Par likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 33.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100.pantam

[sk. ECT spriedumu lietā Verein gegen

1Tierfabriken Schweiz (VgT) v. Switzerland (no. 2),

2Application no. 32772/02, Judgment of 30 June 2009

3(GC)]. Tomēr šīs pamattiesības neesot absolūtas un tām varot

4noteikt ierobežojumus [sk. Satversmes tiesas 1999. gada

56. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) secinājumu

6daļas 1. punktu].

7Saeima norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta, lai sasniegtu

8leģitīmu mērķi - aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu, proti,

9lai nodrošinātu brīvas vēlēšanas. Brīvas vēlēšanas sevī ietverot

10divus aspektus: vēlētāju gribas brīvu veidošanos un vēlētājiem

11iespēju brīvi paust savu gribu balsojot. Ar apstrīdētās normas

12palīdzību likumdevējs esot nodrošinājis vēlētājiem iespēju

13vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām izvērtēt dažādu

14politisko spēku priekšvēlēšanu aģitācijā pausto informāciju un

15brīvi pieņemt lēmumu par savu izvēli vietējo pašvaldību

16vēlēšanās.

17Atbildes rakstā uzsvērts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas

18ierobežojumi vēlēšanu dienā esot daudzu Eiropas valstu, tostarp

19Latvijas, tradīcija. Savukārt šāda regulējuma ieviešanu attiecībā

20uz dienu pirms vēlēšanām esot atbalstījusi arī Eiropas Padomes

21Ministru komiteja [sk., piemēram, Recommendation

22CM/Rec(2007)15 of the Committee of Ministers to member states on

23measures concerning media coverage of election campaigns, adopted

24by the Committee of Ministers on 7 November 2007 at the 1010th

25meeting of the Ministers' Deputies:

26https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1207243].

27Saeima uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību

28ierobežojuma leģitīmo mērķi nevar sasniegt citādi, kā tas

29paredzēts apstrīdētajā normā. Labums, ko šis ierobežojums sniedz

30sabiedrībai, esot lielāks nekā politiskajām partijām, politisko

31partiju apvienībām un ar tām nesaistītajām personām noteiktais

32ierobežojums. Izraudzītais risinājums esot iespējami saudzīgs, jo

33priekšvēlēšanu aģitācijas laika posms kopumā ilgst 120 dienas,

34bet apstrīdētā norma liedz priekšvēlēšanu aģitāciju tikai divās

35no tām. Turklāt priekšvēlēšanu materiālu izvietošana esot

36aizliegta tikai radio un televīzijā, publiskās vietās, preses

37izdevumos un valsts un pašvaldību institūcijās. Likums neliedzot

38šajās dienās kandidātiem un to pārstāvjiem aģitēt individuāli,

39tikties ar vēlētājiem, rīkot vēlētāju sapulces, kā arī izmantot

40citus līdzekļus, piemēram, interneta resursus.

41Saeima norāda, ka spriedumā, uz kuru atsaucas Pieteikuma

42iesniedzējs, ECT Konvencijas pārkāpumu konstatējusi situācijā,

43kura būtiski atšķiras no apstrīdētajā normā noteiktā regulējuma.

44Proti, Norvēģijā politiskā reklāma attiecīgajos plašsaziņas

45līdzekļos bijusi aizliegta vispār (sk. ECT spriedumu lietā TV

46Vest As & Rogaland Pensjonistparti v. Norway, application

47no. 21132/05, Judgment of 11 December 2008, para

4861).

49Atbildes rakstā izteikts viedoklis, ka Republikas pilsētas

50domes un novada domes vēlēšanu likuma 26. panta pirmajā daļā

51paredzētā iespēja vēlētājam nobalsot arī triju dienu laikā pirms

52vispārējās vēlēšanu dienas esot izņēmums, kas netiekot plaši

53izmantots. Šis regulējums nenosakot to, ka vēlēšanas notiktu

54četras dienas. Vēlēšanās, kas notika pirms apstrīdētās normas

55pieņemšanas, šādu iespēju esot izmantojuši tikai 5 procenti

56no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem.

574. Par pieaicinātajām personām lietā atzītas Centrālās

58vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, Ministru kabinets, Nacionālā

59radio un televīzijas padome, Latvijas Republikas tiesībsargs un

60Latvijas Pašvaldību savienība.

614.1. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs

62uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 100. pantam,

63un piekrīt Saeimas atbildes rakstā izteiktajiem argumentiem.

64Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) rīcībā neesot

65tādas informācijas, ka apstrīdētā norma nesasniegtu savu mērķi.

66CVK 2009. gada jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām esot

67izskatījusi četras sūdzības, kurās kā arguments vēlēšanu

68rezultātu atcelšanai bija norādīti iespējami priekšvēlēšanu

69aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi (aģitācijas materiālu atrašanās

70publiskās vietās vēlēšanu dienā un dienu pirms tās), bet

71atbilstoši savai kompetencei CVK pēc būtības tos neesot

72vērtējusi.

73Vēlētāju aktivitāte pirms vispārējās vēlēšanu dienas

742009. gada 6. jūnija Eiropas Parlamenta un pašvaldību

75vēlēšanās bijusi 9,85 procenti. Ņemot vērā likumā noteikto

76balsu skaitīšanas kārtību, kas citastarp vērsta uz aizklātu

77vēlēšanu nodrošināšanu, neesot iespējams konstatēt, vai to

78vēlētāju izvēle, kuri balsoja pirms vispārējās vēlēšanu dienas,

79būtiski atšķiras no vispārējā vēlēšanu dienā balsojušo vēlētāju

80izvēles.

814.2. Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētā norma

82atbilst Satversmes 100. pantam. Kaut arī apstrīdētā norma

83ietverot minētajā Satversmes pantā noteikto pamattiesību

84ierobežojumu, tai esot leģitīms mērķis un tajā ietvertais

85ierobežojums esot samērīgs ar šo mērķi.

86Ministru kabinets interpretē Satversmes 100. pantu

87kopsakarā ar Konvencijas 10. pantu un norāda, ka politiskās

88debates ir viens no galvenajiem ar tiesībām uz vārda brīvību

89saistītajiem jautājumiem (sk. ECT spriedumu lietā Lingens

90v. Austria, application Nr. 9815/82, Judgment of 8 July

911986). Ministru kabinets piekrīt viedoklim, ka apstrīdētā

92norma ierobežo tiesības uz vārda brīvību, taču šo tiesību

93ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu

94un ierobežojumam esot leģitīms mērķis, proti, aizsargāt

95demokrātiskas valsts iekārtu, nodrošinot brīvas vēlēšanas.

96Vērtējot, vai apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums

97nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, Ministru kabinets uzsver,

98ka tas ir tikai viens no daudziem detalizētas līdzsvara un

99atsvara sistēmas elementiem, kuri kopumā veido Latvijas

100Republikas vēlēšanu sistēmu. Konkrētās lietas kontekstā

101Satversmes 100. pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību

102esot aplūkojamas ciešā kopsakarā ar tiesībām uz brīvām vēlēšanām,

103ko aizsargā Satversmes 6. pants un Konvencijas Pirmā

104protokola 3. pants.

105Ministru kabinets norāda, ka brīvu vēlēšanu princips aizsargā

106vēlētājus no spiediena vai nepieļaujamas ietekmes, viņiem izsakot

107savu gribu. Ar apstrīdēto normu likumdevējs esot nodrošinājis

108vēlētājiem iespēju vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām

109izvērtēt dažādu politisko spēku priekšvēlēšanu aģitācijā pausto

110informāciju un brīvi izdarīt savu izvēli vietējo pašvaldību

111vēlēšanās neatkarīgi no deputātu kandidātu vai trešo personu

112ietekmes. Apstrīdētā norma mazinot no politisko partiju iespēju

113un izdevumu lieluma atkarīgu aģitācijas materiālu ietekmi uz

114vēlētāju izvēli vēlēšanu dienā. Apstrīdētā norma nodrošinot

115sabiedrībai būtisku ieguvumu - iespēju izvērtēt politisko partiju

116piedāvājumus un izdarīt objektīvu izvēli.

117Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētajā normā noteiktais

118pamattiesību ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi.

119Ministru kabinets nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim

120par to, ka valsts nespējot efektīvi garantēt apstrīdētās normas

121ievērošanu. Likumdevējs esot paredzējis atbildību par apstrīdētās

122normas neievērošanu un noteicis institūcijas, kuras savas

123kompetences ietvaros kontrolē apstrīdētajā normā ietvertā

124ierobežojuma ievērošanu.

1254.3. Nacionālā radio un televīzijas padome (turpmāk -

126Padome) atbilstoši Radio un televīzijas likuma 41. pantam

127pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas

128līdzekļu jomā. Padome uzskata, ka apstrīdētā norma nav pretrunā

129ar Satversmes 100. pantu.

130Padome uzsver, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā aģitācijas

131materiālu izvietošana ir atļauta 118 dienas. Visām

132politiskajām partijām esot noteiktas vienādas tiesības attiecībā

133uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu, un uz visām vienādi

134attiecoties apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums.

135Pēc Padomes ieskata, ir svarīgi, lai vēlētāju griba un izvēle

136pēdējā brīdī pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni netiktu ietekmēta

137ar "uzbāzīgām" priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmām. Apstrīdētajā

138normā noteiktais aģitācijas materiālu izvietošanas aizliegums

139esot vērsts uz brīvu vēlēšanu nodrošināšanu.

140Atbildot uz Satversmes tiesas uzdoto jautājumu par to, vai

141apstrīdētā norma sasniedz leģitīmo mērķi, Padome informē, ka pēc

1422009. gada 6. jūnija pašvaldību vēlēšanām ir

143sastādījusi četrus administratīvo pārkāpumu protokolus par šīs

144normas pārkāpumiem. Padome uzskata, ka normas leģitīmais mērķis

145ir sasniegts un vēlētāji netiek pakļauti tik lielam

146priekšvēlēšanu aģitācijas spiedienam kā "pozitīvisma kampaņas"

147gadījumā 2006. gadā pirms 9. Saeimas vēlēšanām.

1484.4. Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk -

149Tiesībsargs) izsaka viedokli, ka apstrīdētā norma nav pretrunā ar

150Satversmes 100. pantu. Kaut arī apstrīdētā norma paredzot

151tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu, šis ierobežojums atbilstot

152Satversmes 116. pantā noteiktajām prasībām. Ierobežojums

153esot noteikts, lai sasniegtu leģitīmu mērķi - nodrošinātu brīvas

154vēlēšanas. Minētais ierobežojums esot nepieciešams un samērīgs ar

155tā leģitīmo mērķi.

156Tiesībsargs uzsver, ka brīvas vēlēšanas ir demokrātiskas

157valsts iekārtas centrālais un obligātais elements. Atsaucoties uz

158Eiropas Padomes Venēcijas komisijas rekomendēto praksi vēlēšanu

159jomā, Tiesībsargs norāda, ka vēlētāju tiesības uz brīva viedokļa

160veidošanu ir būtisks brīvu vēlēšanu aspekts [sk.: Code of Good

161Practice in Electorial Matters. Explanatory Report, para 26,

162http://www.venice.coe.int/docs/2002/CDL-AD(2002)023rev-e.asp].

163Atsaucoties uz Senāta izteikto viedokli, Tiesībsargs norāda,

164ka vēlētāju politiskās gribas veidošanās esot komplekss process,

165kas atkarīgs gan no iekšējiem faktoriem (vēlētāja uzskati un

166pārliecība), gan arī no ārējiem faktoriem (politisko organizāciju

167aģitācijas pasākumi, kā arī politisko programmu saturs,

168politiskās aktivitātes iepriekšējos gados u. tml.)

169Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais laiks,

170kad aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana, esot

171samērīgs, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu. Attiecīgo

172ierobežojumu neesot nepieciešams attiecināt uz visu laiku, kurā

173iespējama iepriekšējā balsošana. Iespēja nobalsot iepriekš -

174triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas - esot

175vērtējama kā iespēja nobalsot izņēmuma gadījumā. To izmantojot

176samērā neliels vēlētāju skaits.

1774.5. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka vērā

178ņemami argumenti esot atrodami gan Pieteikuma iesniedzēja, gan

179arī Saeimas paustajā viedoklī. Tomēr tikšanās ar iedzīvotājiem un

180Pašvaldību savienības prakse liecinot par to, ka kopumā

181sabiedrība ir vāji informēta gan par pašvaldību, gan arī par

182politisko partiju darbību, tāpēc lēmumi vēlēšanās nereti tiekot

183pieņemti bez pietiekamas informācijas. Esot nepieciešams

184paplašināt vēlētāju iespējas saņemt informāciju par "politisko

185partiju programmām, nostādnēm un tamlīdzīgi". Regulējums, kas

186bija spēkā pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, esot vairāk

187veicinājis vēlētāju informētību.

188Secinājumu

189daļa

1905. Likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms

191pašvaldību vēlēšanām" 2. panta trešā daļa noteic, ka

192"priekšvēlēšanu aģitācijas periods šā likuma izpratnē ir laika

193posms no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu

194dienai".

195Minētā likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka "valsts un

196pašvaldību iestādēs, kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50

197procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai,

198aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot un izplatīt

199priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus". Atbilstoši likuma pārejas

200noteikumiem ar terminu "kapitālsabiedrība" šajā likumā tiek

201saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība.

202Apstrīdētajā normā noteikts priekšvēlēšanu aģitācijas

203materiālu izvietošanas aizliegums vēlēšanu dienā un dienā pirms

204tās attiecībā uz:

2051) likuma 20. panta pirmajā daļā minētajām institūcijām,

206kurās atbilstoši iepriekš citētajai normai arī pārējās

207priekšvēlēšanu perioda dienās ir aizliegts publiski pieejamās

208vietās izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas

209materiālus;

2102) aģitācijas materiālu izvietošanu radio un televīzijā,

211publiskās vietās un preses izdevumos, kuros citās priekšvēlēšanu

212perioda dienās priekšvēlēšanu aģitācija ir atļauta.

213Arī tad, ja minētajā likumā nebūtu apstrīdētās normas, tā

liegtu vēlēšanu dienā un dienā pirms tās izvietot

1priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus valsts un pašvaldību

2iestādēs, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā

350 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai

4pašvaldībai. Pieteikuma iesniedzējs likuma "Par priekšvēlēšanu

5aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 20. pantu

6neapstrīd.

7Pieteikumā nav ietverts nedz juridiskais pamatojums tam, ka

8Satversmes 100. pantam neatbilstu aizliegums izvietot

9priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus minētā likuma 20. pantā

10uzskaitītajās institūcijās, nedz arī juridiskais pamatojums tam,

11ka Satversmes 100. pants prasītu tieši vēlēšanu dienā un

12dienā pirms tās atļaut aģitācijas materiālu izvietošanu minētajās

13institūcijās.

14Arī atbildes rakstā un pieaicināto personu viedokļos nav

15iztirzāts jautājums par to, vai likuma "Par priekšvēlēšanu

16aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 20. pantā noteiktais

17aizliegums pats par sevi atbilst Satversmes 100. pantam.

18Līdz ar to konkrētās lietas ietvaros

19Satversmes tiesa izvērtēs, vai apstrīdētā norma atbilst

20Satversmes 100. pantam tiktāl, ciktāl tā liedz vēlēšanu

21dienā un dienā pirms tās izvietot aģitācijas materiālus radio un

22televīzijā, publiskās vietās un preses izdevumos.

236. Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas,

24atsaucoties uz Satversmes tiesas praksē nostiprinātajām atziņām,

25ir vienisprātis, ka apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma

26iesniedzējam Satversmes 100. pantā nostiprinātās

27pamattiesības. Satversmes 100. pants nosaka: "Ikvienam ir

28tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt,

29paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir

30aizliegta."

31Satversmes tiesa jau secinājusi, ka pēc satura šis Satversmes

32pants ir tuvs ANO 1966. gada 16. decembra Starptautiskā

33pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts)

3419. pantam un Konvencijas 10. pantam

35(sk. Satversmes tiesas 2003. gada

365. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106

37secinājumu daļas 1. punktu), un uzsvērusi, ka vārda

38brīvība tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām cilvēka

39pamattiesībām. Vārda brīvība ir ietverta ikvienas demokrātiskas

40valsts pamatlikumā un pieder pie pilsoniskajām un politiskajām

41tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

4229. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01

4321. punktu).

44Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta arī atziņa, ka vārda

45brīvība aptver ļoti plašu jomu un ietver divus aspektus - privāto

46un publisko. Vārda brīvības publiskais aspekts attiecas uz

47ikviena tiesībām brīvi saņemt informāciju un paust savus uzskatus

48jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku

49izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. Pie šiem informācijas

50izplatīšanas un uzskatu paušanas veidiem pieder arī plašsaziņas

51līdzekļi - radio un televīzija. Vārda brīvība publiskajā aspektā

52ietver arī preses brīvību (sk. Satversmes tiesas

532003. gada 5. jūnija sprieduma lietā

54Nr. 2003-02-0106 secinājumu daļas 1. punktu un

552003. gada 29. oktobra sprieduma lietā

56Nr. 2003-05-01 21. punktu).

57Savukārt no ECT prakses izriet, ka tiesības uz vārda brīvību

58attiecas gan uz politiskām debatēm kopumā (sk.,

59piemēram, ECT spriedumu lietā Lingens v. Austria,

60application Nr. 9815/82, Judgment of 8 July 1986),

61gan politisko reklāmu, tostarp priekšvēlēšanu aģitāciju [sk.,

62piemēram, ECT spriedumu lietā Verein gegen Tierfabriken Schweiz

63(VgT) v. Switzerland (no. 2), Application no. 32772/02,

64Judgment of 30 June 2009 (GC)], gan arī uz

65priekšvēlēšanu aģitāciju reģionālajās vēlēšanās (sk. ECT

66spriedumu lietā TV Vest As & Rogaland Pensjonistparti

67v. Norway, application no. 21132/05, Judgment of

6811 December 2008).

69Līdz ar to Satversmes tiesa piekrīt

70lietā iesaistīto personu viedoklim, ka apstrīdētā norma ierobežo

71personai Satversmes 100. pantā noteiktās tiesības uz vārda

72brīvību.

737. Lietā nav strīda arī par to, ka saskaņā ar

74Satversmes 116. pantu tiesības uz vārda brīvību var

75ierobežot. Attiecīgajiem ierobežojumiem jābūt: 1) noteiktiem ar

76likumu; 2) attaisnojamiem ar leģitīmu mērķi; 3) proporcionāliem

77jeb samērīgiem ar šo mērķi [sk. Satversmes tiesas

781999. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99)

79secinājumu daļas 1. punktu, 2003. gada 5. jūnija

80sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 secinājumu daļas

811. punktu un 2003. gada 29. oktobra sprieduma

82lietā Nr. 2003-05-01 22. punktu].

838. Apstrīdētā norma ir ietverta likumā "Par

84priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām". Lietā nav

85materiālu, kas varētu radīt šaubas par to, ka apstrīdētā norma

86pieņemta un izsludināta pienācīgā kārtībā. Līdz ar to attiecīgais

87pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

889. Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir

89vienisprātis arī par to, ka apstrīdētajā normā noteiktajam

90pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - brīvas

91vēlēšanas.

92Satversmes 116.pants paredz, ka tiesības uz vārda brīvību var

93ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

94valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

95Savukārt Konvencijas 10. panta otrajā daļā paredzēti vārda

96brīvības ierobežojumi, kas demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami,

97lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības un

98sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības un

99noziegumus, aizsargātu veselību un morāli, citu cilvēku

100reputāciju un tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas

101izpaušanu vai arī lai saglabātu tiesas autoritāti un

102objektivitāti.

103"Satversme vārda brīvības ierobežojumus noteikusi vispārīgi,

104savukārt Konvencija dod konkrētākus kritērijus. Tāpēc attiecībā

105uz pieļaujamajiem plašākajiem vārda brīvības ierobežojumiem

106Satversmes normas jāinterpretē Konvencijas 10. panta

107izpratnē" (Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra

108sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 22. punkts).

109Satversmes tiesa piekrīt Saeimas, Ministru kabineta un

110Tiesībsarga izteiktajam viedoklim, ka apstrīdētā norma pieņemta,

111lai sasniegtu Satversmes 116. pantā minēto leģitīmo mērķi -

112aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu. Tiesībsargs pamatoti

113norāda, ka brīvas vēlēšanas ir demokrātiskas valsts iekārtas

114centrālais un obligātais elements.

115Tomēr no iepriekš citētās Satversmes tiesas atziņas izriet, ka

116pamattiesību uz vārda brīvību ierobežojuma mērķis atzīstams par

117leģitīmu tikai tad, ja tas atbilst ne vien Satversmes

118116. pantā, bet arī Konvencijas 10. pantā minētajiem

119mērķiem, kuru labad var ierobežot vārda brīvību.

120Likumdevēja pienākums nodrošināt brīvas vēlēšanas vienlaikus

121ir gan demokrātiskas valsts iekārtas, gan arī konkrētu Satversmē

122nostiprināto vēlēšanu tiesību elements. Satversmes tiesa piekrīt

123Ministru kabineta viedoklim par to, ka Satversmes 100. pantā

124paredzētās tiesības uz vārda brīvību aplūkojamas ciešā kopsakarā

125ar tiesībām uz brīvām vēlēšanām, ko aizsargā Satversmes