JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Par lietas neierosināšanu

2. pants

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-05-18

Likuma teksts

2. pantsViss likums

1Konkrētie tirgi un tirgus dalībnieki

2Vērtējot siltumapgādes tirgu, Konkurences padome ir

3konstatējusi1,

4ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 46.panta pirmo daļu

5siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju

6nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei,

7ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai

8enerģijas lietotājiem optimālā veidā (..). Siltumenerģija kā

9produkts nav aizvietojama ar citu un ir uzskatāms par homogēnu

10produktu, tādējādi par konkrētās preces tirgu saskaņā ar

11Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir uzskatāma siltumenerģija.

12Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais tirgus

13ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

14ģeogrāfisko tirgu.

15Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta

163.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā

17konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

18visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

19no citām teritorijām. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu var atzīt

20konkrēto centralizētās siltumapgādes sistēmu, kurai pieslēgts/-i

21Iesniedzēja apkures katls/-i, jo siltumapgādes sistēma ir

22noslēgta, tādējādi arī konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā

23(siltumapgādes zonā) darbojas tikai tie siltumenerģijas ražotāji,

24kas ir pieslēgti šai kopējai sistēmai un vienā siltumapgādes zonā

25saražoto siltumenerģiju nevar piegādāt uz citu siltumapgādes

26zonu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, konkrētais tirgus saskaņā

27ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu ir siltumenerģijas

28pakalpojuma sniegšanas tirgus.

29Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās

30preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to

31preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā

32ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

33aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. No

34piedāvājuma puses var izšķirt dažādu veidu nekustamos īpašumus,

35piemēram, komercplatības, dzīvojamās platības, industriālās

36platības un nedzīvojamās platības konkrētās pašvaldības

37administratīvajā teritorijā, kuras ir nepieciešams apkurināt. Nav

38būtiskas atšķirības, kādas konkrēti telpas tiek apkurinātas. No

39pakalpojuma sniedzēja puses iepriekš minēto telpu veidi

40savstarpēji ir aizvietojami. Savukārt pieprasījuma puse veido

41daudz šaurāku segmentu - tā kā Pašvaldībai siltumenerģijas

42pakalpojums ir jānodrošina, tad gala patērētājiem, kuriem nav

43savas individuālās alternatīvās apkures varianta, šis pakalpojums

44ir jāpērk no konkrētā centralizētā siltumenerģijas pakalpojuma

45sniedzēja, kurš pakalpojuma sniegšanai izmanto un nomā

46Pašvaldības īpašumu - katlu māju un tās infrastruktūru.

47Siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūra/-as noma

48konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā nav

49aizvietojama ar jebkuru citu siltumenerģijas pakalpojuma

50sniegšanas infrastruktūru nomu citā administratīvajā teritorijā

51pat vienas pašvaldības ietvaros, un tādēļ pieprasījuma puse

52atzīstama par būtiskāku. Savukārt no piedāvājuma puses -

53Pašvaldība ir tiesīga lemt tikai par tās īpašumā un tās

54administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu nomu.

55Tādējādi konkrētās preces tirgi ir:

561) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana;

572) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras

58noma.

59Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu siltumenerģijas pakalpojuma

60sniegšanas infrastruktūras nomai var atzīt konkrēto Pašvaldības

61administratīvo teritoriju, t.i., Talsu novada pašvaldību, jo

62Pašvaldībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāorganizē

63iedzīvotājiem siltumapgāde visā administratīvajā teritorijā.

64Saskaņā ar lēmuma 1. un 2. punktā minēto un no Iesniegumā minētās

65informācijas izriet, ka Pašvaldība darbojas siltumenerģijas

66pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū Talsu novada

67pašvaldības teritorijā.

68Kā secināts iepriekš - siltumapgādes sistēma ir noslēgta. Līdz

69ar to konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - siltumenerģijas

70pakalpojuma sniegšana - ir sašaurināms līdz konkrētai

71siltumapgādes zonai, kuru apkalpo konkrētā katlu māja.

72Tātad konkrētajā lietā ir definēti šādi tirgi:

731) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras

74nomas tirgus Talsu novada pašvaldības teritorijā;

752) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā,

76kuras infrastruktūru nomā Iesniedzējs;

773) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā,

78kuras infrastruktūru nomā SIA "Stendes nami".

79Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama siltumapgādes

80infrastruktūra, ar kuras palīdzību saskaņā ar normatīvajiem

81aktiem tai ir jāorganizē siltumapgāde iedzīvotājiem. Pamatojoties

82uz normatīvajiem aktiem, Pašvaldība var šo iedzīvotāju

83siltumapgādi veikt pati vai šo funkciju deleģēt citai personai.

84Konkurences likuma 1.panta 9.punkts nosaka, ka tirgus dalībnieks

85ir "jebkura persona (..), kura veic vai gatavojas veikt

86saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība var

87ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. (..)". Līdz ar to

88konkrētajā gadījumā Pašvaldība ir atzīstama par tirgus dalībnieku

89situācijā, kad tā savā īpašumā esošu katlu māju un tās

90infrastruktūru nomā citai komercsabiedrībai un gūst ienākumus

91(nomas maksu), bet nav atzīstama par tirgus dalībnieku, kad tā

92savā īpašumā esošu katlu māju un tās infrastruktūru nomā bez

93atlīdzības pašvaldības aģentūrai, šajā gadījumā - Pašvaldības

94aģentūrai "Sabile". Faktiski siltumenerģijas

95pakalpojuma sniegšanu veic pati Pašvaldība, par infrastruktūras

96nomu nesaņemot ienākumus nomas maksas veidā. Pamatojoties uz

97iepriekš minēto, uzskatāms, ka no brīža, kopš Pašvaldība darbojas

98ar Pašvaldības aģentūras "Sabile" starpniecību,

99Pašvaldība tās izveidotās aģentūras personā ir pakalpojuma

100sniedzējs, jo Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama

101infrastruktūra - katlu mājas, ar kuru palīdzību pati Pašvaldība

102nodrošina iedzīvotājus ar siltumapgādi.

103Pamatojoties uz saņemto informāciju, Konkurences padome

104norāda, ka saskaņā ar Konkurences likuma 3.pantu "(..)

105likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un

106jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku

107apvienību."

108Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu

109"dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka (..)

110ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis

111dalībnieks (..) spēj

112ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci

113jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

114darbojoties

115pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

116klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".

117Nomas līguma slēgšana ir būtiski nepieciešama Iesniedzēja

118pakalpojuma sniegšanai konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Saskaņā ar

119lēmuma pirmajā un otrajā punktā minēto secināms, ka Pašvaldība

120atradās dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pakalpojuma

121sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū līdz brīdim, kad

122siltumapgādi uzsāka Pašvaldības aģentūra.

Patērētāja solis

Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība

Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.

AtsauceAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.