115. punktsnoteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot

noteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot

1labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties

2par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

3Satversmes tiesa, konkretizējot Satversmes 111. panta tvērumu,

4ir atzinusi, ka no minētā panta izriet valsts pienākums ievērot,

5aizsargāt un nodrošināt personas tiesības uz veselību. Pirmkārt,

6pienākums ievērot tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir

7jāatturas no iejaukšanās personas tiesībās un brīvībās. Tātad

8jāatturas arī no tādām darbībām, kas ierobežo katras personas

9iespējas pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību. Otrkārt,

10pienākums aizsargāt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir

11jāaizsargā persona no citu privātpersonu iejaukšanās tās

12pamattiesību īstenošanā. Treškārt, pienākums nodrošināt tiesības

13uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāveic konkrēti pasākumi

14pamattiesību īstenošanai (sk., piemēram, Satversmes

15tiesas 2010. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 8.1.

16punktu).

17Tādējādi par būtisku personas tiesību uz veselību aspektu

18Satversmes tiesa ir atzinusi valsts pienākumu aizsargāt personu

19no citu privātpersonu iejaukšanās šo pamattiesību īstenošanā.

20Tāpat valstij ir jāveic konkrēti pasākumi, lai persona varētu

21īstenot savas tiesības uz veselību. Tas citstarp nozīmē valsts

22pienākumu aizsargāt vienu personu grupu no citas personu grupas

23darbību rezultātā radītas kaitīgas ietekmes uz veselību.

24Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes 8. nodaļā

25ietverto pamattiesību, tostarp Satversmes 111. panta, saturs

26noskaidrojams ciešā sasaistē ar Satversmes 89. pantu (sk.,

27piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma

28lietā Nr. 2008-37-03 11.2. punktu). Satversmes 89. pants

29noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības

30saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem

31starptautiskajiem līgumiem. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no

32šā Satversmes panta izriet valsts pienākums ņemt vērā

33starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Konstitucionālā

34likumdevēja mērķis ir bijis panākt Satversmē ietverto

35cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautiskajām cilvēktiesību

36normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2000. gada 30.

37augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5.

38punktu).

39Personas tiesību uz veselību saturs pilnīgāk atklājams,

40ievērojot 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par

41ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk - Pakts)

4212. pantu. Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja

43norādījusi, ka Pakta 12. pantā ir nostiprinātas personas tiesības

44sasniegt visaugstāko iespējamo fiziskās un psihiskās veselības

45līmeni. Tiesības uz veselību ietver dažādus sociālekonomiskus

46faktorus, kas veicina personas veselīgai dzīvei piemērotu

47apstākļu veidošanos. Tiesības uz veselību ietver ne tikai

48savlaicīgu un atbilstošu veselības aprūpi, bet arī tiesības uz

49veselību veicinošiem faktoriem, tostarp veselīgas vides

50apstākļiem [sk.: General Comment No. 14: The Right to

51the Highest Attainable Standard of Health (Art. 12): 11/08/2000.

52CESCR/E/C.12/2000/4].

53Tādējādi Satversmes 111. pantā ietvertās tiesības uz veselību

54citstarp ietver arī tiesības uz veselīgiem vides apstākļiem.

55Savukārt Satversmes tiesa, konkretizējot Satversmes 115. panta

56tvērumu, ir atzinusi, ka minētā Satversmes norma visupirms

57valstij uzliek pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides

58aizsardzības sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

5914. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 1. punktu). Šajā

60pantā noteiktās pamattiesības paredz valsts pienākumu aizsargāt

61personu gan no faktiski jau notiekošām darbībām, kas var radīt

62draudus cilvēku veselībai vai videi, gan arī no šādām nākotnē

63paredzētām darbībām (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

6417. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 13.1. punktu).

65Troksnis kā vidi piesārņojoša darbība ir citstarp aplūkojams

66Satversmes 115. panta kontekstā (sk. Satversmes tiesas 2011.

67gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.9.

68punktu).

69Troksnis kā vides piesārņojums ietekmē tās vides kvalitāti,

70kurā persona uzturas. Tas, izplatoties apkārtējā vidē, var

71nodarīt kaitējumu personas veselībai. Līdz ar to tiesības dzīvot

72labvēlīgā vidē ietver arī tiesības uz veselīgiem vides

73apstākļiem.

74No minētā secināms, ka Satversmes 115. pants, līdzīgi kā 111.

75pants, noteic arī valsts pienākumu aizsargāt personas veselību.

76Proti, Satversmes 111. pants aptver visas jomas, kas skar

77personas veselību. Savukārt Satversmes 115. panta kontekstā šis

78pienākums pamatā aplūkojams no vides aizsardzības viedokļa. Lai

79gan šajās normās valsts pienākums personas veselības aizsardzības

80jomā ir noteikts atšķirīgi, tomēr uz personas veselības

81aizsardzību no vides piesārņojuma - trokšņa - ir attiecināmas

82abas šīs pamattiesības.

83Satversmes 111. un 115. pants

84aizsargā personas tiesības uz veselību un tiesības dzīvot

85labvēlīgā vidē. Tādējādi apstrīdēto normu satversmība ir

86izvērtējama, aplūkojot minētās Satversmes normas kopsakarā.

8717. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts varas

88institūcijām jāizveido efektīva vides aizsardzības sistēma. Tas

89citstarp nozīmē šo institūciju pienākumu ņemt vērā vides

90aizsardzības intereses tad, kad tiek izstrādāti un pieņemti

91politikas mērķi vai tiesību akti, kā arī tad, kad pieņemtie

92tiesību akti tiek piemēroti un politikas mērķi tiek īstenoti.

93Būtiska nozīme, izvērtējot vides jomā valsts varas institūciju

94veikto pasākumu tiesiskumu, ir šīs jomas tiesību principiem

95(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra

96sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 13. punktu un 2008. gada 17.

97janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20. punktu). Savukārt

98personas tiesībām uz veselību atbilst valsts pienākums rūpēties

99par apstākļiem, kas ietekmē personu iespējas sasniegt pēc

100iespējas augstāku veselības līmeni (sk., piemēram, Satversmes

101tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-37-03

10211.2. punktu).

103Valstij attiecībā uz pamattiesībām ir pienākums gan tās

104ievērot, gan aizsargāt, gan arī nodrošināt. Lai valsts rīkotos

105saskaņā ar pamattiesībām, tai jāīsteno virkne pasākumu - gan

106pasīvie, piemēram, neiejaukšanās personas tiesībās, gan aktīvie,

107piemēram, nodrošinot personas individuālo vajadzību

108apmierināšanu. No Satversmes izriet ne tikai valsts pienākums

109atturēties no iejaukšanās personas tiesībās, bet arī pienākums

110veikt šo tiesību nodrošināšanai nepieciešamās darbības (sk.,

111piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

112Nr. 2007-23-01 7. punktu un 2012. gada 6. jūnija sprieduma lietā

113Nr. 2011-21-01 7. punktu). Personas veselības aizsardzības

114jomā valstij ir arī pienākums līdzsvarot atsevišķu indivīdu un

115visas sabiedrības intereses (sk., piemēram, Satversmes tiesas

1162008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-37-03 12.1.3.

117punktu).

118No pieteikumiem, Ministru kabineta atbildes rakstiem un

119pieaicināto personu viedokļiem izriet, ka izskatāmā lieta pamatā

120skar jautājumu par to, vai valsts ir atbilstošā veidā izpildījusi

121pozitīvos pienākumus, kas tai izriet no Satversmes 111. un 115.

122panta. Tādējādi izskatāmajā lietā valsts pienākumi pamatā tiks

123aplūkoti to pozitīvajā aspektā, proti, tiks vērtēts, vai valsts

124ir pienācīgā veidā veikusi minēto pamattiesību nodrošināšanai

125nepieciešamās darbības.

126Satversmes tiesa norāda, ka valstij, īstenojot pasākumus ar

127mērķi aizsargāt personas tiesības uz veselību un tiesības dzīvot

128labvēlīgā vidē, ir plaša rīcības brīvība. Valsts šo rīcības

129brīvību bauda tiktāl, ciktāl netiek pārkāpti vispārējie tiesību

130principi un citas Satversmes normas (sk., piemēram, Satversmes

131tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01

13225.2. punktu). Turklāt valstij sava rīcības brīvība jāizmanto

133tādā veidā, lai iespējami taisnīgākajā un konkrētajai situācijai

134atbilstošākajā veidā tiktu ievērotas visu iesaistīto personu

135dažādās intereses.

136Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai valsts ir

137izpildījusi pozitīvos pienākumus, kas tai izriet no personas

138tiesībām uz veselību un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Lai to

139pārbaudītu, Satversmes tiesa izvērtēs:

1401) vai valsts ir veikusi pasākumus, kas vērsti uz šo

141pamattiesību nodrošināšanu un aizsardzību;

1422) vai pasākumi ir veikti pienācīgā kārtībā.

143Savukārt, lai izvērtētu, vai šie pasākumi veikti pienācīgā

144kārtībā, ir jāpārbauda:

1451) vai, aizsargājot personas tiesības uz veselību, ir ievēroti

146vides tiesību principi;

1472) vai ir panākts taisnīgs līdzsvars starp iesaistīto personu

148interesēm.

14918. Satversmes tiesa secinājusi, ka mūsdienās troksnis

150ir atzīts par nozīmīgu cilvēka dzīves kvalitāti un veselību

151ietekmējošu faktoru (sk., piemēram, Satversmes tiesas

1522009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 16.2.

153punktu).

154Latvijā vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību īsteno

155atbilstoši likumam "Par piesārņojumu", ar ko ieviesta

156Direktīva 2002/49/EK. Tās mērķis ir izstrādāt vienotus pasākumus,

157lai prioritārajās jomās nepieļautu, novērstu vai samazinātu

158kaitīgās sekas, kā arī samazinātu troksni, ko rada galvenie

159trokšņa avoti. Ministru kabinets īpaši uzsver, ka šī direktīva

160nosaka dalībvalstu pienākumu izstrādāt vienotus pasākumus trokšņa

161samazināšanai (sk. lietas materiālu 4. sēj. 39. lp.). Tā

162citstarp noteic arī katras valsts rīcības brīvību trokšņa

163robežlielumu noteikšanā, ņemot vērā konkrēta trokšņa avota

164īpašības (sk. pieaicinātās personas Vides pārraudzības valsts

165biroja viedokli lietas materiālu 3. sēj. 33. lp.).

166Ministru kabinets nolūkā aizsargāt personas no trokšņa

167nelabvēlīgās ietekmes ir pieņēmis Noteikumus Nr. 16, citstarp to

1682. pielikuma 2. punktā paredzot gan specifiskus apdzīvotās vietās

169izvietotās atklātās autosporta un motosporta bāzēs radītā vides

170trokšņa robežlielumus, gan arī to novērtēšanas un mērīšanas

171noteikumus salīdzinājumā ar citiem vides trokšņa avotiem.

172Tiesībsargs norāda, ka Ministru kabinets, pieņemot Noteikumu

173Nr. 16 2. pielikuma 2. punktu, ir pārkāpis likumdevēja piešķirto

174pilnvarojumu, jo tas neparedzot Ministru kabinetam kompetenci

175paaugstināt pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus (sk.

176lietas materiālu 3. sēj. 78. lp.).

177Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, vai

178Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkts ir izdots, ievērojot

179likumdevēja piešķirto pilnvarojumu.

18018.1. Satversmes tiesa atzinusi, ka saskaņā ar varas

181dalīšanas principu izpildu varai ir tiesības izdot noteikumus

182tikai likumā noteiktos gadījumos un tie nedrīkst būt pretrunā ar

183Satversmi un likumiem [sk., piemēram, Satversmes tiesas 1998.

184gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu

185daļu]. Ministru kabinets ārējo normatīvo tiesību aktu var

186izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis

187pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas

188(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā

189Nr. 2016-23-03 16. punktu).

190Satversmes tiesai, vērtējot Ministru kabinetam likumdevēja

191piešķirtā pilnvarojuma apjomu, ir jānoskaidro pilnvarojošo normu

192saturs un mērķis, kā arī tas, vai Ministru kabinets nav

193pārsniedzis tam likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas

194(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā

195Nr. 2016-23-03 16. punktu).

19618.1.1. Noteikumi Nr. 16 izdoti, pamatojoties uz likuma

197"Par piesārņojumu" 18.1 panta trešo daļu.

198Likumdevējs šajā normā ir noteicis Ministru kabineta kompetenci

199trokšņa novērtēšanā un mazināšanā. Ministru kabinetam ir

200kompetence pieņemt attiecīgus normatīvos tiesību aktus, uzsākot

201nelabvēlīga vai kaitīga vides trokšņa apzināšanu, lai nepieļautu

202tā kaitīgās sekas (sk. 2009. gada 8. septembrī Saeimā

203iesniegtā likumprojekta Nr. 1428/Lp9 "Grozījumi likumā

204"Par piesārņojumu"" anotāciju). No likuma

205"Par piesārņojumu" 18.1 panta trešās daļas

206izriet arī to prasību un pasākumu kopums, kas Ministru kabinetam

207ir jāregulē, lai novērtētu un samazinātu troksni (sk.

208pieaicinātās personas Saeimas viedokli lietas materiālu 4. sēj.

20987. lp.). Saskaņā ar tā paša panta trešās daļas 1. punktu

210Ministru kabinets nosaka trokšņa rādītājus, to piemērošanas

211kārtību un novērtēšanas metodes.

212Satversmes tiesa jau norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi

213saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru

214kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu (sk.

215Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr.

2162007-04-03 19. punktu). Ar likumdevēja doto pilnvarojumu

217izpildvarai jāsaprot ne tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību

218norma, bet paša likuma būtība un mērķi (sk. Satversmes tiesas

2192011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4.

220punktu).

221Likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta

222trešā daļa ir vērtējama kopsakarā ar 2. panta 7. punktā definēto

223šā likuma mērķi, proti, novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ

224cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, novērst

225kaitējuma radītās sekas, kā arī novērst vai samazināt vides

226trokšņa iedarbību uz cilvēkiem. Saeima norāda, ka likumdevējs ar

227pilnvarojošo normu - likuma "Par piesārņojumu"

22818.1 panta trešo daļu - ir piešķīris Ministru

229kabinetam rīcības brīvību attiecībā uz likuma mērķa īstenošanu -

230trokšņa iedarbības uz cilvēkiem novēršanu vai samazināšanu - ar

231tehnisku noteikumu palīdzību (sk. lietas materiālu 4. sēj. 88.

232lp.). Likumdevējs Ministru kabinetam ir piešķīris rīcības

233brīvību noteikt tādus pasākumus un pieļaujamos robežlielumus, kas

234palīdzētu novērst vai samazināt trokšņa iedarbību uz cilvēkiem un

235tādējādi mazināt trokšņa radītās kaitīgās sekas.

236Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs pilnvarojošajā normā

237ir ietvēris Ministru kabineta kompetenci regulēt vides trokšņa

238robežlielumus apdzīvotās vietās izvietotās atklātās autosporta un

239motosporta bāzēs, kā arī noteikt trokšņa rādītāju novērtēšanas

240metodes.

24118.1.2. Pilnvarojuma apjoms nozīmē to jautājumu loku,

242kurus Ministru kabinets ir tiesīgs noregulēt (sk. Satversmes

243tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 14.

244punktu).

245Tiesībsargs norāda, ka Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkts

246ir izdots, pārkāpjot likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma apjomu.

247Likumdevējs esot Ministru kabinetu pilnvarojis noteikt līdzekļus,

248ar kuriem īstenojams likuma "Par piesārņojumu" 2. panta

2497. punktā noteiktais mērķis. Tomēr Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma

2502. punktā noteiktie vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšanas

251nosacījumi trokšņa iedarbību nevis novēršot un samazinot, bet gan

252salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu palielinot un tādējādi

253radot kaitīgas sekas attiecībā uz apkārtējo iedzīvotāju veselību

254(sk. lietas materiālu 3. sēj. 75. lp.).

255Savukārt Ministru kabinets uzsver, ka vides trokšņa

256robežlielumi, kaut arī tie salīdzinājumā ar iepriekš spēkā bijušo

257redakciju ir paaugstināti, esot jāvērtē kopsakarā ar citiem

258Noteikumos Nr. 16 paredzētajiem trokšņa iedarbības mazināšanas un

259kontroles pasākumiem (sk. lietas materiālu 4. sēj. 41.-42.

260lp.).

261Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Saeimas dotā pilnvarojuma

262ietvaros Ministru kabinets var izvēlēties konkrētajai situācijai

263piemērotāko risinājumu (sk. Satversmes tiesas 2012.

264gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2011-14-03 19. punktu).

265Ministru kabineta noteikumu izdošana atzīstama par

266tiesībpolitisku lēmumu īstenošanas mehānismu, proti, izpildvara

267izvēlas, kuru no vairākiem iespējamiem tiesiskiem kāda jautājuma

268risinājumiem normatīvi nostiprināt (sk. Satversmes

269tiesas 2008. gada 23. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-01-03

27013. punktu).

271Pieļaujamo vides trokšņa robežlielumu paaugstināšana pati par

272sevi vēl nenozīmē, ka Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkts

273būtu izdots, pārkāpjot likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma apjomu.

274Ministru kabinets ar Noteikumiem Nr. 16 kopumā ir noteicis veidu,

275kādā tiek ierobežota vides trokšņa izplatība. Atbilstoši dotajam

276pilnvarojumam Ministru kabinets ir izvēlējies kompleksu konkrētās

277situācijas risinājumu, citstarp šo noteikumu 2. pielikuma 2.

278punktā nosakot konkrētus vides trokšņa robežlielumus, to

279piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes.

280Arī Saeima uzskata, ka Ministru kabinets ir rīkojies

281atbilstoši pilnvarojošās normas 1. punktam. Ministru kabinets

282noteicis ierobežojumus vides trokšņa izplatībai, normatīvi

283regulējot vides trokšņa robežlielumus apdzīvotās vietās

284izvietotās atklātās autosporta un motosporta bāzēs un trokšņa

285rādītāju novērtēšanas metodes. Noteikumi Nr. 16 detalizējot un

286precizējot likumā "Par piesārņojumu" noteikto (sk.

287lietas materiālu 4. sēj. 88. lp.).

288Līdz ar to Ministru kabinets,

289izdodot Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punktu, ir rīkojies

290likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma ietvaros un šī norma atbilst

291likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta

292trešajai daļai.

29318.2. No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētās

294normas iekļautas Noteikumos Nr. 16 un ir publiski pieejamas

295atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām. Izskatāmajā lietā nav

296strīda par to, ka apstrīdētās normas ir izskatītas, pieņemtas un

297publicētas Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā un

298formulētas skaidri.

299Tādējādi apstrīdētās normas ir

300pieņemtas un publiski pieejamas atbilstoši normatīvo tiesību aktu

301prasībām.

30218.3. Vērtējot, vai valsts ir veikusi pasākumus, kas

303vērsti uz personas tiesību uz veselību un tiesību dzīvot

304labvēlīgā vidē nodrošināšanu un aizsardzību, Satversmes tiesa

305norāda, ka likumdevējs ir pieņēmis vairākus normatīvos tiesību

306aktus, tostarp likumu "Par piesārņojumu". Saskaņā ar šā

307likuma 1. panta 7. punktu cilvēka rīcības izraisīta trokšņa tieša

308vai netieša novadīšana gaisā ir atzīstama par vienu no

309piesārņojuma veidiem. Savukārt saskaņā ar šā likuma 1. panta 16.

310punktu par vides troksni ir atzīstams nevēlams vai kaitīgs

311cilvēka darbības radīts āra troksnis, citstarp tāds troksnis, ko

312rada dažādu veidu transportlīdzekļi. Šā likuma 18.1

313pantā ir noteikti pasākumi un rīcība trokšņa novērtēšanai un

314samazināšanai. Likumdevējs ir pieņēmis arī Vides aizsardzības

315likumu, kura mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un

316atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Šajā

317likumā noteikti valsts un pašvaldību iestāžu pienākumi attiecībā

318uz vides informācijas sniegšanu un izplatīšanu un sabiedrības

319iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Šā likuma 13. pantā paredzēta

320sabiedrības iesaistīšana vides normatīvo aktu izstrādē, nosakot,

321ka iestādei iespējami agrākā stadijā ir jāiesaista sabiedrība vai

322tās pārstāvji vides normatīvo aktu, arī to grozījumu,

323sagatavošanā un apspriešanā.

324Ministru kabinets, pieņemot Noteikumus Nr. 16, ir ievērojis ar

325autosportu un motosportu saistītā trokšņa avotiem raksturīgās

326īpašības un trokšņa iedarbības laiku ne tikai dienas, bet arī

327visa gada laikā un noteicis šā trokšņa novērtēšanas un

328pārvaldības kārtību, citstarp vides trokšņa robežlielumus

329treniņiem un sacensību dienām, kā arī attiecīgo dienu skaitu.

330Papildus ir noteikts, ka troksnis tiek novērtēts ārpus telpām un

331robežlielumi ir attiecināmi uz konkrētu trases darbības laiku un

332noteiktu treniņu un sacensību skaitu. Ministru kabinets

333Noteikumos Nr. 16 paredzējis arī mototrases īpašnieka vai

334valdītāja pienākumu veikt noteiktus prettrokšņa pasākumus, lai

335ierobežotu trokšņa robežlielumu pārsniegumu. Papildu prettrokšņa

336pasākumi norādīti Noteikumu Nr. 312 4.3. nodaļā.

337Savukārt Noteikumu Nr. 16 2.4. apakšpunktā noteikts izņēmums

338attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu publiskiem pasākumiem, kuru

339rīkošanai saņemta tās pašvaldības atļauja, kuras administratīvajā

340teritorijā paredzēts konkrēto pasākumu rīkot. Saskaņā ar Publisko

341pasākumu likuma 1. panta 1. punktu publisks pasākums ir fiziskās

342vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai

343pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums

344publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Šā likuma 5.

345panta otrā daļa paredz, ka publisku sporta pasākumu rīkošanai

346autosportā, motosportā un ūdens motosportā neatkarīgi no to

347norises vietas ir nepieciešama attiecīgās pašvaldības atļauja

348publisku pasākumu rīkošanai.

349Tādējādi likumdevējs un Ministru

350kabinets ir veikuši pasākumus, kas vērsti uz personas tiesību uz

351veselību un tiesību dzīvot labvēlīgā vidē nodrošināšanu un

352aizsardzību, turklāt nosakot arī pašvaldības kompetenci šādu

353pasākumu īstenošanā.

35419. Satversmes tiesa, izvērtējot, vai pasākumi, kas

355vērsti uz personas tiesību uz veselību un tiesību dzīvot

356labvēlīgā vidē nodrošināšanu un aizsardzību, ir veikti pienācīgā

357kārtībā, noskaidros, vai, aizsargājot personas tiesības uz

358veselību, ir ievēroti vides tiesību principi.

35919.1. Cilvēka cieņa un katra indivīda vērtība ir

360cilvēktiesību būtība. Tāpēc demokrātiskā tiesiskā valstī gan

361likumdevējam, pieņemot tiesību normas, gan tiesību normu

362piemērotājam, tās piemērojot, ir jārespektē cilvēka cieņa

363(sk., piemēram: Barak A. Human Dignity: The

364Constitutional Value and the Constitutional Right. Cambridge:

365Cambridge University, 2015, p. 108). Demokrātija un cilvēka

366cieņa ir savstarpēji atkarīgas un viena otru nostiprinošas

367vērtības (sk., piemēram: Vienna Declaration and Programme of

368Action. Adopted by the World Conference on Human Rights in Vienna

369on 25 June 1993. Pieejams: http://www.ohchr.org/).

370Demokrātiskā tiesiskā valstī pienācīgi veikti pozitīvie

371pasākumi, kas tai izriet no personas tiesībām uz veselību un

372tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, ir tādi, kur tiesību normas

373pieņēmēja veiktais izvērtējums visupirms ir vērsts uz cilvēka kā

374augstākās vērtības aizsardzību. Tās ietver arī cilvēka cieņu kā

375vērtību, kas vienlaikus ir gan jāaizsargā, gan jānodrošina.

376Līdz ar to likumdevējam uz vidi jāraugās no

377"antropocentriska" viedokļa, proti, kā uz cilvēka vidi

378jeb tādu vidi, kas nepieciešama cilvēka izdzīvošanai un vajadzību

379apmierināšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008.

380gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.1.

381punktu). Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē primāri aizsargā

382personu, tās intereses, proti, personas iespējas dzīvot tādā

383vidē, kurā tā var pilnvērtīgi, cilvēka cieņai atbilstoši

384funkcionēt un attīstīties.

38519.2. Satversmes tiesa atzinusi, ka viens no vides

386tiesību principiem ir piesardzības princips. Tas piemērojams arī

387potenciāla riska gadījumos - pat tad, ja risku nevar pilnībā

388konstatēt, prognozēt vai arī paredzēt tā sekas informācijas vai

389zinātnisku datu nepietiekamības dēļ. Saskaņā ar piesardzības

390principu vides aizsardzība neaprobežojas tikai ar aizsardzību

391pret jau draudošām briesmām un jau iestājušos seku likvidēšanu,

392bet tā mērķis ir mazināt arī nākotnē iespējamas negatīvās sekas

393(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma

394lietā Nr. 2007-11-03 20.1. punktu).

395Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka piesardzības

396princips ir piemērojams citstarp arī tādēļ, lai nodrošinātu pēc

397iespējas augstāku cilvēka veselības un vides drošības līmeni.

398Piesardzības princips noteic, ka valsts nedrīkst izvairīties no

399tādu efektīvu un samērīgu pasākumu veikšanas, kuri nepieciešami,

400lai novērstu risku, ka personas veselībai un videi varētu tikt

401nodarīts smags un neatgriezenisks kaitējums tikai tāpēc, ka

402attiecīgajā brīdī pieejamā tehniskā un zinātniskā informācija

403nesniedza noteiktu atbildi uz jautājumu par šāda riska pakāpi. Ja

404pastāv būtisks un nopietns risks, kuram pakļauta sūdzības

405iesniedzēju veselība un labklājība, tad valstij ir pozitīvs

406pienākums veikt saprātīgus un piemērotus pasākumus, lai

407aizsargātu cilvēka tiesības un vispār veicinātu vides veselību un

408aizsardzību jau tikmēr, kamēr negatīvās sekas vēl nav radušās.

409Tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanas procesā visupirms ir veicama

410pienācīga izpēte, kas ļautu jau iepriekš izvērtēt iespaidu, ko

411noteiktas darbības varētu atstāt uz vidi un indivīdu tiesībām,

412novērst nelabvēlīgu ietekmi, kā arī nodrošināt taisnīgu līdzsvaru

413starp dažādām konkurējošām interesēm (sk. Eiropas

414Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 27. janvāra sprieduma lietā

415"Tatar v. Romania", pieteikums Nr. 67021/01,

41669., 88., 107. un 120. punktu).

417Savukārt Eiropas Savienības Tiesa piesardzības principu

418uzskata par vienu no pamatiem Eiropas Savienības politikai, kas

419vērsta uz pastiprinātu vides aizsardzību, un citstarp piemēro šo

420principu arī lietās, kas saistītas ar personas tiesību uz

421veselību aizsardzību (sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas

4221998. gada 5. maija spriedumus lietā Nr. C-180/96 un lietā Nr.

423C-157/96). Eiropas Komisija, vērtējot Vides trokšņa

424direktīvas īstenošanu, ir norādījusi, ka trokšņa piesārņojums

425joprojām ir būtiska vides veselības problēma Eiropā. Zinātniskie

426pētījumi pierāda, ka ilgstoša trokšņa iedarbība var atstāt

427ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām. Tomēr

428tiek atzīts, ka šobrīd trūkst izpratnes par ilgtermiņa sekām, ko

429attiecībā uz cilvēka veselību rada pārāk liels transportlīdzekļu

430izraisīts troksnis, un tāpēc joprojām trokšņa mazināšanas

431pasākumiem netiek piešķirta pietiekami augsta prioritāte. Taču ir

432jārīkojas tādā veidā, lai mazinātu trokšņa ietekmi, tuvinoties

433Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajiem līmeņiem [sk.

434Eiropas Komisijas ziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei par

435Vides trokšņa direktīvas īstenošanu saskaņā ar Direktīvas

4362002/49/EK 11. pantu. 2017. gada 30. marts, COM(2017) 151 final

4374. un 6. punktu].

438Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra lēmuma

439Nr. 1386/2013/ES "Par vispārējo Savienības vides rīcības

440programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem

441planētas resursiem"" 49. punktā ir noteikts, ka

442"pieejamie dati par ilgtermiņa vidēja stipruma ietekmi

443parāda, ka 65 procentus Eiropas iedzīvotāju, kas dzīvo lielo

444pilsētu teritorijās, ietekmē augsts trokšņa līmenis".

445Savukārt jēdziens "augsts trokšņa līmenis" tiek

446definēts kā tāds troksnis, kas pārsniedz 55 dB(A) dienā un 50

447dB(A) naktī.

448Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas detalizēti

449apraksta dažādās sekas, ko pārmērīgs troksnis var atstāt uz

450cilvēka veselību, kā arī uzskaita ieteicamos trokšņa

451robežlielumus dažādos kontekstos. Kaut arī šīs vadlīnijas nav

452juridiski saistošas, tomēr tajās ietvertais regulējums atzīstams

453par avotu ar rekomendējošu, bet vienlaikus arī ar autoritatīvu

454raksturu, kas valstij iesaka konkrētas problēmas risināšanā

455izvēlēties optimālo rīcības modeli (sk., piemēram, Satversmes

456tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106

45716. punktu un 2006. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-25-01

45822. punktu).

459Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās ar autosportu un

460motosportu saistītais troksnis nav izdalīts kā atsevišķs trokšņa

461veids, tomēr tas kā satiksmes radīts troksnis var tikt

462pielīdzināts sadzīves troksnim. Vadlīnijās citstarp norādīts, ka

463paaugstināta līmeņa troksnis var nelabvēlīgi ietekmēt personas

464veselību, proti, izraisīt dzirdes, artikulācijas un miega

465traucējumus, kā arī mazināt personas darbspējas. Saskaņā ar šīm

466vadlīnijām par ārējā vidē ieteicamiem trokšņa robežlielumiem tiek

467uzskatīti 55 dB(A) dienā un 50 dB(A) vakarā. Par ārējā vidē

468kaitīgas sekas radošu tiek uzskatīts 65-70 dB(A) troksnis.

46919.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Ministru

470kabinets par pieļaujama līmeņa troksni ir atzinis tādu troksni,

471kas var apdraudēt personas veselību. Proti, Ministru kabineta

472noteiktie trokšņa robežlielumi pārsniedzot trokšņa līmeni, kāds

473būtu pieļaujams, lai tiktu nodrošināta dzīves kvalitāte vidē,

474kurā persona uzturas ilgstoši (sk. lietas materiālu 1. sēj. 5.

475lp. un 3. sēj. 75. lp.).

476Savukārt Ministru kabinets norāda, ka atkarībā no trokšņa

477izplatības vides ir pieļaujams diferencēt pieļaujamos vides

478trokšņa robežlielumus. Pilsētvidē pilnībā novērst vides trokšņa

479iedarbību neesot iespējams, tāpēc tur personām esot jārēķinās ar

480ārējo apstākļu negatīvo ietekmi un pilsētvidē esošiem

481blakusefektiem - troksni, izplūdes gāzēm, smakām, transporta

482radītām vibrācijām. Turklāt ārpus telpām izvietotās mototrasēs

483radītā trokšņa negatīvā ietekme uz personu veselību neesot

484pierādīta (sk. lietas materiālu 2. sēj. 98. lp. un 4. sēj. 44.

485lp.).

486No lietas materiāliem izriet, ka personas apdzīvotā vietā

487pastāvīgi ir pakļautas paaugstinātam vides troksnim, ko rada

488dažādi trokšņa avoti, piemēram, autotransports vai dzelzceļš.

489Tomēr ar autosportu un motosportu saistītais troksnis ir

490nošķirams no ikdienas satiksmes radītā trokšņa. Autosportam un

491motosportam parasti ir raksturīgas ievērojamas trokšņa līmeņa

492svārstības gan dienas, gan visa gada griezumā (sk. Ministru

493kabineta noteikumu projekta Nr. TA-1780 "Grozījumi Ministru

494kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa

495novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" sākotnējās

496ietekmes novērtējuma anotāciju). Autosporta un motosporta

497radītais troksnis ir mainīgs, tā līmeņa svārstības un noteiktas

498frekvences varot radīt lielāku apgrūtinājumu sabiedrībai nekā

499monotons autosatiksmes troksnis uz intensīvi noslogotām ielām vai

500dzelzceļa radītais troksnis (sk. lietas materiālu 4. sēj. 82.

501lp.). Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras "Darba

502drošības un vides veselības institūts" eksperti uzsver, ka

503trokšņa apgrūtinājums citstarp var izpausties veselības

504traucējumos. Vides troksnis, atšķirībā no darba vides trokšņa,

505kura līmeņi ir augstāki, rada netiešos veselības traucējumus,

506piemēram, komunikācijas un miega traucējumus, kognitīvās un

507emocionālās atbildes apgrūtinājumus, autonomās nervu sistēmas un

508endokrīnās sistēmas traucējumus. Mototrasēs radītā trokšņa

509apgrūtinājums var būt lielāks nekā autosatiksmes trokšņa

510apgrūtinājums un var izraisīt netiešos veselības traucējumus

511atkarībā no trokšņa līmeņa, ekspozīcijas laika un cilvēka

512individuālajām īpašībām. Turklāt lielāku apgrūtinājumu rada

513pēkšņas dabas troksnis (sk. lietas materiālu 4. sēj. 80.-81.

514lp.). Tomēr Ministru kabinets ārpus telpām izvietotajām

515mototrasēm ir noteicis augstākus pieļaujamos vides trokšņa

516robežlielumus nekā citiem, mazāk kaitīgiem vides trokšņa

517avotiem.

518Noteikumu Nr. 539 pieņemšanas procesā pret šobrīd Noteikumu

519Nr. 16 2. pielikuma 2. punktā noteiktajiem vides trokšņa

520robežlielumiem iebildumus izteica Veselības ministrija, norādot

521tieši uz iespējamām kaitīgām sekām saistībā ar personu veselību

522(sk., piemēram, izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem

523par Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. TA-1780

524"Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra

525noteikumos Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības

526kārtība"" projektu un tā sākotnējās ietekmes

527novērtējuma anotāciju lietas materiālu 2. sēj. 25.-37. lp.).

528Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām,

529Veselības ministrija uzsvēra, ka nepieciešams samazināt

530pieļaujamās trokšņa robežvērtības vismaz par 5 dB(A), lai

531maksimālais trokšņa līmenis nepārsniegtu Pasaules Veselības

532organizācijas ieteiktos 70 dB(A). Tāpat Veselības ministrija

533ieteikusi saīsināt treniņu laiku darba dienās un sacensību ilgumu

534brīvdienās, kā arī noteikt trašu pārvaldītājiem pienākumu

535nodrošināt atbilstošus trokšņa slāpētājus un norobežot

536paaugstināta trokšņa teritorijas ar slāpējošiem objektiem, lai

537nodrošinātu veselībai nekaitīgu trokšņa līmeni ārpus trasēm

538esošajās dzīvojamās apbūves telpās (sk. Ministru kabineta

5392015. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 50 18. punktu lietas

540materiālu 3. sēj. 147. lp.).

541Vides pārraudzības valsts birojs norāda, ka Noteikumu Nr. 16

5422. pielikuma 2. punktā noteiktie vides trokšņa robežlielumi nav

543tiešā veidā matemātiski salīdzināmi ar Pasaules Veselības

544organizācijas vadlīnijās iekļautajiem rekomendējošajiem trokšņa

545intensitātes rādītājiem, kā arī vides trokšņa robežvērtībām

546(sk. lietas materiālu 3. sēj. 35. lp.). Arī biedrība

547"Latvijas Motosporta federācija" un biedrība

548"Latvijas Autosporta federācija" uzsver, ka Pasaules

549Veselības organizācijas vadlīnijas nav tieši attiecināmas uz

550konkrēto situāciju, jo tajās norādītā līmeņa trokšņa kaitīgums

551izpaustos tikai tad, ja šāds troksnis būtu pastāvīgs un ilgstošs,

552bet par tādu nevarot atzīt troksni, kura ietekme jau esot

553ierobežota, pieļaujot atsevišķu sacensību rīkošanu tikai

554noteiktos laika periodos diennakts ietvaros (sk. lietas

555materiālu 3. sēj. 40.-41. lp. un 43.-44. lp.).

556Pirms Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkta pieņemšanas

557attiecībā uz apdzīvotā vietā izvietotās atklātās autosporta un

558motosporta bāzēs radīto troksni bija piemērojami vispārīgie

559noteikumi. Proti, mototrašu īpašniekiem vai valdītājiem pienākums

560aprīkot trases ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežot

561ar troksni slāpējošiem objektiem bija saistošs jau tad, ja vides

562troksnis pārsniedza maksimāli pieļaujamo robežlielumu 55 dB(A).

563Satversmes tiesa secina, ka Ministru kabinets nav apsvēris un

564pamatojis pēc būtības to, kāpēc šāds mototrašu īpašnieku vai

565valdītāju pienākums - nodrošināt atbilstošus trokšņa slāpētājus

566un norobežot paaugstināta trokšņa teritorijas ar troksni

567slāpējošiem objektiem - kopš Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2.

568punkta spēkā stāšanās ir sasaistīts ar paaugstinātiem vides

569trokšņa robežlielumiem.

570Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punktā noteikto pieļaujamo

571vides trokšņa robežlielumu intervāls ir 65 dB(A) līdz 80 dB(A)

572atkarībā no sporta treniņu un sacensību laika. Savukārt publiskam

573motosporta un autosporta pasākumam, kura rīkošanai atbilstoši

574Publisko pasākumu likumam ir piešķirta attiecīgās pašvaldības

575atļauja, saskaņā ar Noteikumu Nr. 16 2.4. apakšpunktu vides

576trokšņa robežlielumi vispār nav piemērojami. Šāda situācija

577izveidojusies kopš 2016. gada 12. maija, kad stājās spēkā likums

578"Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības

579likumā". Noteikumu Nr. 16 2.4. apakšpunkts kopsakarā ar

580Publisko pasākumu likuma 5. panta otro daļu paredz, ka apdzīvotās

581vietās ārpus telpām izvietotās mototrasēs notiekošajām sacensībām

582vairs nav piemērojams Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2.2. un 2.3.

583apakšpunktā noteiktais regulējums, kas ierobežo sacensību dienu

584skaitu, ilgumu un noteic trokšņa robežlielumus.

585Ar apstrīdētajām normām pieļautais troksnis ir ne tikai

586pietuvināts cilvēka veselībai kaitīgas sekas radošam troksnim,

587bet atsevišķos gadījumos pat lielāks par to un pārsniedz arī

588Pasaules Veselības organizācijas noteiktos trokšņa robežlielumus

589(sk., piemēram, lietas materiālu 2. sēj. 68. lp.). Lai gan

590autosportam, motosportam un tā darbībai raksturīgi specifiski

591noteikumi, atbilstoši apstrīdētajām normām trašu tuvumā dzīvojoša

592persona visas nedēļas garumā var tikt pakļauta tāda līmeņa

593troksnim, kas nelabvēlīgi ietekmē tās veselību, jo, piemēram,

594nedēļas ietvaros ir atļauti pieci treniņi darba dienās, kuros

595pieļaujamais trokšņa līmenis ir 65 dB(A), turklāt šie treniņi var

596notikt ilgstoši - 12 stundu garumā dienas laikā. Savukārt

597sacensībās, kuras notiek brīvdienās, trokšņa līmenis vispār nav

598ierobežots.

599Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkta sagatavošanas ietvaros

600tikuši apkopoti dati par autosporta un motosporta aktivitāšu

601rezultātā radītā trokšņa novērtēšanas metodoloģiju un trokšņa

602pārvaldības normatīvajiem aktiem dažādās valstīs (sk.,

603piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības 2015. gada

60422. decembra vēstuli Nr. 18-1e/10468 lietas materiālu 3. sēj.

605131. lp.). Ministru kabinets ir norādījis, ka pirms Noteikumu

606Nr. 16 2. pielikuma 2. punkta pieņemšanas ir izvērtēta dažādu

607valstu pieredze. Tomēr Ministru kabinets ņēmis vērā tieši

608Austrijas un Vācijas piemērus, kaut arī šajās valstīs mototrašu

609izvietojums ir pavisam citāds nekā teritorijā, kur piemērojami

610Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punktā noteiktie trokšņa

611robežlielumi. Tātad šie robežlielumi nav vērtēti kopsakarā ar

612konkrētā trokšņa izplatības vietu, attiecīgajam troksnim

613raksturīgajām īpašībām un šā trokšņa radītajām sekām.

614Vērtējot trokšņa negatīvo ietekmi apdzīvotā vietā, jāņem vērā,

615ka pilsētā vides trokšņa iedarbība ne vienmēr ir tieša, taču tas

616var radīt netiešas sekas, vienlaikus atsevišķas problēmas tas var

617tikai saasināt vai veicināt. Veselības ministrija apstrīdēto

618normu pieņemšanas procesā minējusi argumentus tam, ka autotrasēs

619un mototrasēs radītais troksnis var kaitēt personu tiesībām uz

620veselību un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, un norādījusi arī uz

621robežlielumiem, kas būtu saudzīgāki pret cilvēku. Tātad

622iespējamās kaitīgās sekas Ministru kabinetam bija uzrādītas un

623tās tam bija zināmas. No Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkta

624izstrādes un pieņemšanas materiāliem kopsakarā ar šo noteikumu

6252.4. apakšpunktu neizriet, ka Ministru kabinets, nosakot trokšņa

626novērtēšanas un pārvaldības regulējumu attiecībā uz apdzīvotās

627vietās ārpus telpām izvietotām mototrasēm, būtu apsvēris

628iespējamās attiecīgā trokšņa radītās kaitīgās sekas.

629Piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī pieprasa,

630ka nav jāsagaida reāls un faktisks cilvēka veselībai nodarīts

631kaitējums, bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma

632iespējamību, lai valstij būtu savlaicīgi jāveic efektīvi un

633samērīgi pasākumi, lai nepieļautu kaitējuma iestāšanos. Pienācīgs

634kaitējuma iespējamības novērtējums citstarp ir nesaraujami

635saistīts ar valsts pienākumu veikt pienācīgu izpēti un darīt visu

636iespējamo, lai šo kaitējumu efektīvi novērstu vai iespēju robežās

637samazinātu jau pirms tā rašanās.

638Tādējādi Ministru kabinets, izdodot

639apstrīdētās normas, nav rīkojies atbilstoši piesardzības

640principam, nodrošinot un aizsargājot cilvēka cieņu kā

641demokrātiskas tiesiskas valsts augstāko vērtību.

64220. Satversmes tiesa, izvērtējot, vai pasākumi, kas

643vērsti uz personas tiesību uz veselību un tiesību dzīvot

644labvēlīgā vidē nodrošināšanu un aizsardzību, ir veikti pienācīgā

645kārtībā, noskaidros arī to, vai ir panākts taisnīgs līdzsvars

646starp iesaistīto personu interesēm.

647Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, no vienas puses, dabiskajai

648videi piemīt estētiska un garīga vērtība, kas noteic cilvēka

649dzīves kvalitāti un personas labklājības nemateriālo aspektu.

650Tāpēc degradēta dabiskā vide negatīvi ietekmē ikvienas personas

651(sabiedrības) labklājību. Taču, no otras puses, sabiedrības

652materiālā labklājība bieži ir atkarīga no tādu projektu

653īstenošanas, kuri samazina pašas sabiedrības iespēju izmantot

654publisko ārtelpu vai arī degradē vidi. Šādā situācijā gan dabisko

655vidi degradējošas darbības aizliegums, gan arī tās atļaušana

656dažādos aspektos skar un samazina ikvienas personas labklājību.

657Līdz ar to, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar vides

658izmantošanu, vienmēr ir jāizvēlas, kurai no interesēm - vides

659aizsardzībai vai ekonomiskajām interesēm - konkrētajos apstākļos

660dodama priekšroka (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada

6616. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9. punktu).

662Tādējādi, vērtējot iespējamos Satversmes 115. panta pārkāpumus,

663pēc iespējas jālīdzsvaro sabiedrības ieinteresētība dzīvot

664labvēlīgā vidē, no vienas puses, un saimnieciskās attīstības

665veicināšana, no otras puses (sk. Satversmes tiesas

6662008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 13.2.

667punktu).

668Eiropas Cilvēktiesību tiesa, vērtējot valsts pieņemtus lēmumus

669vides jomā, vērtē gan šo lēmumu materiālo aspektu, gan arī

670procesuālo aspektu, turklāt procesuālajā aspektā ņemot vērā to,

671vai lēmuma pieņemšanas procesā pietiekama vērība ir pievērsta

672indivīdu interesēm (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

673Lielās palātas 2003. gada 8. jūlija sprieduma lietā "Hatton

674and Others v. the United Kingdom", pieteikums Nr. 36022/97,

67599. un 104. punktu). Tātad tiek izvērtēts, vai lēmuma

676pieņemšanas procesā sabiedrības dažādās intereses ir taisnīgi

677samērotas. Pienācīgs un taisnīgs līdzsvars ir panākts tad, ja šīs

678intereses ir ņemtas vērā ne tikai formāli, bet arī pēc

679būtības.

680Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabinets, nosakot atsevišķus

681trokšņa robežlielumus un pieļaujot to paaugstināšanu

682salīdzinājumā ar iepriekš spēkā bijušo regulējumu, nav pienācīgi

683apsvēris trokšņa iespējamo ietekmi uz personu veselību. Proti,

684mototrasēs un autotrasēs pieļaujamie trokšņa robežlielumi ir

685paaugstināti līdz tādam līmenim, kas rada negatīvu ietekmi.

686Turklāt uz Noteikumu Nr. 16 2.4. apakšpunktā paredzētajiem

687gadījumiem šie robežlielumi vispār neesot attiecināmi. Trokšņa

688ietekmes novērtēšana esot atkarīga no pašvaldības izvēles un

689izvērtējuma (sk. lietas materiālu 3. sēj. 78.-80.

690lp.).

691Savukārt Ministru kabinets norāda, ka attiecīgie trokšņa

692robežlielumi noteikti, lai nodrošinātu iespējas Latvijā rīkot

693starptautiskas sacīkstes. Proti, "ir nepieciešams atbilstošs

694tiesiskais regulējums trokšņa jomā (autosporta un motosporta

695bāzēm apdzīvotās vietās), kurš nav pretrunā ar starptautisko

696organizāciju prasībām". Turklāt esot vajadzējis pieņemt tādu

697normatīvo regulējumu, kas faktiski atbilstu troksnim, kāds rodas

698lielākajā daļā autosporta un motosporta bāzu (sk. Ministru

699kabineta noteikumu projekta Nr. TA-1780 "Grozījumi Ministru

700kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa

701novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" sākotnējās

702ietekmes novērtējuma anotāciju).

703No lietas materiāliem izriet, ka Ministru kabinets Noteikumu

704Nr. 16 2. pielikuma 2. punktu izdevis galvenokārt tāpēc, lai

705veicinātu starptautisko autosporta un motosporta sacīkšu rīkošanu

706Latvijā, un tādējādi primāri ir atbalstījis sportistu, kā arī

707attiecīgo komersantu intereses. Treniņi un sacensības autotrasēs

708un mototrasēs nodrošina ekonomisku ieguvumu sabiedrībai, kā arī

709infrastruktūras saglabāšanu, turklāt dod iespēju personām,

710tostarp bērniem, nodarboties ar sportu (sk. lietas materiālu

7113. sēj. 40. lp. un 3. sēj. 43. lp.). Būtisks arguments par

712labu pieļaujamo trokšņa robežlielumu paaugstināšanai bijusi arī

713nepieciešamība atjaunot Kandavas kartodroma darbību (sk.

714Latvijas Nacionālās sporta padomes 2015. gada 2. jūlija sēdes

715audioierakstu lietas materiālu 3. sēj.). Kandavas novadā

716šādas trases darbība pozitīvi ietekmējot pašvaldības ekonomiku

717(sk. lietas materiālu 4. sēj. 98. lp.).

718Ministru kabinets uzsver, ka apstrīdētās normas aplūkojamas

719kopsakarā ar visu Noteikumu Nr. 16 regulējumu. Proti, lai pēc

720iespējas nodrošinātu personu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē,

721Ministru kabinets noteicis papildu pasākumus, proti, diferencējis

722pieļaujamos trokšņa robežlielumus treniņu un sacensību dienās, kā

723arī ierobežojis sacensību skaitu gadā. Tāpat arī mototrašu

724īpašniekiem esot noteikti atsevišķi pienākumi, tostarp pienākums

725aprīkot trasi ar trokšņa monitoringa iekārtu un veikt

726nepārtrauktus trokšņa mērījumus mototrases darbības laikā.

727Speciāla kārtība paredzēta arī trokšņa novērtēšanai, proti,

728jāizmanto tikai vides trokšņa robežlielumi, bet nav jāveic

729trokšņa rādītāju novērtēšana telpās (sk. lietas materiālu 2.

730sēj. 101.-102. lp. un 4. sēj. 48.-49. lp.). Normēts trokšņa

731monitorings uzlabojot dzīves sakārtotību un vienlaikus

732neapdraudot starptautisku sacensību norisi (sk. Ministru

733kabineta noteikumu projekta Nr. TA-1780 "Grozījumi Ministru

734kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa

735novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" sākotnējās

736ietekmes novērtējuma anotāciju). Savukārt Noteikumu Nr. 16

73714. punktā noteikts, ka trokšņa robežlieluma pārsniegšanas

738gadījumā trokšņa avoti ir jāaprīko ar skaņas ierobežotājiem vai

739teritorija jānorobežo ar troksni slāpējošiem objektiem.

740Tomēr Satversmes tiesa secina, ka troksni slāpējošie pasākumi

741ir jāveic tikai tad, ja pieļaujamie trokšņa robežlielumi tiek

742pārsniegti. Tas neierobežo vai neuzliek papildu pienākumu jau

743pieļaujamo trokšņa robežlielumu ietvaros novērst personām radušos

744kaitīgo ietekmi. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka

745apstrīdētās normas tika izdotas, tās pielāgojot troksnim, kāds

746faktiski rodas lielākajā daļā autosporta un motosporta bāzu, un

747tādējādi trasēm Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punktā noteiktie

748trokšņa robežlielumi praksē netiek pārsniegti, taču ir tieši

749pietuvināti maksimāli pieļaujamajai trokšņa robežai (sk.,

750piemēram, lietas materiālu 2. sēj. 67. lp. un 4. sēj. 17.

751lp.).

752Tāpat Noteikumos Nr. 16 minētie pasākumi un šo noteikumu 2.

753pielikuma 2. punktā noteiktie vides trokšņa robežlielumi nav

754attiecināmi uz publiskiem autosporta un motosporta pasākumiem,

755kuru rīkošanai izsniegta attiecīgās pašvaldības atļauja.

756Pašvaldībai, izsniedzot atļauju publisku pasākumu rīkošanai, ir

757plaša rīcības brīvība trokšņa pārvaldības un kaitīgās ietekmes

758novērtēšanas jomā. Pašvaldība nenosaka pieļaujamos vides trokšņa

759robežlielumus (sk. lietas materiālu 4. sēj. 1. lp. un 4. sēj.

76017. lp.). Tomēr pašvaldības kompetencē citstarp tiek nodots

761izvērtēt, vai pasākuma laikā radītais troksnis neradīs negatīvu

762ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem, vai tas neapdraudēs

763sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību un veselību.

764Savukārt Ministru kabinets uzsvēris, ka pašvaldības kompetencē ir

765teritorijas plānošanas procesā novērst riskus, kas varētu rasties

766personu tiesībām dzīvot veselīgā vidē (sk. lietas materiālu 2.

767sēj. 101.-102. lp. un 4. sēj. 48.-49. lp.).

768Satversmes tiesa ir atzinusi, ka mērķus un uzdevumus, ko

769mūsdienu sabiedrībai izvirza vides tiesības, var sasniegt vienīgi

770cieši līdzdarbojoties valstij, pašvaldībām, kā arī

771privātpersonām. Līdz ar to Satversmes 115. pantā lietotais

772termins "valsts" nav interpretējams šauri, bet ar to

773saprotamas arī pašvaldības, kurām kopīgi ar valsts iestādēm ir

774pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē,

775rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu (sk. Satversmes

776tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11.

777punktu).

778Satversmes tiesa jau daudzkārt norādījusi, ka vietējās

779pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādāšana ir process, kura

780mērķis ir identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt,

781kurām no tām piešķirama prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu

782iesaistīto pušu interešu taisnīga līdzsvarošana un ieinteresētās

783sabiedrības interešu nodrošināšana (sk., piemēram, Satversmes

784tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05

785secinājumu daļas 5.1. punktu). Teritorijas plānošanai

786īpaši būtiska nozīme ir situācijā, kad nepieciešams kompleksi

787atrisināt visus jautājumus, ja blakus pastāv kvalitatīvi un

788kvantitatīvi atšķirīgi infrastruktūras objekti ar dažādām

789funkcijām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 11.

790novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2008-24-03

79110. punktu).

792Arī attiecībā uz lietā izvērtējamo tiesību jautājumu

793pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir taisnīgi

794jālīdzsvaro dažādas - gan autotrašu un mototrašu īpašnieku, gan

795sporta pasākumu apmeklētāju, gan arī vietējo iedzīvotāju

796intereses. Ja, piemēram, pašvaldības rīcībā ir informācija, ka

797konkrēts infrastruktūras objekts rada paaugstinātu risku, ka var

798tikt negatīvi ietekmēta vide un cilvēka veselība, vai ja

799sabiedrības interese par kādu infrastruktūras objektu ir īpaši

800liela, tad pašvaldībai teritorijas plānojuma publiskās

801apspriešanas gaitā jārīkojas proaktīvi un jāieplāno atsevišķas

802aktivitātes tieši attiecībā uz šādiem objektiem.

803Ministru kabinets un vairākas lietā pieaicinātās personas

804īpaši uzsver, ka pašvaldībai jārīkojas sabiedrības interesēs,

805ievērojot labas pārvaldības principu un cilvēktiesības,

806teritorijas plānojuma izstrādes procesā salāgojot atšķirīgas un

807pretrunīgas sabiedrības intereses atbilstoši teritorijas

808plānošanas un konstitucionālajiem principiem (sk., piemēram,

809Ministru kabineta atbildes rakstu lietas materiālu 2. sēj.

810101.-102. lp. un 4. sēj. 48.-49. lp, kā arī pieaicinātās personas

811Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokli

8124. sēj. 90.-96. lp.). Tomēr Satversmes tiesa uzsver, ka šī

813pašvaldības kompetence nekādā ziņā nemazina Ministru kabineta

814pienākumu izdot vides jomu regulējošus noteikumus pienācīgā

815kārtībā.

816Pienācīgs, taisnīguma principam atbilstošs un uz cilvēka

817cieņas aizsardzību vērsts izvērtējums nozīmē, ka ir izsvērtas un

818līdzsvarotas iesaistīto personu intereses, uzlūkojot katru

819cilvēku kā augstāko vērtību demokrātiskā tiesiskā valstī. Izdodot

820tiesību normas, kas var būtiski ietekmēt personas tiesības uz

821veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, Ministru kabinetam ir

822pienākums atbilstoša procesa ietvaros apsvērt ne tikai

823ekonomiskās un citas likumiskās intereses, bet arī iespējamo

824kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību.

825Lai secinātu, ka Ministru kabinets ir pienācīgi līdzsvarojis

826personu intereses līdzekļiem, ar kuriem tas paredzējis novērst

827iespējamo negatīvo ietekmi uz personu veselību, ir jābūt

828efektīviem. Trokšņa novērtēšana un pārvaldība ir kompleksi

829risināmu jautājumu un pasākumu kopums, tomēr tam jābūt tādam, kas

830pienācīgi līdzsvaro personu intereses un pēc iespējas novērš

831personām trokšņa radītās kaitīgās sekas. Tas nevar būt vērsts

832tikai uz vienas personu grupas interešu prevalēšanu.

833Līdz ar to pienācīgā kārtībā veikti personas tiesības uz

834veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nodrošinoši un

835aizsargājoši pasākumi ir tādi, kas ietver ne tikai cilvēka cieņai

836un piesardzības principam atbilstošu preventīvu Ministru kabineta

837izvērtējumu, kas vērsts uz kaitīgu seku paredzēšanu un iespējamu

838to mazināšanu, bet arī uz iesaistīto personu interešu taisnīgu

839līdzsvarošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar atzīt, ka

840Ministru kabinets būtu pienācīgā kārtībā veicis pasākumus, kas

841nepieciešami, lai nodrošinātu un aizsargātu personas tiesības uz

842veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

843Tādējādi apstrīdētās normas

844neatbilst Satversmes 111. un 115. pantam.

84521. Konstatējot apstrīdēto normu neatbilstību kaut

846vienai augstāka juridiska spēka tiesību normai, tās atzīstamas

847par prettiesiskām. Turklāt apsvērumi par apstrīdēto normu

848neatbilstību likuma "Par piesārņojumu" 2. panta 7.

849punktam tika aplūkoti, vērtējot to atbilstību Satversmes 111. un

850115. pantam.

851Līdz ar to nav nepieciešams izvērtēt apstrīdēto normu

852atbilstību arī likuma "Par piesārņojumu" 2. panta 7.

853punktam.

85422. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

855daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

856neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

857par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

858dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā

859Satversmes tiesas likuma norma Satversmes tiesai piešķir plašu

860rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda norma, kas

861atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

862normai.

863Satversmes tiesas likums konstitucionālajai tiesai ne vien dod

864pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi

865sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti un

866noteiktību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21.

867decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35.1. punktu un 2011.

868gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-05-01 24. punktu).

869Turklāt apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu nedrīkst

870radīt jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus (sk.,

871piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā

872Nr. 2015-19-01 17. punktu).

873Administratīvā rajona tiesa savā pieteikumā norāda, ka tās

874izskatīšanā ir lieta Nr. A420346615, kas ierosināta pēc personas

875pieteikuma, kurā lūgts atzīt par prettiesisku Kandavas novada

876domes 2015. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 17, atcelt Kandavas

877novada domes 2015. gada 22. decembra lēmumu Nr. 19 un atlīdzināt

878personisko kaitējumu. Administratīvā rajona tiesa uzskata, ka

879Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkts būtu atzīstams par spēkā

880neesošu attiecībā uz administratīvās lietas dalībniekiem:

881pieteicēju - Elzu Freibergu -, trešo personu - KARTODROMS SIA -

882un atbildētāju - Kandavas novada pašvaldību (sk. lietas

883materiālu 1. sēj. 7.-8. lp.).

884Minētos novada domes lēmumus administratīvajai tiesai būtu

885pamats atzīt par prettiesiskiem citstarp tādā gadījumā, ja

886Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkts būtu atzīts par spēkā

887neesošu un tādējādi nepiemērojamu jau no 2015. gada 29. oktobra,

888proti, no brīža, kad tika pieņemts Kandavas novada domes pagaidu

889lēmums.

890Pieteicēja - Elza Freiberga - ir vērsusies Administratīvajā

891rajona tiesā, lai aizsargātu savas tiesības. Arī Administratīvā

892rajona tiesa pieteikumu Satversmes tiesai iesniegusi šīs personas

893pamattiesību aizsardzības labad. Tādējādi Noteikumu Nr. 16 2.

894pielikuma 2. punkts ir atzīstams par spēkā neesošu attiecībā uz

895pieteicēju - Elzu Freibergu - no brīža, kad radās viņas

896pamattiesību aizskārums.

897Tomēr Satversmes tiesa nesaskata pamatu apstrīdēto normu

898atzīšanai par spēkā neesošām arī attiecībā uz publisko tiesību

899subjektu - Kandavas novada pašvaldību - un privātpersonu -

900KARTODROMS SIA. Arī no lietas materiāliem un apstākļiem kopumā

901neizriet tas, ka konkrētajā gadījumā būtu nepieciešams atzīt

902apstrīdētās normas par spēkā neesošām attiecībā uz minētajiem

903subjektiem.

904Nolēmumu

905daļa

906Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

907Satversmes tiesa

908nosprieda:

9091. Atzīt Ministru kabineta 2014.

910gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un

911pārvaldības kārtība" 2. pielikuma 2. punktu par atbilstošu

912likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta

913trešajai daļai.

9142. Atzīt Ministru kabineta 2014.

915gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un

916pārvaldības kārtība" 2. pielikuma 2. punktu, kā arī šo

917noteikumu 2.4. apakšpunktu, ciktāl tas attiecas uz publiskiem

918pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā

919vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un

920motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu

921drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku

922pasākumu rīkošanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas

923Satversmes 111. un 115. pantam.

9243. Atzīt Ministru kabineta 2014.

925gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un

926pārvaldības kārtība" 2. pielikuma 2. punktu attiecībā uz

927pieteicēju administratīvajā lietā Nr. A420346615 - Elzu Freibergu

928- par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115.

929pantam un spēkā neesošu no viņas pamattiesību aizskāruma rašanās

930brīža.

931Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

932Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

933Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

934Ziemele