1. pants
noteic, ka:

"(a) termins "preces, kas

ievestas, daļēji atbrīvotas no ievedmuitas maksājumiem" nozīmē

preces, kuras ir minētas šīs konvencijas citos pielikumos, bet

kuras neatbilst visiem nosacījumiem, kas tajos noteikti, lai

nodrošinātu pagaidu ievešanu ar pilnīgu atbrīvošanu no

ievedmuitas maksājumiem, un preces, kas nav minētas šajos citos

pielikumos un kuras tiek ievestas pagaidu lietošanai, piemēram,

ražošanas vai darba projektiem;

(b) termins "daļēja atbrīvošana"

nozīmē atbrīvošanu no kopējā ievedmuitas maksājumu daudzuma daļas

maksāšanas, kura būtu citādi jāmaksā, ja preces būtu muitotas

pašmāju lietošanai datumā, kad tās tika pakļautas pagaidu

ievešanas procedūrai".

Savukārt pielikuma 2. pants

paredz, ka "precēm, kas minētas šī pielikuma 1. panta (a)

apakšpunktā, jānodrošina pagaidu ievešana ar daļēju atbrīvošanu

saskaņā ar Stambulas konvencijas 2. pantu". No šīm Stambulas

konvencijas normām izriet, ka gadījumā, kad Latvijas rezidents uz

laiku ieved Latvijā personiskai lietošanai attiecīgu ārvalsts

personai piederošu un ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli,

saskaņā ar konvencijas E pielikumu transportlīdzeklim piemērojams

daļējs atbrīvojums no muitas maksājumiem. Tādējādi Ministru

kabineta noteikumu Nr. 349 24. punkts daļā par transportlīdzeklim

piemērojamiem maksājumiem atbilst Stambulas konvencijas E

pielikumam.

4.

Jāņem vērā, ka Stambulas

konvencijas 2. panta otrajā daļā minētais pilnīgais atbrīvojums

no muitas maksājumiem uz laiku privātai lietošanai ievestiem

transportlīdzekļiem piemērojams, ja tie atbilst šādiem

konvencijas C pielikuma 5. panta "b" punktā minētajiem

kritērijiem:

1) transportlīdzekli ieved

ārvalsts persona;

2) transportlīdzeklis pieder

ārvalsts personai, un

3) transportlīdzeklis reģistrēts

ārvalstī.

Ministru kabineta noteikumu Nr.

349 63. punktā ietvertais regulējums pilnībā atbilst šīm

Stambulas konvencijas normām, jo tas noteic, ka ievešanu uz laiku

ar pilnu atbrīvojumu no muitas maksājumiem piemēro privātajam

transportlīdzeklim, ja to ieved ārvalsts persona, ja ārvalsts

persona to lieto personiskajām vajadzībām un transportlīdzeklis

ir reģistrēts ārvalstī uz ārvalsts personas vārda vai persona

dokumentāri pierāda, ka transportlīdzeklis, kas nav reģistrēts

Latvijā, pieder ārvalsts personai.

Stambulas konvencijas C pielikuma

7. panta "b" punkts paredz priekšnosacījumus tam, lai

transportlīdzekli, kurš atbilst pielikuma 5. panta "b" punktā

ietvertajiem kritērijiem, varētu lietot citas, trešās personas.

Turklāt saskaņā ar šo normu katra konvencijas dalībvalsts var

atļaut saviem rezidentiem lietot ārvalstu personu uz laiku

ievestos transportlīdzekļus, īpaši tādā gadījumā, ja šāda

lietošana notiek pēc transportlīdzekli ievedušās personas

instrukcijām un tās vārdā. Latvijas Republika ir reglamentējusi

priekšnoteikumus šāda transportlīdzekļa lietošanai Latvijas

rezidentiem Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 71. punktā, kurš

paredz šīs tiesības Latvijas rezidentam, ja tas rīkojas pēc

transportlīdzekļa īpašnieka pilnvarojuma vai viņa uzdevumā un

attiecīgo transportlīdzekli nelieto regulāri.

Stambulas konvencijas C pielikuma

9. panta otrā daļa, uz kuru arī atsaucies pieteikuma iesniedzējs,

regulē parasto termiņu, kādā transportlīdzeklis, kurš ievests

konvencijas dalībvalstī uz laiku, var palikt tās teritorijā.

Saskaņā ar minēto normu šis termiņš ir pārtraukti vai

nepārtraukti seši mēneši jebkuru divpadsmit mēnešu laikā. Kā

pareizi savā atbildes rakstā norādījis Ministru kabinets,

atbilstošs termiņš paredzēts arī Ministru kabineta noteikumu Nr.

349 64. punktā.

5.

Kioto konvencijas dalībvalstis

saskaņā ar tās 2. pantu (ievērojot grozījumus Kioto konvencijā,

kurus paredz ratificētais Protokols par grozījumiem šajā

konvencijā) apņemas ievērot konvencijas pielikumos ietvertos

standartus un rekomendētās prakses. Abi standarti, uz kuriem

atsaucas pieteikuma iesniedzējs, atrodami F3 pielikuma sadaļas

"Iebraukšanas noteikumi" "a" apakšsadaļā "Nerezidenti". Tādējādi

šie standarti attiecināmi uz gadījumu, kad konvencijas

dalībvalstī iebrauc nerezidents jeb ārvalsts persona. Latvijas

Republikā abi šie standarti ir piemērojami, ja valsts teritorijā

iebrauc ārvalsts persona, kura nav Latvijas rezidents.

Kioto konvencijas F3 pielikuma 30.

standarts piešķir tiesības nerezidentiem, kuri iebrauc

konvencijas dalībvalstī, saņemt atvieglojumus attiecībā uz

privātās lietošanas transportlīdzekļiem arī gadījumos, ja tie ir

nerezidentu iznomāti vai izīrēti un ja tie tiek ievesti pirms,

pēc vai kopā ar nerezidentiem. Šīs normas saturs atrodams

Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 63. punktā, kurš uz laiku

ievedamo transportlīdzekļu kritēriju lokā iekļauj arī tādu

iespēju, ka transportlīdzeklis pieder citai ārvalsts personai,

nevis tā ievedējam. Turklāt Muitas likuma 18. pants ļauj personām

veikt muitas procedūras ar pārstāvju starpniecību. Tas ļauj

ārvalsts personai veikt muitas procedūru - ievešana uz laiku -,

pašai klāt neesot, ar pienācīgi pilnvarota pārstāvja

starpniecību, ja kaut kādi apstākļi kavē ārvalsts personu veikt

šo procedūru.

Kioto konvencijas F3 pielikuma 34.

standarts paredz, ka muitas iestādei pēc ieinteresētās personas

lūguma jāpagarina pagaidu ievešanai noteiktais termiņš tādu

iemeslu dēļ, kuri, pēc Muitas iestādes ieskata, ir pamatoti. Kā

atbildes rakstā norādījis Ministru kabinets, šādu pienākumu

Latvijas Republikas muitas iestādēm paredz arī Ministru kabineta

noteikumu Nr. 349 12. punkts.

6.

Ievērojot iepriekš minēto, likuma

"Par akcīzes nodokli" 4. panta 3. punkts un 10. panta piektā daļa

un Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 24. punkts daļā par

transportlīdzeklim piemērojamiem maksājumiem nav pretrunā ar

Stambulas konvencijas 2. panta otro daļu, C pielikuma 7. pantu un

9. panta otro daļu, kā arī ar Kioto konvencijas F3 pielikuma 30.

un 34. standartu.

7.

No lietai pievienotajiem

materiāliem izriet, ka, iespējams, pastāv nepilnības vai pat

kļūdas, piemērojot muitas procedūru - ievešana uz laiku -

vieglajiem automobiļiem vai motocikliem, kuri tiek ievesti

Latvijā. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantu

Satversmes tiesas kompetencē neietilpst pienākums izvērtēt

tiesību normu piemērošanu. Izpildvaras iestādēm un amatpersonām,

kuras piemēro muitas tiesību normas, jāņem vērā likuma "Par

nodokļiem un nodevām" 7. panta pirmā daļa, kura noteic - ja

Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta

citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas

Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu

noteikumus. Tāpat iestādēm un amatpersonām jāņem vērā Muitas

likuma 5. pants, kurš paredz - "ja starptautiskajā līgumā, kuru

Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā šajā

likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi".

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 29.panta pirmās daļas 1. punktu, 30., 31. un 32. pantu,

tiesa

nosprieda:

1. Izbeigt tiesvedību lietā daļā

par likuma "Par akcīzes nodokli" 4. panta 3. punkta un 10. panta

piektās daļas, kā arī Ministru kabineta 2000. gada 10. oktobra

noteikumu Nr. 349 "Muitas procedūras - ievešana uz laiku -

izpildes kārtība" 24. punkta daļā par transportlīdzeklim

piemērojamiem muitas maksājumiem atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 89., 91. un 105. pantam.

2. Atzīt likuma "Par akcīzes

nodokli" 4. panta 3. punktu un 10. panta piekto daļu un Ministru

kabineta 2000. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 349 "Muitas

procedūras - ievešana uz laiku - izpildes kārtība" 24. punktu

daļā par transportlīdzeklim piemērojamiem muitas maksājumiem par

atbilstošu 1990. gada 26. jūnija Stambulas konvencijas par

pagaidu ievešanu 2. panta otrajai daļai un šīs konvencijas C

pielikuma 7. pantam un 9. panta otrajai daļai, kā arī 1973. gada

18. maija Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un

harmonizēšanu F3 pielikuma 30. un 34. standartam.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Satversmes tiesas sēdes

priekšsēdētājs A. Endziņš