Par Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.panta piektās daļas, Valsts kontroles likuma 44.panta otrās daļas un Tiesībsarga likuma 19.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87.pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka Valsts

kontrole, Tiesībsargs un tiesas ir konstitucionālās institūcijas,

kas darbojas kā efektīvs kontroles mehānisms, lai novērstu vai

līdz minimumam samazinātu publiskās varas nesēju kļūdas.

No Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas

esot secināms, ka Ministru kabinetam, sastādot gadskārtējā

budžeta projektu, jāņem vērā konstitucionālo institūciju

izveidošanas būtība un jēga, kā arī to darbības mērķi.

Tiesībsargs uzskata, ka Saeima, izveidojot konstitucionālo

institūciju, ir izteikusi tai līdzīgu uzticību kā ministriem

Satversmes 59. panta izpratnē. Likumdevējs vēloties, lai

konstitucionālās institūcijas pilnvērtīgi veiktu savas funkcijas

un nerastos tādas situācijas, ka šo funkciju izpilde kļūst

atkarīga no samazināta finansējuma.

Tiesībsargs norāda, ka finansējuma piešķiršana

konstitucionālajām institūcijām nav vērtējama tikai kā tehnisks

aprēķins, jo nepieciešams noskaidrot pašas institūcijas viedokli.

Ministru kabinets esot ignorējis Tiesībsarga iebildes pret

budžeta samazinājumu Tiesībsarga birojam. Neadekvāti samazinātā

finansējuma dēļ ievērojami esot samazinājušās Tiesībsarga

iespējas veikt tā pamatfunkcijas likumā noteiktajos termiņos.

Līdz ar to apstrīdētās normas apdraudot Tiesībsarga, kā arī citu

konstitucionālo institūciju darbību, neatkarību un

pastāvēšanu.