20. punkts

1Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka:

2"Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

3priekšā."

4Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam

5vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības

6pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiesiskā

7valstī tiktu īstenota visaptveroša likumu ietekme uz ikvienu un

8lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tas arī

9garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas objektivitāti

10un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma

11priekšrakstus (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra

12sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9.1. punktu). Tomēr šāda

13tiesiskās kārtības vienotība nenozīmē nivelēšanu, jo

14"vienlīdzība pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā

15sabiedrībā ir attaisnojama" (Satversmes tiesas 2001. gada

1626. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 4.

17punkts).

18Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91. pantu, ir

19atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām

20izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu

21attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem

22kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Tajā pašā laikā vienlīdzības

23princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām,

24kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu

25attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam

26ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes

27tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409

28secinājumu daļas 1. punktu un 2008. gada 29. decembra sprieduma

29lietā Nr. 2008-37-03 7. punktu). Atšķirīgai attieksmei nav

30objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja

31nav samērīgas attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un

32nospraustajiem mērķiem (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 23.

33decembra sprieduma lietā Nr. 2002-15-01 secinājumu daļas 3.

34punktu).