6. pants

Arī Saeimas pieņemtajā

Komerclikumā ir noteikts, ka komercdarbības ierobežojumus drīkst

noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu. Tas nozīmē,

ka Ministru kabinets komercdarbību var ierobežot vienīgi

pamatojoties uz speciālu likumā paredzētu pilnvarojumu.

Līdz ar to, izdodot apstrīdēto

normu saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta 3.

punktu, Ministru kabinets ir pārkāpis tam ar Satversmes 64. un

81. pantu noteiktās pilnvaru robežas.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

Atzīt Latvijas Republikas Ministru

kabineta 1998. gada 6. oktobra noteikumu nr. 388 "Noteikumi par

tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības

vietās un izbraukumos" 11. punktā (1999. gada 6. jūlija noteikumu

nr. 249 "Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 6. oktobra

noteikumos nr. 388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos,

gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"" 1.1.

punkta redakcijā) ietverto ierobežojumu "tikai slēgtajos

stacionārajos tirdzniecības objektos" par neatbilstošu Ministru

kabineta iekārtas likuma 14. panta 3. punktam un par spēkā

neesošu no sprieduma publicēšanas dienas.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā 2001.

gada 3. aprīlī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

Endziņš