6. punkts

1Arī Saeimas pieņemtajā

2Komerclikumā ir noteikts, ka komercdarbības ierobežojumus drīkst

3noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu. Tas nozīmē,

4ka Ministru kabinets komercdarbību var ierobežot vienīgi

5pamatojoties uz speciālu likumā paredzētu pilnvarojumu.

6Līdz ar to, izdodot apstrīdēto

7normu saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta 3.

8punktu, Ministru kabinets ir pārkāpis tam ar Satversmes 64. un

981. pantu noteiktās pilnvaru robežas.

10Pamatojoties uz Satversmes tiesas

11likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

12n o s p r i e d

13a:

14Atzīt Latvijas Republikas Ministru

15kabineta 1998. gada 6. oktobra noteikumu nr. 388 "Noteikumi par

16tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības

17vietās un izbraukumos" 11. punktā (1999. gada 6. jūlija noteikumu

18nr. 249 "Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 6. oktobra

19noteikumos nr. 388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos,

20gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"" 1.1.

21punkta redakcijā) ietverto ierobežojumu "tikai slēgtajos

22stacionārajos tirdzniecības objektos" par neatbilstošu Ministru

23kabineta iekārtas likuma 14. panta 3. punktam un par spēkā

24neesošu no sprieduma publicēšanas dienas.

25Spriedums ir galīgs un

26nepārsūdzams.

27Spriedums pasludināts Rīgā 2001.

28gada 3. aprīlī.

29Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

30Endziņš