2. pants

Konkrētie tirgi un tirgus dalībnieki

Vērtējot siltumapgādes tirgu, Konkurences padome ir

konstatējusi1,

ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 46.panta pirmo daļu

siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju

nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei,

ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai

enerģijas lietotājiem optimālā veidā (..). Siltumenerģija kā

produkts nav aizvietojama ar citu un ir uzskatāms par homogēnu

produktu, tādējādi par konkrētās preces tirgu saskaņā ar

Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir uzskatāma siltumenerģija.

Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais tirgus

ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

ģeogrāfisko tirgu.

Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta

3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā

konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

no citām teritorijām. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu var atzīt

konkrēto centralizētās siltumapgādes sistēmu, kurai pieslēgts/-i

Iesniedzēja apkures katls/-i, jo siltumapgādes sistēma ir

noslēgta, tādējādi arī konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā

(siltumapgādes zonā) darbojas tikai tie siltumenerģijas ražotāji,

kas ir pieslēgti šai kopējai sistēmai un vienā siltumapgādes zonā

saražoto siltumenerģiju nevar piegādāt uz citu siltumapgādes

zonu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, konkrētais tirgus saskaņā

ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu ir siltumenerģijas

pakalpojuma sniegšanas tirgus.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās

preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to

preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. No

piedāvājuma puses var izšķirt dažādu veidu nekustamos īpašumus,

piemēram, komercplatības, dzīvojamās platības, industriālās

platības un nedzīvojamās platības konkrētās pašvaldības

administratīvajā teritorijā, kuras ir nepieciešams apkurināt. Nav

būtiskas atšķirības, kādas konkrēti telpas tiek apkurinātas. No

pakalpojuma sniedzēja puses iepriekš minēto telpu veidi

savstarpēji ir aizvietojami. Savukārt pieprasījuma puse veido

daudz šaurāku segmentu - tā kā Pašvaldībai siltumenerģijas

pakalpojums ir jānodrošina, tad gala patērētājiem, kuriem nav

savas individuālās alternatīvās apkures varianta, šis pakalpojums

ir jāpērk no konkrētā centralizētā siltumenerģijas pakalpojuma

sniedzēja, kurš pakalpojuma sniegšanai izmanto un nomā

Pašvaldības īpašumu - katlu māju un tās infrastruktūru.

Siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūra/-as noma

konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā nav

aizvietojama ar jebkuru citu siltumenerģijas pakalpojuma

sniegšanas infrastruktūru nomu citā administratīvajā teritorijā

pat vienas pašvaldības ietvaros, un tādēļ pieprasījuma puse

atzīstama par būtiskāku. Savukārt no piedāvājuma puses -

Pašvaldība ir tiesīga lemt tikai par tās īpašumā un tās

administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu nomu.

Tādējādi konkrētās preces tirgi ir:

1) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana;

2) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras

noma.

Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu siltumenerģijas pakalpojuma

sniegšanas infrastruktūras nomai var atzīt konkrēto Pašvaldības

administratīvo teritoriju, t.i., Talsu novada pašvaldību, jo

Pašvaldībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāorganizē

iedzīvotājiem siltumapgāde visā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar lēmuma 1. un 2. punktā minēto un no Iesniegumā minētās

informācijas izriet, ka Pašvaldība darbojas siltumenerģijas

pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū Talsu novada

pašvaldības teritorijā.

Kā secināts iepriekš - siltumapgādes sistēma ir noslēgta. Līdz

ar to konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - siltumenerģijas

pakalpojuma sniegšana - ir sašaurināms līdz konkrētai

siltumapgādes zonai, kuru apkalpo konkrētā katlu māja.

Tātad konkrētajā lietā ir definēti šādi tirgi:

1) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras

nomas tirgus Talsu novada pašvaldības teritorijā;

2) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā,

kuras infrastruktūru nomā Iesniedzējs;

3) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā,

kuras infrastruktūru nomā SIA "Stendes nami".

Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama siltumapgādes

infrastruktūra, ar kuras palīdzību saskaņā ar normatīvajiem

aktiem tai ir jāorganizē siltumapgāde iedzīvotājiem. Pamatojoties

uz normatīvajiem aktiem, Pašvaldība var šo iedzīvotāju

siltumapgādi veikt pati vai šo funkciju deleģēt citai personai.

Konkurences likuma 1.panta 9.punkts nosaka, ka tirgus dalībnieks

ir "jebkura persona (..), kura veic vai gatavojas veikt

saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība var

ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. (..)". Līdz ar to

konkrētajā gadījumā Pašvaldība ir atzīstama par tirgus dalībnieku

situācijā, kad tā savā īpašumā esošu katlu māju un tās

infrastruktūru nomā citai komercsabiedrībai un gūst ienākumus

(nomas maksu), bet nav atzīstama par tirgus dalībnieku, kad tā

savā īpašumā esošu katlu māju un tās infrastruktūru nomā bez

atlīdzības pašvaldības aģentūrai, šajā gadījumā - Pašvaldības

aģentūrai "Sabile". Faktiski siltumenerģijas

pakalpojuma sniegšanu veic pati Pašvaldība, par infrastruktūras

nomu nesaņemot ienākumus nomas maksas veidā. Pamatojoties uz

iepriekš minēto, uzskatāms, ka no brīža, kopš Pašvaldība darbojas

ar Pašvaldības aģentūras "Sabile" starpniecību,

Pašvaldība tās izveidotās aģentūras personā ir pakalpojuma

sniedzējs, jo Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama

infrastruktūra - katlu mājas, ar kuru palīdzību pati Pašvaldība

nodrošina iedzīvotājus ar siltumapgādi.

Pamatojoties uz saņemto informāciju, Konkurences padome

norāda, ka saskaņā ar Konkurences likuma 3.pantu "(..)

likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un

jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku

apvienību."

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu

"dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka (..)

ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis

dalībnieks (..) spēj

ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci

jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

darbojoties

pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".

Nomas līguma slēgšana ir būtiski nepieciešama Iesniedzēja

pakalpojuma sniegšanai konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Saskaņā ar

lēmuma pirmajā un otrajā punktā minēto secināms, ka Pašvaldība

atradās dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pakalpojuma

sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū līdz brīdim, kad

siltumapgādi uzsāka Pašvaldības aģentūra.