Par lietas neierosināšanu

1Pašvaldības darbības regulējums

2Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" (turpmāk

3- Likums) 4.pantu, "realizējot vietējo pārvaldi, pašvaldības

4likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts

5(..)", kas saskaņā ar Likuma 5.pantu "(..) savas

6kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi."

7Savukārt saskaņā ar Likuma 14.panta otrās daļas 3.punktu, lai

8izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā

9ir pienākums "racionāli un lietderīgi apsaimniekot

10pašvaldības kustamo un nekustamo mantu". Tāpat saskaņā ar

11Likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldībai viena no

12autonomajām funkcijām ir "organizēt iedzīvotājiem komunālos

13pakalpojumus ((..); siltumapgāde; (..)) neatkarīgi no tā, kā

14īpašumā atrodas dzīvojamais fonds." Likuma 7.pants paredz,

15ka "(..) autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild

16pašvaldības. (..)". Saskaņā ar Likuma 15.panta trešo daļu

17"no katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu

18pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai

19personai. (..)." Pamatojoties uz Likuma 21.panta pirmās

20daļas 14.punkta a) un d) apakšpunktiem, pašvaldība var noteikt,

21ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru

22kabineta noteikumiem, maksu par pašvaldības zemes, cita nekustamā

23un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu), kā arī par pašvaldības

24piegādāto siltumenerģiju.

25Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.515

26"Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas

27kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma

28tipveida nosacījumiem" (turpmāk - Noteikumi)

291.1.apakšpunkts paredz "valsts, pašvaldību un citu

30atvasinātu publisku personu mantas iznomāšanas kārtību un

31izņēmumus". Noteikumu 3.nodaļā ir noteikta nomas maksas

32noteikšanas metodika, ja nekustamo īpašumu iznomā publiskai

33personai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai publiskas funkcijas

34veikšanai.

35Turklāt jebkurai valsts iestādei, kā arī pašvaldībai, ir

36pienākums un tiesības rīkoties saskaņā ar likuma "Par

37valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas

38novēršanu" normām.

1Konkrētie tirgi un tirgus dalībnieki

2Vērtējot siltumapgādes tirgu, Konkurences padome ir

3konstatējusi1,

4ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 46.panta pirmo daļu

5siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju

6nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei,

7ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai

8enerģijas lietotājiem optimālā veidā (..). Siltumenerģija kā

9produkts nav aizvietojama ar citu un ir uzskatāms par homogēnu

10produktu, tādējādi par konkrētās preces tirgu saskaņā ar

11Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir uzskatāma siltumenerģija.

12Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais tirgus

13ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

14ģeogrāfisko tirgu.

15Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta

163.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā

17konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

18visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

19no citām teritorijām. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu var atzīt

20konkrēto centralizētās siltumapgādes sistēmu, kurai pieslēgts/-i

21Iesniedzēja apkures katls/-i, jo siltumapgādes sistēma ir

22noslēgta, tādējādi arī konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā

23(siltumapgādes zonā) darbojas tikai tie siltumenerģijas ražotāji,

24kas ir pieslēgti šai kopējai sistēmai un vienā siltumapgādes zonā

25saražoto siltumenerģiju nevar piegādāt uz citu siltumapgādes

26zonu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, konkrētais tirgus saskaņā

27ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu ir siltumenerģijas

28pakalpojuma sniegšanas tirgus.

29Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās

30preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to

31preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā

32ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

33aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. No

34piedāvājuma puses var izšķirt dažādu veidu nekustamos īpašumus,

35piemēram, komercplatības, dzīvojamās platības, industriālās

36platības un nedzīvojamās platības konkrētās pašvaldības

37administratīvajā teritorijā, kuras ir nepieciešams apkurināt. Nav

38būtiskas atšķirības, kādas konkrēti telpas tiek apkurinātas. No

39pakalpojuma sniedzēja puses iepriekš minēto telpu veidi

40savstarpēji ir aizvietojami. Savukārt pieprasījuma puse veido

41daudz šaurāku segmentu - tā kā Pašvaldībai siltumenerģijas

42pakalpojums ir jānodrošina, tad gala patērētājiem, kuriem nav

43savas individuālās alternatīvās apkures varianta, šis pakalpojums

44ir jāpērk no konkrētā centralizētā siltumenerģijas pakalpojuma

45sniedzēja, kurš pakalpojuma sniegšanai izmanto un nomā

46Pašvaldības īpašumu - katlu māju un tās infrastruktūru.

47Siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūra/-as noma

48konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā nav

49aizvietojama ar jebkuru citu siltumenerģijas pakalpojuma

50sniegšanas infrastruktūru nomu citā administratīvajā teritorijā

51pat vienas pašvaldības ietvaros, un tādēļ pieprasījuma puse

52atzīstama par būtiskāku. Savukārt no piedāvājuma puses -

53Pašvaldība ir tiesīga lemt tikai par tās īpašumā un tās

54administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu nomu.

55Tādējādi konkrētās preces tirgi ir:

561) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana;

572) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras

58noma.

59Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu siltumenerģijas pakalpojuma

60sniegšanas infrastruktūras nomai var atzīt konkrēto Pašvaldības

61administratīvo teritoriju, t.i., Talsu novada pašvaldību, jo

62Pašvaldībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāorganizē

63iedzīvotājiem siltumapgāde visā administratīvajā teritorijā.

64Saskaņā ar lēmuma 1. un 2. punktā minēto un no Iesniegumā minētās

65informācijas izriet, ka Pašvaldība darbojas siltumenerģijas

66pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū Talsu novada

67pašvaldības teritorijā.

68Kā secināts iepriekš - siltumapgādes sistēma ir noslēgta. Līdz

69ar to konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - siltumenerģijas

70pakalpojuma sniegšana - ir sašaurināms līdz konkrētai

71siltumapgādes zonai, kuru apkalpo konkrētā katlu māja.

72Tātad konkrētajā lietā ir definēti šādi tirgi:

731) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras

74nomas tirgus Talsu novada pašvaldības teritorijā;

752) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā,

76kuras infrastruktūru nomā Iesniedzējs;

773) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā,

78kuras infrastruktūru nomā SIA "Stendes nami".

79Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama siltumapgādes

80infrastruktūra, ar kuras palīdzību saskaņā ar normatīvajiem

81aktiem tai ir jāorganizē siltumapgāde iedzīvotājiem. Pamatojoties

82uz normatīvajiem aktiem, Pašvaldība var šo iedzīvotāju

83siltumapgādi veikt pati vai šo funkciju deleģēt citai personai.

84Konkurences likuma 1.panta 9.punkts nosaka, ka tirgus dalībnieks

85ir "jebkura persona (..), kura veic vai gatavojas veikt

86saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība var

87ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. (..)". Līdz ar to

88konkrētajā gadījumā Pašvaldība ir atzīstama par tirgus dalībnieku

89situācijā, kad tā savā īpašumā esošu katlu māju un tās

90infrastruktūru nomā citai komercsabiedrībai un gūst ienākumus

91(nomas maksu), bet nav atzīstama par tirgus dalībnieku, kad tā

92savā īpašumā esošu katlu māju un tās infrastruktūru nomā bez

93atlīdzības pašvaldības aģentūrai, šajā gadījumā - Pašvaldības

94aģentūrai "Sabile". Faktiski siltumenerģijas

95pakalpojuma sniegšanu veic pati Pašvaldība, par infrastruktūras

96nomu nesaņemot ienākumus nomas maksas veidā. Pamatojoties uz

97iepriekš minēto, uzskatāms, ka no brīža, kopš Pašvaldība darbojas

98ar Pašvaldības aģentūras "Sabile" starpniecību,

99Pašvaldība tās izveidotās aģentūras personā ir pakalpojuma

100sniedzējs, jo Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama

101infrastruktūra - katlu mājas, ar kuru palīdzību pati Pašvaldība

102nodrošina iedzīvotājus ar siltumapgādi.

103Pamatojoties uz saņemto informāciju, Konkurences padome

104norāda, ka saskaņā ar Konkurences likuma 3.pantu "(..)

105likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un

106jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku

107apvienību."

108Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu

109"dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka (..)

110ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis

111dalībnieks (..) spēj

112ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci

113jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

114darbojoties

115pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

116klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".

117Nomas līguma slēgšana ir būtiski nepieciešama Iesniedzēja

118pakalpojuma sniegšanai konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Saskaņā ar

119lēmuma pirmajā un otrajā punktā minēto secināms, ka Pašvaldība

120atradās dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pakalpojuma

121sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū līdz brīdim, kad

122siltumapgādi uzsāka Pašvaldības aģentūra.

1Pašvaldības darbības izvērtējums

2Konkurences padome visu Pašvaldības darbību izvērtējumu ir

3veikusi saskaņā ar Iesniegumā minēto informāciju. Secināms, ka

4Iesniedzēja iebildumi ir par iespējamu dominējošā stāvokļa

5ļaunprātīgu izmantošanu, piemērojot nevienādus noteikumus

6ekvivalentos darījumos Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

75.punkta izpratnē Pašvaldības īstenotajos darījumos ar šādām

8darījuma pusēm:

91) Iesniedzējs un Pašvaldības aģentūra "Sabile";

102) Iesniedzējs un SIA "Stendes nami".

11Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, ka Pašvaldības

12administratīvajā teritorijā tiek sniegts siltumapgādes

13pakalpojums. Pašvaldībai ir rīcības brīvība, kādā veidā

14nodrošināt gala patērētājus ar siltumenerģijas apgādi savā

15administratīvajā teritorijā, t.i., nodrošināt šos pakalpojumus

16pašai, izmantojot Pašvaldības komercsabiedrības (aģentūras), vai

17slēgt nomas līgumus ar privātām komercsabiedrībām.

18Pat pieļaujot, ka Pašvaldības faktiskā rīcība ir bijusi tāda,

19kas likusi vai kuras rezultātā Iesniedzējs, iespējams, ir bijis

20spiests pamest konkrēto tirgu, Pašvaldības darbību, kas veiktas

21Likuma 13.pantā noteiktās pašvaldību patstāvīgās funkcijas

22ietvaros, izvērtēšana neietilpst Konkurences padomes

23kompetencē2.

24Konkrētajā gadījumā, lai nodrošinātu siltumenerģijas pakalpojuma

25sniegšanu, Pašvaldība pati uzsāka siltumenerģijas pakalpojuma

26sniegšanu. Pēc siltumenerģijas pakalpojuma sniedzēja maiņas uz

27Pašvaldības aģentūru siltumenerģijas pakalpojuma tiešiem

28saņēmējiem, t.i., iedzīvotājiem, ir iespējams saņemt to pašu

29pakalpojumu par zemākām cenām, jo siltumenerģijas tarifs ir

30samazinājies - tajā vairs nav iekļauta konkrētās katlu mājas un

31tās infrastruktūras nomas maksa. Šāda Pašvaldības rīcība ir

32vērtējama ārpus Konkurences likuma normām un ir atbilstoša

33konkrētajiem apstākļiem valstī un Pašvaldības iedzīvotāju

34maksātspējai.

35Konkurences padome piekrīt Iesniegumā norādītajam, ka

36"lai arī katra komercsabiedrība darbojas noteiktā teritorijā

37un tiešā veidā komercsabiedrības [Iesniedzējs un SIA

38"Stendes nami"] tiešā veidā nav konkurenti, tomēr šāda

39atšķirīga attieksme atstāj negatīvu iespaidu uz Iesniedzēja

40darbību, jo rada iespaidu, ka komercsabiedrībai ir nepamatoti

41augsts tarifs." Nenoliedzami, ka šāda situācija var veidot

42sabiedrības neizpratni, bet būtiski ir tas, ka šajā gadījumā nav

43ietekmēta konkurences situācija, jo Iesniedzējs un SIA

44"Stendes nami" darbojas dažādos ģeogrāfiskajos tirgos.

45Līdz ar to Iesniedzējs un SIA "Stendes nami" nav

46uzskatāmi par konkurentiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto,

47Pašvaldības rīcība, vienam tirgus dalībniekam - SIA "Stendes

48nami" - nosakot un piešķirot atlaidi, ko iespējams vērtēt kā

49komercdarbības atbalstu, bet citam tirgus dalībniekam -

50Iesniedzējam - nē, nerada konkurences deformāciju konkrētajos

51tirgos Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punkta

52izpratnē.

53Izvērtējot Iesniegumā ietverto informāciju, secināms, ka

54Iesniedzēja iebildumi ir arī par iespējamu aizliegtu vienošanos.

55Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Ir

56aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās,

57kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

58deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

591) tiešu vai netiešu

60cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas

61noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas

62uz cenām vai realizācijas noteikumiem; (..) 6) nevienādu noteikumu piemērošanu

63ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā

64nelabvēlīgākus apstākļus".

65Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 11.punktu vienošanās ir

66"divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai

67saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī

68lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus

69dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās

70amatpersona".

71Konkurences padome norāda, ka pašas par sevi līgumattiecības

72(noslēgtie nomas līgumi) starp Pašvaldību un SIA "Stendes

73nami" vai starp Pašvaldību un Iesniedzēju nav uzskatāmas par

74tādām, kas var ietekmēt konkurenci. Līdz ar to nomas līgums pats

75par sevi nevar ietekmēt tirgus dalībnieku konkurētspēju

76Konkurences likuma 11.panta izpratnē. Iepriekš minētā vienošanās

77nesatur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.un 6.punktā

78noteiktā aizliegtas vienošanās pārkāpuma pazīmes.

79Konkurences padome norāda, ka nomas līgums starp Pašvaldību un

80SIA "Stendes nami" ir vērtējams kā vertikāls līgums par

81siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanu, kas nepieciešams SIA

82"Stendes nami" komercdarbības veikšanai un pakalpojuma

83sniegšanai iedzīvotājiem. Līdz ar to šādi līgumi paši par sevi

84nav uzskatāmi par konkurenci kavējošiem.

85Papildus jānorāda, ka SIA "Stendes nami" un

86Iesniedzējs nav konkurenti vienā konkrētajā tirgū. Līdz ar to

87līgums starp SIA "Stendes nami" un Pašvaldību nevar

88negatīvi ietekmēt Iesniedzēja konkurētspēju siltumenerģijas

89pakalpojuma sniegšanu siltumapgādes zonā, kuras infrastruktūru

90nomā Iesniedzējs.

91Atbilstoši lēmuma 3.punktā minētajam jautājumi par Pašvaldības

92faktiskās rīcības izvērtējumu ir vērtējami atbilstoši

93Administratīvā procesa likuma 7.nodaļas un Likuma

94"Par pašvaldībām" 47.panta normām.

95Pamatojoties uz Konkurences likuma 23.panta ceturto prim daļu,

96Konkurences padome neierosina lietu, ja iesniegumā ietvertā un

97nepieciešamības gadījumā papildus iegūtā informācija nesatur

98ziņas par nodarījumu, kam ir šā likuma pārkāpuma sastāva

99pazīmes.

100Pamatojoties uz iepriekšminēto un Konkurences likuma 8.panta

101pirmās daļas 1.punktu, 11.panta pirmās daļas 1. un 6.punktu,

10213.panta pirmo daļu, 23.panta trešās daļas 3.punktu un 23.panta

103ceturto prim daļu, Konkurences padome

104n o l ē m a:

105neierosināt lietu uz SIA "Rebes sistēmas" 2011.gada

1064.februāra iesnieguma Nr.2011/1-10 pamata.

107Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

108padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

109mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

1101

111Konkurences padomes 2009.gada 9.oktobra lēmums Nr.33 "Par

112Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un

1135.punkta pārkāpumu AS "Rīgas siltums" darbībās,

114pieejams:

115http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2009/D033_0910.pdf

1162

117Skatīt Konkurences padomes 08.09.2004. lēmumu Nr.58 Par lietas

118neierosināšanu par SIA "LOBBEL" 2004.gada 21.jūlija

119iesniegumu, Konkurences padomes 12.10.2005. lēmums Nr.52 Par

120lietas neierosināšanu par SIA "Rantan" 12.08.2005.

121iesniegumu un Konkurences padomes 30.11.2005. lēmums Nr.72 Par

122lietas neierosināšanu par SIA "Metrum" 22.11.2005.

123iesniegumu Nr.111/a, pieejams www.kp.gov.lv

124Konkurences padomes priekšsēdētāja

125I.Jaunzeme