11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Tiesības uz prasījumu apmierināšanu no Garantiju
fonda līdzekļiem atbilstoši Darbinieku aizsardzības likuma 3.
pantam ir personām, kuras bijušas vai ir darba tiesiskajās
attiecībās ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas
maksātnespējas process, un attiecībā uz kurām administrators
pieņēmis lēmumu par kreditoru prasījumu atzīšanu un iekļāvis tos
kreditoru prasījumu reģistrā.
Likumdevējs pēc būtības nav mainījis darbinieku aizsardzības
sistēmu darba devēja maksātnespējas gadījumā un to personu loku,
kurām ir tiesības uz prasījumu apmierināšanu no Garantiju fonda
līdzekļiem, bet tikai uz laiku - no 2009. gada 10. jūlija līdz
2011. gada 31. decembrim - ierobežojis no Garantiju fonda
apmierināmo prasījumu apmēru. Tādējādi apstrīdētais regulējums
nepārprotami atšķir divas personu grupas, kas var īstenot savas
tiesības uz prasījumu apmierināšanu no Garantiju fonda
līdzekļiem:
1) personas, kuru prasījumi Maksātnespējas administrācijai
iesniegti līdz 2009. gada 9. jūlijam;
2) personas, kuru prasījumi Maksātnespējas administrācijai
iesniegti pēc 2009. gada 10. jūlija.
Abās minētajās grupās ietilpst personas, kuras atbilst
priekšnoteikumiem, lai varētu pretendēt uz prasījumu
apmierināšanu no Garantiju fonda līdzekļiem.
Līdz ar to abas personu grupas
atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.