12. pants

1Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā

2regulējuma pieņemšanas laikā tika pārkāpti tiesiskuma, tiesiskās

3drošības un labas likumdošanas principi, jo likumdevējs neesot

4nedz noteicis Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas

5noteikumu 11. punktam atbilstošu finansējumu veselības aprūpes

6darbinieku darba samaksai, nedz, pieņemot apstrīdēto regulējumu,

7grozījis vai no tiesību sistēmas izslēdzis Veselības aprūpes

8finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktu.

9Arī Saeimā notikušajās diskusijās opozīcijas pārstāvji

10norādīja uz to, ka Ministru kabinets nav pildījis Veselības

11aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto

12pilnā apmērā (sk. Saeimas 2019. gada 30. oktobra ārkārtas

13sēdes stenogrammu).

14Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Saeimas rīcība, valsts

15budžeta apspriešanas un pieņemšanas procesā nepildot likumus,

16kurus tā iepriekš pieņēmusi, neatbilst tiesiskas valsts principam

17un apdraud demokrātiskas valsts iekārtas pamatus (sk.

18Satversmes tiesas 2020. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr.

192019-29-01 20. un 23. punktu). Likumdevējam, citstarp ņemot

20vērā arī tiesiskuma principu, ir pienākums nodrošināt tiesību

21sistēmas iekšējo saskaņotību un harmoniju. Tas nozīmē, ka no

22tiesību sistēmas pēc iespējas būtu jāizslēdz tādas tiesību

23normas, kuras vairs nav nepieciešamas tiesisko attiecību

24noregulēšanai (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra

25sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 12. punktu). Tiesiskums un

26tiesiskā drošība būtu apdraudēta, ja Saeima apzināti pieņemtu

27savstarpēji pretrunīgus likumus.

28Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 22. pantam

29Saeima likumdošanas kārtībā pārbauda un apstiprina Ministru

30kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu

31paketi. No Satversmes 21. panta pirmā teikuma izriet, ka Saeima

32pati nosaka savu iekšējo darbību un kārtību. Saeimas kārtības

33ruļļa 87.1 pants paredz, ka budžeta likumprojektu

34paketi veido gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts un ar

35budžetu saistīti likumprojekti. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

36likumdevējam ir pienākums pārliecināties, ka valsts budžeta

37likumā un to pavadošo likumu paketē iekļauti visi jautājumi, kas

38attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un ir cieši saistīti ar

39valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Saeimai ir jāizvērtē, vai

40visi Ministru kabineta iesniegtie valsts budžeta paketes

41likumprojekti atbilst Saeimas kārtības ruļļa 87.1

42pantā norādītajiem kritērijiem (sk., piemēram, Satversmes

43tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103

4418.1. punktu).

45Likumprojekts "Par valsts budžetu 2020. gadam" tika

46izskatīts Ministru kabineta 2019. gada 11. oktobra sēdē (sk.

47Ministru kabineta 2019. gada 11. oktobra ārkārtas sēdes protokola

48Nr. 47 6. paragrāfu) un 2019. gada 14. oktobrī iesniegts

49Saeimai. Likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam"

50paskaidrojumu 7. nodaļā netika norādīts, ka Veselības aprūpes

51finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punkts būtu grozāms vai

52izslēdzams. Attiecīgi grozījumi netika sagatavoti arī Saeimas

53komisijās. Saeima pieņēma Ministru kabineta iesniegto gadskārtējā

54valsts budžeta likuma projektu, vienlaikus negrozot Veselības

55aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktu.

56Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka Saeima, pieņemot

57likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un

582022. gadam", atzina, ka uzdevums, ko tā Ministru kabinetam

59noteikusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu

6011. punktā, ir izpildīts. Proti, līdz ar likuma "Par vidēja

61termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam"

62pieņemšanu šis uzdevums pats par sevi Ministru kabinetam vairs

63nebija saistošs. Turklāt, ņemot vērā budžeta sastādīšanas

64pamatprincipus, ir jāatzīst, ka šim uzdevumam jau sākotnēji

65nebija tiešas ietekmes uz likumu "Par valsts budžetu 2020.

66gadam". Tādējādi Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai

67likumprojektu "Par valsts budžetu 2020. gadam", nebija

68jāiesniedz arī likumprojekts par grozījumiem Veselības aprūpes

69finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā un Saeimai tas

70nebija jāgroza.

71Tāpat Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka

72Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11.

73punktā ietvertais uzdevums, kas sākotnēji attiecās uz

74likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un

752021. gadam un pēc tam tika attiecināts uz nākamo vidēja termiņa

76budžeta ietvara projektu, nav tāda tiesību norma, kas noteiktu

77konkrētu summu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas

78paaugstināšanai 2020. gadā, bet gan Saeimas lēmums par vidēja

79termiņa budžeta prioritāti.

80Tādējādi apstrīdētais regulējums

81atbilst tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas

82principiem un līdz ar to arī Satversmes 1. pantam kopsakarā ar

8366. pantu.

84Nolēmumu

85daļa

86Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

87Satversmes tiesa

88nosprieda:

89atzīt likuma "Par valsts

90budžetu 2020. gadam" programmas un apakšprogrammas, kas

91nosaka veselības aprūpes darbinieku darba samaksu, ciktāl tās

92neparedz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu

9311. punktā noteikto valsts finansējumu veselības aprūpes

94darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 2020. gadā, par

95atbilstošām Satversmes 1. un 66. pantam.

96Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

97Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

98Tiesas sēdes priekšsēdētāja Sanita

99Osipova