Par Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.panta piektās daļas, Valsts kontroles likuma 44.panta otrās daļas un Tiesībsarga likuma 19.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87.pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pieteikuma iesniedzēja norādījusi uz apstrīdēto

normu neatbilstību ne vien Satversmes 1. pantā nostiprinātajam

valsts varas dalīšanas principam, bet arī Satversmes 83. un 87.

pantā noteiktajai tiesu un Valsts kontroles neatkarībai.

Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās tiesību

normas ir savstarpēji cieši saistītas. Lai pilnīgāk un objektīvāk

varētu noskaidrot atsevišķu Satversmes normu saturu, tās

interpretējamas kopsakarā ar citām Satversmes normām (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr.

2005-12-0103 13. punktu). Satversmes vienotības princips

liedz atsevišķu konstitucionālo normu iztulkot šķirti no citām

normām, jo Satversme kā vienots dokuments ietekmē katras

atsevišķas normas tvērumu un saturu (sk. Satversmes tiesas

2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 16.

punktu).

No Satversmes 83. un 87. panta izriet tiesu un Valsts

kontroles neatkarība no citām valsts institūcijām. Neatkarības

jēdziens ietver arī neatkarīgu budžetu. Līdz ar to apstrīdēto

normu atbilstība Satversmes 1. pantam, ciktāl tās skar Augstākās

tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta

pieprasījumus, ir jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 83. pantā un

87. pantā noteiktajiem minēto institūciju neatkarības principiem.

Ciktāl apstrīdētās normas attiecas uz Kanceleju un Tiesībsarga

biroju, Satversmes tiesai jāvērtē to atbilstība Satversmes 1.

pantā nostiprinātajam valsts varas dalīšanas principam.