16. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

2trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi. Saskaņā ar

6Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā,

7kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu

8augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar

9kuru attiecīgā norma zaudē spēku.

1016.1. Satversmes tiesai, izmantojot Satversmes tiesas

11likuma 32. panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, iespēju

12robežās ir jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no

13brīža, kad apstrīdētās normas tiek atzītas par spēku zaudējušām,

14līdz brīdim, kad likumdevējs to vietā pieņems jaunas normas,

15neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā

16arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm

17(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada

1816. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

1925. punktu un 2012. gada 2. maija sprieduma lietā

20Nr. 2011-17-03 16. punktu).

21Lai nodrošinātu apstrīdētās normas atbilstību Satversmei,

22Saeimai jāizdara grozījumi Pensiju likumā. Minētā pienākuma

23izpildei nepieciešams laiks, tādēļ, no šā viedokļa raugoties,

24lietā piemērots risinājums ir apstrīdētās normas atzīšana par

25spēkā neesošu ar konkrētu brīdi nākotnē.

2616.2. Taču, nosakot brīdi, ar kuru apstrīdētā norma

27zaudē spēku, Satversmes tiesai jāizvērtē arī tas, vai konkrētajā

28administratīvajā lietā iesaistītās personas pamattiesību

29aizsardzībai ir nepieciešama apstrīdētās normas atzīšana par

30spēku zaudējušu ar atpakaļvērstu spēku un vai pastāv kādi

31apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par

32spēkā neesošu ar atpakaļvērstu spēku tikai attiecībā uz konkrētām

33personām (sk. Satversmes tiesas 2012. gada

347. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-19-01

3520. punktu).

36Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no tās

37pieņemšanas brīža attiecībā uz pieteicēju administratīvajā lietā

38U. Strautkalnu ir vienīgā iespēja aizsargāt viņa

39pamattiesības. Turklāt 2012. gada 6. jūnijā Satversmes

40tiesā saņemta Administratīvās rajona tiesas vēstule, kurā

41norādīts, ka tiesa apturējusi tiesvedību līdzīgā lietā.

42Vienlaikus nevar izslēgt iespējamību, ka vēl kāda persona savu ar

43apstrīdēto normu aizskarto pamattiesību aizsardzības nolūkā ir

44vērsusies valsts iestādēs. Satversmes tiesai iespēju robežās

45jāgādā, lai, nosakot brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku

46attiecībā uz kādu personu grupu, netiktu nodarīts kaitējums šo

47personu interesēm (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

4812. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01

4910. punktu). Tāpēc ir nepieciešams apstrīdēto normu

50atzīt par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža attiecībā uz

51visām tām personām, kuras uzsākušas savu tiesību aizstāvēšanu

52attiecīgās valsts institūcijās vai tiesās.

5316.3. Satversmes tiesa norāda, ka pēc šā sprieduma

54spēkā stāšanās var veidoties tāda situācija, ka valsts iestādēm

55būs jāizlemj jautājums par to, kā aprēķināma invaliditātes

56pensija U. Strautkalnam un citām līdzīgos apstākļos esošām

57personām lietās, kuru izlemšanas laikā apstrīdētā norma attiecībā

58uz šīm personām būs zaudējusi spēku, taču jauns regulējums vēl

59nebūs pieņemts.

60Satversmes tiesas likums piešķir pašai tiesai pilnvaras lemt

61par sprieduma izpildes nodrošināšanu, proti, noteikt savu

62spriedumu tiesiskās sekas. Vienlaikus likums konstitucionālajai

63tiesai ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to,

64lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko

65stabilitāti un noteiktību (sk., piemēram, Satversmes tiesas

662009. gada 21. decembra sprieduma lietā

67Nr. 2009-43-01 35.1. punktu un 2011. gada

683. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-05-01

6924. punktu).

70Satversmes tiesa savos spriedumos ir norādījusi, kā

71sasniedzams Satversmei atbilstošs rezultāts, risinot tiesiskās

72situācijas līdz jaunā tiesiskā regulējuma izstrādāšanai un

73pieņemšanai. Viens no risinājumiem ir tāds, ka tiesību norma

74valsts iestādēm un tiesām jāpiemēro, uz to pēc analoģijas

75attiecinot kādu citu regulējumu (sk., piemēram, Satversmes

76tiesas 2012. gada 6. jūnija sprieduma lietā

77Nr. 2011-21-01 13. punktu).

78Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka

79līdz jaunā regulējuma pieņemšanai iespējams pēc analoģijas

80piemērot atbilstošo Pensiju likuma 16. panta pirmajā daļā

81paredzēto invaliditātes pensijas aprēķina formulu gadījumos, kad

82šādi aprēķinātas invaliditātes pensijas apmērs pārsniedz saskaņā

83ar apstrīdēto normu aprēķināto apmēru.

84Nolēmumu

85daļa

86Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

87Satversmes tiesa

88nosprieda: