15. pants, kurā uzskaitīti citi nodokļu maksātāja

, kurā uzskaitīti citi nodokļu maksātāja

1pienākumi.

2Savukārt, ņemot vērā APL

351. pantā noteikto, proti, ka iestāde administratīvo lietu

4izskata atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar

5normatīvo aktu, jāsecina, ka apstrīdētā norma liedz pieņemt

6pierādījumus pēc noteiktā termiņa. Šī norma ir vienādi

7interpretējama gan attiecībā uz nodokļu administrācijas iestādi -

8lēmuma par maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli un soda naudu

9pieņēmēju, gan arī uz augstāku iestādi administratīvā akta

10apstrīdēšanas gadījumā.

11Tiesību aizsardzības mehānismu

12nevar uzskatīt par efektīvu, ja apstrīdēšanas stadijas

13neefektivitātes dēļ zūd jēga apstrīdēt augstākā iestādē attiecīgo

14lēmumu saistībā ar vēlāk iesniegtajiem pierādījumiem. Turklāt

15apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums drīzāk rada pretēju

16rezultātu - jautājumi, kas varētu tikt atrisināti jau

17apstrīdēšanas stadijā, nonāk tiesā. Ja iestāde pieņemtu

18izvērtēšanai arī vēlāk iesniegtos pierādījumus, tad vairumā

19gadījumu lieta, iespējams, nemaz nenonāktu tiesā un tādējādi

20tiktu atslogots administratīvo tiesu darbs.

21Apstrīdētajā normā ietvertais

22ierobežojums nav piemērots Saeimas norādītā mērķa - atvieglot

23tiesu darbību un ierobežot iespēju, ka faktiski tiesai būtu

24jāveic nodokļu revīzija (audits), - sasniegšanai.

25Tādējādi

26likumdevēja izraudzītie līdzekļi nav piemēroti šā leģitīmā mērķa

27sasniegšanai.

2820. Tiesai jāizvērtē,

29vai ierobežojums ir nepieciešams, proti, vai leģitīmo mērķi -

30iedzīvotāju ienākuma nodokļa savlaicīgu iekasēšanu un nodokļu

31nemaksāšanas novēršanu - nevar sasniegt ar tikpat iedarbīgiem,

32bet personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

3320.1. Likumdevēja

34rīcības brīvība nodokļu kontroles noteikšanā nav neierobežota.

35Rīcības brīvība izmantojama tikai tiktāl, lai nodrošinātu nodokļu

36maksātāja pienākumu izpildīšanu, proti, likumdevējs nedrīkst

37radīt priekšnoteikumus nodokļu maksātāja konstitucionālo tiesību

38aizskaršanai. Likumdevēja darbībā nav no konstitucionālās

39kontroles brīvu zonu. Demokrātiskas un tiesiskas valsts likumu

40galvenais mērķis ir taisnīguma nodrošināšana. Tam ir pakārtoti

41citi mērķi, šajā gadījumā - efektīva nodokļu administrēšana,

42kuras nodrošināšanai nav pieļaujama netaisnīgu likumu pieņemšana.

43Par taisnīgu nevar tikt uzskatīts tāds likums, kas nesamērīgi

44ierobežo personas pamattiesības.

45Tādējādi

46likumdevēja rīcības brīvība nodokļu jautājumos nav un nevar būt

47neierobežota.

4820.2. Nodokļu

49administrācijas institūcijām ir saistoši normatīvie akti, kas

50nosaka to kontroles pilnvaru robežas. Turklāt ne tikai pilnvaru

51pārsniegšana, bet arī to izmantošana formāli likumīgā veidā,

52tomēr pretēji kontroles nolūkiem un personu tiesību vai

53sabiedrības interešu aizsardzības mērķiem, nav savienojama ar

54tiesiskas valsts principiem. Iestādei, tāpat kā tiesai, ne vien

55jādarbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros, bet arī

56savas pilnvaras jāizmanto vienīgi atbilstoši pilnvarojuma jēgai

57un mērķim.

58Apstrīdētajā normā ietvertā

59ierobežojuma mērķis ir nodrošināt visu dokumentu savlaicīgu

60iesniegšanu, bet objektīva un taisnīga lēmuma pieņemšanai ir

61nepieciešama iespējami pilnīgāka informācija. Satversmes tiesa

62piekrīt pieteikuma iesniedzējiem, kas norāda, ka ir iespējams,

63kritiski izvērtējot pēc VID noteiktā termiņa iesniegto

64pierādījumu ticamību, lemt par to pieļaujamību, noskaidrot

65iemeslu, kādēļ tie iesniegti ar novēlošanos, izvērtēt to

66pamatojumu. Taisnīguma princips nozīmē, ka iestādei un tiesai,

67pieņemot lēmumu, jāorientējas uz to, lai nonāktu pie taisnīga

68rezultāta, ievērojot iesaistīto personu tiesības un tiesiskās

69intereses. Paredzot pierādījumu pieļaujamības vērtēšanu jau

70iestādē, tiktu izmantots likumīgs līdzeklis - iestādes rīcības

71brīvība, lai panāktu augstāku taisnīguma līmeni katrā individuālā

72gadījumā.

7320.3. Pirms nodokļu audita

74pabeigšanas tiek uzklausīts nodokļu maksātāja viedoklis, iebildes

75un argumenti attiecībā uz nodokļu auditā konstatētajiem

76pārkāpumiem. Ja nepieciešams, auditors dod nodokļu maksātājam

77termiņu papildu argumentu un viedokļa sagatavošanai. Kā tas

78norādīts VID sniegtajā informācijā, "amatpersona izvērtē nodokļu

79maksātāja izteiktos iebildumus, argumentus, tajā skaitā papildus

80iesniegtos dokumentus, un atbilstoši koriģē nodokļu audita

81pārskatu vai noraida nodokļu maksātāja iebildes, norādot savus

82pretargumentus" (lietas materiālu 1. sējuma

8383. lpp.). Arī VID metodiskajā materiālā "Par fizisko

84personu audita procesu" 3.4. punktā ir norādīts, ka iestāde,

85pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa

86dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt

87pierādījumus, "līdz ar to audita gaitā, vērtējot papildu

88deklarācijā norādīto uzkrājumu atbilstību, visos gadījumos

89jāpievērš uzmanība un jāvērtē arī maksātāja papildus iesniegtie

90pierādījumi [...]" (lietas materiālu 1. sējuma

9195. lpp.). Kā tas izriet no VID sniegtā skaidrojuma un

92minētajiem metodiskajiem materiāliem, praksē ir bijuši atsevišķi

93gadījumi, kad nodokļu administrācijas iestādes, neraugoties uz

94apstrīdēto normu, vēlāk iesniegtos pierādījumus tomēr pieņēmušas.

95Tādējādi tiek pieļauta nevienlīdzīga attieksme pret nodokļu

96maksātājiem, jo tiesības iesniegt pierādījumus pēc noteiktā

97termiņa nav paredzētas visiem nodokļu maksātājiem.

9820.4. Satversmes tiesa

99uzskata, ka pastāv arī citi, saudzējošāki līdzekļi minēto

100leģitīmo mērķu sasniegšanai. Piemēram, nav liegta iespēja noteikt

101sodu par atkārtotas nodokļu revīzijas (audita) veikšanu

102savlaicīgi neiesniegtās informācijas dēļ vai arī šā paša iemesla

103dēļ prasīt atkārtotā audita izdevumu segšanu. Ja normatīvajos

104aktos ietvertās normas skaidri noteic, kādi dokumenti un kāda

105informācija ir obligāti iesniedzama, tad ir arī iespēja noteikt

106sodu par pieprasīto dokumentu neiesniegšanu noteiktajā

107termiņā.

108Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto

109normu, nav nodrošinājis pēc iespējas saudzējošāku ierobežojuma

110piemērošanu. Proti, likumdevējs nav paredzējis iespēju izvērtēt

111vēlāk iesniegto pierādījumu pieļaujamību. Tiesiskā valstī ir

112iespējams izstrādāt vairāk pārdomātu mehānismu, lai, iekasējot

113nodokļus, vienlaikus ar sabiedrības interesēm iespēju robežās

114ņemtu vērā arī katras konkrētās pārbaudāmās personas intereses.

115Nodokļu administrēšanas atvieglošana (atteikšanās no audita

116rezultātu pārskatīšanas pēc papildu dokumentu saņemšanas) nav

117samērojama ar indivīda tiesību ierobežojumu, proti, apstrīdamas

118nodokļu summas un soda naudas noteikšanu viņam.

119Tādējādi ir

120iespējams noteikt saudzējošākus līdzekļus, lai mazāk ierobežotu

121personas tiesības uz taisnīgu tiesu un vienlaikus nodrošinātu

122efektīvu nodokļu administrēšanu un tiesu institūciju darbību.

12321. Apstrīdētā norma

124ierobežo personas tiesības uz taisnīgu tiesu, šis ierobežojums ir

125noteikts ar likumu, un tam ir leģitīms mērķis. Likumdevēja

126izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai -

127nodokļu efektīvas administrēšanas nodrošināšanai. Taču

128likumdevējam bija iespēja paredzēt arī saudzējošākus līdzekļus šā

129leģitīmā mērķa sasniegšanai. Līdz ar to labums, ko iegūst

130sabiedrība, nav lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām

131interesēm nodarīto zaudējumu. Spēkā esošais normatīvais

132regulējums nenodrošina Satversmes 92. pantā garantētās tiesības

133uz taisnīgu tiesu.

134Līdz ar to

135likumdevēja noteiktie ierobežojumi nav samērīgi, jo apstrīdētā

136norma neļauj pilnībā īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu.

13722. Nosakot brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē

138spēku, Satversmes tiesa ņem vērā to, ka likumdevējam ir

139nepieciešams laiks normatīvā regulējuma pilnveidošanai, jo

140apstrīdētā norma nodrošināja leģitīmā mērķa sasniegšanu, proti,

141nodokļu efektīvu administrēšanu. Ja apstrīdētā norma tiek atzīta

142par spēku zaudējušu, pirms likumdevējs ir pieņēmis saudzējošāku

143regulējumu, konkrētā leģitīmā mērķa sasniegšana var tikt

144apdraudēta. Tas nozīmē, ka vairs nebūtu disciplinējošā regulējuma

145un katrs nodokļu maksātājs varētu atļauties iesniegt attaisnojuma

146dokumentus (pierādījumus) jebkurā brīdī. Šāds stāvoklis, kāds

147izveidotos, ja vispār nebūtu nekāda regulējuma attiecīgajā

148jautājumā, Satversmei neatbilstu vēl vairāk kā pašreizējais.

149Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi (sk. Satversmes tiesas

1502002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr.2002-04-03

151secinājumu daļas 3. punktu): šādā situācijā ir

152pieļaujams, ka Satversmei neatbilstošā norma vēl zināmu laiku

153paliek spēkā, lai likumdevējam būtu iespēja rast tādu situācijas

154risinājumu, kurā tiek ievērotas gan sabiedrības, gan atsevišķu

155nodokļu maksātāju intereses.

156(Sprieduma kļūdas

157labojums, "LV", 08.04.2008.)

158Vienlaikus Satversmes tiesa ņem

159vērā, ka administratīvajām tiesām katrā konkrētā gadījumā ir

160iespēja izspriest lietu, piemērojot Satversmes normas tieši.

161Savukārt, lai nodokļu administrācijas lēmumi neradītu personām

162Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu, kamēr apstrīdētā

163norma vēl ir spēkā, apstrīdētā norma šajā laika posmā ir

164jāpiemēro, ievērojot citastarp arī šajā Satversmes tiesas

165spriedumā norādīto.

166Nolēmumu

167daļa

168Pamatojoties uz Satversmes tiesas

169likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

170nosprieda:

1711. Atzīt likuma "Par

172iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22. panta ceturtās daļas otro

173teikumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

17492. pantam un spēkā neesošu no 2007. gada

1751. oktobra.

1762. Attiecībā uz

177administratīvajām lietām, kas ierosinātas līdz šā Satversmes

178tiesas sprieduma publicēšanas dienai, atzīt likuma "Par

179iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22. panta ceturtās daļas otro

180teikumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

18192. pantam un spēkā neesošu no sprieduma spēkā stāšanās

182dienas.

183Spriedums ir galīgs un

184nepārsūdzams.

185Spriedums stājas spēkā tā

186publicēšanas dienā.

187Tiesas sēdes priekšsēdētājs

188G.Kūtris