Par Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumu Nr. 272 "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. punkta, 2000. gada 30. novembra likuma "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. panta un 2006. gada 25. maija likuma "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam

1. pants
noteic, ka tā mērķis ir "nodrošināt prokuroriem

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Prokuratūras likumā noteiktās tiesības uz prokuroru izdienas

pensiju (turpmāk - izdienas pensija) un reglamentēt kārtību, kādā

izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta".

Minētā likuma 5. pants

paredz:

"(1) Izdienas pensiju aprēķina no

prokurora vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem

gadiem pirms atbrīvošanas no prokurora amata.

(2) Darba samaksā ietilpst

amatalga, piemaksa par amata pakāpi, prēmija un citas piemaksas,

kuras paredzētas Prokuratūras likumā."

Savukārt Prokuratūras likuma

52. panta pirmā daļa paredz: "Prokurora darba samaksa ietver

mēneša amatalgu, piemaksas un prēmijas."

2.3. 2003. gada

18. decembrī Saeima pieņēma Satversmes aizsardzības biroja

amatpersonu izdienas pensiju likumu. Šā likuma mērķis atbilstoši

tā 1. pantam "ir nodrošināt Satversmes aizsardzības biroja

amatpersonu tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību,

kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta".

Minētā likuma 6. pants

paredz:

"(1) Izdienas pensiju aprēķina no

biroja amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem

trim gadiem pirms atbrīvošanas no darba.

(2) Darba samaksā ietilpst

amatalga, piemaksa par izdienas stāžu un prēmijas.

(3) Amatpersonai, kurai saskaņā ar

šā likuma 4. pantu nosaka izdienas stāžu palielinātā apmērā,

darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju, iekļauj darba

samaksu, kāda šai amatpersonai bija noteikta pirms tās

nosūtīšanas izlūkošanas vai pretizlūkošanas veikšanai

ārvalstīs."

2.4. 2004. gada

17. jūnijā Saeima pieņēma Valsts un pašvaldību profesionālo

orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku

izdienas pensiju likumu, kas stājās spēkā 2005. gada

1. janvārī. Atbilstoši likuma 2. pantam tā mērķis ir

"nodrošināt valsts vai pašvaldību profesionālo orķestru, koru,

koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku (turpmāk -

persona) tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka šajās

profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar

profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai

noteiktā vecuma sasniegšanas, un noteikt izdienas pensijas

piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību".

Minētā likuma 5. pants

noteic:

"(1) Izdienas pensiju aprēķina no

mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 36 attiecīgajā

profesijā nostrādātajiem mēnešiem. […]

(2) […] Darba samaksa ietver darba

algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā

noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas."

2.5. 2006. gada

22. jūnijā Saeima pieņēma Tiesnešu izdienas pensiju likumu,

kas stājās spēkā 2006. gada 21. jūlijā. Atbilstoši šā

likuma 1. pantam tā mērķis ir "nostiprināt tiesnešu

neatkarību, garantējot likumā paredzētās viņu tiesības uz

atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas, un

noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta

tiesnešu izdienas pensija".

Minētā likuma 5. panta pirmā

līdz piektā daļa paredz, ka tiesnesim izdienas pensiju aprēķina

no tiesneša vidējās mēneša darba samaksas noteiktā laika posmā

pirms viņa atbrīvošanas no amata. Atšķirībā no tā, kad tiesnesis

atbrīvots no amata, šis laika posms ir atšķirīgs (viens līdz

pieci gadi).

Savukārt 5. panta sestā daļa

paredz, ka "darba samaksā ietilpst amatalga, piemaksa par

kvalifikācijas klasi un prēmijas".

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu"

119. pantu "tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu,

piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas".

2.6. 2006. gada

2. novembrī Saeima pieņēma Diplomātu izdienas pensiju

likumu, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī. Šā

likuma 1. pants nosaka: "Likuma mērķis ir nodrošināt

diplomātu tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību,

kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta, lai veicinātu

diplomātiskā un konsulārā dienesta stabilitāti un pēctecību."

Šā likuma 6. pants

paredz:

"(1) Izdienas pensiju aprēķina no

diplomāta vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem

pirms atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta

amata.

(2) Darba samaksā ietilpst

mēnešalga, piemaksas un prēmijas."

Savukārt Diplomātiskā un konsulārā

dienesta likuma 19. panta "Darba samaksa un piemaksa par

diplomātisko rangu" pirmā daļa noteic: "Diplomāti, diplomātiskā

un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki saņem mēnešalgu,

pabalstus, piemaksas un prēmijas saskaņā ar Valsts civildienesta

likumu vai Darba likumu tiktāl, ciktāl tās nenosaka šis likums.

Diplomāti saņem piemaksu par diplomātisko rangu Ministru kabineta

noteiktajā apmērā. Specializētajiem atašejiem piemaksu par

piešķirto diplomātisko rangu izmaksā Saeima, attiecīgās nozares

ministrija vai Latvijas Banka."

3. Pieteikuma iesniedzējs -

Valsts cilvēktiesību birojs - uzskata, ka Noteikumu

Nr. 272 3. punkts, 2000. gada 30. novembra

likuma "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā"