92. pants
noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un

likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu

ietver sevī vairākus savstarpēji saistītus aspektus, taču šīs

lietas ietvaros ir svarīgi divi no tiem:

pirmkārt, "taisnīga tiesa" kā

neatkarīga un objektīva tiesu varas institūcija, kas izskata

lietu. Šādā aspektā minētais jēdziens tulkojams saistībā gan ar

varas dalīšanas principu, gan ar Satversmes 83. pantā

nostiprināto tiesnešu (tiesas) neatkarības principu;

otrkārt, "taisnīga tiesa" kā

pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek

izskatīta. Šajā aspektā jēdziens "taisnīga tiesa" tulkojams

saistībā ar taisnīguma principu, kas izriet no Satversmes

1. panta.

(Sk. Satversmes tiesas

2002. gada 5. marta spriedumu lietā

Nr. 2001-10-01.)

2. Lai konstatētu, vai

Augstākās tiesas plēnuma kompetence dot saistošus tiesību normu

izskaidrojumus atbilst varas dalīšanas un tiesnešu neatkarības

principam, jānoskaidro plēnuma lēmumu juridiskais spēks.

2.1. Vispirms jānoskaidro, kādā nozīmē vārds

"saistošs" tiek lietots šajā un citos likumos.

Tiesu varas likumā vārds

"saistošs" ir lietots ne tikai apstrīdētajā normā, bet arī

16. panta trešajā daļā - "likumā noteiktajā kārtībā

spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas

saistītas ar šo lietu".

Civilprocesa likuma 96. panta

trešā daļa noteic, ka "likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums

krimināllietā ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās

personas civiltiesisko atbildību, par kuru taisīts spriedums

krimināllietā", bet šā likuma 476. panta pirmā daļa noteic,

ka "likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas

spriedumā, ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no

jauna".

Savukārt Kriminālprocesa kodeksa