3. punktsun 2006. gada 25. maija likums "Grozījums

un 2006. gada 25. maija likums "Grozījums

1Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (turpmāk - apstrīdētās

2normas) ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

3Satversme) 91. un 109. pantu, un lūdz apstrīdētās normas

4atzīt par spēkā neesošām ar to pieņemšanas brīdi, vienlaikus

5nosakot, ka Militārpersonu izdienas pensiju likuma 5. panta

6otrā daļa ir spēkā tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā līdz

7Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās dienai.

8Pieteikumā, atsaucoties uz

9Satversmes tiesas praksi, norādīts, ka no Satversmes

1091. panta izrietošais vienlīdzības princips citastarp liedz

11valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata

12pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos

13apstākļos. Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas atbilst

14Satversmes 91. pantam, nepieciešams noskaidrot:

151) kuras personas atrodas vienādos

16vai atšķirīgos apstākļos;

172) vai apstrīdētās normas paredz

18vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;

193) vai šādai attieksmei ir

20objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai pastāv leģitīms mērķis

21un vai ir ievērots samērīguma princips.

22Valsts cilvēktiesību birojs

23uzskata, ka vienādos apstākļos atrodas militārpersonas, kas saņem

24izdienas pensiju, un citas tādu personu grupas, kas saņem

25izdienas pensiju.

26Pieteikuma iesniegšanas laikā

27izdienas pensijas bija paredzētas piecām personu grupām:

28militārpersonām, prokuroriem, Satversmes aizsardzības biroja

29amatpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar

30speciālajām dienesta pakāpēm un valsts un pašvaldību profesionālo

31orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka

32māksliniekiem. Savukārt likumprojekti par izdienas pensijām

33tiesnešiem un diplomātiskā dienesta darbiniekiem tika izskatīti

34Saeimā.

35Valsts cilvēktiesību birojs

36uzskata, ka visas pie šīm piecām grupām piederīgās personas

37atrodas vienādos apstākļos, jo tās visas ir personas, ko

38nodarbina valsts un kam valsts, ņemot vērā attiecīgā darba

39specifiku, ir paredzējusi sociālo garantiju - izdienas pensiju.

40Izdienas pensijas katrai no šīm personu grupām regulē cits

41likums, taču tas nevarot būt pamats, lai uzskatītu, ka apstākļi

42ir atšķirīgi.

43Pieteikumā izteikts viedoklis, ka

44noteikšanai, vai minētās personu grupas atrodas vienādos

45apstākļos, jāsalīdzina piešķirto izdienas pensiju mērķi, pensiju

46noteikšanas pamatprincipi, arī konkrēto likumu uzbūve.

47Analizējot pieteikumam pievienotās

48valsts institūciju atbildes par izdienas pensiju nepieciešamību,

49Valsts cilvēktiesību birojs secina, ka atšķirīgs mērķis saskatāms

50tiesnešiem un diplomātiem piešķiramajām izdienas pensijām,

51savukārt pārējās izdienas pensijas tiek piešķirtas profesijās,

52kur darba specifika saistīta ar priekšlaicīgu darba spēju zudumu.

53Līdz ar to šīs izdienas pensijas būtu savstarpēji salīdzināmas un

54izvērtējamas atbilstoši vienlīdzības principa prasībām. Turklāt

55visas izdienas pensijas piešķir valsts, un tās tiek piešķirtas

56par darbu valsts dienestos un struktūrās.

57Salīdzinot izdienas pensiju likumu

58uzbūvi un tajos ietvertos pamatprincipus, pieteikumā secināts, ka

59visiem izdienas pensiju likumiem ir līdzīga struktūra. Kā

60pamatkritērijs izdienas pensijas piešķiršanai visām grupām tiek

61izvirzīts noteikts izdienas stāžs, bet kā papildu kritērijs, ko

62atsevišķos gadījumos neņem vērā, - vecums. Izdienas pensija visām

63grupām tiek aprēķināta kā noteikts procentuāls apmērs no

64iepriekšējā atalgojuma. Iepriekšējais atalgojums tiek skaitīts

65par noteiktu laika posmu līdz aiziešanai izdienas pensijā. Arī

66citi nosacījumi visām grupām ir līdzīgi.

67Valsts cilvēktiesību birojs

68uzskata: apstrīdētās normas izveido tādu kārtību, ka

69militārpersonām darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas

70pensiju, ietilpst tikai daļa no darba samaksas, ko saņēmusi

71persona, tas ir, tikai alga. Savukārt citas izdienas pensijas

72tiek aprēķinātas no pilnas darba samaksas, ko saņēmusi persona,

73proti, darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju,

74ietilpst amatalga, piemaksas un prēmijas. Tādējādi pret

75militārpersonām, kas saņem izdienas pensiju, noteikta atšķirīga

76attieksme būtiskos pensijas aprēķināšanas nosacījumos.

77Pieteikumā izteikts viedoklis, ka

78izdienas pensiju likumos ietverto regulējumu var dalīt divos

79blokos: 1) regulējums par tiesību uz izdienas pensiju iegūšanu;

802) regulējums par izdienas pensiju aprēķināšanu.

81Regulējums par tiesību iegūšanu

82(nepieciešamais izdienas laiks, minimālais vecums, laiks, ko

83ieskaita izdienas stāžā) pamatprincipos ir vienots, tomēr tajā

84saskatāmas vairākas atšķirības, kas saistītas ar konkrētā

85dienesta vai profesijas īpatnībām. Piemēram, attiecībā uz katru

86kultūras profesiju noteikts cits tiesību iegūšanas vecums, kas

87saistīts ar darba spēju zudumu. Savukārt militārpersonām tiesību

88iegūšanai nepieciešamais vecums nav noteikts, un tas saistīts ar

89to, ka Militārā dienesta likuma 41. pantā noteikts

90maksimālais vecums militārajā dienestā katrā konkrētajā amatā. Šo

91atšķirīgo attieksmi Valsts cilvēktiesību birojs uzskata par

92attaisnojamu, jo tai ir objektīvs un saprātīgs pamats.

93Savukārt atšķirīgajam regulējumam

94par darba samaksu, no kuras tiek aprēķināts izdienas pensijas

95apmērs, objektīvs un saprātīgs pamats neesot saskatāms. Līdz ar

96to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 91. panta

97pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam.

98Turklāt pieteikumā norādīts, ka

99apstrīdētās normas neatbilst arī Satversmes 109. pantam, jo

100samazina militārpersonām noteiktās sociālās garantijas.

101Viedoklī, ko Valsts cilvēktiesību

102birojs iesniedzis pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem,

103uzsvērts, ka "kopējais elements, kas minētās situācijas padara

104salīdzināmas, ir tas, ka šīs personas saņem viena veida sociālo

105garantiju - izdienas pensiju. Visām personām izdienas pensijas

106sasniedz to pašu mērķi un to noteikšanā paredzēti vienoti

107pamatprincipi. Vienotā sociālā garantija apvieno personas zem

108virsjēdziena - izdienas pensiju saņēmēji. Tādējādi

109militārpersonas un citi izdienas pensiju saņēmēji atrodas

110vienādos un salīdzināmos apstākļos. Uzskaitītie elementi -

111atšķirīgi darba pienākumi, atalgojuma sistēma, kā arī atšķirīgi

112darba apstākļi, specifika, atalgojums u.c. - var būt par pamatu

113atšķirīgas attieksmes attaisnojumam".

114Vērtējot apstrīdēto grozījumu

115atbilstību Satversmes 109. pantam, pieteikuma iesniedzējs

116neuzskata, ka militārpersonām būtu subjektīvas tiesības uz

117piemaksu iekļaušanu izdienas pensiju aprēķināšanas objektā. Taču

118Satversmes 109. pants un sociālo tiesību principi liedz reiz

119piešķirtās garantijas nepamatoti sašaurināt.

120Pieteikuma iesniedzējs,

121atsaucoties uz ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību

122komitejas 1990. gada vispārējo komentāru Nr. 3, izsaka

123viedokli, ka jebkuri regresīvi līdzekļi var tikt attaisnoti tikai

124tad, ja valstī pieejamie resursi ir pilnībā izlietoti.

1254. Atbildes rakstus lietā

126sniegušas institūcijas, kas izdevušas apstrīdētos aktus, -

127Saeima un Ministru kabinets.

1284.1. Saeima atbildes

129rakstā nepiekrīt pieteikuma iesniedzēja viedoklim un uzskata, ka

130apstrīdētās normas nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka

131tiesību normām.

132Saeima uzsver: lai izvērtētu

133apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. pantā ietvertajam

134tiesiskās vienlīdzības principam, visupirms jākonstatē, kuras

135personas atrodas vienādos vai pēc noteiktiem kritērijiem

136salīdzināmos apstākļos un vai apstrīdētās normas pret šīm personu

137grupām paredz atšķirīgu attieksmi.

138Pēc Saeimas domām, pieteikuma

139iesniedzēja norādīto jautājumu nav iespējams analizēt, izvērtējot

140apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam, jo

141nevar uzskatīt, ka visas amatpersonas (piemēram, tiesneši,

142prokurori, militārpersonas un Satversmes aizsardzības biroja

143amatpersonas), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos ir

144tiesības pretendēt uz izdienas pensiju, atrodas vienādos un

145salīdzināmos apstākļos. Dažādām amatpersonu grupām var būt

146noteikta atšķirīga izdienas pensijas aprēķināšanas kārtība un

147objekts, kas nosaka pensijas apmēru.

148Saeima norāda, ka dažādām

149amatpersonām ir noteikts atšķirīgs vecums, kad var pieprasīt

150izdienas pensiju. Atsevišķām militārpersonām tas varot būt 35

151gadi, lai gan prokuroriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas

152amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm šis vecums parasti

153esot vismaz 50 gadi. Līdz ar to šīs amatpersonas neatrodoties

154vienādos un salīdzināmos apstākļos.

155Atbildes rakstā pausts viedoklis,

156ka apstrīdētās normas nevar vērtēt kā personai Satversmes 109.

157pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu. Satversmes 109. pantā

158noteiktās pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu esot pakļautas

159detalizētai regulēšanai likumā. Analizējot apstrīdēto normu kā

160pamattiesību ierobežojumu, tiktu atzīts, ka no Satversmes

161109. panta tieši izrietot karavīra tiesības uz to, lai viņa

162izdienas pensijas aprēķināšanā tiktu ņemtas vērā dažādas

163piemaksas.

164Atsaucoties uz Satversmes tiesas

165spriedumu lietā Nr. 2003-14-01, Saeima uzsver, ka, konkrētā

166nozarē nodarbinātajiem paredzot izdienas pensiju, tiek pieņemts,

167ka darbspēju zudums var iestāties agrāk. Sakarā ar to izdienas

168pensijas mērķis ir nodrošināt iztikas līdzekļus personām, kuru

169darbs saistīts ar ātrāku profesionālo iemaņu zudumu, kas var

170rasties pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma

171sasniegšanas. Bez tam, ņemot vērā paaugstināto izdienas pensijas

172apmēru, kas saistīts ar tās aprēķina formulu, izdienas pensija ir

173papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos

174apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas. Izdienas pensija pēc

175būtības esot īpašs valsts atbalsts, papildu sociālā garantija,

176kas var tikt izmaksāta pēc citiem principiem nekā, piemēram,

177vecuma pensija.

178Atbildes rakstā norādīts, ka

179apstrīdētās normas būtu jāskata kopsakarā ar Militārā dienesta

180likuma 48. pantu, kas šobrīd vairs neparedz piemaksas par

181dienesta pakāpēm un izdienu.

182Saeima izsaka viedokli, ka

183izdienas pensijas apmērs esot jāskata kopsakarā ar mēnesī

184saņemamo atalgojumu vismaz divos aspektos:

1851) lai izdienas pensija būtu

186pietiekama personas vajadzību apmierināšanai;

1872) lai tā būtu samērojama ar

188dienesta atalgojumu un tādējādi motivētu karavīrus dienestu

189turpināt, nevis priekšlaicīgi atvaļināties.

190Piemaksa esot īslaicīgs maksājums,

191un, lai gan izdienas pensiju nosaka, ņemot vērā pēdējos piecos

192gados nopelnīto, izdienas pensijai esot jāatspoguļo visā dienesta

193laikā paveiktais un bijušie apstākļi.

194Atbildes rakstā apgalvots:

195apstrīdētās normas nebūt nenozīmē, ka karavīra veiktie īpašie

196uzdevumi vispār netiek ņemti vērā. Militārpersonu izdienas

197pensiju likuma 4. pantā esot ietverts īpašs regulējums,

198proti, izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmais dienesta

199laiks. Pastāvot šādam normatīvajam regulējumam, karavīra veikums

200īpašās situācijās un apstākļos tiekot ņemts vērā izdienas

201pensijas aprēķināšanā, tikai tiekot ņemts vērā citādā veidā.

2024.2. Ministru

203kabinets atbildes rakstā pauž viedokli, ka apstrīdētās normas

204atbilst Satversmes 91. un 109. pantam, un lūdz pieteikumu

205noraidīt.

206Ministru kabinets informē, ka

207Noteikumu Nr. 272 pieņemšana visupirms bijusi saistīta ar

208to, ka pieauga tādu starptautisko operāciju skaits, kurās

209piedalījās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS)

210militārpersonas. Atsevišķās starptautiskās operācijās nācies

211sūtīt militārpersonas, kurām bija lielāka militārā dienesta

212pieredze un atbilstoši arī lielāks izdienas stāžs. Tā kā

213militārpersonu atalgojums par piedalīšanos starptautiskās

214operācijās bija augsts, daudzas militārpersonas esot izmantojušas

215šos apstākļus savās personīgajās interesēs, lai - salīdzinājumā

216ar citām militārpersonām - iegūtu nesamērīgi lielas un savam

217ieguldījumam dienestā neatbilstošas izdienas pensijas.

218Vienlaikus Noteikumu Nr. 272

219pieņemšana bijusi saistīta ar 1999. gadā notikušo dienesta

220atalgojuma reformu, kuras rezultāts ir izdienas pensiju pieaugums

22165 līdz 80 procentu apmērā. Atbildes raksta iesniegšanas laikā

222vidējā militārpersonai aprēķinātā izdienas pensija esot augstāka

223nekā iekšlietu sistēmā strādājošiem aprēķinātā vidējā izdienas

224pensija, bet zemāka nekā vidējā izdienas pensija prokuratūras

225darbiniekiem.

226Atbildes rakstā izteikts

227viedoklis, ka izdienas pensiju apmēram jābūt pietiekamam, bet

228samērojamam ar dienesta atalgojumu, lai motivētu karavīrus

229dienestu turpināt, nevis priekšlaicīgi atvaļināties. Ministru

230kabinets uzsver, ka iepriekšējā regulējuma saglabāšanās ar laiku

231radītu negatīvu sociāli ekonomisko efektu - veidotos darbspējīgu,

232bet nestrādājošu cilvēku slānis. "Veidosies situācija, ka

233profesionālā dienesta kareivis pēc desmit nodienētiem gadiem

23428-30 gadu vecumā saņems izdienas pensiju (sākot no Ls 300 un

235vairāk), kas būs vienāda ar 60 gadu veca cienījama ģenerāļa

236pensiju, kurš atradies militārajā dienestā vairāk par 40 gadiem,

237vai pat to pārsniegs." Turklāt jau šobrīd jaunākajam militārajam

238pensionāram esot tikai 32 gadi - no militārā dienesta viņš esot

239atvaļinājies teicamā fiziskā formā, ar labām zināšanām un

240ievērojamu darba pieredzi.

241Atbildes rakstā norādīts, ka tās

242personu grupas, kas saņem izdienas pensijas, neatrodas

243salīdzināmos apstākļos. Valsts cilvēktiesību birojs neesot ņēmis

244vērā, ka darba specifiku, apstākļus un prasības attiecībā uz

245vispārējo fizisko un psiholoģisko sagatavotību šīm profesijām

246nevarot savstarpēji salīdzināt. Izdienas pensiju piešķiršanas

247kritēriji militārpersonām (noteiktais izdienas stāžs) krasi

248atšķiroties no pārējām personu grupām paredzētajiem kritērijiem

249(noteiktais izdienas stāžs un vecums).

250Ministru kabinets pauž viedokli,

251ka karavīriem noteikto piemaksu mērķis esot materiāli stimulēt

252karavīru veikt noteiktus uzdevumus ierobežotā laikā (piemēram,

253piedaloties starptautiskās operācijās, uzņemoties paaugstinātu

254atbildību) īpašā dienesta vietā vai īpašos apstākļos. Beidzoties

255minētajiem faktoriem, arī piemaksas netiekot maksātas.

256Turklāt pensijas aprēķinā

257neietvertās piemaksas tiekot ņemtas vērā, ieskaitot attiecīgo

258laiku izdienas stāžā dubultā vai trīskāršā apmērā.

2595. Pēc Valsts cilvēktiesību

260biroja lūguma savu viedokli par izdienas pensiju nepieciešamību

261izteica Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija,

262Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Tiesu

263administrācija, Ārlietu ministrija un Kultūras ministrija.

2645.1. Aizsardzības

265ministrija, atbildot uz jautājumu par militārpersonu izdienas

266pensiju nepieciešamību, norāda, ka izdienas pensijas

267atvaļinātajām militārpersonām ir sociālo garantiju sistēmas

268neatņemama sastāvdaļa. Militārais dienests esot ļoti specifisks

269un neesot salīdzināms ar citām profesijām. Militārpersonas

270atrodas dienestā visu laiku, un šā dienesta gaitu nosaka un

271regulē speciāls likums un specifiski normatīvie akti, kas nav

272attiecināmi uz civilpersonām. Aizsardzības ministrija uzskaita

273šādus apsvērumus:

274- Karavīriem dienesta pildīšanas

275laiks ir īpaši ierobežots, un dienestu turpināt līdz vecuma

276pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai praktiski nav

277iespējams.

278- Izdienas pensija nepieciešama,

279lai nodrošinātu karavīriem pēc atvaļināšanās no militārā dienesta

280iespēju integrēties civilajā dzīvē (dotu iespēju apgūt civilo

281profesiju; nodrošinātu iztikas līdzekļus, pavērtu iespēju kārtot

282sadzīves jautājumus).

283- Dienesta nosacījumi, prasības un

284apstākļi var būtiski ietekmēt karavīru turpmākās iespējas

285konkurēt darba tirgū.

286- Turklāt izdienas pensija ir

287viens no faktoriem, kas stimulē (motivē) izvēlēties militāro

288karjeru.

289- Izdienas pensija ir viens no

290faktoriem, kas kompensē ierobežojumus, kuri ir spēkā karavīru

291militārā dienesta izpildes laikā.

2925.2. Iekšlietu

293ministrija norāda, ka tās sistēmā izdienas pensijas regulē

294likums "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas

295darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm". Minētais likums

296attiecas arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar

297speciālajām dienesta pakāpēm kopš Ieslodzījuma vietu pārvaldes

298pārejas Tieslietu ministrijas pakļautībā.

299Izdienas pensija iekšlietu sistēmā

300kalpo gan kā materiālā stāvokļa nodrošinājums, gan kā sociālā

301garantija darbiniekam, kurš noteiktu darba dzīves laika posmu

302veltījis valstij svarīgu funkciju izpildei - valsts iekšējās

303drošības sargāšanai, turklāt specifiskos, fiziski un

304psihoemocionāli sarežģītos un ne vienmēr prognozējamos dienesta

305apstākļos. Dienestā esošie darbinieki arī no darba brīvajā laikā

306varot tikt iesaistīti dabas stihiju radītu postījumu, ugunsgrēku

307un citu katastrofu seku likvidācijā vai valstij nozīmīgu

308pienākumu veikšanā, ja valsts rīcībā esošie cilvēku resursi ir

309nepietiekami. Spējas pildīt dienestu minētajos apstākļos ar

310gadiem samazinoties.

311Vienlaikus izdienas pensija ir

312viens no elementiem, kas motivē pieredzējušos darbiniekus

313turpināt dienestu iekšlietu sistēmā.

3145.3. Tiesu

315administrācija pauž viedokli, ka izdienas pensija tiesnešiem

316ir nepieciešama, lai nodrošinātu attiecīgajā Eiropas hartā minēto

317principu, proti, ka tiesnešiem, kuri nostrādājuši tiesneša amatā

318nepieciešamo laiku, maksā attiecīgu pensiju, kā arī lai

319nodrošinātu tiesnešiem pilnvērtīgas sociālās garantijas,

320iestājoties likumā noteiktajam maksimālajam tiesneša amata

321pildīšanas vecumam.

3225.4. Ārlietu ministrija

323akcentē, ka izdienas pensijas diplomātiskā dienesta darbiniekiem

324nepieciešamas, lai diplomātiem, kuri valsts interesēs īpašos

325apstākļos pildījuši noteiktas funkcijas un veltījuši savus

326pūliņus Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta attīstībai un

327sekmīgai darbībai, nodrošinātu atbilstošu sociālo garantiju.

328Izdienas pensija ir papildu

329sociālā garantija diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

330nodarbinātajiem. Tā varētu mazināt pieredzējušu diplomātu

331aiziešanu no dienesta un piesaistīt dienestam jaunus kvalificētus

332darbiniekus.

3335.5.

334Ģenerālprokuratūra atzīmē, ka Prokuroru izdienas pensiju

335likums paredz tiesības uz izdienas pensiju strādājošiem

336prokuroriem no 50 gadu vecuma un ir vērsts uz to prokuratūras

337kadru nomaiņu, kuriem pēc 20 gadus ilga saspringta, ar pastāvīgu

338stresu, kā arī ar psiholoģiski emocionālās un fiziskās pārslodzes

339apstākļiem saistīta darba kriminālvajāšanā un citu pienākumu

340veikšanā ir mazinājušās nepieciešamās profesionālās iemaņas.

341Izdienas pensija paver šīm personām iespēju pārkvalificēties un

342izvēlēties citu profesiju.

343Izdienas pensija ir viens no

344svarīgiem faktoriem, kas prokuroru amata pienākumu izpildes laikā

345attur no nokļūšanas interešu konflikta un korumpētā stāvoklī.

346Izdienas pensija ir būtisks

347arguments tam, lai jauni un izglītoti juristi saistītu savu

348karjeru un profesionālo izaugsmi ar darbu prokuratūrā, un līdz ar

349to nodrošina maksimāli atbilstošu kadru atlasi.

350Citastarp Ģenerālprokuratūra

351atzīmē, ka prokuroru un Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošo

352izmeklētāju darbs pēc sava rakstura, sarežģītības pakāpes,

353intensitātes un psiholoģiskās slodzes ir līdzīgs.

3545.6. Satversmes aizsardzības

355birojs (turpmāk - SAB) uzsver, ka Satversmes aizsardzības

356biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā paredzētās izdienas

357pensijas nepieciešamību diktē regulāra palielināta psiholoģiska

358slodze paaugstināta riska apstākļos, kas izraisa priekšlaicīgu

359īpašo darba spēju pazemināšanos.

3605.7. Kultūras

361ministrija uzsver, ka izdienas pensiju noteikšanas

362nepieciešamība valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru,

363koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem pamatota

364Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru,

365koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju

366likuma 1. pantā. Proti, "sakarā ar to, ka šajās profesijās

367pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo

368iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma

369sasniegšanas".

370Kultūras ministrija atzīmē, ka

371minētajās profesijās darba specifika ir saistīta ar lielu

372fizisko, kā arī psihisko un nervu piepūli un atmiņas noslodzi,

373ātru reakciju pēkšņās situācijās. Lai saglabātu pienācīgu

374profesionālo līmeni un augstu māksliniecisko kvalitāti,

375māksliniekam jābūt ļoti labā fiziskajā formā (īpaši pievēršot

376uzmanību atsevišķu orgānu nevainojamai veselībai). Turklāt visu

377darbības laiku jāsaglabā augsta psiholoģiskā noturība. Likumā

378minēto profesiju pārstāvjiem nav iespējams saglabāt atbilstošu

379profesionālo līmeni līdz pensijas vecumam. Zaudējot darba devēja

380prasībām atbilstošās spējas (vidēji 38-55 gadu vecumā),

381darbinieks kļūstot sociāli neaizsargāts, jo viņa vecums,

382veselības stāvoklis un izglītības specifika apgrūtina

383pārkvalificēšanos atbilstoši darba tirgus prasībām.

384Secinājumu

385daļa

3866. Satversmes