pēc

papildu velkoņiem, iespējai pretendēt uz minēto prasību izpildi

jābūt nodrošinātai ne tikai SIA "Amberholdings Liepāja", bet arī

citām komercsabiedrībām, kas vēlas ienākt konkrētajā tirgū.

Konkurences padome secina, ka,

pastāvot Liepājas ostā pieprasījumam pēc papildu velkoņiem, lai

nodrošinātu taisnīgu un nediskriminējošu pieeju jaunu velkoņu

piesaistē, Liepājas SEZ pārvaldei būtu uzliekams tiesiskais

pienākums pretendentu izvēli veikt, balstoties uz konkursa

procedūras principiem.

Konkurences padomes ieskatā

pieteikumu izskatīšanas procedūrai un prasībām, kas tiek

izvirzītas attiecībā uz papildu velkoņu piesaisti, ir jābūt

vienādām un potenciālos tirgus dalībniekus nediskriminējošām.

Konkursa procedūrai un prasībām jābūt publiski izsludinātām,

nodrošinot potenciālajiem pretendentiem saprātīgu laiku

pieteikuma iesniegšanai. Konkurences padomes ieskatā, kā

saprātīgs laiks, ņemot vērā konkrētā tirgus specifiku, būtu

vērtējams 3-6 mēnešu termiņš.

Konkurences padome secina, ka

turpmāk papildu velkoņu piesaisti Liepājas SEZ pārvaldei bez

tiem, kas jau darbojas ostā (neattiecas uz gadījumiem, kad ostā

jau strādājošs velkonis tiek nomainīts pret citu), ir pienākums

īstenot tikai konkursa procedūras ietvaros, iepriekš izvērtējot

velkoņu pieprasījumu un piedāvājumu Liepājas ostā.

Pamatojoties uz Konkurences likuma

8.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu, 11.panta pirmās daļas

ģenerālklauzulu un 11.panta pirmās daļas 7.punktu, 12.panta pirmo

un otro daļu, 13.panta ģenerālklauzulu un 13.panta 1.punktu, 14.

panta pirmo un otro daļu, Ministru kabineta 19.10.2004.

noteikumiem Nr.862 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem

pārkāpumiem", Administratīvā procesa likuma 8., 13.,

66.pantu,

nolēma:

1. Izbeigt lietu daļā par SIA

"Tosmares kuģu remonts" 10.02.2005. iesniegumu par iespējamo

Konkurences likuma 13.panta 1.punkta pārkāpumu Liepājas SEZ

pārvaldes darbībās.

2. Uzlikt tiesisko pienākumu

Liepājas SEZ pārvaldei, piesaistot papildu velkoņus darbam

Liepājas ostā, piemērot konkursa procedūru un informēt

Konkurences padomi, iesniedzot konkursa nolikumu Konkurences

padomē un ziņojot par tā rezultātiem, kā arī informēt Konkurences

padomi par faktiski piesaistītajiem papildu velkoņiem.

3. Uzlikt tiesisko pienākumu

Liepājas SEZ pārvaldei izbeigt Konkurences likuma 13.panta

ģenerālklauzulas pārkāpumu, kas izpaužas, piemērojot 2004.gada

28.oktobrī Liepājas SEZ valdes ar lēmumu Nr.125 apstiprinātās un

26.01.2006. ar valdes lēmumu Nr.32 grozītās kārtības "Par

kritērijiem, kādiem jāatbilst komersantiem, kuri vēlas sniegt

velkoņu pakalpojumus Liepājas ostā" 5.punktā noteikto:

komersantam jāapliecina "ka tam ir trīs gadu pozitīva pieredze

velkoņu pakalpojumu sniegšanas sfērā; komersants apņemas

nodrošināt darbībai Liepājas ostā ne mazāk kā 3 (trīs) velkoņus

ar kopējo jaudu ne mazāk kā 5000 zirgspēku, no kuriem viens

velkonis ir ar jaudu ne mazāk kā 2500 zirgspēku, un kā norādīto

velkoņu paredzētā darbības vieta - Liepājas osta".

4. Uzlikt Liepājas SEZ pārvaldei

naudas sodu 26395,65 LVL (divdesmit seši tūkstoši trīs simti

deviņdesmit pieci lati 65 santīmi). Uzlikto naudas sodu 40 dienu

laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt Valsts budžetā

(saņēmējs: Valsts kase reģ. Nr.90000050138, konta Nr.

LV93TREL1060001010900, BIC: TRELLV22) un 10 dienu laikā pēc

naudas soda samaksas paziņot par to Konkurences padomei,

iesniedzot maksājuma uzdevuma apliecinātu kopiju.

5. Uzlikt SIA "Amberholdings

Liepāja" naudas sodu 4021,81 LVL (četri tūkstoši divdesmit viens

lats 81 santīms). Uzlikto naudas sodu 40 dienu laikā no lēmuma

spēkā stāšanās dienas ieskaitīt Valsts budžetā (saņēmējs: Valsts

kase reģ. Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL

1060001010900, BIC: TRELLV22) un 10 dienu laikā pēc naudas soda

samaksas paziņot par to Konkurences padomei, iesniedzot maksājuma

uzdevuma apliecinātu kopiju.

Saskaņā ar Konkurences likuma

8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma

spēkā stāšanās dienas.

1 Konkurences padomes

12.10.2005. lēmums Nr.52 "Par lietas neierosināšanu par SIA

"Rantan" 12.08.2005. iesniegumu" un Konkurences padomes

30.11.2005. lēmums Nr.72 "Par lietas neierosināšanu par SIA

"Metrum" 22.11.2005. iesniegumu Nr.111/a" ("Latvijas Vēstnesis",

14.12.2005. Nr.199).

2 EKT lieta Nr.C-41/90,

Klaus Höfner and Fritz Elser v Macrotron GmbH (1991) 21.punkts,

European Court report (ECR) page I-01979 (Celex

Nr.61990J0041).

3 EK 11.06.1998 lēmums

98/513/EK (lieta Alpha Flight Services/Aéroports de Paris)

50.punkts, Official Journal L 230, 18/08/1998 p.0010-1127.

4 Turpat,

55.punkts.

5 Pirmās instances

tiesas spriedums lietā Nr.T-128/98, http://curia.eu.int/en/content/juris/index_form.htm.

6 EKT lieta Nr.C-82/01

P, OJ C 118 of 21.04.2001., http://curia.eu.int/en/content/juris/index_form.htm.

7 Eiropas Komisijas

2004.gada lēmums lietā Nr.COMP/36.568-Scandlines Sverige v. Port

of Helsingborg, http://europa.eu.int/comm/competition/antitrust/cases.

8 81.pants Līguma spēkā

esošā konsolidētājā redakcijā.

9 Lieta Nr.30/87

Corinne Bodson v SA Pompes funerbres des reģions liberees, ECR

1988, p.02479, secinājumu daļas (a), (c) apakšpunkts. http://europa.eu.int/eur-lex/lex/.

10 EK 11.06.1998.

lēmums 98/513/EK (lieta Alpha Flight Services/Aéroports de

Paris) 58.punkts.

11 EK 11.06.1998.

lēmums 98/513/EK (lieta Alpha Flight Services/Aéroports de

Paris) 72.punkts.

Konkurences padomes

priekšsēdētāja I.Jaunzeme