10. punkts

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta

3pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam

4teikumam.

5Personas tiesības uz īpašumu, kas ietvertas Satversmes 105.

6pantā, citstarp aptverot personas tiesības gūt mantisku labumu no

7tai piederošas lietas, iznomājot to citai personai par tādu

8samaksu, kas ne vien ļautu uzturēt konkrēto īpašumu, bet arī

9nestu lietas īpašniekam peļņu. Tādējādi apstrīdētais regulējums

10lielo tirdzniecības centru telpu iznomātājiem ierobežojot

11Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. Vienlaikus

12apstrīdētais regulējums ierobežojot šīs pamattiesības arī tiem

13komersantiem, kas veic savu komercdarbību lielā tirdzniecības

14centra telpās. Šis pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar

15normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, un

16tam esot leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība,

17veicinot sabiedrības epidemioloģisko drošību.

18Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, esot jāņem

19vērā, ka saskaņā ar Covid‑19 pārvaldības likuma 3. pantu

20privātpersonu tiesību ierobežojumus var noteikt vienīgi tad, ja

21sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid‑19 infekcijas

22izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējā

23tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus, un šie

24ierobežojumi ir atceļami, ja vairs nepastāv objektīva

25nepieciešamība tos saglabāt. Apstrīdētā norma 1 ieviesta tiesību

26sistēmā ar Noteikumiem Nr. 191. No šo noteikumu anotācijā

27norādītās informācijas par aktuālo epidemioloģisko situāciju

28izrietot, ka saslimstības pieauguma iespējamība bija atkarīga no

29drošības pasākumu efektivitātes. Turklāt bijis jāņem vērā arī

30tas, kas slimnīcās ievietoto Covid‑19 pacientu skaits bija visai

31liels un tā samazināšanās tendences - ļoti lēnas. Tādēļ neesot

32bijusi pieļaujama strauja cilvēku mobilitātes un pulcēšanās

33veicināšana. Ievērojot to, ka darba kolektīvu ietvaros bija

34novērojams augsts SARS‑CoV‑2 izplatības risks, esot bijis

35nepieciešams mazināt lielu darba kolektīvu pulcēšanos citstarp

36arī lielajos tirdzniecības centros. Apstrīdētais regulējums ļāvis

37samazināt cilvēku mobilitāti un pulcēšanos lielajos tirdzniecības

38centros un attiecīgi mazinājis arī koronavīrusa SARS‑CoV‑2

39izplatības risku. Tādējādi pamattiesību ierobežojums esot

40piemērots tā leģitīmā mērķa sasniegšanai.

41Esot apšaubāms tas, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

42mērķi varētu sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem

43līdzekļiem, jo iespēja iekļūt veikalā, izmantojot atsevišķu

44ieeju, nenozīmējot, ka veikala apmeklētāji nedosies uz pārējo

45tirdzniecības centra daļu un koplietošanas telpām. Ministru

46kabinets vēlāk pieņēmis regulējumu, kas ļāva lielajos

47tirdzniecības centros strādāt tiem komersantiem, kuru darbības

48vietai ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve. Ar šo regulējumu

49Ministru kabinets esot turpinājis pakāpenisku pāreju uz drošas

50iepirkšanās vides ieviešanu.

51Covid‑19 krīzes skartajiem komersantiem bijušas pieejamas

52vairākas valsts atbalsta programmas, kas tika radītas, lai pēc

53iespējas novērstu ar Covid‑19 infekcijas izplatību saistīto

54ierobežojumu radītās nelabvēlīgās sekas. Esot jāņem vērā tas, ka

55Covid‑19 infekcijas izplatība apdraud ne vien personu un

56sabiedrības veselību, bet arī ekonomiku. Tādējādi sabiedrības

57ieguvums no apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību

58ierobežojuma izpaužoties ne vien kā epidemioloģiskās drošības un

59sabiedrības veselības aizsardzība, bet arī kā ekonomikas

60aizsardzība.

61Attiecībā uz apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 91.

62panta pirmajam teikumam Tieslietu ministrija pauž viedokli, ka

63komersanti, kas pārvalda lielos tirdzniecības centrus un iznomā

64to telpas, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar

65komersantiem, kas šajās telpās veic savu komercdarbību.

66Apstrīdētais regulējums paredzējis atšķirīgu attieksmi pret

67atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām, jo neesot attiecināts

68uz komersantiem, kas savu darbību veica ārpus lielajiem

69tirdzniecības centriem. Šī attieksme esot noteikta ar

70normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, un

71tai esot leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība.

72Tieslietu ministrija pievienojas Ministru kabineta argumentiem

73par šīs atšķirīgās attieksmes samērīgumu.