22. pants

Satversmes tiesa izvērtēs, vai ir tādas personas,

kuras saskaņā ar apstrīdēto regulējumu atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, un kāda ir

attieksme pret šīm personām.

22.1. Satversmes tiesa šā sprieduma 18.1. punktā jau

secināja, ka apstrīdētais regulējums tikai konkretizē Satversmē

un likumos noteiktās prasības.

Apstrīdētais regulējums noteic, ka pienākums prast un lietot

valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē attiecas uz visām personām, kas

ieņem pašvaldības domes deputāta amatu. Tas ir saistošs Latvijas

un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kas atbilstoši

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam

kandidē pašvaldību vēlēšanās un kļūst par pašvaldību domju

deputātiem. Apstrīdētais regulējums nenošķir atsevišķā grupā

tādus deputātus, kuri būtu atbrīvoti no pienākuma prast un lietot

valsts valodu noteiktā līmenī un pakāpē. Apstrīdētā regulējuma

prasības ir saistošas visiem deputātiem.

Līdz ar to apstrīdētais regulējums paredz tikai vienu personu

grupu - visus pašvaldību domju deputātus, un tiem noteiktās

prasības par valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu ir

vienādas.

22.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka vienādos un

pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas: 1)

pašvaldību domju deputāti, kuri ir atbrīvoti no valsts valodas

prasmes pārbaudes kārtošanas; 2) pašvaldību domju deputāti, kuri

nav atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas.

Pieteikumā norādīts, ka dalījums šajās savstarpēji

salīdzināmajās grupās izriet no Noteikumu Nr. 733 12. punkta.

Taču Noteikumu Nr. 733 12. punkts nereglamentē deputātiem

obligāto valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu. Šajās normās

ir norādīts, kuras personas atbrīvojamas no valsts valodas

prasmes pārbaudes. Noteikumu Nr. 733 12.1. punktā minētās

personas savas valsts valodas zināšanas un prasmes var apliecināt

ar dokumentu par izglītības iegūšanu latviešu valodā. Savukārt

12.2. punktā norādīto personu valsts valodas zināšanas un prasmes

apliecina pamatizglītības vai vispārējās izglītības sertifikāts,

kurā ir norādīti centralizēto eksāmenu rezultāti. Tātad šīs

personas ir atbrīvotas no valsts valodas prasmes pārbaudes, jo to

zināšanas apliecina atbilstoši izglītības dokumenti.

Satversmes tiesa šā sprieduma 22.1. punktā jau konstatēja, ka

apstrīdētais regulējums paredz tikai vienu personu grupu -

pašvaldību domju deputātus, kuriem noteikts vienāds obligātais

valsts valodas zināšanu un prasmju apjoms. Var secināt, ka

deputāti, kuri ir atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes,

un deputāti, kuri nav atbrīvoti no valsts valodas prasmes

pārbaudes, ir vienā personu grupā un apstrīdētais regulējums

nerada atšķirīgu attieksmi pret tajā ietilpstošajām personām.

Tā kā apstrīdētais regulējums

neparedz atšķirīgu attieksmi pret pašvaldību domju deputātiem,

tas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ministru kabineta 2009. gada

7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas

zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību

profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās

atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja

statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes

pārbaudi" 1. pielikumu, ciktāl tas attiecas uz pašvaldību

domju deputātiem, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

91. un 101. pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta

pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31.

pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris