105. pantsgarantējot tiesības uz īpašumu, un šajā pantā

garantējot tiesības uz īpašumu, un šajā pantā

1minētie nosacījumi nedrīkstot ierobežot valsts tiesības izdot

2tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai

3kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm

4vai arī lai nodrošinātu nodokļu vai soda naudu saņemšanu.

5Finanšu ministrija atzīst, ka

6viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Ienākuma nodokļa likumā

7tika noteikta atšķirīga attieksme pensiju aplikšanā ar nodokli

8atkarībā no pensijas piešķiršanas gada, bija pensiju apmēri. Līdz

91996. gadam piešķirto pensiju apmēri esot bijuši ievērojami

10zemāki par tajā laikā pensijām noteikto neapliekamo minimumu un

11piešķirtās pensijas neesot tikušas pārrēķinātas.

12Šīs pensijas esot pārrēķinātas ar

131993. gada 1. novembri, un to apmērs esot noteikts atkarībā no

14personas apdrošināšanas stāža un tautsaimniecībā nodarbināto

15vidējās darba algas noteiktā laika posmā. Ministrija uzskata, ka

16Ienākuma nodokļa likuma 13. pantā noteiktais neapliekamais

17minimums ir atšķirīgs atkarībā no pensijas piešķiršanas

18(pārrēķināšanas) gada. Tas pēc būtības neesot uzskatāms par

19vienlīdzības principa pārkāpumu, jo pensijas, kuras piešķirtas

20līdz 1996. gadam un kurām pēc minētā datuma nav veikts pārrēķins

21vai pie kurām nav noteikta piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas

22uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (t.i., pensijas, kas

23vispār netiek apliktas ar nodokli), pēc apmēra pamatā

24nesasniedzot ar nodokli neapliekamo minimumu.

25Tādējādi Finanšu ministrija pauž

26viedokli, ka visi pensionāri - gan tie, kuriem pensija piešķirta

27līdz 1996. gada 1. janvārim, gan tie, kuriem pensija piešķirta

28vai pārrēķināta pēc minētā datuma, - faktiski atrodas vienādā

29situācijā. Ņemot vērā gan šo pensionāru pensiju apmērus, gan arī

30to, ka šie pensionāri pārsvarā ir gados veci cilvēki, t.sk.

31invalīdi, esot ievērots arī samērīguma princips.

326. Latvijas Republikas

33Labklājības ministrija informē, ka viens no apsvērumiem,

34kāpēc 1997. gada 1. janvārī Ienākuma nodokļa likumā tika iekļauta

35tiesību norma, kas paredz, ka pie fiziskās personas ienākumiem,

36par kuriem jāmaksā ienākuma nodoklis, tiek pieskaitītas arī

37pensijas, esot bijušas izmaiņas valsts pensijas aprēķināšanas

38kārtībā. Proti, vecuma pensijas sākuma kapitāls (t.i., pensijas

39kapitāls par laika posmu līdz 1996. gadam, kad tika ieviesta

40apdrošināšanas iemaksu personificētā uzskaite) 1996. gadā

41tika aprēķināts no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī

421995. gadā. Savukārt, sākot ar 1997. gadu, tā

43aprēķināšanai par pamatu tiek ņemta personas vidējā

44apdrošināšanas iemaksu alga laika posmā no 1996. gada

451. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim (atkarībā

46no pensijas pieprasīšanas gada). Līdz ar to esot bijušas

47paredzamas izmaiņas arī piešķirto pensiju apmēros.

48Labklājības ministrija arī norāda,

49ka pensijas neesot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto

50iemaksu objekts, jo no pensijām neesot jāizdara valsts sociālās

51apdrošināšanas obligātās iemaksas. Minētais viedoklis esot

52pamatots ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. pantu,

53kas noteic, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu

54objektu lokā valsts pensijas nav iekļautas.

557. Latvijas Zinātņu

56akadēmijas Ekonomikas institūts nesaskata ekonomisko

57pamatojumu tam, kāpēc apstrīdētās normas sadala pensionārus divās

58grupās atkarībā no pensijas piešķiršanas laika. Savukārt par

59pareizu esot atzīstams pieteikuma iesniedzēja arguments par to,

60ka šāds dalījums neatbilst Satversmes 91. pantā

61nostiprinātajam vienlīdzības principam.

62Tāpat tiek norādīts, ka Latvijas

63Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta rīcībā nav informācijas

64par iespējamo budžeta samazinājumu tādā gadījumā, ja tiktu

65atcelts regulējums, kas paredz, ka no pensijām ieturams

66iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja šī summa esot nenozīmīga, viens

67no risinājumiem būtu attiecināt šo nodokli uz visām pensijām

68neatkarīgi no to piešķiršanas laika un attiecīgi palielināt

69pensijas neapliekamo minimumu.

708. Latvijas Universitātes

71Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūta

72direktore, Dr. oec., profesore Inta Brūna informē, ka

73pensijas aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neatkarīgi no

74pensijas lieluma esot vienas un tās pašas izcelsmes ienākumu

75dubulta aplikšana. Tāpat no ētisku apsvērumu viedokļa pensiju

76aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neliecinot par

77sabiedrības rūpēm par cienījama vecuma iedzīvotāju dzīves

78apstākļu uzlabošanu.

79Vienlaikus I. Brūna uzsver:

80Ienākuma nodokļa likuma 9. panta pirmās daļas

8124. punkts noteic, ka ar nodokli netiek aplikts ienākums no

82privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas. Šajā

83gadījumā esot acīmredzama likuma prasību nesabalansētība.

849. Latvijas

85Universitātes Finanšu institūta profesore, Dr. oec.,

86Lūcija Kavale norāda, ka saskaņā ar Ienākuma nodokļa likumu

87sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iegūstot pensijas

88formu, tiekot pakļautas aplikšanai ar nodokli. Tas nozīmējot

89nevienādu attieksmi pret iedzīvotāju ienākumu veidiem - darba

90algu un pensiju, un tas neesot taisnīgi.

91Tāpat L. Kavale uzsver, ka

92tikai aptuveni 4 procenti no pensionāriem saņemot pensiju virs

931980 latiem gadā, tāpēc to ieņēmumu ietekme uz budžetu, kurus

94valsts saņem, apliekot pensijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,

95esot maznozīmīga.

96Secinājumu

97daļa

9810. Lieta ir

99ierosināta par Ienākuma nodokļa likuma 13. panta

100"Atvieglojumi maksātājam" pirmās daļas 2. punkta vārdu un

101skaitļu "līdz 1996. gada 1. janvārim" un 13. panta

102pirmās daļas 3. punkta atbilstību Satversmes

10391. pantam. Likuma 13. panta pirmās daļas

1042. punkts paredz atvieglojumus tām pensionāru grupām, kurām

105pensija piešķirta saskaņā ar 1990. gada 29. novembra

106likumu "Par valsts pensijām" (turpmāk - 1990. gada Pensiju

107likums). Savukārt 13. panta pirmās daļas 3. punktā

108noteiktais atvieglojums attiecināms gan uz pensionāriem, kuriem

109pensija piešķirta saskaņā ar 1995. gada 2. novembra

110likumu "Par valsts pensijām" (turpmāk - 1995. gada Pensiju

111likums), gan arī uz tām pensionāru grupām, kurām pensija

112piešķirta, pamatojoties uz speciāliem likumiem (izdienas pensija

113vai speciālā valsts pensija).

114No konstitucionālās sūdzības

115izriet, ka pieteikuma iesniedzējam vecuma pensija ir piešķirta

1162003. gadā saskaņā ar 1995. gada Pensiju likumu.

117Savukārt apstrīdētajā Ienākuma nodokļa likuma 13. panta

118pirmās daļas 3. punktā ir minētas vairākas pensijas -

119vecuma, izdienas un speciālās valsts pensijas. Tādējādi secināms,

120ka pieteikuma iesniedzējs apstrīd nevis visu 13. panta

121pirmās daļas 3. punktu, bet tikai vārdus "personām, kurām

122piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996. gada

1231. janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par

124apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada

12531. decembrim, atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" […]

126neapliekamais minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto

127apdrošināšanas stāžu) ir 1980 latu gadā". Proti,

128atvieglojumi, kas šajā normā noteikti tām pensionāru grupām,

129kurām pensija tiek piešķirta saskaņā ar citiem normatīviem

130aktiem, pieteikuma iesniedzējam tiesību aizskārumu nerada.

131Līdz ar to

132pieteikuma iesniedzēja tiesiskās intereses skar tikai tas

133Ienākuma nodokļa likuma 13. panta pirmās daļas

1343. punkta regulējums, kas attiecas uz pensionāru grupu,

135kurai piešķirta vecuma pensija.

13611. Pieteikuma

137iesniedzējs norāda, ka apstrīdētās normas paredzot atšķirīgu

138attieksmi pret tām personām, kurām pensija piešķirta līdz

1391996. gada 1. janvārim, un tām personām, kurām pensija

140piešķirta pēc šā datuma. Atšķirīgā attieksme izpaužoties

141tādējādi, ka pirmajai grupai ar nodokli neapliekamais minimums ir

142pensijas apmērā, bet otrajai grupai - 1980 latu gadā jeb 165 lati

143mēnesī.

144Satversmes 91. pants

145noteic:

146"Visi cilvēki Latvijā ir

147vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek

148īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

149No konstitucionālās sūdzības

150izriet, ka ir izvērtējama apstrīdēto normu atbilstība tikai

151Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kas garantē visu

152personu vienlīdzību. Tādēļ šīs lietas ietvaros apstrīdētais

153regulējums tiks analizēts vienlīdzības, nevis diskriminācijas

154aizlieguma principa kontekstā.

155Satversmes tiesa vairākkārt ir

156norādījusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām

157izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu

158attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos (sk.,

159piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra

160sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas 3.

161punktu).

162Vienlīdzības principam ir

163jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana. Proti, tā

164uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts

165prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai

166likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tas garantē

167likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas objektivitāti un

168bezkaislību, kā arī to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma

169priekšrakstus (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

17014. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106

1719.1. punktu). Tomēr šāda tiesiskās kārtības vienotība

172nenozīmē nivelēšanu, jo "vienlīdzība pieļauj diferencētu pieeju,

173ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir attaisnojama" (Satversmes

174tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā

175Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 4. punkts).

176Līdz ar to vienlīdzības princips

177pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras

178atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi

179pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir

180objektīvs un saprātīgs pamats (sk. Satversmes tiesas

1812001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

182Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu).

183Atšķirīgai attieksmei nav

184objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja

185nav proporcionālas (samērīgas) attiecības starp izraudzītajiem

186līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem (sk. Satversmes tiesas

1872002. gada 23. decembra sprieduma lietā

188Nr. 2002-15-01 secinājumu daļas 3. punktu).

189Tādējādi, izvērtējot apstrīdēto

190normu atbilstību Satversmes 91. pantam, nepieciešams

191noskaidrot, vai:

1921) personas (personu grupas)

193atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos;

1942) apstrīdētās normas paredz

195atšķirīgu attieksmi;

1963) atšķirīgajai attieksmei ir

197objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis

198un vai ir ievērots samērīguma princips.

19912. Lai noskaidrotu,

200kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc

201noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, nepieciešams

202atrast šīs personas (grupas) vienojošo pazīmi.

203Apstrīdēto normu subjekti ir

204personas, kas saņem vecuma pensiju jeb valsts garantētu sociālā

205nodrošinājuma maksājumu no sociālā budžeta. Tādējādi var

206konstatēt, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas gan tās

207personas, kurām pensija piešķirta saskaņā ar 1990. gada

208Pensiju likumu, gan tās personas, kurām pensija piešķirta saskaņā

209ar 1995. gada Pensiju likumu. Abu grupu pensijas ir

210atzīstamas par vecuma pensijām, tās tiek piešķirtas līdzīgā

211kārtībā un maksātas no valsts sociālā budžeta.

212Līdz ar to

213personas, kuras saņem vecuma pensiju atbilstoši 1990. gada

214Pensiju likumam un 1995. gada Pensiju likumam, atrodas

215vienādos un salīdzināmos apstākļos.

21613. Lai noskaidrotu, vai

217apstrīdētās normas paredz atšķirīgu attieksmi, ir nepieciešams

218izvērtēt sekas, kādas rodas apstrīdēto normu piemērošanas

219rezultātā.

220No apstrīdētajām normām izriet, ka

221vecuma pensijas, kuras piešķirtas līdz 1996. gada

2221. janvārim, tiek pilnībā atbrīvotas no aplikšanas ar

223iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt pēc minētā datuma

224piešķirtās vecuma pensijas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma

225nodokli, ja tās pārsniedz 1980 latus gadā jeb 165 latus mēnesī.

226Līdz ar to atšķirīga attieksme izpaužas apstāklī, ka no pensijas

227piešķiršanas datuma ir atkarīgs tas, vai pensijas tiek vai arī

228gluži pretēji - netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma

229nodokli.

230Šādu atšķirīgu attieksmi noteic

231arī Ministru kabineta 2006. gada 29. septembra

232noteikumu Nr. 793 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

233piemērošanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 793)

234110. un 112. punkts, kas konkretizē nodokļu

235atvieglojumu piemērošanu pensijām.

236Līdz ar to

237apstrīdētās normas paredz atšķirīgu attieksmi.

23814. Pieteikuma

239iesniedzējs pauž viedokli, ka atšķirīgai attieksmei nav saprātīga

240pamata. Ja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas vecuma

241pensijas, kas piešķirtas līdz 1996. gada 1. janvārim,

242balstoties uz pārdales principu, tad vēl jo vairāk nedrīkst

243aplikt ar nodokli pensijas, kuras ir tieši atkarīgas no savulaik

244iemaksātā nodokļa. Tādējādi, pēc pieteikuma iesniedzēja domām, ar

245nodokli tiek aplikts jau savulaik iemaksātais sociālais

246nodoklis.

247Laikā, kad vecuma pensijas tiek

248piešķirtas personām, kurām darba stāžs veidojies arī pirms

2491996. gada, uz tām sociālās apdrošināšanas sistēma vēl

250pilnībā nav attiecināma (1995. gada Pensiju likuma