12. pantsun pārejas noteikumu 13. punkts).

un pārejas noteikumu 13. punkts).

1Tādējādi pensiju aprēķināšanā tiek ņemts vērā ne tikai pensijas

2kapitāls, kas reģistrēts no 1996. gada 1. janvāra un

3atbilst personas veiktajām (par to veiktajām) iemaksām, bet arī

4sākuma kapitāls. Tas savukārt tiek noteikts par nodarbinātības

5periodu līdz 1995. gada 31. decembrim, ņemot vērā

6personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par citu, vēlāku

7laika posmu - no 1996. gada 1. janvāra līdz

81999. gada 31. decembrim (atkarībā no pensionēšanās gada).

9Līdz ar to ir acīmredzams, ka aprēķinātā pensija kopumā nav

10adekvāta personas individuālajam ieguldījumam visā nodarbinātības

11periodā (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

1219. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu

13daļas 1. punktu).

14Tādējādi personas pensijas lielums

15ir atkarīgs nevis no tā, cik lielu nodokli persona maksāja

16atbilstoši Augstākās padomes 1990. gada 14. decembra

17likumam "Par sociālo nodokli", bet gan no vidējās apdrošināšanas

18iemaksu algas par laika posmu no 1996. gada

191. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim. Tas, ka laikā

20no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada

2131. decembrim personai bija pienākums maksāt sociālo

22nodokli, nevar būt pamats tam, lai apstrīdētās normas atzītu par

23Satversmei neatbilstošām. Šādā situācijā neveidojas tieša

24cēloņsakarība starp personas veiktajiem sociālā nodokļa

25maksājumiem par šo periodu un 2003. gadā piešķirto vecuma

26pensiju.

27Tāpat ir jāņem vērā arī tas, ka

28saskaņā ar Ienākuma nodokļa likuma 10. panta pirmās daļas

291. punktu pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada

30apliekamo ienākumu apjoma atskaita nomaksātā sociālā nodokļa

31summu un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus. Likumprojekta

32"Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""

3310. panta anotācijā bija norādīts: "Tas, ka pirms ienākuma

34nodokļa aprēķināšanas no personai izmaksājamās darba algas tiek

35atskaitīta sociālā nodokļa summa, nozīmē to, ka sociālais

36nodoklis tiek maksāts no ienākuma, kas nav aplikts ar nodokli.

37Citiem vārdiem sakot - iemaksas valsts pensiju fondā nav apliktas

38ar nodokli. Šis princips ir spēkā no 1994. gada

391. janvāra un ir nemainīgs kopš Latvijas nodokļu sistēmas

40izveidošanas" (sk. lietas materiālu 2. sēj. 6 -

419. un 12. lpp.).

4215. Saeima atbildes

43rakstā atšķirīgo attieksmi pret divām pensionāru grupām pamato ar

44šādiem argumentiem:

451) 1996. gada 1. janvārī

46stājās spēkā 1995. gada Pensiju likums, paredzot citu

47pensiju aprēķināšanas kārtību. Tā balstās uz pensiju

48apdrošināšanas sistēmu, kas veidota uz solidaritātes principa

49pamata un darbojas gan starp paaudzēm, gan paaudžu ietvaros

50(tostarp arī starp pakalpojumu ņēmējiem);

512) pensijas, kas tika piešķirtas

52līdz 1996. gada 1. janvārim atbilstoši 1990. gada

53Pensiju likumam, bija ievērojami zemākas par neapliekamo minimumu

54- 1200 latiem gadā jeb 100 latiem mēnesī;

553) pensijas, kas piešķirtas līdz

561996. gada 1. janvārim, netika pārrēķinātas.

57Izvērtējot to, vai apstrīdētajās

58normās pamatoti ir ietverta robežšķirtne "1996. gada

591. janvāris", nepieciešams aplūkot apstrīdēto normu rašanās

60vēsturiskos apstākļus.

61Laikā no 1994. gada līdz

621996. gadam jautājumā par pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju

63ienākuma nodokli notika politiska diskusija. Tās rezultātā tika

64panākts kompromiss, paredzot, ka pensijas ietveramas ar

65iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo objektu sarakstā ar

66nosacījumu, ka tās pensijas, kas piešķirtas līdz 1996. gada

671. janvārim, ar nodokli netiek apliktas (sk. lietas

68materiālu 1. sēj. 41.,42., 166. lpp. un 2. sēj.

6949. lpp.).

70Saskaņā ar panākto vienošanos

71Finanšu ministrija 1996. gada 27. septembrī izstrādāja

72likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma

73nodokli"". Tajā tika ietverts princips, atbilstoši kuram pensijas

74tika atzītas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa objektu.

75Likumprojekta anotācijā norādīts: "kopējais prognozējamais

76ieņēmumu palielinājums ir atkarīgs no tā, kāda pieeja tiek

77akceptēta pensiju saņēmēju aplikšanai ar nodokli. Šis jautājums

78dalāms divās daļās, skatot atsevišķi pensionāru grupu, kuriem

79pensijas piešķirtas līdz 1996. gada 1. janvārim, un

80pensionāru grupu, kuri pensionējušies pēc 1996. gada

811. janvāra" (lietas materiālu 2. sēj.

8251. lpp.).

83Minētie grozījumi Saeimā tika

84akceptēti, likuma 13. panta pirmās daļas 3. punktā

85nosakot, ka neapliekamais minimums pensijām, kas piešķirtas pēc

861996. gada 1. janvāra, ir 1200 latu gadā (sk. lietas

87materiālu 1. sēj. 100. lpp.).

88No šiem dokumentiem var secināt,

89ka robežšķirtne starp divām pensionāru grupām - 1996. gada

901. janvāris - nav nejauša, jo lēmums par šādas pieejas

91īstenošanu Ienākuma nodokļa likumā ir radies ilgstošu politisko

92diskusiju rezultātā.

93Tomēr fakts, ka šāds iedalījums ir

94radies ilgstošu politisko diskusiju rezultātā, pats par sevi nedz

95attaisno, nedz arī noliedz pieteikuma iesniedzēja argumentu par

96apstrīdēto normu neatbilstību Satversmes 91. pantam. Lai

97konstatētu, vai apstrīdētās normas nepārkāpj Satversmē noteikto,

98jānoskaidro, vai tajās noteiktajam datumam "1996. gada

991. janvāris" ir objektīvs un saprātīgs pamats.

100Saeima norāda, ka šis datums ir

101saistīts ar 1995. gada Pensiju likuma spēkā stāšanos, jo

102tika prognozēts, ka pensijas pieaugs. Līdz minētajam datumam

103piešķirtās pensijas bija nelielas, un šīs pensijas netika

104pārrēķinātas.

105Datums "1996. gada

1061. janvāris", kas sadala vecuma pensiju saņēmējus divās

107grupās, ir pamatots ar to, ka šajā datumā stājās spēkā

1081995. gada Pensiju likums, kas paredzēja principāli jaunu

109pensiju aprēķināšanas kārtību. Vienlaikus Ienākuma nodokļa likumā

110tika iestrādāts garantiju mehānisms, kam bija jāpasargā tie

111pensionāri, kuriem pensija piešķirta līdz 1996. gada

1121. janvārim un nav pārrēķināta, proti, šīs pensijas netika

113apliktas ar nodokli.

114No lietas materiāliem izriet, ka

1151996. gadā 56 pensionāriem pensija bija lielāka par 100

116latiem, bet pensiju vidējais apmērs bija 40,56 lati (sk.

117lietas materiālu 2. sēj. 25. un 155. lpp.).

118Ievērojot šo pensiju nelielo apmēru, ir svarīgi neaplikt tās ar

119nodokli, kaut arī pensiju indeksācijas rezultātā kādai personai

120pensija pārsniegtu Ienākuma nodokļa likuma 13. panta pirmās daļas

1213. punktā noteikto neapliekamo minimumu.

122Ja pensionārs, kuram pensija

123piešķirta pirms 1996. gada 1. janvāra, izmantojis

124pensiju pārrēķina tiesības, tad uz viņu attiecas Ienākuma nodokļa

125likuma 13. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumi.

126Līdz ar to pensija, kura pārsniedz 165 latus mēnesī, tiek aplikta

127ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

128Tādējādi likumdevēja pieejai,

129atbilstoši kurai pensionāri sadalīti divās grupās atkarībā no

130pensijas piešķiršanas termiņa, ir objektīvs pamats un tā ir

131samērīga ar mērķi paredzēt atvieglojumus tiem pensionāriem, kuri

132pensionējušies pirms 1996. gada 1. janvāra.

133Apstrīdētajās

134normās ietvertais datums "1996. gada 1. janvāris" ir

135noteikts, pastāvot saprātīgam pamatam - jaunās pensiju sistēmas

136ieviešanai.

13716. Jebkura likuma

138pieņemšana ir politiska kompromisa rezultāts, tādēļ Satversmes

139tiesai ir jāatturas no politisku jautājumu izvērtēšanas, jo tie

140primāri ir demokrātiski leģitimētā likumdevēja kompetencē (sk.

141Satversmes tiesas 2005. gada 11. novembra sprieduma

142lietā Nr. 2005-08-01 9. punktu).

143Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

144likumdevējs, nosakot diferencētu pieeju pensiju aplikšanā ar

145ienākuma nodokli, nav nepamatoti pieļāvis pieteikuma iesniedzēja

146pamattiesību aizskārumu. Turklāt tā ir norādījusi, ka "laika

147periodā, kad pensiju pieprasa personas, kas bijušas nodarbinātas

148arī pirms 1996. gada 1. janvāra, uz tām pilnībā nav

149attiecināma pensiju apdrošināšanas sistēma" (Satversmes tiesas

1502005. gada 11. novembra sprieduma lietā

151Nr. 2005-08-01 9.2. punkts).

152Nepamatots ir pieteikuma

153iesniedzēja arguments, ka viņam piešķirtā vecuma pensija ir tieši

154atkarīga no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

155Pensionāriem, kuru darba mūžs sācies pirms 1996. gada

1561. janvāra, pensija tiek aprēķināta ne tikai pamatojoties uz

1571995. gada Pensiju likuma 12. pantu, bet arī ievērojot

158šā paša likuma pārejas noteikumu 13. punktu. Līdz ar to ir

159acīmredzams, ka aprēķinātā pensija kopumā nav adekvāta personas

160individuālajam ieguldījumam visā nodarbinātības periodā

161(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta

162sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas

1631. punktu).

164Satversmes tiesa secina, ka

165likumdevējs ir pamatoti iedalījis vecuma pensiju saņēmējus divās

166grupās, kā robežsķirtni izmantojot datumu, kad stājās spēkā

1671995. gada Pensiju likums, un piemērojis katrai no šīm

168grupām atšķirīgu pieeju. Tas nav pretrunā ar Satversmes

16991. panta pirmajā teikumā noteikto vienlīdzības

170principu.

171Tādējādi

172Ienākuma nodokļa likuma 13. panta pirmās daļas

1732. punkta vārdi un skaitļi "līdz 1996. gada

1741. janvārim" un 3. punkts atbilst Satversmes

17591. pantam.

17617. Lai arī Satversmes

177tiesa apstrīdētās normas atzinusi par atbilstošām Satversmes

17891. pantam, ir jāņem vērā, ka minētajā normā nostiprinātās

179tiesības ir "salīdzinošas", proti, tās var pieprasīt vienlīdzīgu

180attieksmi, bet pašas par sevi nevar atklāt, kādai, proti,

181labvēlīgai vai nelabvēlīgai, šai attieksmei jābūt

182(sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma

183lietā Nr. 2006-04-01 15.1. punktu).

184Piemēram tad, ja tiktu secināts,

185ka nodokļa ieturējumu noteikšana pārkāpj vienlīdzības principu,

186būtu zināms vienīgi tas, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai nu

187bija nosakāms visiem pensionāriem neatkarīgi no pensijas

188piešķiršanas datuma, vai arī nebija nosakāms nevienam. Lai

189izvēlētos vienu no šiem risinājumiem, jāizmanto citi apsvērumi,

190kas atrodas ārpus vienlīdzības jēdziena robežām.

19118. Tāpat jāņem vērā, ka

192lieta ir ierosināta par Ienākuma nodokļa likuma 13. panta

193pirmās daļas 2. punkta vārdu un skaitļu "līdz

1941996. gada 1. janvārim" un 3. punkta atbilstību

195Satversmes 91. pantam. Savukārt Saeima atbildes rakstā ir

196vērtējusi to, vai pensijas pamatoti iekļautas ar iedzīvotāju

197ienākuma nodokli apliekamo ienākumu sarakstā. Saeima uzsver, ka

198"pieteikuma iesniedzējs vēlas pārformulēt tiesību normas par

199atvieglojumiem ienākuma nodokļa piemērošanā tādējādi, lai

200faktiski tiktu izslēgta Ienākuma nodokļa likuma 8. panta

201trešās daļas 10. punkta piemērošana" (lietas materiālu 2.

202sēj. 155. lpp.).

203Arī Tiesībsargs savā atzinumā

204norādījis, ka pieteikuma iesniedzējs, apstrīdot tiesību normās

205ietverto nevienlīdzīgo attieksmi, faktiski vēlas panākt to, lai

206visiem pensiju saņēmējiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

207neapliekamais minimums būtu visas pensijas apmērā. Tādējādi varot

208uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs pēc būtības apstrīd Ienākuma

209nodokļa likuma 8. panta trešās daļas 10. punktu, kas

210pensijas iekļauj ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo

211ienākumu sarakstā.

212Ienākuma nodokļa likuma

2138. panta trešās daļas 10. punkts noteic, ka pie

214pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā

215iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiek pieskaitītas pensijas

216neatkarīgi no to izmaksas avota. Šajā normā ir ietverts vispārējs

217princips, kas paredz visas pensijas (piemēram, vecuma, izdienas

218vai speciālās pensijas) iekļaut ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

219apliekamo ienākumu sarakstā. No pieteikuma iesniedzēja

220konstitucionālās sūdzības būtībā izriet tas, ka tiek apstrīdēts

221regulējums, kas noteic, ka ar ienākuma nodokli apliek vecuma

222pensijas.

223Ienākuma nodokļa likuma

2248. panta trešās daļas 10. punkts vienādā mērā attiecas

225gan uz vecuma pensiju, kas pieteikuma iesniedzējam piešķirta

226atbilstoši 1995. gada Pensiju likumam, gan arī uz

227speciālajām vai izdienas pensijām. Ņemot vērā to, ka pieteikuma

228iesniedzējam piešķirta vecuma pensija, viņa tiesiskās intereses

229skar šīs normas piemērošana vecuma pensijai.

230Savukārt Ienākuma nodokļa likuma

23113. pantā ir noteikti vienīgi atvieglojumi iedzīvotāju

232ienākuma nodokļa maksātājiem. Ja nepastāvētu apstrīdētajās

233tiesību normās noteiktais tiesiskais regulējums, kas expressis

234verbis apstrīdēts konstitucionālajā sūdzībā, tad pieteikuma

235iesniedzēja un citu personu vecuma pensijas, kā arī speciālās

236valsts un izdienas pensijas, kurām nebūtu noteikts neapliekamais

237minimums, tiktu apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, proti,

238pensijas pilnā apmērā kļūtu par apliekamo ienākumu.

239Līdz ar to Satversmes tiesai,

240citastarp pamatojoties uz Satversmes vienotības principu, ir

241jāizvērtē arī tas, vai Satversmei atbilst Ienākuma nodokļa likuma

2428. panta trešās daļas 10. punkta regulējums, saskaņā ar

243kuru vecuma pensijas ir iekļautas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

244apliekamo ienākumu sarakstā (turpmāk arī - apstrīdētais

245regulējums).

24619. Satversmes tiesa,

247vērtējot Ienākuma nodokļa likuma atsevišķu normu satversmību,

248citastarp ir secinājusi, ka nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr

249nozīmē īpašumtiesību ierobežojumu, kā arī var būt saistīts ar

250citiem likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuriem jābūt samērīgiem

251ar leģitīmo mērķi - konstitucionāli nozīmīgu vērtību aizsardzību

252(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 11. aprīļa

253sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 19.1. punktu).

254Lai gan Satversmes tiesa

255expressis verbis ir atzinusi, ka nodokļa maksāšanas

256pienākums vienmēr nozīmē īpašumtiesību ierobežojumu, tomēr ir

257jākonstatē, ka tā savā līdzšinējā praksē nav skaidri norādījusi

258uz to, vai tiesības uz vecuma pensiju pašas par sevi aizsargā

259Satversmes 105. pants.

260Tāpēc sākumā Satversmes tiesai ir

261jānoskaidro, vai tiesības uz pensijas izmaksu ietilpst Satversmes

262105. panta pirmajā teikumā ietvertā jēdziena "īpašums"

263saturā.

26420. Saeimas atbildes

265rakstā norādīts, ka pēc 1996. gada 1. janvāra pastāvošā

266sistēma "nepiešķir ar Satversmes 105. pantu aizsargātas

267tiesības katram indivīdam prasīt identificējamu daļu, bet ļauj

268cerēt, ka tas saņems tādu materiālu atbalstu, kas būs atkarīgs no

269apstākļiem laikā, kad būs jāsaņem pensija. Iespēja personai

270prasīt identificējamu daļu pastāvēs tad, kad vecuma pensija būs

271piešķirta tām personām, kurām darba gaitas un valsts sociālās

272apdrošināšanas iemaksas uzsāktas pēc 1996. gada

2731. janvāra."

274Šāds Saeimas secinājums atzīstams

275par nepamatotu, jo tas balstīts uz Satversmes tiesas

2762001. gada 26. jūnija sprieduma lietā

277Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 1. un 2. punktu, kur

278tika analizēta pensiju sistēma, kas Latvijā pastāvēja līdz

2791996. gada 1. janvārim.

280Ir jāņem vērā, ka minētā pensiju

281sistēma balstījās uz solidaritātes principu, kas noteica visas

282sabiedrības atbildību un neveidoja tiešu saikni starp iemaksu un

283pensijas apmēru. Šīs sistēmas pensijas bija pamatotas uz tā

284saukto kolektīvā nodrošinājuma principu, un tās nevarēja

285piešķirt, izvērtējot individuālo ieguldījumu. Turklāt šāda

286sistēma nemotivēja strādājošos kārtot sociālos maksājumus, kas ir

287avots pensiju izmaksai (sk.: Pensijas augs līdz ar algu.

288Latvijas Vēstnesis, Nr. 12, 2004. gada

28923. janvāris).

290Savukārt sistēma, kas Latvijā

291izveidota atbilstoši 1995. gada Pensiju likumam, veido

292saikni starp iemaksu un pensijas apmēru. Šī sistēma nevis ļauj

293cerēt, ka persona saņems materiālu atbalstu, kas būs atkarīgs no

294apstākļiem pensijas saņemšanas laikā, bet gan rada tiesības

295paļauties uz to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās iemaksas

296atbilstoši normatīvajos aktos regulētajai pensiju aprēķināšanas

297shēmai. Šī sistēma orientē personas uz aktīvu darbību un rūpēm

298par regulārām iemaksām savā pensiju kapitāla kontā.

299Satversmes tiesa jau ir atzinusi:

300lai noteiktu, vai apstrīdētais regulējums skar tiesības uz

301īpašumu, jāizvērtē pensiju piešķiršanas sistēmas raksturs. Proti,

302atbilstoši 1995. gada Pensiju likumam izveidotā pensiju

303sistēma ir "īpašumu" veidojoša. Tā balstās uz principu, ka

304dalībnieks izdarījis iemaksas noteiktos fondos, kuros šai

305personai veidojas noteikta daļa. Pie tam tās apmēru jebkurā brīdī

306var konstatēt (sk. Satversmes tiesas 2001. gada

30726. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106

3082. punktu).

309Var piekrist arī Tiesībsarga

310viedoklim, ka regulējums, atbilstoši kuram pensijas ir iekļautas

311ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu sarakstā,

312jāskata saistībā ar tām Satversmē nostiprinātajām tiesībām, kuras

313tas varētu ierobežot, t.i., Satversmes 105. pantā garantētajām

314tiesībām uz īpašumu. Līdz ar to nav no svara, vai konkrētais

315maksājums ir balstīts uz saņēmēja iepriekš veiktajām

316iemaksām.

317Šādu secinājumu apstiprina arī ECT

318prakse, kas ir izmantojama Satversmē noteikto pamattiesību satura

319atklāšanā. Tajā ir atzīts:

320"Mūsdienu demokrātiskā valstī

321daudzi indivīdi visu savu dzīvi vai daļu no tās ir pilnīgi

322atkarīgi no sociālā nodrošinājuma un sociālās apgādes. Daudzu

323valstu tiesību sistēmas noteic, ka šādām personām nepieciešams

324garantēt noteiktas pakāpes drošību, kā arī paredz izmaksāt šīm

325personām pabalstus saskaņā ar likumu. Gadījumā, ja indivīdam

326nacionālajā tiesību sistēmā ir paredzēta novērtējama tiesība uz

327sociālo apgādi, šādas intereses nozīmīgums ir jāatspoguļo,

328piemērojot Pirmā protokola 1. pantu" (Stec and Others v.

329the United Kingdom [GC], nos. 65731/01 and 65900/01, 12 April

3302006, § 51). Savukārt šā lēmuma 53. punktā ECT norāda,

331ka, lemjot par Pirmā protokola 1. panta piemērojamību, nav

332pamata turpmāk attaisnot sociālā nodrošinājuma maksājumu dalīšanu

333pēc to finansēšanas avota.

334Lai arī Eiropas Cilvēka tiesību un

335pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nav ietverta Satversmes

336109. pantam analoģiska norma, šīs Latvijai saistošās

337starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse

338konstitucionālo tiesību līmenī kalpo kā interpretācijas

339līdzeklis, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu

340saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto

341pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas (sk. Satversmes

342tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā

343Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu).

344Arī citu valstu konstitucionālās

345tiesas ir secinājušas līdzīgi, atzīstot, ka tiesības uz pensiju

346veido attiecīgo valstu konstitūcijās ietverto īpašumtiesību

347saturu. Tā, piemēram, Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa

3481999. gada 28. aprīļa spriedumā norādījusi, ka īpašumu

349veidojošās pazīmes Pamatlikuma 14. panta izpratnē piemīt arī

350ar likumu noteiktām, no pensiju apdrošināšanas sistēmas

351izrietošajām pozīcijām (BVerfGE 100, 1 [32]).

352Līdzīgi arī Lietuvas

353Konstitucionālā tiesa, vērtējot tiesību uz pensiju

354konstitucionālo aizsardzību, noteica:

355"Lietuvas Konstitūcijas

35652. panta noteikumi, kas paredz, ka valstij ir jāgarantē

357tiesības saņemt vecuma pensiju, ir konstruēti, ņemot vērā arī

358citus Konstitūcijas noteikumus, konkrētās lietas kontekstu,

359tiesiskas valsts konstitucionālos principus, tiesības brīvi

360izvēlēties nodarbošanos, kā arī Konstitūcijas 23. panta

361noteikumus, kas paredz īpašumtiesību aizsardzību un

362neaizskaramību. […] Personai, kura atbilstoši likuma nosacījumiem

363var saņemt vecuma pensiju un kurai šī pensija piešķirta, ir

364tiesības uz tās izmaksu naudā atbilstošā apmērā, proti, ir

365tiesības uz īpašumu. Saskaņā ar Konstitūcijas 23. pantu šīs

366tiesības ir aizsargājamas un garantējamas" (Chapter 2, Clause

3672, Subclause 2 of the concluding part in the Judgment of

368Lithuanian Constitutional Court of 25 November 2002 in Case No.

36941/2000, http://www.lrkt.lt/dokumentai/2002/r021125.htm).

370Tādējādi

371tiesības uz pensijas izmaksu neatkarīgi no pensijas piešķiršanas

372datuma vai finansēšanas avota ietilpst Satversmes 105. panta

373pirmajā teikumā ietvertā jēdziena "īpašums" saturā.

37421. Pirms izvērtēt,

375vai Ienākuma nodokļa likuma regulējums, atbilstoši kuram vecuma

376pensijas ir iekļautas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo

377ienākumu sarakstā, atbilst Satversmes 105. pantam,

378nepieciešams ņemt vērā, ka šajā lietā risināmais strīds par

379tiesību ierobežošanas pamatotību tomēr netieši skar arī sociālo

380tiesību jomu. Līdz ar to Satversmes tiesa atzīst, ka šajā

381gadījumā pieteikuma iesniedzēja tiesības un tiesiskās intereses

382nevar tikt aizsargātas tādā pašā mērā, kā tas būtu gadījumā, ja

383ierobežotas būtu īpašumtiesības to "klasiskajā" izpratnē (sk.,

384piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija

385spriedumu lietā Nr. 2002-01-03 vai Satversmes tiesas

3862005. gada 16. decembra spriedumu lietā

387Nr. 2005-12-0103).

388Tomēr indivīdam var rasties

389nepieciešamība tiesiski aizstāvēt tam piešķirto sociālo labumu.

390Šādās situācijās, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus,

391indivīdam būtu piešķiramas tiesības atsaukties uz Satversmes

392105. pantu, kas indivīda tiesībām spēj nodrošināt augstāku

393aizsardzības pakāpi.

39422. Lai izvērtētu

395ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai tas ir

396noteikts ar likumu, vai tas ir noteikts leģitīma mērķa

397aizsardzībai un vai tas atbilst samērīguma principam. Pie tam

398apstrīdētais regulējums ir jāvērtē nevis kā ierobežojums

399konkrētas personas tiesībām uz īpašumu, bet gan kā ierobežojums,

400kas noteikts nodokļu tiesiskajās attiecībās tādēļ, lai

401nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu.

402Apstrīdētais regulējums Ienākuma

403nodokļa likumā iekļauts ar Saeimas 1996. gada

40419. decembrī pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par

405iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas publicēts laikrakstā

406"Latvijas Vēstnesis" 1997. gada 3. janvārī un ir

407spēkā.

408Tādējādi

409apstrīdētais regulējums ir noteikts ar likumu.

41023. Ikviena

411pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un

412argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek

413noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk.

414Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma

415lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

416Nosakot cilvēka pamattiesību

417ierobežojumus, pienākums uzrādīt un pamatot šāda ierobežojuma

418leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms gulstas uz

419institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā

420gadījumā ? uz Saeimu. Lai arī Saeimas atbildes rakstā nav

421norādīts, kāds ir Ienākuma nodokļa likuma regulējuma leģitīmais

422mērķis, atbilstoši kuram pensijas tika iekļautas ar iedzīvotāju

423ienākuma nodokli apliekamo ienākumu sarakstā, Satversmes tiesai

424ex officio ir pienākums objektīvi izvērtēt visus lietas

425apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esamību vai - tieši pretēji -

426neesamību.

427Iedzīvotāju ienākuma nodokļa kā

428tiešā nodokļa pamatfunkcija ir fiskālā funkcija, kas nodrošina

429ieņēmumus valsts budžetā un pašvaldību budžetos. Ar šo ieņēmumu

430palīdzību ir iespējams finansēt prioritārus sociālos un

431ekonomiskos pasākumus, kā arī mazināt personu ienākumu un

432labklājības līmeņa nevienlīdzību. Tādējādi valsts nodokļu

433politiku izmanto arī sociālās politikas mērķu sasniegšanai.

434Tāpat jāņem vērā, ka lielākā daļa

435no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīta tās pašvaldības

436budžetā, kuras teritorijā ir attiecīgā nodokļu maksātāja

437dzīvesvieta. Tādā veidā tiek nodrošināta liela daļa no vietējo

438pašvaldību budžeta ieņēmumiem, kuri citastarp tiek novirzīti arī

439pašvaldības sociālo programmu īstenošanai (likuma "Par

440pašvaldībām" 15. pants).

441No minētā izriet, ka iedzīvotāju

442ienākuma nodokļa iekasēšana noteikta sabiedrības labklājības

443interesēs.

444Tādējādi

445apstrīdētajam regulējumam ir leģitīms mērķis.

44624. Konstatējot

447leģitīmo mērķi, nepieciešams izvērtēt ierobežojuma atbilstību

448samērīguma principam. Lai noskaidrotu, vai attiecīgais

449ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa savā praksē ir

450vērtējusi: pirmkārt, vai izmantotie līdzekļi ir piemēroti

451leģitīmā mērķa sasniegšanai; otrkārt, vai mērķi nevar sasniegt ar

452citiem, indivīda tiesības un likumīgās intereses mazāk

453ierobežojošiem līdzekļiem; treškārt, vai labums, ko gūst

454sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarītajiem zaudējumiem.

455Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut

456vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam

457un ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002.

458gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01

459secinājumu daļas 3.1. punktu un 2004. gada 27. jūnija

460sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas

4613. punktu).

462Tomēr ir jāņem vērā, ka nodokļu

463tiesību jomā, līdzīgi kā sociālo tiesību jomā, būtu nesaprātīgi

464likumdevējam izvirzīt tādus pašus nosacījumus kā, piemēram,

465pilsonisko vai politisko tiesību aizsardzības un nodrošināšanas

466jomā, lai gan arī nodokļu tiesību jomā dominē politiskā

467dimensija, proti, lēmumi parasti tiek pieņemti, vadoties ne tik

468daudz no juridiskiem, bet vairāk no politiskiem apsvērumiem.

469Attiecīgās tiesību jomas specifika

470noteic arī konstitucionālās kontroles robežas - no pamattiesību

471ierobežošanas viedokļa Satversmes tiesa galvenokārt var vērtēt

472to, vai nodokļa maksājums nav nesamērīgs slogs adresātam un vai

473nodokļu normatīvais regulējums atbilst vispārējiem tiesību

474principiem.

475Pieteikuma iesniedzējs

476konstitucionālajā sūdzībā, apstrīdot Ienākuma nodokļa likuma

477regulējumu, kas vecuma pensijas atzīst par iedzīvotāju ienākuma

478nodokļa objektu, ir norādījis, ka vecuma pensija kā tāda nevarot

479tikt aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šāda likumdevēja

480rīcība esot pretrunā ar Satversmi. Tāpat tiek argumentēts, ka

481minētais Ienākuma nodokļa likuma regulējums paredzot vecuma

482pensijas dubultu aplikšanu ar nodokli un apdrošināšanas līdzekļi

483tiekot izmantoti pretēji likuma "Par valsts sociālo

484apdrošināšanu" regulējumam.

485Tādējādi Satversmes tiesai šajā

486lietā, citastarp ņemot vērā arī tās sociālo aspektu, ir

487jānoskaidro:

4881) vai vecuma pensiju kā ienākumu

489avotu var atzīt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa objektu;

4902) vai regulējums, kas vecuma

491pensiju atzīst par ienākumiem, no kuriem ieturams iedzīvotāju

492ienākuma nodoklis, paredz vecuma pensijas dubultu aplikšanu ar

493nodokli;

4943) vai ir pamatots pieteikuma

495iesniedzēja arguments, ka viņa, kā arī citu personu sociālās

496apdrošināšanas līdzekļi pretēji likuma "Par valsts sociālo

497apdrošināšanu" regulējumam tiek izmantoti citādā veidā -

498iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem.

49924.1. Pensijas kā

500sociālās apdrošināšanas veida pamatfunkcija ir nodrošināt

501(aizstāt) personas ienākumus tad, kad iestājies paredzētais

502sociālais risks - konkrēts, likumā noteikts vecums. Pensiju

503apdrošināšana no citiem sociālās apdrošināšanas veidiem atšķiras

504ar savu īpatnējo sociālo risku, jo tikai šajā apdrošināšanas

505veidā nelabvēlīgā notikuma iestāšanās laiks, proti, darbspēju

506zaudēšana, tiek prezumēts, turklāt apdrošināmais sociālais risks

507(darbspēju zaudēšana vecuma dēļ) ir ilgstošs - viss pensionāra

508atlikušais mūžs pēc pensijas piešķiršanas un visā šajā laikā

509personas pamatienākumi ir pensija.

510Pensiju par personas ienākumiem ir

511atzinusi arī Satversmes tiesa, norādot, ka tās mērķis ir garantēt

512personai iztiku, kad persona vairs nav spējīga aktīvi

513iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās un pati sevi nodrošināt

514(sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. decembra

515sprieduma lietā Nr. 2003-14-01 7. punktu).

516Izvērtējot vecuma pensijas

517veidošanas principus, jāpiekrīt Saeimas viedoklim, ka

518likumdevējam ir tiesības pensijas iekļaut ar nodokli apliekamo

519objektu sarakstā. Šī iekļaušana pamatojas uz principu, ka valsts

520sociālās apdrošināšanas iemaksas ir atbrīvotas no iedzīvotāju

521ienākuma nodokļa nomaksas.

522Šādā veidā pensiju iekļaušana ar

523nodokli apliekamo objektu sarakstā ir skaidrota arī likumprojekta

524"Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" anotācijā,

525proti, "ja iemaksas pensiju fondos ir atbrīvotas no aplikšanas ar

526nodokli, tad ar nodokli ir jābūt apliktām izmaksām, tas ir, pašām

527pensijām" (likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

528ienākuma nodokli"" anotācija, lietas materiālu

5291. sēj. 163. lpp.).

530Tāpat Satversmes tiesa ņem vērā,

531ka arī citās Eiropas valstīs sociālo tiesību jomā ir spēkā

532princips, ka pensijas tiek iekļautas ar nodokli apliekamo

533ienākumu sarakstā. Izņēmums ir Lietuva, Slovākija un Ungārija,

534kur pensijas netiek apliktas ar nodokļiem. Turpretim lielākā daļa

535Eiropas valstu, piemēram, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija,

536Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īslande, Itālija,

537Īrija, Kipra, Lihtenšteina, Nīderlande, Luksemburga, Malta,

538Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice,

539Vācija un Zviedrija, savos likumdošanas aktos ir noteikušas, ka

540vecuma pensija tiek aplikta ar nodokļiem.

541Dažās valstīs pensijām tiek

542piemērotas atšķirīgas nodokļu atlaides. Piemēram, Igaunijā ar

543ienākuma nodokli netiek apliktas vecuma pensijas, kuru apmērs

544nepārsniedz 2328 eiro gadā, Portugālē - 7500 eiro gadā, savukārt

545Lihtenšteinā 70 procenti no pirmā līmeņa vecuma pensijas tiek

546pilnībā atbrīvoti no aplikšanas nodokļiem (sk. plašāk:

547http://ec.europa.eu/employment_social/social_protection/missoc_tables_en.htm).

548Satversmes tiesa atzīst, ka citu

549valstu tiesiskais regulējums, risinot atsevišķus jautājumus

550Latvijas tiesību sistēmā, nevar tikt piemērots tieši, izņemot

551likumā norādītos gadījumus. Salīdzinošo tiesību analīzē vienmēr

552ir jāņem vērā funkcionālais konteksts. Tas izriet no būtiskajām

553dažādu valstu tiesību sistēmu tiesiskajām, sociālajām,

554politiskajām, vēsturiskajām un sistēmiskajām atšķirībām. Tomēr

555konkrētas tiesiskas problēmas risinājumam funkcionāli līdzīgais

556citu valstu likumu regulējums var tikt piemērots netieši,

557piemēram, kā vadlīnijas vai arī konkrētas problēmas risinājuma

558indikators, vienmēr paturot prātā iespējamo atšķirīgo

559kontekstu.

560Līdz ar to var secināt, ka

561Ienākuma nodokļa likuma 8. panta trešās daļas

56210. punktā ietvertais princips, ka vecuma pensija ir nodokļa

563objekts, patlaban tiek atzīts par pieņemamu arī citu Eiropas

564valstu tiesību sistēmās.

565Tādējādi

566likumdevējs ir tiesīgs vecuma pensiju noteikt par iedzīvotāju

567ienākuma nodokļa objektu. Šāda likumdevēja rīcība nepārkāpj tam

568Satversmes 105. pantā noteiktās rīcības brīvības robežas.

56924.2. Izvērtējot, vai

570regulējums, kas vecuma pensiju atzīst par ienākumiem, no kuriem

571ieturams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neparedz pensiju dubultu

572aplikšanu ar nodokli, ir jāņem vērā likuma "Par valsts sociālo

573apdrošināšanu" 14. panta pirmās daļas noteikumi. Minētā

574norma paredz, ka "darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu

575objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem

576jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo

577minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par

578kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo

579ienākumu."

580Attaisnoto izdevumu uzskaitījums

581ir ietverts Ienākuma nodokļa likumā, un to aprēķināšanas kārtību

582konkretizē citi normatīvie akti, piemēram, Noteikumi

583Nr. 793.

584Atbilstoši Ienākuma nodokļa likuma

58510. panta pirmās daļas 1. punktam pirms ienākuma

586aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek

587atskaitīti nodokļa maksātāja izdevumi valsts sociālās

588apdrošināšanas maksājumu apmērā. Savukārt pensijas nav sociālās

589apdrošināšanas iemaksu objekts, bet pēc būtības ir sociālās

590apdrošināšanas pakalpojums, kas tiek finansēts no valsts speciālā

591pensiju budžeta, kuru veido arī obligātās sociālās apdrošināšanas

592iemaksas. Līdz ar to ienākumu daļa, kas sociālās apdrošināšanas

593iemaksu (iepriekš - sociālā nodokļa) veidā tiek ieskaitīta valsts

594sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā un izmantota sociālās

595apdrošināšanas pakalpojumu (arī valsts pensiju) finansēšanai, nav

596bijusi aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

597Princips, atbilstoši kuram

598sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek atbrīvotas no aplikšanas ar

599nodokļiem, ir ietverts arī citos likumos. Piemēram, likuma "Par

600izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai

601nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"

6025. panta ceturtā daļa paredz, ka "personai izmaksājamā

603zaudējumu atlīdzība par nesaņemto darba samaksu un negūtajiem

604ienākumiem (peļņu) tiek aplikta ar nodokļiem un nodevām likumā

605"Par nodokļiem un nodevām" un konkrētajos nodokļu likumos

606noteiktajā kārtībā, izņemot sociālās apdrošināšanas

607iemaksas".

608Līdz ar to secināms, ka, nedz

609veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas, nedz izmaksājot pensiju

610no valsts speciālā budžeta kā attiecīgās summas uzkrājumu,

611nenotiek ienākumu dubulta aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma

612nodokli. Tas notiek tikai vienreiz - pensiju izmaksājot - un

613tikai attiecībā uz to daļu, kas pārsniedz 165 latus mēnesī (1980

614latus gadā).

615Tādējādi nenotiek vecuma

616pensijas dubulta aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma

617nodokli.

61824.3. Noskaidrojot,

619vai personu sociālās apdrošināšanas līdzekļi tiek izmantoti

620pretēji likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" regulējumam, ir

621jāņem vērā, ka šis pieteikuma iesniedzēja arguments būtībā

622neattiecas uz apstrīdētā regulējuma atbilstību augstāka juridiskā

623spēka tiesību normām. Proti, minētais arguments tiešā veidā

624neskar Ienākuma nodokļa likuma atsevišķu normu satversmību. Šādā

625aspektā pieteikuma iesniedzējs nevis tieši norāda, kuras Ienākuma

626nodokļa likuma normas ir pretrunā ar kādu Satversmes normu, bet

627gan vērš tiesas uzmanību uz to, ka starp Ienākuma nodokļa likumu

628un likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" esot zināmas

629pretrunas, kas nepamatoti ierobežojot viņa pamattiesības.

630Kaut arī Satversmes tiesas

631pamatfunkcija nav vērtēt iespējamās vienāda juridiska spēka

632tiesību normu (aktu) pretrunas, tomēr, ņemot vērā

633konstitucionālajā sūdzībā minēto argumentu kontekstu, tiesai

634jāpārbauda to pamatotība.

635Izvērtējot to, vai personu

636sociālās apdrošināšanas līdzekļi pretēji likuma "Par valsts

637sociālo apdrošināšanu" regulējumam tiek izmantoti citādā veidā -

638iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, ir jāņem vērā minētā

639likuma 3. panta otrās daļas 2. punkts. Tajā ietverts

640viens no sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, proti, sociālās

641apdrošināšanas līdzekļi izmantojami saskaņā ar likumu un tikai

642sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Līdzekļi, kas iegūti

643sociālās apdrošināšanas sistēmā (galvenokārt no sociālajām

644iemaksām), var tikt izmantoti tikai tām izmaksām, ko paredz

645attiecīgie sociālās apdrošināšanas likumi.

646Sociālās apdrošināšanas līdzekļu

647veidošanas kārtību regulē likuma "Par valsts sociālo

648apdrošināšanu" 3. nodaļa. Minētā likuma 8. pantā ir

649noteikts, ka valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļus veido

650obligātās un brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai,

651izņemot valsts fondētajā pensiju shēmā veiktās iemaksas,

652dividendes no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām

653kapitāla daļām un ieņēmumi no to pārdošanas, kā arī citi

654ieņēmumi.

655Savukārt saskaņā ar

6561995. gada Pensiju likumu vecuma pensija ir sociālās

657apdrošināšanas pakalpojums (likuma "Par valsts sociālo

658apdrošināšanu" 4. panta 1. punkts) un kā tāda netiek

659atzīta par sociālās apdrošināšanas līdzekli. Būtībā ar

660iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek nevis sociālās apdrošināšanas

661līdzekļus, kā norādīts konstitucionālajā sūdzībā, bet gan

662sociālās apdrošināšanas pakalpojumu - pieteikuma iesniedzēja

663vecuma pensiju.

664Tādējādi apstrīdētais regulējums

665nav pretrunā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

6663. panta otrās daļas 2. punktā noteikto principu, ka

667sociālās apdrošināšanas līdzekļi izmantojami tikai sociālās

668apdrošināšanas pakalpojumiem.

669Līdz ar to nav

670pamata uzskatīt, ka sociālās apdrošināšanas līdzekļi tiek

671izmantoti pretēji likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

672regulējumam.

673Ņemot vērā minēto, Satversmes

674tiesa secina, ka apstrīdētais regulējums gan ir izvērtējams no

675īpašumtiesību viedokļa, tomēr neveido minēto tiesību pārkāpumu.

676Noteiktais nodoklis ir uzskatāms par valsts rīcības brīvības

677ietvaros noteiktu samērīgu ierobežojumu tiesībām uz īpašumu un šo

678ierobežojumu attaisno nepieciešamība veidot valsts budžetu un

679pašvaldību budžetus, lai sasniegtu leģitīmu mērķi - sabiedrības

680labklājības aizsardzību.

681Tādējādi

682Ienākuma nodokļa likuma 8. panta trešās daļas

68310. punkta regulējums, kas vecuma pensiju noteic par

684iedzīvotāju ienākuma nodokļa objektu, atbilst Satversmes

685105. pantam.

68625. Vēstulē Satversmes

687tiesai Tiesībsargs citastarp ir izvērtējis apstrīdētā regulējuma

688atbilstību Satversmes 109. pantam un secinājis, ka tas

689atbilst minētajām pamattiesībām. Arī no Saeimas atbildes raksta

690var secināt, ka apstrīdētais regulējums nav pretrunā ar

691Satversmes 109. pantu.

692Satversmes tiesa norāda, ka

693apstrīdētā regulējuma atbilstība kādām no Satversmē noteiktajām

694sociālajām tiesībām, piemēram, Satversmes 109. pantā

695noteiktajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, tiek skarta

696vienīgi netieši (pastarpināti). Proti, sociālo tiesību aspekts

697šajā lietā ir aplūkojams tikai tiktāl, ciktāl īpašumtiesību

698ierobežojums - iedzīvotāju ienākuma nodoklis - tiek piemērots

699pensijai kā sociālās apdrošināšanas pakalpojumam.

700Šajā lietā vērtēts nevis tas, vai

701likumdevējs sociālo tiesību jomā ir īstenojis kādu tam ar

702Satversmi uzlikto pienākumu, bet gan tas, vai piešķirtais labums

703pamatoti tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šis

704jautājums analizēts, vērtējot apstrīdētā regulējuma atbilstību

705Satversmes 105. pantam.

706Līdz ar to

707Ienākuma nodokļa likuma 8. panta trešās daļas 10. punkts

708neskar Satversmes 109. pantā ietvertās pamattiesības.

70926. Lai arī Satversmes

710tiesa apstrīdētās normas ir atzinusi par Satversmei atbilstošām,

711tā vērš Saeimas uzmanību uz to, ka pēdējie grozījumi Ienākuma

712nodokļa likuma 13. panta pirmās daļas 3. punktā citastarp tika

713pieņemti augstās inflācijas dēļ, kas joprojām nav mazinājusies un

714visvairāk skar tieši sociāli mazaizsargāto personu grupu. Šie

715grozījumi attiecībā uz neapliekamā minimuma palielināšanu no 1320

716latiem līdz 1980 latiem bija saistīti ar Centrālās statistikas

717pārvaldes noteikto iztikas minimumu un inflācijas pieaugumu

718pēdējos gados (sk. Finanšu ministrijas atbildi Satversmes

719tiesai, lietas 2. sēj. 193. lpp.).

720Savā iepriekšējā praksē Satversmes

721tiesa ir uzsvērusi, ka tad, ja ilgstošā laika posmā netiek

722pārskatīts sociālā apdrošināšanas pakalpojuma apmērs,

723atšķirīgajai attieksmei var zust pamatojums (sk., piemēram,

724Satversmes tiesas 2005. gada 1. novembra sprieduma

725lietā Nr. 2005-08-01 9. punktu).

726Satversmes tiesa norāda, ka

727likumdevējam ir pienākums pakāpeniski pilnveidot sociālās

728nodrošināšanas sistēmu un valstij pieejamo resursu ietvaros

729palielināt sniegtā sociālā nodrošinājuma apmēru. Savukārt sociālā

730apdrošināšanas pakalpojuma apmēra periodiskas pārskatīšanas

731mērķis ir novērst to, ka varētu pazemināties iedzīvotāju

732labklājība.

733Tādējādi arī turpmāk Saeimai ir

734periodiski jāizvērtē nepieciešamība palielināt Ienākuma nodokļa

735likuma 13. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto ar

736nodokli neapliekamo pensijas minimumu.

737Nolēmumu

738daļa

739Pamatojoties uz Satversmes tiesas

740likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

741nosprieda:

742atzīt likuma "Par iedzīvotāju

743ienākuma nodokli" 13. panta pirmās daļas 2. punkta vārdus un

744skaitļus "līdz 1996. gada 1. janvārim" un 13. panta pirmās

745daļas 3. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas

746Satversmes 91. pantam.

747Spriedums ir galīgs un

748nepārsūdzams.

749Spriedums stājas spēkā tā

750publicēšanas dienā.

751Tiesas sēdes priekšsēdētājs

752G.Kūtris