3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

391. un 109. pantam.

4Saeima uzskata, ka Senāts Satversmes 109. panta pārkāpumu

5saskatījis apstāklī, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

691. pantam. Tāpēc šīs lietas ietvaros esot noskaidrojams,

7vai likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir izpildījis no

8Satversmes 109. panta izrietošos valsts pozitīvos pienākumus

9un ievērojis tiesiskās vienlīdzības principu.

10Saeima norāda, ka kopš 1996. gada 1. janvāra

11sociālās apdrošināšanas sistēma ir balstīta uz individualizētām

12sociālajām iemaksām. Vispārīgā gadījumā darba ņēmējs esot

13pakļauts visu veidu sociālajai apdrošināšanai, tostarp arī

14apdrošināšanai pret invaliditātes risku. No kopējās sociālās

15apdrošināšanas iemaksu likmes, kas 2012. gadā bijusi

1635,09 procenti, iemaksu likme invaliditātes apdrošināšanai

17bijusi 3,16 procenti. Šāda iemaksu likme invaliditātes

18apdrošināšanai esot vērtējama kā maza. Līdz ar to arī personu

19veiktās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai esot mazas.

20Tādējādi invaliditātes apdrošināšanas sistēmā vistiešāk

21darbojoties solidaritātes, nevis uzkrāšanas princips.

22Invaliditātes pensijas apmērs atšķirībā no vecuma pensijas apmēra

23neesot tieši atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. No strādājošo

24darba samaksas veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiekot

25izmaksātas pašreizējiem invalīdiem, neveidojot nekādus

26personificētus uzkrājumus.

27Šajā sakarā Saeima nepiekrīt Senāta viedoklim, ka,

28invaliditātes grupai mainoties no trešās uz otro, invaliditātes

29pensijas pārrēķināšanu nevarot uzskatīt par vienkāršu pensijas

30apmēra pārrēķināšanu, kā tas ir apdrošināšanas stāža

31papildināšanas gadījumā. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumi esot

32vērsti uz to, lai kompensētu personas zaudētos ienākumus sakarā

33ar slimību, vecumu vai invaliditāti - daļēju vai pilnīgu

34darbspēju zaudējumu. Tā kā darbspēju zaudējums 1. un

352. grupas invaliditātes gadījumā esot ļoti liels,

36nevajadzētu veidoties tādai situācijai, ka persona pēc

37invaliditātes noteikšanas strādā un veic sociālās apdrošināšanas

38iemaksas no lielākiem ienākumiem nekā pirms invaliditātes

39noteikšanas. Šo secinājumu Saeima pamato ar pieņēmumu, ka persona

40ar ļoti smagu vai smagu invaliditāti parasti nevar strādāt pilnu

41darba slodzi. Ja persona tomēr spēj strādāt, tas nozīmējot, ka tā

42pati var sev nodrošināt ienākumus.

43Pamatojot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

4491. pantam, Saeima norāda, ka nepiekrīt Senāta apgalvojumam,

45proti, tam, ka 3. grupas invalīdi, kuriem invaliditātes

46pensija piešķirta pirms 1997. gada 1. janvāra un kuri

47pēc šā datuma turpina strādāt, veic sociālās iemaksas un iegūst

482. grupas invaliditāti, atrastos vienādos un salīdzināmos

49apstākļos ar sociāli apdrošinātiem darba ņēmējiem, kuri pēc

501997. gada 1. janvāra kļūst uzreiz par 2. grupas

51invalīdiem.

52Starp Senāta salīdzinātajām personu grupām pastāvot būtiska

53atšķirība. Proti, invaliditātes pensija pirmajai personu grupai

54tiekot pārrēķināta sakarā ar invaliditātes grupas maiņu

55atbilstoši apstrīdētajā normā ietvertajai formulai, bet otrajai

56personu grupai - piešķirta no jauna saskaņā ar Pensiju likuma

5716. panta pirmo, otro un trešo daļu.

58Savukārt invaliditātes pensijas pārrēķins abām personu grupām

59tiekot veikts, ņemot vērā vienīgi personas uzkrāto apdrošināšanas

60stāžu, kā to nosaka Pensiju likuma 24. panta piektā daļa un

61pārejas noteikumu 16. punkta 4. apakšpunkts. Abos

62gadījumos tiekot lietotas tās pašas formulas, kas bija izmantotas

63pensijas sākotnējā apmēra noteikšanai. Tādējādi visas

64invaliditātes pensijas neatkarīgi no to piešķiršanas laika tiekot

65pārrēķinātas, ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algu, kas tika

66ņemta vērā, pirmreizēji piešķirot invaliditātes pensiju. Tātad,

67pārrēķinot invaliditātes pensiju, personas apdrošināšanas iemaksu

68alga netiekot mainīta.

69Turklāt Saeima norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta

702009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1581

71"Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu

72un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas

73kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1581) 4. un

745. punktu ikvienas personas vidējā apdrošināšanas iemaksu

75alga, no kuras sākotnēji aprēķināta un piešķirta invaliditātes

76pensija, tiek aktualizēta atbilstoši inflācijas izmaiņām

77valstī.