72. pants
; 75. un 76. pants; 82. pants; 91. pants; 126. līdz 130.

pants, ciktāl tie attiecas uz šā punkta noteikumiem; un 136.

pants; Nobeiguma akta 1. un 3. kopējā deklarācija.

3. Turpmāk norādītie noteikumi nolīgumos par pievienošanos

1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajai Konvencijai, ar ko

īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku

kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, to Nobeiguma akti un

attiecīgās deklarācijas, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar

dažiem šā pielikuma 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:

a) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Dānijas

Karalistes pievienošanos:

- 5. panta 2. punkts un 6. pants;

b) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Somijas

Republikas pievienošanos:

- 5. pants;

- Somijas Republikas valdības deklarācija par Olandes salām

Nobeiguma akta III daļā;

c) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par

Zviedrijas Karalistes pievienošanos:

- 5. pants.

4. Šādi nolīgumi un vienošanās, kas pieņemti atbilstīgi

Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to:

- 1999. gada 18. maija Nolīgums starp Eiropas Savienības

Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo

valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā

un pilnveidošanā, arī tā pielikumi, Nobeiguma akts, deklarācijas

un tam pievienotā vēstuļu apmaiņa; apstiprināts ar Padomes Lēmumu

1999/439/EK (OV L 176, 10.7.1999., 35. lpp.);

- 1999. gada 30. jūnija Nolīgums, ko noslēgušas Eiropas

Savienības Padome un Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste,

par tiesību un pienākumu noteikšanu starp Īriju un Lielbritānijas

un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no vienas puses, un Islandes

Republiku un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, Šengenas

acquis jomās, kuras attiecas uz šīm valstīm; apstiprināts

ar Padomes Lēmumu 2000/29/EK (OV L 15, 20.1.2000., 1. lpp.);

- Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un

Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu

Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā;

parakstīts 2004. gada 26. oktobrī un apstiprināts ar Padomes

Lēmumu 2008/146/EK un Padomes Lēmumu 2008/149/TI (OV L 53,

27.2.2008., 1. un 50. lpp.);

- Protokols starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices

Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas

Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību,

Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices

Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā,

piemērošanā un pilnveidošanā; parakstīts 2008. gada 28. februārī

un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2011/349/ES un Padomes Lēmumu

2011/350/ES (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp. un 19. lpp.);

- Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un

Norvēģijas Karalisti par aspektiem šo valstu dalībai Eiropas

Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības

dalībvalstu ārējām robežām, arī tai pievienotās kopējās

deklarācijas; parakstīta 2007. gada 1. februārī un apstiprināta

ar Padomes Lēmumu 2007/511/EK (OV L 188, 20.7.2007., 15.

lpp.);

- Nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices

Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par

aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās

sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām

robežām, arī tā pielikums un tam pievienotās kopējās

deklarācijas; parakstīts 2009. gada 30. septembrī un apstiprināts

ar Padomes Lēmumu 2010/490/ES (OV L 243, 16.9.2010., 2.

lpp.);

- Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku,

Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas

Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu

laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, arī tam pievienotās

deklarācijas; parakstīts 2010. gada 19. martā un apstiprināts ar

Padomes Lēmumu 2011/305/ES (OV L 137, 25.5.2011., 1.

lpp.)18.

5. Noteikumi turpmāk norādītajos lēmumos (sk. OV L 239,

22.9.2000., 1. lpp.), ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura

izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju,

ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par

pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ņemot vērā

grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma 8. punktā

uzskaitītajiem aktiem:

- Izpildu komitejas lēmums (1993. gada 14. decembris) par

ministru un valsts sekretāru deklarācijām (SCH/Com-ex

(93)10);

- Izpildu komitejas lēmums (1993. gada 14. decembris) par

tiesu iestāžu praktiskās sadarbības uzlabošanu, lai apkarotu

narkotiku tirdzniecību (SCH/Com-ex (93) 14);

- Izpildu komitejas lēmums (1994. gada 21. novembris) par

kopīgu ieceļošanas un izceļošanas zīmogu iegādi (SCH/Com-ex

(94)16 rev.);

- Izpildu komitejas lēmums (1994. gada 22. decembris) par 75.

pantā paredzēto sertifikātu narkotisko un psihotropo vielu

pārvadāšanai (SCH/Com-ex (94) 28 rev.);

- Izpildu komitejas lēmums (1994. gada 22. decembris), ar ko

nodrošina, ka stājas spēkā 1990. gada 19. jūnija Šengenas Līguma

īstenošanas konvencija (SCH/Com-ex (94)29 rev. 2);

- Izpildu komitejas lēmums (1995. gada 20. decembris) par

ātru informācijas apmaiņu starp Šengenas valstīm, paziņojot

statistikas datus un konkrētus datus par iespējamiem darbības

traucējumiem pie ārējām robežām (SCH/Com-ex (95)21);

- Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 21. aprīlis) par darba

grupas darbībām (SCH/Com-ex (98)1 rev. 2), ciktāl šis lēmums

attiecas uz šā pielikuma 2. punktā norādītajiem noteikumiem;

- Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 16. septembris), ar ko

izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju

(SCH/Com-ex (98) 26 def.);

- Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 27. oktobris) par

pasākumu ieviešanu cīņai pret nelegālu imigrāciju (SCH/Com-ex

(98) 37 def. 2), ciktāl šis lēmums attiecas uz šā pielikuma 2.

punktā norādītajiem noteikumiem;

- Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 16. decembris)

attiecībā uz Rokasgrāmatu par policijas pārrobežu sadarbību

(SCH/Com-ex (98)52), ciktāl šis lēmums attiecas uz šā pielikuma

2. punktā norādītajiem noteikumiem;

- Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 16. decembris) par

dokumentu konsultantu saskaņotu izmantošanu (SCH/Com-ex (98) 59

rev.);

- Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par

stāvokli narkotiku jomā (SCH/Com-ex (99) 1 rev 2);

- Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par

Šengenas acquis attiecībā uz telekomunikācijām (SCH/Com-ex

(99) 6);

- Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par

sadarbības koordinatoriem (SCH/Com-ex (99)7 Rev. 2);

- Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par

vispārējiem principiem, kas reglamentē informatoru atlīdzību

(SCH/Com-ex (99)8 Rev. 2);

- Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par

šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību (SCH/Com-ex (99) 10).

6. Turpmāk norādītās deklarācijas (sk. OV L 239, 22.9.2000.,

1. lpp.), ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990.

gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno

Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles

atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šīs deklarācijas attiecas

uz šā pielikuma 2. punktā norādītajiem noteikumiem:

- Izpildu komitejas Deklarācija (1996. gada 26. jūnijs) par

izdošanu (SCH/Com-ex (96) decl 6 rev 2);

- Izpildu komitejas Deklarācija (1998. gada 9. februāris) par

nepilngadīgu personu nolaupīšanu (SCH/Com-ex (97) decl. 13 rev

2).

7. Turpmāk norādītie lēmumi (sk. OV L 239, 22.9.2000., 1.

lpp.), kurus pieņēmusi Centrālā grupa, kas izveidota ar 1990.

gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno

Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles

atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šie lēmumi attiecas uz šā

pielikuma 2. punktā norādītajiem noteikumiem:

- Centrālās grupas lēmums (1998. gada 27. oktobris) par

pasākumu ieviešanu cīņai pret nelegālu imigrāciju (SCH/C (98)

117);

- Centrālās grupas lēmums (1999. gada 22. marts) par

vispārējiem principiem attiecībā uz informatoru atalgojumu

(SCH/C(99) 25).

8. Šādi akti, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis

vai kā citādi saistīti ar to:

- Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar

ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.);

- Padomes Lēmums 1999/307/EK (1999. gada 1. maijs), ar ko

nosaka sīki izstrādātu kārtību Šengenas Sekretariāta iekļaušanai

Padomes Ģenerālsekretariātā (OV L 119, 7.5.1999., 49. lpp.);

- Padomes Lēmums 1999/435/EK (1999. gada 20. maijs) par

Šengenas acquis definīciju, lai atbilstīgi Eiropas

Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību

attiecīgajiem noteikumiem noteiktu tiesisko bāzi visām normām un

lēmumiem, kas veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999.,

1. lpp.);

- Padomes Lēmums 1999/436/EK (1999. gada 20. maijs), ar ko

atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par

Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem nosaka tiesisko bāzi

visām normām un lēmumiem, kuri veido Šengenas acquis (OV L

176, 10.7.1999., 17. lpp.);

- Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par

dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes,

Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu

minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā,

piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.);

- Padomes Lēmums 1999/848/EK (1999. gada 13. decembris) par

Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Grieķijā (OV L 327,

21.12.1999., 58. lpp.);

- Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu

piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV

L 131, 1.6.2000., 43. lpp.);

- Padomes Lēmums 2000/586/TI (2000. gada 28. septembris), ar

ko paredz procedūru, lai grozītu 40. panta 4. un 5. punktu, 41.

panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu Konvencijā, ar kuru īsteno

1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles

atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 248, 3.10.2000., 1.

lpp.);

- Padomes Lēmums 2000/777/EK (2000. gada 1. decembris) par

Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā,

kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309, 9.12.2000., 24. lpp.);

- Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar

ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot

dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo

valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L

81, 21.3.2001., 1. lpp.);

- Padomes Direktīva 2001/51/EK (2001. gada 28. jūnijs), ar

kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14.

jūnija Šengenas Līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.);

- Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris)

par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis

izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst

dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4.

lpp.);

- Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par

Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu

īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.);

- Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs),

ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu

pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.);

- Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris)

par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu

neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV

L 328, 5.12.2002., 1. lpp.);

- Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar

ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās

atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.);

- Padomes Lēmums 2003/170/TI (2003. gada 27. februāris) par

kopīgu to sadarbības koordinatoru izmantošanu, ko dalībvalstu

tiesību aizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs (OV L 67,

12.3.2003., 27. lpp.);

- Padomes Lēmums 2003/725/TI (2003. gada 2. oktobris), ar

kuru groza 40. panta 1. un 7. punktu Konvencijā, ar ko īsteno

1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles

atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 260, 11.10.2003., 37.

lpp.);

- Padomes Direktīva 2003/110/EK (2003. gada 25. novembris)

par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa

ceļu (OV L 321, 6.12.2003., 26. lpp.);

- Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris)

par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L

64, 2.3.2004., 1. lpp.);

- Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par

pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus par pasažieriem (OV L

261, 6.8.2004., 24. lpp.);

- Padomes Lēmums 2004/573/EK (2004. gada 29. aprīlis) par

kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāku

dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu piederīgos, uz

kuriem attiecas izraidīšanas pasākumi (OV L 261, 6.8.2004., 28.

lpp.);

- Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko

izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5.

lpp. un OV L 142M, 30.5.2006., 60. lpp.);

- Padomes Regula (EK) 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar

ko izveido Eiropas aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie

Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349,

25.11.2004., 1. lpp. un OV L 153M, 7.6.2006., 136. lpp.);

- Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13.

decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem

dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385,

29.12.2004., 1. lpp. un OV L 153M, 7.6.2006., 375. lpp.);

- Padomes Lēmums 2004/926/EK (2004. gada 22. decembris) par

to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro

daļu no Šengenas acquis noteikumiem (OV L 395,

31.12.2004., 70. lpp.);

- Padomes Lēmums 2005/267/EK (2005. gada 16. marts), ar ko

izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas

tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (OV L 83,

1.4.2005., 48. lpp. un OV L 159 M, 13.6.2006., 288. lpp.);

- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006

(2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par

noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām

(Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.),

izņemot 1. panta pirmo teikumu, 5. panta 4. punkta a)

apakšpunktu, III sadaļu un II sadaļas noteikumus un regulas

pielikumus, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu

(SIS);

- Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris)

par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu

informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (OV L 386,

29.12.2006., 89. lpp.);

- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 193 1/2006

(2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka vietējās pierobežas

satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un

ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (OV L 405,

30.12.2006., 1. lpp.), izņemot 4. panta b) apakšpunktu un 9.

panta c) apakšpunktu;

- Padomes Lēmums 2007/471/EK (2007. gada 12. jūnijs) par to

Šengenas acquis noteikumu, kas attiecas uz Šengenas

Informācijas sistēmu, piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas

Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas

Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas

Republikā un Slovākijas Republikā (OV L 179, 7.7.2007., 46.

lpp.);

- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 863/2007

(2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas

robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu

(EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu, kā arī reglamentē

pieaicināto amatpersonu pienākumus un pilnvaras (OV L 199,

31.7.2007., 30. lpp.), izņemot 6. panta 8. un 9. punkta

noteikumus, ciktāl tie attiecas uz to, ka tiek sniegta piekļuve

Šengenas Informācijas sistēmai;

- Padomes Lēmums 2007/801/EK (2007. gada 6. decembris) par

Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Čehijas

Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas

Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas

Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā (OV L

323, 8.12.2007., 34. lpp.);

- Padomes Lēmums 2008/421/EK (2008. gada 5. jūnijs) par tādu

Šengenas acquis noteikumu piemērošanu Šveices

Konfederācijā, kuri attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (OV

L 149, 7.6.2008., 74. lpp.);

- 6. pants Padomes Lēmumā 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs)

par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu

informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu,

atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus

noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.);

- Padomes Lēmums 2008/903/EK (2008. gada 27. novembris) par

Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Šveices

Konfederācijā (OV L 327, 5.12.2008., 15. lpp.);

- Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris)

par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un

tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350,

30.12.2008., 60. lpp.);

- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008.

gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām

dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo

atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348,

24.12.2008., 98. lpp.);

- 3. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.

810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu

kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.);

- Padomes Lēmums 2010/252/ES (2010. gada 26. aprīlis), ar ko

papildina Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu

uzraudzību saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē Eiropas

Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības

dalībvalstu ārējām robežām (OV L 111, 4.5.2010., 20. lpp.);

- Padomes Lēmums 2010/365/ES (2010. gada 29. jūnijs) par

Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas

Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 166,

1.7.2010., 17. lpp.).

III PIELIKUMS

Pievienošanās akta 15. pantā

minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi

1. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

32005 L 0036: Eiropas Parlamenta

un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par

profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22.

lpp.)

a) Direktīvas 23. panta 5. punktu

aizstāj ar šādu punktu:

"5. Neskarot 43.b pantu,

ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta

kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo

darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā

arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta,

veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju

apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Dienvidslāvijā

vai kuru apmācība:

a) attiecībā uz Slovēniju sākta

pirms 1991. gada 25. jūnija; un

b) attiecībā uz Horvātiju sākta

pirms 1991. gada 8. oktobra,

ja minētās dalībvalsts iestādes

apstiprina, ka - attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību,

specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta,

specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās

darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās

darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības

sākšanu un veikšanu - tās teritorijā šiem kvalifikāciju

apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šīs

dalībvalsts izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem

dokumentiem un - attiecībā uz arhitektiem - kā kvalifikāciju

apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šo dalībvalsti

norādīti VI pielikuma 6. punktā.

Šādam apstiprinājumam jāpievieno

to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos

gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs

dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski

un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo

darbību.".

b) Iekļauj šādu pantu:

"43.b pants

Iegūtās tiesības uz vecmāšu

kvalifikāciju neattiecas uz šādām kvalifikācijām, kas gūtas

Horvātijā līdz 2013. gada 1. jūlijam: viša medicinska sestra

ginekološko-opstetrikog smjera (ginekoloģijas un

dzemdniecības virsmāsa), medicinska sestra

ginekološko-opstetrikog smjera (ginekoloģijas un

dzemdniecības māsa), viša medicinska sestra primaljskog

smjera (virsmāsa ar vecmātes izglītību), medicinska sestra

primaljskog smjera (medicīnas māsa ar vecmātes izglītību),

ginekološko-opstetrička primalja (ginekoloģijas un

dzemdniecības vecmāte) un primalja

(vecmāte).".

2. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

I. KOPIENAS PREČU ZĪME

32009 R 0207: Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26.

februāris) par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1.

lpp.)

Regulas 165. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas,

Horvātijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas,

Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk

"jaunās dalībvalstis") pievienošanās dienas Kopienas

preču zīme, kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta

reģistrācijai pirms attiecīgās valsts pievienošanās dienas,

attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai

tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.".

II. PAPILDU AIZSARDZĪBAS SERTIFIKĀTI

1. 31996 R 1610: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.

1610/96 (1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības

sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem

(OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.)

a) Regulas 19.a pantam pievieno šādu punktu:

"m) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā

spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā

augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta pēc 2003. gada 1. janvāra,

var Horvātijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums

sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos no

pievienošanās dienas.".

b) Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības

sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem

līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā,

Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā,

Slovēnijā un Slovākijā.".

2. 32009 R 0469: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.

469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības

sertifikātu zālēm (OV L 152, 16.6.2009., 1. lpp.)

a) Regulas 20. pantam pievieno šādu punktu:

"m) visām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un

kam pirmā atļauja tās laist tirgū kā zāles ir saņemta pēc 2003.

gada 1. janvāra, var Horvātijā piešķirt sertifikātu ar

nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts

sešos mēnešos no pievienošanās dienas.".

b) Regulas 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības

sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem

līdz attiecīgās valsts pievienošanās dienai piešķirti Čehijas

Republikā, Igaunijā, Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā,

Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.".

III. KOPIENAS DIZAINPARAUGI

32002 R 0006: Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12.

decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1.

lpp.)

Regulas 110.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas,

Horvātijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas,

Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk

"jaunās dalībvalstis") pievienošanās dienas Kopienas

dizainparaugi, kas atbilstīgi šai regulai aizsargāti vai

pieteikti pirms attiecīgās valsts pievienošanās dienas, attiecas

arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi

nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.".

3. FINANŠU PAKALPOJUMI

32006 L 0048: Eiropas Parlamenta

un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par

kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)

(OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.)

Direktīvas 2. pantā pēc teksta,

kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu:

"- Horvātijā -

"kreditne unije" un "Hrvatska banka za

obnovu i razvitak",".

4. LAUKSAIMNIECĪBA

1. 31991 R 1601: Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada

10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu

vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus

saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu

veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.)

Regulas II pielikumā aiz ģeogrāfiskā nosaukuma

"Nürnberger Glühwein" iekļauj šādu tekstu:

"Samoborski bermet".

2. 32007 R 1234: Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada

22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu

organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības

produktiem ("Vienotā TKO regula") (OV L 299,

16.11.2007., 1. lpp.)

a) Regulas 66. pantā iekļauj šādu punktu:

"4.a Horvātijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi,

kā paredzēts IX pielikuma 2. punktā. Šo rezervi izmanto no 1.

aprīļa pirmajā kvotas gadā pēc pievienošanās tādā apjomā, par

kādu laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam ir samazinājies

piena un piena produktu patēriņš saimniecībās Horvātijā.

Lēmumu par rezerves izmantošanu un par tās sadalījumu starp

piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija saskaņā

ar 195. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz

izvērtējumu par ziņojumu, ko Horvātija iesniedz līdz 2013. gada

31. decembrim. Ziņojumā precizē pašreizējā restrukturizācijas

procesa rezultātus un tendences Horvātijas piena nozarē, un jo

īpaši pārejā no ražošanas saimniecības vajadzībām uz ražošanu

tirgum.".

b) Regulas 103.k panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Šo punktu nepiemēro Horvātijai 2013. finanšu gadā.

Horvātija iesniedz Komisijai piecu gadu atbalsta programmas

projektu 2014.-2018. gada programmas periodam.".

c) Regulas III pielikuma II daļas 13. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"13. "Pilna laika rafinētājs" ir ražotne:

- kuras vienīgā darbība ir importēta cukurniedru jēlcukura

rafinēšana

vai

- kura 2004./2005. tirdzniecības gadā rafinēja vismaz 15 000

tonnu importēta cukurniedru jēlcukura. Šajā ievilkumā attiecībā

uz Horvātiju tirdzniecības gads ir 2007./2008. tirdzniecības

gads.".

d) Regulas VI pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"VI PIELIKUMS

VALSTU UN REĢIONU KVOTAS

no 2010./2011. tirdzniecības gada

(tonnās)

Dalībvalstis vai

reģioni

(1)

Cukurs

(2)

Izoglikoze

(3)

Inulīna sīrups

(4)

Beļģija

676 235,0

114 580,2

0

Bulgārija

0

89 198,0

Čehijas Republika

372 459,3

Dānija

372 383,0

Vācija

2 898 255,7

56 638,2

Īrija

0

Grieķija

158 702,0

0

Spānija

498 480,2

53 810,2

Francija (kontinentālā)

3 004 811,15

0

Francijas aizjūras departamenti

432 220,05

Horvātija

192 877,0

Itālija

508 379,0

32 492,5

Latvija

0

Lietuva

90 252,0

Ungārija

105 420,0

220 265,8

Nīderlande

804 888,0

0

0

Austrija

351 027,4

Polija

1 405 608,1

42 861,4

Portugāle (kontinentālā)

0

12 500,0

Azoru salu autonomais reģions

9 953,0

Rumānija

104 688,8

0

Slovēnija

0

Slovākija

112 319,5

68 094,5

Somija

80 999,0

0

Zviedrija

293 186,0

Apvienotā Karaliste

1 056 474,0

0

KOPĀ

13 529 618,20

690 440,8

0

".

e) Regulas IX pielikuma 1. punktā aiz teksta, kas attiecas uz

Franciju, iekļauj šādu tekstu:

"

Dalībvalsts

2008/09

2009/10

2010/11

2011/12

2012/13

2013/14

2014/15

Horvātija

765 000

765 000

".

f) Regulas IX pielikuma 2. punktā tabulu aizstāj ar šādu

tabulu:

"

Dalībvalsts

Tonnas

Bulgārija

39 180

Horvātija

15 000

Rumānija

188 400

".

g) Regulas X pielikumā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju,

iekļauj šādu tekstu:

"

Horvātija

40,70

".

h) Regulas Xb pielikumam pievieno šādu tabulu:

"

tūkstošos EUR

Budžeta gads

2013.

2014.

2015.

2016.

no 2017. gada

HR

0

11 885

11 885

11 885

10 832

".

i) Regulas XIb pielikuma papildinājuma 2. punktam pievieno

šādu apakšpunktu:

"h) Horvātijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības

šādos apakšreģionos: Moslavina, Prigorje‑Bilogora,

Plešivica, Pokuplje un

Zagorje‑Međimurje.".

j) Regulas XIb pielikuma papildinājuma 3. punktam pievieno

šādu apakšpunktu:

"h) Horvātijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības

šādos apakšreģionos: Hrvatsko Podunavlje un

Slavonija.".

k) Regulas XIb pielikuma papildinājuma 4. punktam pievieno

šādu apakšpunktu:

"g) Horvātijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības

šādos apakšreģionos: Hrvatska Istra, Hrvatsko primorje,

Dalmatinska zagora, Sjeverna Dalmacija un Srednja

i Južna Dalmacija.".

3. 32008 R 0110: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.

110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko

dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes

Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.)

a) Regulas 20. pantam pievieno šādu punktu:

"4. Šā panta 1. punktā minētās tehniskās dokumentācijas

iesniegšanas termiņš attiecas arī uz III pielikumā uzskaitītajām

Horvātijas ģeogrāfiskajām izcelsmes norādēm.".

b) Regulas III pielikuma 9. punktā iekļauj šādas ģeogrāfiskās

izcelsmes norādes:

"

Hrvatska

loza

Horvātija

Hrvatska

stara šljivovica

Horvātija

Slavonska

šljivovica

Horvātija

".

c) Regulas III pielikuma 32. punktā iekļauj šādu ģeogrāfiskās

izcelsmes norādi:

"

Hrvatski

pelinkovac

Horvātija

".

d) Regulas III pielikumā iekļauj šādu punktu:

"

39. Maraschino/ Marrasquino/

Maraskino

Zadarski

maraschino

Horvātija

".

e) Regulas III pielikumā produktu kategorijā "Citi

stiprie alkoholiskie dzērieni" pievieno šādu ģeogrāfiskās

izcelsmes norādi:

"

Hrvatska

travarica

Horvātija

".

4. 32009 R 0073: Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada

19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta

shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido

dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK)

Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ

Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.)

a) Regulas 2. panta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu

apakšpunktu:

"g) "jaunās dalībvalstis" ir Bulgārija, Čehijas

Republika, Igaunija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva,

Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un

Slovākija;".

b) Regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu

daļu:

"2. Dalībvalstis, kuras nav jaunās dalībvalstis,

nodrošina to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām dienā,

kas paredzēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumos par 2003. gadu,

tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Jaunās dalībvalstis, izņemot

Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju, nodrošina, ka zeme, kuru

izmantoja pastāvīgajām ganībām 2004. gada 1. maijā, tiek

saglabāta pastāvīgajām ganībām. Bulgārija un Rumānija nodrošina

to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2007. gada 1.

janvārī, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Horvātija nodrošina

to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2013. gada 1.

jūlijā, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām.".

c) Regulas 33. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu

aizstāj ar šādu punktu:

"iv) saskaņā ar 47. panta 2. punktu, 57.a un 59. pantu,

64. panta 2. punkta trešo daļu, 65. pantu un 68. panta 4. punkta

c) apakšpunktu.".

d) Regulas 51. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Horvātija var nolemt izmantot iespējas, kas ir

paredzētas šīs regulas 52. pantā un 53. panta 1. punktā. Lēmumu

Komisijai paziņo līdz 2013. gada 15. jūlijam.".

e) Regulas 51. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

"Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, minētā maksimālā

summa attiecībā uz Horvātiju ir noteikta, pamatojoties uz 104.

panta 4. punktā un 112. panta 5. punktā minētajiem valstij

noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, attiecībā uz 52. un 53.

pantā minētajiem maksājumiem par aitas un kazas gaļu un

maksājumiem par liellopu un teļa gaļu, ņemot vērā 121. pantā

noteikto tiešo maksājumu ieviešanas grafiku.".

f) Regulas 52. pantā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, Horvātija var

saglabāt līdz 50 % no summas, ko aprēķina, ievērojot 51. panta 2.

punkta trešajā daļā minēto maksimālo apjomu, lai katru gadu

veiktu papildu maksājumus lauksaimniekiem.".

g) Regulas 53. panta 1. punktā aiz pirmās daļas iekļauj šādu

daļu:

"Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Horvātija var

saglabāt visu vai daļu no summas, ko aprēķina, ievērojot šīs

regulas 51. panta 2. punkta trešajā daļā minēto maksimālo apjomu,

lai katru gadu veiktu papildu maksājumus

lauksaimniekiem.".

h) Regulas III sadaļas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu

virsrakstu:

"Īstenošana jaunajās dalībvalstīs, kuras piemērojušas

vienotā platībmaksājuma shēmu, un Horvātijā".

i) Regulas 55. panta virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu:

"Vienotā maksājuma shēmas ieviešana dalībvalstīs, kuras

piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, un

Horvātijā".

j) Regulas 55. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu

daļu:

"1. Ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi, šo sadaļu

piemēro jaunajās dalībvalstīs, kuras ir piemērojušas vienotā

platībmaksājuma shēmu, kas noteikta V sadaļas 2. nodaļā, un

Horvātijā.".

k) Regulas 57. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

"Horvātijai minētais samazinājums nav lielāks par 20 % no

VIII pielikuma 3. tabulā minētā maksimālā apjoma gadā.".

l) Regulas 57. panta 3. punktam pievieno šādus teikumus:

"Komisija ar īstenošanas aktu bez 141. pantā minētās

komitejas palīdzības atļauj Horvātijā izmantot valsts rezervi.

Komisija jo īpaši izskata valsts tiešā maksājuma shēmas

ieviešanu, ko piemēro pirms pievienošanās dienas, un tā

piemērošanas nosacījumus. Horvātija līdz 2013. gada 15. jūlijam

iesniedz Komisijai lūgumu atļaut izmantot valsts

rezervi.".

m) Regulā iekļauj šādu pantu:

"57.a pants

Atmīnētās zemes apstrādei paredzēta īpaša valsts rezerve

Horvātijā

1. Horvātija izveido atmīnētās zemes apstrādei paredzētu īpašu

valsts rezervi, ko izmanto, lai desmit gadus pēc pievienošanās -

atbilstīgi objektīviem kritērijiem, nodrošinot vienlīdzīgu

attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairoties no tirgus un

konkurences izkropļojumiem - tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem

lauksaimniekiem, kuriem pieder zeme, kas ir atmīnēta un ko atkal

izmanto lauksaimniecības darbībām.

2. Zeme, par kuru saskaņā ar šo pantu var piešķirt tiesības uz

maksājumu, nav atbilstīga, lai pretendētu uz 59. un 61. pantā

noteiktajām tiesībām uz maksājumu.

3. Maksājums, ko piešķir saskaņā ar šajā pantā noteiktajām

tiesībām, nav lielāks par summu, ko piešķir saskaņā ar 59. un 61.

pantā noteiktajām tiesībām uz maksājumu.

4. Maksimālā summa, kas piešķirta atmīnētās zemes apstrādei

paredzētajai īpašajai valsts rezervei, ir EUR 9 600 000, un tai

piemēro 121. pantā noteikto tiešo maksājumu ieviešanas grafiku.

Gada maksimālās summas ir šādas:

(tūkstošos EUR )

Horvātija

2013.

2014.

2015.

2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

Atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts

rezerves maksimālā summa

2 400

2 880

3 360

3 840

4 800

5 760

6 720

7 680

8 640

9 600

5. Pirmajā gadā, kad tiek īstenota vienotā maksājuma shēma,

Horvātija piešķir tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, ņemot

vērā zemi, kas ir atmīnēta un ko lauksaimnieki ir deklarējuši

palīdzības pieteikumos, kurus iesniedz pirmajā gadā, kad tiek

īstenota vienotā maksājuma shēma, un ko atkal izmantoja

lauksaimniecības darbībām laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz

2012. gada 31. decembrim.

6. No 2013. gada līdz 2022. gadam tiesības uz maksājumu

lauksaimniekiem piešķir, ņemot vērā zemi, kas ir atmīnēta un ko

lauksaimnieki ir deklarējuši attiecīgajā gadā, ar nosacījumu, ka

šādu zemi atkal izmantoja lauksaimniecības darbībām iepriekšējā

kalendārajā gadā, un ka par to paziņo Komisijai saskaņā ar 9.

punktu.

7. Lai nodrošinātu Savienības fondu piemērotu izmantošanu,

Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru groza

VIII pielikuma 3. tabulā noteikto maksimālo apjomu, lai attiecīgi

pievienotu atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts

rezerves summas, kuras ir piešķirtas līdz 2022. gada 31.

decembrim.

8. Visai zemei, kas deklarēta saskaņā ar šo pantu, ir

jāatbilst 34. pantā 2. punktā dotajai definīcijai attiecībā uz

hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

9. Horvātija līdz 2013. gada 15. jūlijam paziņo Komisijai par

zemi, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 5.

punktu, norādot gan zemi, par kuru ir tiesības saņemt atbalsta

apjomus saskaņā ar 59. pantu, gan zemi, par kuru ir tiesības

saņemt atbalsta apjomus saskaņā ar 61. pantu. Paziņojumā ir

jāiekļauj arī informācija par attiecīgajiem budžeta piešķīrumiem

un neizmantotajām summām. Sākot no 2014. gada, paziņojums ar tādu

pašu informāciju jānosūta Komisijai ne vēlāk kā katra gada 31.

janvārī, un tajā jāaptver iepriekšējais kalendārais gads,

sniedzot informāciju par zemi, ko atkal izmanto lauksaimniecības

darbībām, un attiecīgajiem budžeta piešķīrumiem.

10. Līdz 2012. gada 31. decembrim visa mīnētā un atmīnētā

zeme, par ko lauksaimnieki varētu saņemt tiesībām uz maksājumu no

atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves, ir

jāiekļauj integrētā vadības un kontroles sistēmā, ko izveido

saskaņā ar II sadaļas 4. nodaļu.".

n) Regulas 59. pantam pievieno šādu punktu:

"4. Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto

procedūru pieņem noteikumus par tiesībām uz maksājumu sākotnējo

piešķiršanu Horvātijā.".

o) Regulas 61. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju šā panta pirmās daļas a) un b)

punktā minētie termiņi ir 2011. gada 30. jūnijs.".

p) Regulas 69. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu

tekstu:

"Horvātija līdz pievienošanās dienai var nolemt no

vienotā maksājuma shēmas piemērošanas pirmā gada, kā noteikts 59.

panta 2. punktā, izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā

apjoma, kas minēts 40. pantā, kā norādīts VIII pielikuma 3.

tabulā.".

q) Regulas 69. panta 9. punkta pirmajā daļā pēc a) apakšpunkta

iekļauj šādu apakšpunktu:

"aa) kas paredzēts 2022. gadam attiecībā uz

Horvātiju;".

r) Regulas 104. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Piemēro šādus valstij noteiktos maksimālos

apjomus:

Dalībvalsts

Valstij noteiktais maksimālais

apjoms

Bulgārija

2 058 483

Čehijas Republika

66 733

Dānija

104 000

Igaunija

48 000

Spānija

19 580 000

Francija

7 842 000

Horvātija

542 651

Kipra

472 401

Latvija

18 437

Lietuva

17 304

Ungārija

1 146 000

Polija

335 880

Portugāle

2 690 000

Rumānija

5 880 620

Slovēnija

84 909

Slovākija

305 756

Somija

80 000

Kopā

41 273 174

".

s) Regulas 112. panta 5. punktā aiz teksta, kas attiecas uz

Franciju, iekļauj šādu tekstu:

"

Horvātija

105 270

".

t) Regulas 121. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"121. pants

Tiešo maksājumu ieviešana

Jaunajās dalībvalstīs, izņemot Bulgāriju, Horvātiju un

Rumāniju, tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto

pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu

apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās dalībvalstīs,

izņemot jaunās dalībvalstis:

- 60 % 2009. gadā,

- 70 % 2010. gadā,

- 80 % 2011. gadā,

- 90 % 2012. gadā,

- 100 % no 2013. gada.

Bulgārijā un Rumānijā tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar

turpmāk paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no

šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās

dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis:

- 35 % 2009. gadā,

- 40 % 2010. gadā,

- 50 % 2011. gadā,

- 60 % 2012. gadā,

- 70 % 2013. gadā,

- 80 % 2014. gadā,

- 90 % 2015. gadā,

- 100 % no 2016. gada.

Horvātijā tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk

paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu

maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās

dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis:

- 25 % 2013. gadā,

- 30 % 2014. gadā,

- 35 % 2015. gadā,

- 40 % 2016. gadā,

- 50 % 2017. gadā,

- 60 % 2018. gadā,

- 70 % 2019. gadā,

- 80 % 2020. gadā,

- 90 % 2021. gadā,

- 100 % no 2022. gada.".

u) Regulas 132. panta 2. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu

daļu:

"Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) un b)

apakšpunkta, Horvātijai ir iespēja papildināt tiešos maksājumus

līdz 100 % no maksājumu apjoma, ko piemēro pārējās dalībvalstīs,

kas nav jaunās dalībvalstis.".

v) Regulas VII pielikumā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju,

iekļauj šādu tekstu:

"

Horvātija

100

1

".

w) Regulas VIII pielikumam pievieno šādu tabulu:

"3. tabula(*)

Dalībvalsts

2013.

2014.

2015.

2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

Horvātija

93 250

111 900

130 550

149 200

186 500

223 800

261 100

298 400

335 700

373 000

(*) Maksimālais apjoms aprēķināts, ņemot vērā 121. pantā

paredzēto pieaugumu shēmu.".

5. ZIVSAIMNIECĪBA

1. 32002 R 2371: Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada

20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un

ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības

politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.)

Regulas I pielikumam pievieno šādas daļas:

"11. HORVĀTIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI *

Ģeogrāfiskais apgabals

Dalībvalsts

Sugas

Nozīmīgums vai īpašas

pazīmes

12 jūdzes, ko ierobežo Horvātijas

suverenitātē esošs jūras apgabals uz ziemeļiem no 45 grādu un

10 minūšu ziemeļu platuma paralēles gar Istras rietumu

krastu, sākot no Horvātijas teritoriālo jūras ūdeņu ārējās

robežas tur, kur šī paralēle sasniedz sauszemi Istras rietumu

piekrastē (Grgatov rt Funtana zemesrags)

Slovēnija

Bentiskās un mazās pelaģiskās sugas, tostarp

sardīnes un anšovi

100 tonnas uz maksimums 25 zvejas kuģiem,

ietverot 5 zvejas kuģus, kuri aprīkoti ar traļu tīkliem

* Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā

tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā

2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp

Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas

valdību.

12. SLOVĒNIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI *

Ģeogrāfiskais apgabals

Dalībvalsts

Sugas

Nozīmīgums vai īpašas

pazīmes

12 jūdzes, ko ierobežo Slovēnijas

suverenitātē esošs jūras apgabals uz ziemeļiem no 45 grādu un

10 minūšu ziemeļu platuma paralēles gar Istras rietumu

krastu, sākot no Horvātijas teritoriālo jūras ūdeņu ārējās

robežas tur, kur šī paralēle sasniedz sauszemi Istras rietumu

piekrastē (Grgatov rt Funtana zemesrags)

Horvātija

Bentiskās un mazās pelaģiskās sugas, tostarp

sardīnes un anšovi

100 tonnas uz maksimums 25 zvejas kuģiem,

ietverot 5 zvejas kuģus, kuri aprīkoti ar traļu tīkliem

* Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā

tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā

2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp

Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas

valdību.".

2. 32006 R 1198: Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada

27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223,

15.8.2006., 1. lpp.)

a) Regulas 27. pantam pievieno šādu punktu:

"5. EZF var līdzfinansēt atsevišķu piemaksu shēmu, kuras

tiek piešķirtas tiem zvejniekiem, kas gūs labumu no pieejas

režīma, kurš noteikts I pielikuma 11. daļā Regulā (EK) Nr.

2371/2002, kas grozīta ar Horvātijas Pievienošanās aktu. Šo shēmu

var piemērot tikai laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam vai,

ja to piemēro agrāk, līdz dienai, kad pilnībā tiek īstenots

šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4.

novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas

Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.".

b) Regulas 29. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Atkāpjoties no 2. punkta, visattālākajos reģionos un

nomaļus esošajās Grieķijas salās, kā arī Horvātijas Dugi Otokas,

Visas, Mļetas un Lastovas salās atbalstu var sniegt visiem

uzņēmumiem.".

c) Regulas 35. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Atkāpjoties no 3. punkta, visattālākajos reģionos un

nomaļus esošajās Grieķijas salās, kā arī Horvātijas Dugi Otokas,

Visas, Mļetas un Lastovas salās atbalstu var sniegt visiem

uzņēmumiem.".

d) Regulas 53. panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu

daļu:

"9. Darbībām, ko no EZF finansē nomaļus esošajās

Grieķijas salās, kuras ir nelabvēlīgā stāvoklī to teritoriālās

nošķirtības dēļ, un visattālākajos reģionos, kā arī Horvātijas

Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salās, EZF maksimālo

ieguldījumu katram prioritārajam virzienam palielina, augstākais,

par 10 procentu punktiem reģionos, kas ir atbilstīgi saskaņā ar

konverģences mērķi, un, augstākais, par 35 procentu punktiem

reģionos, kas nav atbilstīgi saskaņā ar konverģences

mērķi.".

e) Regulas II pielikuma a) punktā tabulu aizstāj ar šādu

tabulu:

"

1. grupa

2. grupa

3. grupa

4. grupa

Reģioni, uz ko attiecas

konverģences mērķis, un nomaļus esošās Grieķijas salas un

Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salas

A ≤ 100 %

B ≥ 0 %

A ≤ 40 %

B ≥ 60 % (*) (**)

A ≤ 80 %

B ≥ 20 %

A ≤ 60 %

B ≥ 40 % (***)

Reģioni, uz ko neattiecas

konverģences mērķis

A ≤ 100 %

B ≥ 0 %

A ≤ 40 %

B ≥ 60 % (*) (**)

A ≤ 60 %

B ≥ 40 %

A ≤ 40 %

B ≥ 60 % (***)

Visattālākie reģioni

A ≤ 100 %

B ≥ 0 %

A ≤ 50 %

B ≥ 50 % (*) (**)

A ≤ 80 %

B ≥ 20 %

A ≤ 75 %

B ≥ 25 %

(*) Attiecībā uz 25. panta 3. punktā minētajām darbībām

2. grupas (B) likmes palielina par 20 procentu punktiem.

Atbilstīgi samazina (A) likmes.

(**) Attiecībā uz 26. panta 2. punktā minētajām

darbībām (ieguldījumi piekrastes sīkzvejas kuģos 25. panta

nozīmē) (B) likmes 2. grupai var samazināt par 20 procentu

punktiem. Atbilstīgi palielina (A) likmes.

(***) Attiecībā uz 29. un 35. pantā minētajām darbībām,

kuras veic uzņēmumi, uz ko neattiecas definīcija 3. panta f)

punktā un kur strādā mazāk nekā 750 darbinieku, vai kura

apgrozījums ir mazāks par EUR 200 miljoniem, reģionos, uz ko

attiecas konverģences mērķis, izņemot nomaļus esošās Grieķijas

salas un Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salas,

(B) likmes ir palielinātas par 30 procentu punktiem un reģionos,

uz ko neattiecas konverģences mērķis - par 20 procentu punktiem.

Atbilstīgi samazina (A) likmes.".

f) Regulas II pielikuma a) punktā sadaļas "2. grupa"

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Attiecībā uz (*) un (**) piemērošanu, kad

EZF finansē 25. panta 3. punktā minētās darbības piekrastes

sīkzvejas atbalstam, 2. grupai (B) likmes būs:

- reģioniem, uz ko attiecas konverģences mērķis, nomaļus

esošajām Grieķijas salām un Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas

un Lastovas salām, un reģioniem, uz ko neattiecas konverģences

mērķis, - 60 procentu punkti vai vairāk (B ≥ 60 %);

un

- visattālākajiem reģioniem - 50 procentu punkti vai vairāk

(B ≥ 50 %).".

6. NODOKĻU POLITIKA

1. 32006 L 0112: Padomes

Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo

pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1.

lpp)

Direktīvas 287. pantam pievieno šādu punktu:

"19) Horvātija: EUR 35 000.".

2. 32008 L 0118: Padomes

Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes

nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu

92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.)

Direktīvas 46. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Neskarot 32. pantu, dalībvalstis, kas nav minētas

Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā

daļā, attiecībā uz cigaretēm, kuras var ievest to teritorijā bez

papildu akcīzes nodokļa samaksas, var no 2014. gada 1. janvāra

piemērot daudzuma ierobežojumu vismaz 300 vienību apjomā

cigaretēm, kuras ieved no dalībvalsts, kas atbilstīgi minētās

direktīvas 2. panta 2. punkta trešajai un ceturtajai daļai

piemēro zemāku akcīzes nodokli nekā to, kas paredzēts tās 2.

panta 2. punkta pirmajā daļā.

Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā

daļā minētās dalībvalstis, kuras neatkarīgi no vidējās svērtās

mazumtirdzniecības cenas uzliek akcīzes nodokli vismaz EUR 77

apjomā par 1000 cigaretēm, no 2014. gada 1. janvāra var piemērot

daudzuma ierobežojumu vismaz 300 vienību apjomā cigaretēm, kuras

bez papildu akcīzes nodokļa samaksas ieved no dalībvalsts, kas

atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 2. punkta trešajai daļai

piemēro zemāku akcīzes nodokli.

Dalībvalstis, kuras atbilstīgi šā punkta pirmajai un otrajai

daļai piemēro daudzuma ierobežojumu, par to informē Komisiju. Tās

var veikt vajadzīgās pārbaudes, ja šādas pārbaudes neietekmē

iekšējā tirgus pienācīgu darbību.".

7. REĢIONĀLĀ POLITIKA UN STRUKTURĀLO INSTRUMENTU

KOORDINĀCIJA

1. 32006 R 1083: Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada

11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas

Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas

fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006.,

25. lpp.)

a) Regulas 15. panta 4. punktā otrajai daļai pievieno šādu

teikumu:

"Attiecībā uz Horvātiju šīs pārbaudes termiņš ir 2017.

gada 31. decembris.".

b) Regulas 18. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu

daļu:

"1. Fondu saistībām pieejamie līdzekļi laikposmam no

2007. līdz 2013. gadam ir EUR 308 417 037 817 - 2004. gada cenās

saskaņā ar I pielikumā norādīto gada sadalījumu.".

c) Regulas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"19. pants

Konverģences mērķa līdzekļi

Konverģences mērķim paredzēto līdzekļu kopapjoms ir 81,56 % no

18. panta 1. punktā minētajiem līdzekļiem (t. i., kopā EUR 251

529 800 379), un to sadalījums starp dažādām sastāvdaļām ir

šāds:

a) 70,50 % (t. i., kopā EUR 177 324 921 223) - 5. panta 1.

punktā minētajam finansējumam, atbilstīgo iedzīvotāju skaitu,

reģiona labklājību, valsts labklājību un bezdarba līmeni

izmantojot kā kritērijus, lai aprēķinātu indikatīvo sadalījumu

starp dalībvalstīm;

b) 4,98 % (t. i., kopā EUR 12 521 289 405) - 8. panta 1.

punktā minētajam pārejas posma un īpašajam atbalstam, atbilstīgo

iedzīvotāju skaitu, reģiona labklājību, valsts labklājību un

bezdarba līmeni izmantojot kā kritērijus, lai aprēķinātu

indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;

c) 23,23 % (t. i., kopā EUR 58 433 589 750) - 5. panta 2.

punktā minētajam finansējumam, iedzīvotāju skaitu, valsts

labklājību un platību izmantojot kā kritērijus, lai aprēķinātu

indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;

d) 1,29 % (t. i., kopā EUR 3 250 000 000) - 8. panta 3. punktā

minētajam pārejas posma un īpašajam atbalstam.".

d) Regulas 20. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:

"Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķim

paredzēto līdzekļu kopapjoms ir 15,93 % no 18. panta 1. punktā

minētajiem līdzekļiem (t. i., kopā EUR 49 127 784 318), un to

sadalījums starp dažādām sastāvdaļām ir šāds:".

e) Regulas 21. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem

punktiem:

"1. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim paredzēto

līdzekļu kopapjoms ir 2,52 % no 18. panta 1. punktā minētajiem

līdzekļiem (t. i., kopā EUR 7 759 453 120), un neskaitot II

pielikuma 22. punktā minēto summu, to starp dažādām sastāvdaļām

sadala šādi:

a) 73,86 % (t. i., kopā EUR 5 583 386 893) - 7. panta 1.

punktā minētās pārrobežu sadarbības finansēšanai, atbilstīgo

iedzīvotāju skaitu izmantojot kā kritēriju, lai aprēķinātu

indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;

b) 20,95 % (t. i., kopā EUR 1 583 594 654) - 7. panta 2.

punktā minētās starpvalstu sadarbības finansēšanai, atbilstīgo

iedzīvotāju skaitu izmantojot kā kritēriju, lai aprēķinātu

indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;

c) 5,19 % (t. i., kopā EUR 392 471 574) - 7. panta 3. punktā

minētās starpreģionu sadarbības, sadarbības tīklu un pieredzes

apmaiņas finansēšanai.

2. ERAF ieguldījums pārrobežu un jūras baseina programmās

saistībā ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu un

pārrobežu programmās saistībā ar Pirmspievienošanās palīdzības

instrumentu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ir EUR 817

691 234, ko iegūst no katras iesaistītās dalībvalsts indikācijas,

kas atskaitīta no to piešķīrumiem, kas paredzēti 1. punkta a)

apakšpunktā. Šos ERAF ieguldījumus nepārdala starp attiecīgajām

dalībvalstīm.".

f) Regulas 22. pantam pievieno šādu daļu:

"Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, Horvātija savu

finansiālo piešķīrumu saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības

mērķi var sadalīt starp 21. panta 1. punkta a) līdz c)

apakšpunktā minētajām trim sastāvdaļām, lai panāktu augstu

efektivitātes un vienkāršošanas līmeni.".

g) Regulas 23. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"23. pants

Līdzekļi snieguma rezervei

"Trīs procentus no 19. panta a) un b) apakšpunktā un 20.

pantā minētajiem līdzekļiem var piešķirt dalībvalstīm, izņemot

Horvātiju, saskaņā ar 50. pantu.".

h) Regulas 28. pantu groza šādi:

i) panta 1. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju valsts stratēģiskais

ietvardokuments attiecas uz laikposmu no pievienošanās dienas

līdz 2013. gada 31. decembrim.";

ii) panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Horvātija valsts stratēģisko ietvardokumentu nosūta

Komisijai trīs mēnešos no pievienošanās dienas.".

i) Regulas 29. pantam pievieno šādu punktu:

"5. Šā panta 1. līdz 4. punktu nepiemēro

Horvātijai.".

j) Regulas 32. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju Komisija ne vēlāk kā 2013. gada

31. decembrī pieņem lēmumu, ar ko apstiprina darbības programmu,

kuru finansē 2007.-2013. gada plānošanas periodā. Šajā darbības

programmā Horvātija ņem vērā jebkādas Komisijas izteiktas

piezīmes un iesniedz to Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc

pievienošanās dienas.".

k) Regulas 33. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju darbības programmas, kas

pieņemtas pirms pievienošanās dienas, var grozīt vienīgi nolūkā

panākt lielāku atbilstību šai regulai.".

l) Regulas 49. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātijas darbības programmām ex

post izvērtējumu pabeidz līdz 2016. gada 31.

decembrim.".

m) Iekļauj šādu pantu:

"51.a pants

Šīs regulas 50. un 51. pantu nepiemēro Horvātijai.".

n) Regulas 53. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības

programmās, kur vismaz viens dalībnieks ir no dalībvalsts, kuras

vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2001.-2003. gadā bija mazāk

nekā 85 % no ES-25 vidējā rādītāja tajā pašā laikposmā, vai šādās

programmās, kurās iesaistītā valsts ir Horvātija, ERAF

ieguldījums nav lielāks par 85 % no atbilstīgajiem izdevumiem.

Visās pārējās darbības programmās ERAF ieguldījums nav lielāks

par 75 % no atbilstīgajiem izdevumiem, ko līdzfinansē

ERAF.".

o) Regulas 56. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju izdevumi ir atbilstīgi fondu

atbalstam laikposmā no izdevumu atbilstības sākuma dienas, kas

noteikta saskaņā ar instrumentiem, kuri pieņemti ar Regulu (EK)

Nr. 1085/2006, līdz 2016. gada 31. decembrim. Tomēr izdevumi

darbības programmām, kas pieņemtas pēc pievienošanās, ir

atbilstīgi fondu atbalstam no pievienošanās dienas, ja vien

lēmumā par attiecīgo darbības programmu nav noteikta vēlāka

diena.".

p) Regulas 56. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

"Neskarot 105.a pantā paredzētos īpašos noteikumus par

atbilstību, darbības programmu uzraudzības komitejas noteiktos

kritērijus attiecībā uz Horvātiju nepiemēro darbībām, kuru

apstiprināšanas lēmums pieņemts līdz pievienošanās dienai un

kuras ir daļa no instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu

(EK) Nr. 1085/2006.".

q) Regulas 62. panta 1. punktu groza šādi:

i) punkta c) apakšpunktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu

daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju darbības programmas revīzijas

iestāde trīs mēnešos no pievienošanās dienas iesniedz Komisijai

atjauninātu gada revīzijas darba plānu, kas minēts 29. panta 2.

punkta a) apakšpunktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 718/2007 (2007.

gada 12. jūnijs), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr.

1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības

instrumentu (IPA)* .

__________________

*OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.";

ii) punkta d) apakšpunkta i) punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju pirmo gada kontroles ziņojumu

iesniedz līdz 2013. gada 31. decembrim par laikposmu no 2012.

gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. jūnijam. Nākamos ziņojumus

par laikposmiem no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30.

jūnijam, no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 30. jūnijam un

no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam Komisijai

iesniedz, attiecīgi, līdz 2014. gada 31. decembrim, 2015. gada

31. decembrim un 2016. gada 31. decembrim. Informāciju par

revīzijām, ko veic pēc 2016. gada 1. jūlija, iekļauj noslēguma

kontroles ziņojumā, kas papildina e) apakšpunktā minēto noslēguma

deklarāciju;";

iii) punkta e) apakšpunktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju noslēguma deklarāciju, tai

pievienojot noslēguma kontroles ziņojumu, Komisijai iesniedz līdz

2018. gada 31. martam.".

r) Regulas 67. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju vadošā iestāde noslēguma ziņojumu

par darbības programmas īstenošanu nosūta līdz 2018. gada 31.

martam.".

s) Regulas 71. pantu groza šādi:

i) iekļauj šādu punktu:

"1.a Neskarot 1. punktu, Horvātija iespējami drīz pēc

pievienošanās dienas vai, vēlākais, pirms Komisija veic jebkādu

maksājumu iesniedz Komisijai sistēmu aprakstu, ietverot minētā

punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītos elementus.";

ii) iekļauj šādu punktu:

"2.a Horvātijai 2. punktu piemēro mutatis

mutandis. Šā panta 2. punkta pirmajā daļā minēto ziņojumu

uzskata par pieņemtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kas

izklāstīti 2. punkta otrajā daļā. Tomēr šāda pieņemšana ir

priekšnosacījums 82. pantā minētajam avansa maksājuma

apjomam.".

t) Regulas 75. pantā iekļauj šādu punktu:

"1.a Attiecībā uz Horvātiju atbilstīgās budžeta

saistības, kas 2013. gadam paredzētas ERAF, Kohēzijas fondā un

ESF, piemēro, pamatojoties uz 28. panta 3. punktā minēto lēmumu,

vēl pirms Komisija ir pieņēmusi jebkādu lēmumu par pieņemtās

darbības programmas pārskatīšanu. Šīs regulas 28. panta 3. punktā

minētais lēmums ir finansēšanas lēmums Regulas (EK,

Euratom) Nr. 1605/2002 75. panta nozīmē attiecībā uz

jebkādām budžeta saistībām, kas piemērojamas

Horvātijai.".

u) Regulas 78. panta 2. punkta c) apakšpunktam pievieno šādu

teikumu:

"Attiecībā uz Horvātiju tie ir segti ar izdevumiem, kurus

atbalsta saņēmēji veikuši, īstenojot projektu, un kuri ir

pamatoti ar kvitētiem rēķiniem vai ar grāmatvedības dokumentiem

ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, vēlākais, trīs gadus pēc

avansa maksājuma gada vai 2016. gada 31. decembrī atkarībā no tā,

kurš termiņš ir agrāk; ja tā nav, attiecīgi koriģē nākamo

izdevumu deklarāciju.".

v) Regulas 82. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

"1.a Attiecībā uz Horvātiju pēc tam, kad ir pieņemts 71.

panta 2.a punktā minētais ziņojums, un pēc 75. panta 1.a punktā

minētajām atbilstīgajām budžeta saistībām vienreizēju avansa

maksājuma summu atlikušajam laikposmam no 2007. gada līdz 2013.

gadam izmaksā vienreizējā maksājumā šādi: 30 % no struktūrfondu

ieguldījuma un 40 % no Kohēzijas fonda ieguldījuma darbības

programmā.".

w) Regulas 89. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju a) apakšpunkta i) līdz iii)

punktā minētos maksājuma pieteikuma dokumentus nosūta līdz 2018.

gada 31. martam.".

x) Regulas 93. pantā iekļauj šādu punktu:

"3.a Atkāpjoties no 1. līdz 3. punkta, attiecībā uz

Horvātiju Komisija piemēro 1. punktā paredzēto saistību

atcelšanas mehānismu šādi:

i) termiņš jebkurai 2010. gada pastāvošajai saistību daļai ir

2013. gada 31. decembris;

ii) termiņš jebkurai 2011. gada pastāvošajai saistību daļai ir

2014. gada 31. decembris;

iii) termiņš jebkurai 2012. gada pastāvošajai saistību daļai

ir 2015. gada 31. decembris;

iv) to 2013. gada saistību daļu, kas joprojām pastāv 2016.

gada 31. decembrī, automātiski atceļ, ja Komisija līdz 2018. gada

31. martam par to nav saņēmusi pieņemamu maksājuma

pieteikumu.".

y) Regulas 95. pantā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

"Atkāpjoties no šā panta pirmās un otrās daļas, attiecībā

uz Horvātiju 93. panta 3.a punktā minētie termiņi tiek apturēti,

ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, attiecībā uz summām,

kuras attiecas uz minētajām darbībām.".

z) Regulas 98. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Horvātiju šādi atbrīvotos līdzekļus no

fondiem tā var atkārtoti izmantot līdz 2016. gada 31.

decembrim.".

za) Iekļauj šādu pantu:

"105.a pants

Īpaši noteikumi pēc Horvātijas pievienošanās

1. Programmas un lielus projektus, kuri Horvātijas

pievienošanās dienā ir apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr.

1085/2006 un kuru īstenošana līdz minētajai dienai vēl nav

pabeigta, uzskata par programmām un lieliem projektiem, ko

Komisija ir apstiprinājusi atbilstīgi šai regulai, izņemot

programmas, kuras ir apstiprinātas atbilstoši Regulas (EK) Nr.

1085/2006 3. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā minētajiem

komponentiem.

Turklāt neiekļauj arī šādas programmas, kuras atbilst Regulas

(EK) Nr. 1085/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam

komponentam:

a) IPA pārrobežu sadarbības programma

"Adriatic";

b) pārrobežu programma "Horvātija - Bosnija un

Hercegovina";

c) pārrobežu programma "Horvātija - Melnkalne";

d) pārrobežu programma "Horvātija - Serbija".

Neskarot 2. līdz 7. punktu, uz minētajām darbībām un lieliem

projektiem attiecas noteikumi, kas reglamentē atbilstīgi šai

regulai apstiprinātu darbību un lielu projektu īstenošanu.

2. Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz darbībām

vai lieliem projektiem, kas veicami saskaņā ar 1. punktā

minētajām programmām, un saistībā ar kurām pievienošanās dienā

jau izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno atbilstīgi

noteikumiem, kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz konkursu. Regulas

(EK, Euratom) Nr. 1605/2002 165. pantu nepiemēro.

Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz darbībām vai

lieliem projektiem, kas veicami saskaņā ar 1. punktā minētajām

programmām, un saistībā ar kurām pievienošanās dienā vēl nav

izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts Eiropas

Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno saskaņā ar Līgumiem

vai aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Līgumiem, kā arī saskaņā ar

šīs regulas 9. pantu.

Citas darbības, kuras nav šā punkta pirmajā un otrajā daļā

minētās darbības un saistībā ar kurām uzaicinājums uz konkursu

bija izsludināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 718/2007

158. pantu vai pieteikums bija iesniegts kompetentajām iestādēm

līdz pievienošanās dienai, un kuras varētu apstiprināt tikai pēc

minētās dienas, īsteno saskaņā ar nosacījumiem un atbilstības

noteikumiem, kas publicēti attiecīgajā uzaicinājumā uz konkursu

vai iepriekš darīti zināmi iespējamajiem atbalsta saņēmējiem.

3. Komisijas veiktus maksājumus saistībā ar 1. punktā

minētajām programmām uzskata par fondu ieguldījumu saskaņā ar šo

regulu, un tos attiecina uz saistībām, kas radušās visagrāk

tostarp IPA saistībām.

Jebkuru saistību daļu, ko Komisija uzņēmusies saskaņā ar 1.

punktā minētajām programmām un kas joprojām pastāv pievienošanās

dienā, no pievienošanās dienas reglamentē šī regula.

4. Darbībām, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr.

1085/2006 un attiecībā uz kurām vēl līdz pievienošanās dienai ir

dota piekrišana vai ir parakstīti attiecīgi dotācijas nolīgumi ar

tiešajiem atbalsta saņēmējiem, turpina piemērot noteikumus par

izdevumu atbilstību, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr.

718/2007 vai pamatojas uz to, izņemot pienācīgi pamatotos

gadījumos, par kuriem pēc Horvātijas pieprasījuma lemj

Komisija.

Šā punkta pirmajā daļā paredzēto noteikumu par atbilstību

piemēro arī 1. punktā minētajiem lielajiem projektiem, attiecībā

uz kuriem divpusēji projektu nolīgumi bija parakstīti līdz

pievienošanās dienai.

5. Attiecībā uz Horvātiju jebkādas atsauces uz 1. panta otrajā

daļā definētajiem fondiem uzskata par atsaucēm, kas ietver arī

Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, kas izveidots ar

Regulu (EK) Nr. 1085/2006.

6. Konkrētie termiņi, kurus piemēro Horvātijai, attiecas arī

uz šādām pārrobežu programmām, kuras atbilst Regulas (EK) Nr.

1085/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam komponentam

un kurās Horvātija ir iesaistītā valsts:

a) pārrobežu programma "Ungārija - Horvātija";

un

b) pārrobežu programma "Slovēnija - Horvātija".

Konkrētie termiņi, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar šo

regulu, neattiecas uz darbības programmām, kuras īsteno saskaņā

ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa starptautiskajiem un

starpreģionu komponentiem un kurās Horvātija ir iesaistītā

valsts.

7. Ja ir vajadzīgi kādi pasākumi, lai sekmētu Horvātijas

pāreju no pirmspievienošanās režīma uz režīmu, kas izriet no šā

panta piemērošanas, Komisija pieņem vajadzīgos

pasākumus.".

zb) Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"I PIELIKUMS

Saistību apropriāciju sadalījums pa gadiem - no 2007. gada

līdz 2013. gadam

(kā minēts 18. pantā)

(EUR, 2004. gada cenās)

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

42 863 000 000

43 318 000 000

43 862 000 000

43 860 000 000

44 073 000 000

44 723 000 000

45 718 037 817

".

zc) Regulas II pielikumu groza šādi:

i) pielikuma 5. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

"c) attiecībā uz Horvātiju pārrobežu sadarbībai

paredzētie līdzekļi ir EUR 7 028 744 (2004. gada cenās);

d) attiecībā uz Horvātiju starpvalstu sadarbībai paredzētie

līdzekļi ir EUR 1 874 332 (2004. gada cenās).";

ii) iekļauj šādu punktu:

"7.a Attiecībā uz Horvātiju pārskaitījumu maksimālais

apjoms no fondiem ir 3,5240 % no tās IKP.";

iii) iekļauj šādu punktu:

"9.a Attiecībā uz Horvātiju IKP aprēķini, ko veic

Komisija, pamatosies uz statistikas datiem, kas publicēti 2011.

gada maijā.".

zd) Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"III PIELIKUMS

Līdzfinansējuma likmēm piemērojamie maksimālie apjomi

(kā minēts 53. pantā)

Kritēriji

Dalībvalstis

ERAF un ESF

Procentos no atbilstīgajiem izdevumiem

Kohēzijas fonds

Procentos no atbilstīgajiem izdevumiem

1. Dalībvalstis, kuru vidējais IKP uz vienu

iedzīvotāju laikposmā no 2001. gada līdz 2003. gadam bija zem

85 % no ES 25 vidējā rādītāja tajā pašā laikposmā

Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija,

Grieķija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija,

Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija

85 % konverģences mērķim un reģionālās

konkurētspējas un nodarbinātības mērķim

85 %

2. Dalībvalstis, kas nav minētas 1. punktā

un kas 2007. gada 1. janvārī ir atbilstīgas Kohēzijas fonda

pārejas režīmam

Spānija

80 % konverģences mērķim un pakāpeniskas attiecināšanas

reģioniem saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un

nodarbinātības mērķi

50 % reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķim

ārpus pakāpeniskas attiecināšanas reģioniem

85 %

3. Dalībvalstis, kas nav minētas 1. un 2.

punktā

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Īrija,

Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Somija, Zviedrija

un Apvienotā Karaliste

75 % konverģences mērķim

-

4. Dalībvalstis, kas nav minētas 1. un 2.

punktā

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Īrija,

Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Somija, Zviedrija

un Apvienotā Karaliste

50 % reģionālās konkurētspējas un

nodarbinātības mērķim

-

5. LESD 349. pantā minētie attālākie

reģioni, kas saņem papildu piešķīrumu šiem reģioniem, kā

paredzēts II pielikuma 20. punktā

Spānija, Francija un Portugāle

50 %

-

6. LESD 349. pantā minētie attālākie

reģioni

Spānija, Francija un Portugāle

85 % konverģences mērķim un reģionālās

konkurētspējas un nodarbinātības mērķim

-

".

2. 32006 R 1084: Padomes Regula (EK) Nr. 1084/2006 (2006. gada

11. jūlijs) par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr.

1164/94 atcelšanu (OV L 210, 31.7.2006., 79. lpp.)

Iekļauj šādu pantu:

"5.a pants

Īpaši noteikumi pēc Horvātijas pievienošanās

1. Pasākumus, uz kuriem Horvātijas pievienošanās dienā

attiecas Komisijas lēmumi par palīdzību atbilstīgi Padomes

Regulai (EK) Nr. 1267/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz

Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu*, un

kuru īstenošana līdz minētajai dienai vēl nav pabeigta, uzskata

par pasākumiem, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi šai

regulai.

Neskarot 2. līdz 5. punktu, uz šā punkta pirmajā daļā

minētajiem pasākumiem attiecas noteikumi, kas reglamentē

atbilstīgi šai regulai un Regulai (EK) Nr. 1083/2006 apstiprinātu

darbību īstenošanu.

2. Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā

minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā

jau izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno atbilstīgi

noteikumiem, kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz konkursu.

Nepiemēro 165. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr.

1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro

Eiropas Kopienu vispārējam budžetam**.

Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā

minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā

vēl nav izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno saskaņā ar

Līgumiem vai aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Līgumiem, kā arī

saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 9. pantu.

3. Komisijas veiktus maksājumus saistībā ar 1. punktā

minētajiem pasākumiem uzskata par fonda ieguldījumu saskaņā ar šo

regulu.

Komisijas veiktus maksājumus saistībā ar 1. punktā minētajiem

pasākumiem attiecina uz visagrākajām pastāvošajām saistībām, kas

radušās, pirmkārt, atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1267/1999 un,

otrkārt, atbilstīgi šai regulai un Regulai (EK) Nr.

1083/2006.

Noteikumi par starpposma maksājumiem un noslēguma maksājumu ir

izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1164/94 II pielikuma D panta 2.

punkta b) līdz d) apakšpunktā un 3. līdz 5. punktā.

4. Šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem turpina piemērot

noteikumus par izdevumu atbilstību, kas paredzēti Regulā (EK) Nr.

1267/1999 vai īpaši noteikti attiecīgos finansēšanas nolīgumos,

izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, par kuriem pēc Horvātijas

pieprasījuma lemj Komisija.

5. Ja ir vajadzīgi kādi pasākumi, lai sekmētu Horvātijas

pāreju no pirmspievienošanās režīma uz režīmu, kas izriet no šā

panta piemērošanas, Komisija pieņem vajadzīgos pasākumus.

_______________

*OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.

** OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp."

8. VIDE

1. 32003 L 0087: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu

siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai

Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275,

25.10.2003., 32. lpp.)

a) Direktīvas 9. panta pirmajai daļai pievieno šādu

teikumu:

"Horvātijas pievienošanās rezultātā Kopienas kvotu

kopapjomu palielina tikai par kvotu apjomu, ko Horvātija izsola

saskaņā ar 10. panta 1. punktu.".

b) Direktīvas IIa pielikumā pēc ieraksta attiecībā uz Spāniju

iekļauj šādu ierakstu:

"Horvātija 26 %".

2. 32009 D 0406: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr.

406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem

siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai

izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu

emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009.,

136. lpp.)

Lēmuma II pielikumā pēc ieraksta attiecībā uz Franciju iekļauj

šādu ierakstu:

"Horvātija 11 %".

IV PIELIKUMS

Pievienošanās akta 16. pantā

minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi

1. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas II sadaļa,

Brīva preču aprite

ĪPAŠIE PASĀKUMI

Attiecībā uz Horvātiju tāda zāļu patenta vai papildu

aizsardzības sertifikāta (PAS) īpašnieks vai labuma guvējs, kura

saņemšanai pieteikums ir iesniegts kādā dalībvalstī laikā, kad

šādu aizsardzību šīm zālēm nebija iespējams saņemt Horvātijā, var

atsaukties uz tiesībām, ko piešķir šāds patents vai papildu

aizsardzības sertifikāts, lai tādējādi novērstu attiecīgo zāļu

importu un tirdzniecību dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurās uz

šīm zālēm attiecas patenta aizsardzība vai PAS aizsardzība; tas

attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgās zāles Horvātijā pirmo

reizi laidis tirgū pats īpašnieks, vai arī tas noticis ar

īpašnieka piekrišanu.

Ikviena persona, kas zāles, uz kurām attiecas iepriekšējā

daļa, paredz importēt vai tirgot dalībvalstī, kurā zālēm ir

patenta aizsardzība vai PAS aizsardzība, kompetentajām iestādēm

iesniegtajā pieteikumā par šo importu pierāda, ka īpašnieks vai

labuma guvējs, uz ko attiecas šāda aizsardzība, ir informēts

vienu mēnesi iepriekš.

2. KONKURENCES POLITIKA

Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas VII

sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi

1. Turpmāk norādītās atbalsta sistēmas un individuālo

atbalstu, ko Horvātijā ir sākts īstenot pirms pievienošanās

dienas un ko joprojām īsteno pēc minētās dienas, pēc

pievienošanās uzskata par pastāvošu atbalstu LESD 108. panta 1.

punkta nozīmē:

a) atbalsta pasākumi, kuru īstenošana sākta pirms 2002. gada

1. marta;

b) atbalsta pasākumi, kas uzskaitīti šā pielikuma

papildinājumā;

c) atbalsta pasākumi, kurus Horvātijas Konkurences aģentūra

līdz pievienošanās dienai ir izvērtējusi un atzinusi par

saderīgiem ar Savienības acquis un pret kuriem Komisija -

atbilstīgi 2. punktā izklāstītajai procedūrai - nav iebildusi,

pamatojoties uz nopietnām šaubām par šo pasākumu saderību ar

iekšējo tirgu.

Piemērojot LESD 108. panta 3. punktu, pēc pievienošanās par

jaunu atbalstu uzskata visus pasākumus, ko turpina īstenot pēc

pievienošanās dienas un kas ir valsts atbalsts, un neatbilst

iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

Iepriekš izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbalstu

darbībām, kas saistītas ar LES un LESD I pielikumā uzskaitīto

produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

2. Ja Horvātija vēlas, lai Komisija atbilstīgi 1. punkta c)

apakšpunktā paredzētajai procedūrai pārbauda kādu atbalsta

pasākumu, tā Komisijai regulāri iesniedz:

a) sarakstu ar esošā atbalsta pasākumiem, kurus Horvātijas

Konkurences aģentūra ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgiem ar

Savienības acquis; un

b) jebkādu citu informāciju, kas ir nozīmīga, izvērtējot

pārbaudāmā atbalsta pasākuma saderību;

iepriekš norādīto informāciju iesniedz pārskata formā, ko

nosaka Komisija.

Ja Komisija - trīs mēnešos pēc pilnīgas informācijas

saņemšanas par esošo atbalsta pasākumu vai pēc tāda Horvātijas

paziņojuma saņemšanas, kurā tā informē Komisiju, ka uzskata

sniegto informāciju par pilnīgu, jo pieprasītā papildu

informācija nav pieejama vai ir jau sniegta - neiebilst pret to,

pamatojoties uz nopietnām šaubām par pasākuma saderību ar iekšējo

tirgu, tad uzskata, ka Komisijai nav iebildumu pret to.

Uz visiem atbalsta pasākumiem, kas pirms pievienošanās dienas

iesniegti Komisijai atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā

aprakstītajai procedūrai, attiecas minētā procedūra, neņemot vērā

faktu, ka izskatīšanas laikā Horvātija jau kļuvusi par Savienības

dalībvalsti.

3. Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu 1.

punkta c) apakšpunkta nozīmē, uzskata par lēmumu sākt oficiālu

izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Padomes Regulā (EK) Nr.

659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus

noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai19 (tagad LESD 108.

pants).

Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums

stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.

3. LAUKSAIMNIECĪBA

a) Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas III

sadaļa, Lauksaimniecība un zivsaimniecība

1. Valsts rezerves, kas uz pievienošanās dienu ir izveidotas

Horvātijā, pamatojoties uz tās tirgus atbalsta politiku, pārņem

Savienība atbilstīgi vērtībai, kuru nosaka, piemērojot 4. panta

1. punkta d) apakšpunktu un VIII pielikumu Komisijas Regulā (EK)

Nr. 884/2006 (2006. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka sīki

izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.

1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu

finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

(ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu,

ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras 20. Minētās rezerves

pārņem vienīgi tad, ja valsts intervence attiecībā uz

konkrētajiem produktiem tiek piemērota Savienībā un ja rezerves

atbilst Savienības intervences prasībām.

2. Attiecībā uz visām rezervēm - gan privātām, gan publiskām -

kas pievienošanās dienā Horvātijā ir brīvā apgrozībā un kas

pārsniedz daudzumu, kuru var uzskatīt par rezervju normālu

pārņemšanu, Horvātija veic iemaksas Eiropas Savienības vispārējā

budžetā.

Maksājuma apjomu nosaka tādā līmenī, lai būtu ņemtas vērā

izmaksas saistībā ar sekām, ko lauksaimniecības produktu tirgiem

rada liekās rezerves.

Lieko produktu rezervju līmeni nosaka katram atsevišķam

produktam, ievērojot tā īpatnības un attiecīgos tirgus, kā arī

Savienības tiesību aktus, kas uz to attiecas.

3. Iepriekš 1. punktā minētās rezerves atskaita no daudzuma,

kas pārsniedz normālās pārņemšanas rezerves.

4. Komisija īsteno un piemēro 1. līdz 3. punktā izklāstītos

pasākumus saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 41. panta 2. punktā

Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par

kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 21, vai attiecīgos

gadījumos saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 2. punktā

Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, vai ar attiecīgo komitejas

procedūru, kā paredzēts piemērojamos tiesību aktos.

b) Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas VII

sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi

Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu

paredzētas LESD 108. pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto

individuālo atbalstu darbībām saistībā ar LES un LESD I pielikumā

uzskaitīto produktu - kas nav zivsaimniecības produkti un to

pārstrādes produkti - ražošanu un tirdzniecību, kuru īstenošana

Horvātijā sākta pirms pievienošanās dienas un kuri ir spēkā arī

pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem

nosacījumiem uzskata par esošo atbalstu LESD 108. panta 1. punkta

nozīmē:

- atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos no

pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra

pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta

pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un

kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka

tie paziņoti pievienošanās dienā. Komisija publicē šādu atbalsta

pasākumu sarakstu.

Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas

uzskata par "esošo" atbalstu LESD 108. panta 1. punkta

nozīmē.

Trīs gados no pievienošanās dienas Horvātija vajadzības

gadījumā groza šos atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu to

atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc minētā

termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu

minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.

4. ZIVSAIMNIECĪBA

Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešā daļas VII sadaļas