20. punktsliegtu vēlēšanu dienā un dienā pirms tās izvietot

liegtu vēlēšanu dienā un dienā pirms tās izvietot

1priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus valsts un pašvaldību

2iestādēs, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā

350 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai

4pašvaldībai. Pieteikuma iesniedzējs likuma "Par priekšvēlēšanu

5aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 20. pantu

6neapstrīd.

7Pieteikumā nav ietverts nedz juridiskais pamatojums tam, ka

8Satversmes 100. pantam neatbilstu aizliegums izvietot

9priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus minētā likuma 20. pantā

10uzskaitītajās institūcijās, nedz arī juridiskais pamatojums tam,

11ka Satversmes 100. pants prasītu tieši vēlēšanu dienā un

12dienā pirms tās atļaut aģitācijas materiālu izvietošanu minētajās

13institūcijās.

14Arī atbildes rakstā un pieaicināto personu viedokļos nav

15iztirzāts jautājums par to, vai likuma "Par priekšvēlēšanu

16aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 20. pantā noteiktais

17aizliegums pats par sevi atbilst Satversmes 100. pantam.

18Līdz ar to konkrētās lietas ietvaros

19Satversmes tiesa izvērtēs, vai apstrīdētā norma atbilst

20Satversmes 100. pantam tiktāl, ciktāl tā liedz vēlēšanu

21dienā un dienā pirms tās izvietot aģitācijas materiālus radio un

22televīzijā, publiskās vietās un preses izdevumos.

236. Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas,

24atsaucoties uz Satversmes tiesas praksē nostiprinātajām atziņām,

25ir vienisprātis, ka apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma

26iesniedzējam Satversmes 100. pantā nostiprinātās

27pamattiesības. Satversmes 100. pants nosaka: "Ikvienam ir

28tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt,

29paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir

30aizliegta."

31Satversmes tiesa jau secinājusi, ka pēc satura šis Satversmes

32pants ir tuvs ANO 1966. gada 16. decembra Starptautiskā

33pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts)

3419. pantam un Konvencijas 10. pantam

35(sk. Satversmes tiesas 2003. gada

365. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106

37secinājumu daļas 1. punktu), un uzsvērusi, ka vārda

38brīvība tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām cilvēka

39pamattiesībām. Vārda brīvība ir ietverta ikvienas demokrātiskas

40valsts pamatlikumā un pieder pie pilsoniskajām un politiskajām

41tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

4229. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01

4321. punktu).

44Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta arī atziņa, ka vārda

45brīvība aptver ļoti plašu jomu un ietver divus aspektus - privāto

46un publisko. Vārda brīvības publiskais aspekts attiecas uz

47ikviena tiesībām brīvi saņemt informāciju un paust savus uzskatus

48jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku

49izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. Pie šiem informācijas

50izplatīšanas un uzskatu paušanas veidiem pieder arī plašsaziņas

51līdzekļi - radio un televīzija. Vārda brīvība publiskajā aspektā

52ietver arī preses brīvību (sk. Satversmes tiesas

532003. gada 5. jūnija sprieduma lietā

54Nr. 2003-02-0106 secinājumu daļas 1. punktu un

552003. gada 29. oktobra sprieduma lietā

56Nr. 2003-05-01 21. punktu).

57Savukārt no ECT prakses izriet, ka tiesības uz vārda brīvību

58attiecas gan uz politiskām debatēm kopumā (sk.,

59piemēram, ECT spriedumu lietā Lingens v. Austria,

60application Nr. 9815/82, Judgment of 8 July 1986),

61gan politisko reklāmu, tostarp priekšvēlēšanu aģitāciju [sk.,

62piemēram, ECT spriedumu lietā Verein gegen Tierfabriken Schweiz

63(VgT) v. Switzerland (no. 2), Application no. 32772/02,

64Judgment of 30 June 2009 (GC)], gan arī uz

65priekšvēlēšanu aģitāciju reģionālajās vēlēšanās (sk. ECT

66spriedumu lietā TV Vest As & Rogaland Pensjonistparti

67v. Norway, application no. 21132/05, Judgment of

6811 December 2008).

69Līdz ar to Satversmes tiesa piekrīt

70lietā iesaistīto personu viedoklim, ka apstrīdētā norma ierobežo

71personai Satversmes 100. pantā noteiktās tiesības uz vārda

72brīvību.

737. Lietā nav strīda arī par to, ka saskaņā ar

74Satversmes 116. pantu tiesības uz vārda brīvību var

75ierobežot. Attiecīgajiem ierobežojumiem jābūt: 1) noteiktiem ar

76likumu; 2) attaisnojamiem ar leģitīmu mērķi; 3) proporcionāliem

77jeb samērīgiem ar šo mērķi [sk. Satversmes tiesas

781999. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99)

79secinājumu daļas 1. punktu, 2003. gada 5. jūnija

80sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 secinājumu daļas

811. punktu un 2003. gada 29. oktobra sprieduma

82lietā Nr. 2003-05-01 22. punktu].

838. Apstrīdētā norma ir ietverta likumā "Par

84priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām". Lietā nav

85materiālu, kas varētu radīt šaubas par to, ka apstrīdētā norma

86pieņemta un izsludināta pienācīgā kārtībā. Līdz ar to attiecīgais

87pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

889. Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir

89vienisprātis arī par to, ka apstrīdētajā normā noteiktajam

90pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - brīvas

91vēlēšanas.

92Satversmes 116.pants paredz, ka tiesības uz vārda brīvību var

93ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

94valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

95Savukārt Konvencijas 10. panta otrajā daļā paredzēti vārda

96brīvības ierobežojumi, kas demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami,

97lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības un

98sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības un

99noziegumus, aizsargātu veselību un morāli, citu cilvēku

100reputāciju un tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas

101izpaušanu vai arī lai saglabātu tiesas autoritāti un

102objektivitāti.

103"Satversme vārda brīvības ierobežojumus noteikusi vispārīgi,

104savukārt Konvencija dod konkrētākus kritērijus. Tāpēc attiecībā

105uz pieļaujamajiem plašākajiem vārda brīvības ierobežojumiem

106Satversmes normas jāinterpretē Konvencijas 10. panta

107izpratnē" (Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra

108sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 22. punkts).

109Satversmes tiesa piekrīt Saeimas, Ministru kabineta un

110Tiesībsarga izteiktajam viedoklim, ka apstrīdētā norma pieņemta,

111lai sasniegtu Satversmes 116. pantā minēto leģitīmo mērķi -

112aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu. Tiesībsargs pamatoti

113norāda, ka brīvas vēlēšanas ir demokrātiskas valsts iekārtas

114centrālais un obligātais elements.

115Tomēr no iepriekš citētās Satversmes tiesas atziņas izriet, ka

116pamattiesību uz vārda brīvību ierobežojuma mērķis atzīstams par

117leģitīmu tikai tad, ja tas atbilst ne vien Satversmes

118116. pantā, bet arī Konvencijas 10. pantā minētajiem

119mērķiem, kuru labad var ierobežot vārda brīvību.

120Likumdevēja pienākums nodrošināt brīvas vēlēšanas vienlaikus

121ir gan demokrātiskas valsts iekārtas, gan arī konkrētu Satversmē

122nostiprināto vēlēšanu tiesību elements. Satversmes tiesa piekrīt

123Ministru kabineta viedoklim par to, ka Satversmes 100. pantā

124paredzētās tiesības uz vārda brīvību aplūkojamas ciešā kopsakarā

125ar tiesībām uz brīvām vēlēšanām, ko aizsargā Satversmes