22. punkts

1Satversmes tiesa izvērtēs, vai ir tādas personas,

2kuras saskaņā ar apstrīdēto regulējumu atrodas vienādos un pēc

3noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, un kāda ir

4attieksme pret šīm personām.

522.1. Satversmes tiesa šā sprieduma 18.1. punktā jau

6secināja, ka apstrīdētais regulējums tikai konkretizē Satversmē

7un likumos noteiktās prasības.

8Apstrīdētais regulējums noteic, ka pienākums prast un lietot

9valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē attiecas uz visām personām, kas

10ieņem pašvaldības domes deputāta amatu. Tas ir saistošs Latvijas

11un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kas atbilstoši

12Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam

13kandidē pašvaldību vēlēšanās un kļūst par pašvaldību domju

14deputātiem. Apstrīdētais regulējums nenošķir atsevišķā grupā

15tādus deputātus, kuri būtu atbrīvoti no pienākuma prast un lietot

16valsts valodu noteiktā līmenī un pakāpē. Apstrīdētā regulējuma

17prasības ir saistošas visiem deputātiem.

18Līdz ar to apstrīdētais regulējums paredz tikai vienu personu

19grupu - visus pašvaldību domju deputātus, un tiem noteiktās

20prasības par valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu ir

21vienādas.

2222.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka vienādos un

23pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas: 1)

24pašvaldību domju deputāti, kuri ir atbrīvoti no valsts valodas

25prasmes pārbaudes kārtošanas; 2) pašvaldību domju deputāti, kuri

26nav atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas.

27Pieteikumā norādīts, ka dalījums šajās savstarpēji

28salīdzināmajās grupās izriet no Noteikumu Nr. 733 12. punkta.

29Taču Noteikumu Nr. 733 12. punkts nereglamentē deputātiem

30obligāto valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu. Šajās normās

31ir norādīts, kuras personas atbrīvojamas no valsts valodas

32prasmes pārbaudes. Noteikumu Nr. 733 12.1. punktā minētās

33personas savas valsts valodas zināšanas un prasmes var apliecināt

34ar dokumentu par izglītības iegūšanu latviešu valodā. Savukārt

3512.2. punktā norādīto personu valsts valodas zināšanas un prasmes

36apliecina pamatizglītības vai vispārējās izglītības sertifikāts,

37kurā ir norādīti centralizēto eksāmenu rezultāti. Tātad šīs

38personas ir atbrīvotas no valsts valodas prasmes pārbaudes, jo to

39zināšanas apliecina atbilstoši izglītības dokumenti.

40Satversmes tiesa šā sprieduma 22.1. punktā jau konstatēja, ka

41apstrīdētais regulējums paredz tikai vienu personu grupu -

42pašvaldību domju deputātus, kuriem noteikts vienāds obligātais

43valsts valodas zināšanu un prasmju apjoms. Var secināt, ka

44deputāti, kuri ir atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes,

45un deputāti, kuri nav atbrīvoti no valsts valodas prasmes

46pārbaudes, ir vienā personu grupā un apstrīdētais regulējums

47nerada atšķirīgu attieksmi pret tajā ietilpstošajām personām.

48Tā kā apstrīdētais regulējums

49neparedz atšķirīgu attieksmi pret pašvaldību domju deputātiem,

50tas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

51Nolēmumu

52daļa

53Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

54Satversmes tiesa

55nosprieda:

56atzīt Ministru kabineta 2009. gada

577. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas

58zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību

59profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās

60atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja

61statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes

62pārbaudi" 1. pielikumu, ciktāl tas attiecas uz pašvaldību

63domju deputātiem, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

6491. un 101. pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta

65pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31.

66pantam.

67Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

68Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

69Tiesas sēdes priekšsēdētājs

70G.Kūtris