34. pants
(tiesības netraucēti

sazināties ar Tiesu)

2

3

2

1

3

11

1.protokola 1.pants (tiesības

uz īpašumu)

1

2

3

1

7

1.protokola 2.pants (tiesības

uz izglītību)

1

1

1.protokola 3.pants (tiesības

uz brīvām vēlēšanām)

2

1

2

5

4.protokola 2.pants

(pārvietošanās brīvība)

1

1

4.protokola 3.pants (pilsoņu

izraidīšanas aizliegums)

2

2

4.protokola 4.pants

(ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums)

1

1

7.protokola 2.pants (tiesības

uz apelāciju krimināllietās)

1

1

2

Kopā:

37

22

47

21

43

170

8. No tabulā sniegtās informācijas

izriet, ka visvairāk 2004.gadā valdībai komunicētas sūdzības par

tiesību uz taisnīgu tiesas procesu iespējamiem pārkāpumiem

(Konvencijas 6.pants) un tiesībām uz personisko brīvību un

drošību (Konvencijas 5.pants). Sūdzību skaits nesamazinās par

iespējamiem necilvēciskas apiešanās vai spīdzināšanas aizlieguma

pārkāpumiem, kā arī tiesību uz privātās un ģimenes dzīves

iespējamiem pārkāpumiem.

9. No visām saņemtajām lietām,

dalot tās pēc nozarēm, Biroja lietvedībā atrodas 28 iesniegumi

par iespējamiem tiesību pārkāpumiem krimināllietās, 21 iesniegums

saistībā ar administratīvajām lietām un 15 iesniegumi saistībā ar

civillietām. Tabulās Nr.5, Nr.6 un Nr.7 ir apkopotas

raksturīgākās sūdzības katrā tiesību nozarē uz 2004.gada

31.decembri:

Tabula Nr.5

Sūdzības krimināllietās:

Skaits

Aizturēšanas/apcietinājuma

ilgums (5.3.pants)

13

Kriminālprocesa ilgums

(6.1.pants)

12

Uzturēšanas apstākļi cietumos,

izolatoros; vardarbība pret aizturētajiem, ieslodzītajiem

(3.pants)

10

Aizturēšanas/apcietinājuma

pamatotība (5.1.pants)

10

Tiesības netraucēti sazināties

ar Tiesu (34.pants)

10

Tiesības griezties tiesā, kas

lemj par aizturēšanas un apcietinājuma likumību un

pamatotību (5.4.pants)

9

Tiesības tikties un sazināties

ar ģimeni, tiesības uz korespondenci (8.pants)

9

Procesuālās tiesības

(nodrošināt tulkus, pieaicināt lieciniekus) (6.3.pants)

5

Nevainīguma prezumpcijas

ievērošana (6.2.pants)

2

Reliģijas brīvība (9.pants)

2

Tabula Nr.6

Sūdzības civillietās:

Skaits

Tiesības uz īpašumu -

nekustamo, pensiju, vērtspapīriem (1.protokola 1.pants)

6

Tiesas procesa ilgums

(6.1.pants)

3

Tiesvedības procedurāli

pārkāpumi (termiņu ievērošana, pārsūdzības forma un

kārtība) (6.1.pants)

3

Vārda brīvība (10.pants)

3

Diskriminācijas aizliegums

(14.pants)

3

Tiesu objektivitāte

(6.1.pants)

2

Tabula Nr.7

Sūdzības administratīvajās

lietās:

Skaits

Tiesības uz ģimenes un privāto

dzīvi (8.pants)

13

Diskriminācijas

aizliegums

(14.pants)

5

Aizturēšana saistībā ar

izraidīšanu no valsts (5.1.pants)

3

Procesuālās tiesības

(6.3.pants)

3

Tiesības uz efektīvu aizskarto

tiesību aizstāvību (13.pants)

3

Tiesības uz brīvām vēlēšanām

(1.protokola 3.pants)

3

Brīva pieeja tiesai un taisnīgs

process (6.1.pants)

2

Uzturēšanas apstākļi

aizturēšanas vietās (3.pants)

2

10. Pašreiz no visām saņemtajām

sūdzībām:

a) Mierizlīgums noslēgts vienā

lietā - "Kulakova pret Latviju". 2004.gadā netika noslēgts

neviens mierizlīgums. 2005.gada aprīlī Eiropas Padomes Ministru

vietnieku komitejā, kas ir spriedumu izpildes uzraudzības

institūcija, tika pieņemta galīgā rezolūcija par sprieduma

izpildi lietā.

b) Spriedums taisīts sešās lietās,

kurās Tiesa konstatējusi sūdzību iesniegušo personu cilvēktiesību

pārkāpumus. No šīm lietām 2004.gadā tika pasludināti trīs

spriedumi:

• 2004.gada 2.decembrī tika

pasludināts spriedums lietā "Farbtuhs pret Latviju". Tiesa

atzina, ka soda izciešanas apstākļi cietumā nebija adekvāti,

ņemot vērā M.Farbtuha vecumu, veselības stāvokli, specifiskās

vajadzības, tie bija cilvēka cieņu pazemojoši, un līdz ar to šajā

gadījumā ir noticis Konvencijas 3.panta pārkāpums. Tiesa

piesprieda izmaksāt iesniedzējam kompensāciju 5000 EUR apmērā

morālā kaitējuma atlīdzināšanai un 1000 EUR apmērā tiesāšanās

izdevumu atlīdzībai. Iesniedzējs spriedumu ir pārsūdzējis Tiesas

Lielajā palātā, lēmums par tā pieņemšanu izskatīšanai vai

noraidīšanu vēl nav pieņemts.

• 2004.gada 17.jūnijā Tiesas

1.palāta atzina Konvencijas 1.protokola 3.panta un Konvencijas

11.panta pārkāpumu lietā "Ždanoka pret Latviju". Tiesa piesprieda

samaksāt par labu T.Ždanokai 2236,50 latus materiālo zaudējumu

atlīdzībai, 10000 eiro morālā kaitējuma atlīdzībai un 10000 eiro

tiesāšanās izdevumiem. Valdība nolēma spriedumu pārsūdzēt un

iesniedza Tiesā lūgumu par lietas nodošanu izskatīšanai Lielajā

palātā. Lūgums tika pamatots ar to, ka spriedums ir iezīmējis

jaunu virzienu Konvencijas 1.protokola 3.panta interpretācijā un

Tiesa nebija pietiekami izvērtējusi vēlēšanu tiesību

ierobežošanas vajadzību pēcokupācijas un totalitāra režīma

nomaiņas sabiedrībā. 2004.gada 10.novembrī Tiesa apmierināja

valdības lūgumu un nodeva lietu izskatīšanai Tiesas Lielajā

palātā 17 tiesnešu sastāvā. Tiesas Lielās palātas noklausīšanās

sēde lietā notika 2005.gada 1.jūnijā. Tiesas Pirmās palātas

sprieduma tulkojums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

2004.gada 15.jūlijā.

• 2004.gada 27.maijā Tiesa

pasludināja spriedumu lietā "Vides aizsardzības klubs pret

Latviju". Tiesa atzina, ka šajā lietā notikusi iejaukšanās vārda

brīvībā un ka tai bija likumīgs mērķis - aizsargāt citu personu

reputāciju un tiesības. Tomēr Tiesa uzskatīja, ka uzliktais

ierobežojums nebija samērīgs ar sasniedzamo mērķi, tādēļ

piesprieda izmaksāt kompensāciju 3000 EUR apmērā morālā kaitējuma

atlīdzībai un 1000 EUR tiesāšanās izdevumu atlīdzībai. 2004.gada

6.augustā Tiesas piespriestā kompensācija tika pārskaitīta VAK,

un 2004.gada 8.septembrī par sprieduma izpildi tika informēts

Tiesas spriedumu izpildītāju departaments. Tiesas sprieduma

tulkojums tika publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

2004.gada 22.jūlijā. Šobrīd jautājums tiek skatīts Eiropas

Padomes Ministru vietnieku komitejā.3

• Lietā "Tatjana Sļivenko un citi

pret Latviju" 2004.gadā Pārstāve turpināja darbu pie Tiesas

sprieduma izpildes. Jāatgādina, ka šajā lietā pastāv domstarpības

starp Latvijas valdību un sūdzības iesniedzējiem par to, kāds

statuss būtu piešķirams Tatjanai un Karīnai Sļivenko,

pamatojoties uz Tiesas spriedumu. Sļivenko pārstāvji uzskata, ka

Tiesas spriedums paredz arī pastāvīgo uzturēšanās atļauju

izsniegšanu un dzīvokļa piešķiršanu prasītājām. Līdz 2004.gada

februāra beigām notika konsultācijas ar ekspertiem un tika

izstrādāta valdības pozīcija, kura tika apstiprināta MK sēdē

2004.gada 16.martā.2 Pozīcijā tika noraidīta sūdzības

iesniedzēju prasība par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un

dzīvokļa piešķiršanu Latvijā, tā vietā piedāvājot sūdzības

iesniedzējām vairākkārtējās ilgtermiņa vīzas, lai uzturētu

kontaktus Latvijā. Tā kā Eiropas Padomes Ministru vietnieku

komitejai3 ir tiesības ieteikt valdībām veidu, kā

vislabāk varētu izpildīt Tiesas spriedumu, rezultātā tika panākta

vienošanās, ka vislabākais risinājums statusa jautājumam būtu

atjaunot tiesvedību Latvijas Augstākajā tiesā. Ar MK 2004.gada

6.jūlija sēdes protokollēmumu Pilsonības un migrācijas lietu

pārvaldei tika uzdots sagatavot un iesniegt piekritīgajā tiesā

pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem. Lieta tika pieņemta izskatīšanai administratīvajā

tiesā 2004.gada 10.augustā, un šobrīd ir noslēgusies lietas

izskatīšana pirmajā instancē. 2005.gada 26.maijā Administratīvā

rajona tiesa izskaidros 2004.gada 24.decembrī pieņemto spriedumu,

lai Sļivenko pārstāvjiem tiktu nodrošināta iespēja efektīvi

piedalīties procesā un iesniegt apelāciju. Informāciju par

sprieduma izpildi Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejai

pārstāve sniedza 2004.gada 13.janvārī, 22.martā, 17.septembrī,

2005.gada 5.aprīlī. Nākamā sēde, kurā tiks skatīta sprieduma

izpildes gaita, plānota 2005.gada 6.-7.jūnijā.

• 2004.gadā turpinājās Tiesas

2002.gada 28.novembra sprieduma izpilde lietā "Aleksandrs Lavents

pret Latviju". Par šī sprieduma izpildei pieņemtiem individuāliem

un vispārējiem pasākumiem Latvija informēja Eiropas Padomes

Ministru vietnieku komiteju 2004.gada 4.februārī, 16.martā un

17.septembrī un 2005.gada 5.aprīlī.

c) Pēc valdības komentāru

saņemšanas Tiesa ir atzinusi par nepieņemamām izskatīšanai 12

lietas. No šīm lietām 2004.gadā Tiesa noraidījusi 4 lietas:

• 2004.gada 29.janvārī Tiesa

pieņēma lēmumu noraidīt Aleksandra Kolosovska sūdzības pret

Latviju par Konvencijas 8. un 12.panta pārkāpumiem. Tiesa

konstatēja, ka uz A.Kolosovski ir attiecināms 1994.gada

Krievijas-Latvijas līgums par militārpersonu izvešanu, jo

A.Kolosovskis brīvprātīgi kļuva par Krievijas Federācijas bruņoto

spēku locekli gandrīz divus gadus pēc Latvijas neatkarības

atgūšanas, kad abu valstu statuss starptautiskajās tiesībās

neradīja nekādas šaubas. Turklāt Tiesa norādīja, ka

militārpersonu un viņu ģimeņu izvešanu var uzskatīt par līdzīgu

pārcelšanai uz citu dienesta vietu. Izvērtējot A.Kolosovska

ģimenes saites Latvijā, Tiesa uzskatīja, ka attiecības ar

iesniedzēja tēvu, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā, nepieder pie

nukleārās ģimenes. Papildus Tiesa neatklāja apstākļus, kas

norādītu, ka Latvija būtu vienīgā vieta, kur iesniedzējs,

sieviete, ar kuru viņš izveidojis kopdzīvi, un viņa meita varētu

veidot normālu ģimenes dzīvi. Lēmuma tulkojums publicēts

laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2004.gada 25.martā.

• Savukārt 2004.gada 25.martā

Tiesa noraidīja A.Ivanova sūdzību pret Latviju par Konvencijas

8.panta iespējamo pārkāpumu. Noraidot A.Ivanova sūdzību, Tiesa

atzina, ka Latvijas iestāžu pieņemtajā lēmumā ievērots taisnīgs

līdzsvars starp valsts tiesībām aizsargāt savas nacionālās

drošības intereses un Konvencijas 8.pantā garantētajām A.Ivanova

tiesībām uz privāto dzīvi. Pieņemot šo lēmumu, Tiesa balstījās uz

lietās "Sļivenko un citi pret Latviju" un "Kolosovskis pret

Latviju" izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz 1994.gada

Latvijas-Krievijas līguma par Krievijas bruņoto spēku izvešanu

piemērošanu atbilstoši Konvencijai. Lēmuma tulkojums publicēts

laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2004.gada 18.maijā.

• 2004.gada 7.decembrī Tiesa

pieņēma lēmumus par sūdzību noraidīšanu lietās "Mentzen pret

Latviju'' un "Kuharec pret Latviju". Tiesas palāta 7 tiesnešu

sastāvā vienbalsīgi atzinusi, ka iesniedzēju sūdzības par

Konvencijas 8.panta iespējamo pārkāpumu abās lietās ir noraidāmas

kā neatbilstošas tālākai izskatīšanai pēc būtības. Tiesa atzina,

ka personvārda atveide latviešu valodā personu apliecinošos

dokumentos ir uzskatāma par iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Tomēr izvērtējot, vai šāda iejaukšanās bija attaisnojama, Tiesa

norādīja, ka Latvijas valsts iestādes nav pārkāpušas tām

piešķirto rīcības brīvību personvārdu atveidē, turklāt valsts

tiesas atrodas labākā pozīcijā par starptautisko tiesu, lai lemtu

par iejaukšanos tik īpašā un jūtīgā jomā. Lēmuma "Mentzen pret

Latviju" tulkojums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

2005.gada 6.aprīlī, savukārt lēmuma lietā "Kuharec pret Latviju"

tulkojums publicēts 2005.gada 7.aprīlī.

d) No Tiesas saraksta svītrotas 2

lietas, no tām 2004.gadā - viena:

• 21.oktobrī Tiesa pieņēma lēmumu

svītrot no tiesā izskatāmo lietu saraksta sūdzību "Krupšs pret

Latviju" jo sūdzības iesniedzējs 2003.gadā ir miris. Saskaņā ar

Konvencijas 37.panta 1.daļas (c) apakšpunktu Tiesa uzskatīja, ka

iesnieguma turpmāka izskatīšana iesniedzēja nāves dēļ nav

attaisnojama. Lēmuma tulkojums publicēts laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis" 2005.gada 24.februārī.

e) Pēc valdības komentāru

saņemšanas Tiesa pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības 10 lietas. No

šīm lietām 2004.gadā pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa

pieņēmusi lēmumu par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības

sekojošās 5 lietās:

• 2004.gada 6.maijā Tiesa ir

pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu "Svipsta pret Latviju"

par iespējamiem Konvencijas 5.1 panta (c) apakšpunkta, 5.3.panta,

5.4.panta un 6.1.panta pārkāpumiem. Lēmuma tulkojums publicēts

laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2004.gada 15.jūlijā.

• 2004.gada 21.oktobrī Tiesa ir

pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu "Kaftailova pret

Latviju" par iespējamo Konvencijas 8.panta pārkāpumu. Lēmuma

tulkojums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2005.gada

1.martā.

• 2004.gada 21.oktobrī Tiesa ir

pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu "Kornakovs pret Latviju"

par iespējamiem Konvencijas 5.1.panta (c) apakšpunkta, 5.3.panta,

6.1.panta, 8.panta un 34.panta pārkāpumiem. Lēmuma tulkojums

publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2005.gada

24.februārī.

• 2004.gada 21.oktobrī Tiesa ir

pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu "Moisejevs pret Latviju

" par iespējamiem Konvencijas 3.panta, 5.1.panta c apakšpunkta,

5.3.panta, 6.1.panta, 8.panta saistībā ar 13.panta un 34.panta

pārkāpumiem. Lēmuma tulkojums publicēts laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis" 2005.gada 24.februārī.

• 2004.gada 21.oktobrī Tiesa ir

pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu "Jurjevs pret Latviju"

par iespējamiem Konvencijas 5.1.panta (c) apakšpunkta un

5.4.panta pārkāpumiem.

f) Divās lietās valdība ir

iesaistījusies tiesas procesā kā trešā puse. No tām 2004.gada

8.martā valdība nolēma iesaistīties trešās puses statusā lietā

"Baklanovs pret Krieviju", jo sūdzības iesniedzējs ir Latvijas

pilsonis. Valdības komentāri lietā nosūtīti 2004.gada 5.aprīlī.

Savukārt lietā "Agrotehserviss pret Latviju" Tiesa 2004.gada

19.oktobrī pieņēma lēmumu par sūdzības daļēju pieņemšanu tālākai

izskatīšanai pēc būtības. Savukārt pret Latviju skatāmajās lietās

"Sisojevi pret Latviju", "Sļivenko pret Latviju", "Vikulovi pret

Latviju" un "Kolosovskis pret Latviju" kā trešā puse ir

iesaistījusies Krievija.

g) Attiecībā uz atlikušo 31

sūdzību Tiesai vēl ir jālemj, vai tās ir pieņemamas izskatīšanai

pēc būtības vai noraidāmas.

11. Bez jau iepriekš minētajām

lietām 2004.gadā MK pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību

institūcijās birojs (Birojs) sniedza valdības komentārus par

sūdzību pieņemamību izskatīšanai pēc būtības šādās lietās: "Diena

un Ozoliņš pret Latviju", "Vikulovi pret Latviju", "Ādamsons pret

Latviju", "Baklanovs pret Krieviju", "I.Dmitrijevs pret Latviju"

un "Korizno pret Latviju".

12. Papildkomentāri tika sniegti

lietās: "Fjodorova pret Latviju", "Korizno pret Latviju",

"Ždanoka pret Latviju", "Svipsta pret Latviju", "Zaicevs pret

Latviju", "Krupšs pret Latviju" un "Kadiķis pret Latviju".

13. Papildus valdība komentēja

trīs sūdzības iesniedzēju Tiesai adresētus lūgumus par bezmaksas

juridiskās palīdzības piešķiršanu, kā arī nozīmēja ad hoc

tiesnešus 16 izskatāmajās lietās, tā kā darbu Tiesā 2004.gada

maijā atstāja no Latvijas ievēlētais tiesnesis E.Levits.

III. MINISTRU

KABINETA INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA ANO SPECIĀLO PROCEDŪRU IETVAROS

14. Pārstāvot Ministru kabineta

intereses ANO speciālo procedūru ietvaros, Pārstāvis:

a. seko ANO speciālajās procedūrās

iesniegtajiem un Latvijas valdībai komunicētajiem iesniegumiem

pret Latviju un noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv

valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām

valsts institūcijām;

b. sniedz atbildes uz jebkuriem

citiem ANO speciālo procedūru ietvaros izveidoto institūciju

uzdotajiem jautājumiem šo institūciju noteiktajā termiņā;

c. sagatavo un iesniedz valdībai

ziņojumu par valdības nostāju gadījumā, kad sūdzība pieņemta

izskatīšanai pēc būtības un kad lietā pieņemts valdībai

nelabvēlīgs lēmums;

d. nodrošina ANO cilvēktiesību

institūciju pieņemto secinājumu tulkošanu un publicēšanu; iesaka

veicamos individuālos un vispārējos pasākumus šo secinājumu

izpildei.

15. No visām ANO speciālajām

procedūrām Latvija līdz šim ir atzinusi par saistošu tikai ANO

Cilvēktiesību komitejas kompetenci izskatīt indivīdu iesniegtās

sūdzības pret Latviju par 1966.gada Starptautiskā pakta par

pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts)

iespējamiem pārkāpumiem. Līdz šim ANO Cilvēktiesību komiteja ir

izskatījusi divas sūdzības pret Latviju. 2004.gada maijā ANO

Cilvēktiesību komitejā tika iesniegti valdības komentāri par

L.Ļitvinas iesniegto sūdzību.

16. Papildus kopš 2001.gada Birojs

sagatavo un sniedz informāciju ANO Darba grupai pret patvaļīgu

aizturēšanu. 2004.gada nogalē šī darba grupa Latvijas valdības

komentāriem nosūtīja V.Maliginas sūdzību par iespējamo pārkāpumu

saistībā ar patvaļīgu aizturēšanu. Valdības komentāri par šo

lietu iesniegti 2005.gada 4.maijā.

17. ANO Augstā Cilvēktiesību

komisāra biroja ietvaros darbojas arī speciālie ziņotāji, kuri

var komunicēt valdībām sūdzības speciālo procedūru ietvaros.

IV. NACIONĀLO

ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANA UN IESNIEGŠANA STARPTAUTISKAJĀS

CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS

18. Pārstāvis ir atbildīgs par

sekojošu septiņu Latvijai saistošu daudzpusējo līgumu

cilvēktiesību jomā izpildi Latvijā sagatavošanu, iesniegšanu un

aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās:

1949.gada Konvenciju par cīņu ar cilvēktirdzniecību un

prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses, 1965.gada

Rasu diskriminācijas izskaušanas konvenciju, 1966.gada

Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

1966.gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un

kultūras tiesībām, 1979.gada Sieviešu diskriminācijas izskaušanas

konvenciju, 1984.gada Spīdzināšanas novēršanas konvenciju un

1989.gada Bērna tiesību konvenciju.

a) Nacionālo ziņojumu par

konvenciju izpildi sagatavošana

19. 2004.gada 11.maijā valdībā

tika apstiprināts Latvijas kārtējais ziņojums par ANO 1989.gada

Bērnu tiesību konvencijas izpildi Latvijā laika posmā no

2001.gada līdz 2004.gada 1.martam. Ziņojums tika sagatavots

sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un tas tika

nosūtīts iesniegšanai ANO 2004.gada 12.augustā. Šī ziņojuma

aizstāvēšana tiek plānota uz 2006.gada pavasari.

20. Ar 2004.gada 8.decembra MK

rīkojumu Nr.966 tika izveidota darba grupa, kas iztrādā kārtējo

Latvijas ziņojumu par Spīdzināšanas novēršanas konvencijas

izpildi. Šobrīd tiek apkopota atbildīgo institūciju iesniegtā

informācija un tuvākajā laikā ziņojums tiks virzīts

apstiprināšanai valdībā.

b) Sagatavoto nacionālo ziņojumu

aizstāvēšana ANO institūcijās

• 2004.gadā notika 2003.gadā

iesniegtā ziņojuma par ANO Konvencijas par sieviešu

diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijā laika posmā līdz

2002.gada 1.janvārim aizstāvēšana ANO Sieviešu diskriminācijas

izskaušanas komitejas 31.sesijā, kas notika 13.-19. jūlijā

Ņujorkā. Pirms ziņojuma noklausīšanās Latvija iesniedza Komitejai

papildu informāciju par progresu Konvencijas izpildē laika posmā

no 2002.gada 1.janvāra līdz 2004.gada jūlijam. Latvijas

delegāciju vadīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisijas vadītāja Ina Druviete. Komitejas eksperti uzdeva vairāk

nekā simts jautājumus par dažādām Konvencijā noregulētajām

sfērām. Īpašu uzmanību Komitejas eksperti pievērsa jautājumiem

par sieviešu diskriminācijas izskaušanu dažādos valsts pārvaldes

līmeņos, līdztiesības veicināšanu privātajā sektorā, sociālajām

garantijām, efektīviem tiesību aizsardzības mehānismiem,

stereotipu izskaušanu, veselību, kā arī vardarbības ģimenē un

cilvēku tirdzniecības izskaušanu. Arī Komitejas publicētajos

ieteikumos pēc ziņojuma aizstāvēšanas Latvija tiek mudināta

vairāk uzmanības un pūļu veltīt praktiskai rekomendāciju

īstenošanai, izglītojošam un informatīvam darbam. Par ziņojuma

aizstāvēšanas gaitu, sniegtajām rekomendācijām Pārstāve sniedza

ziņojumu valdībai 2005.gada 11.janvārī, rekomendāciju tulkojums

ir izplatīts atbildīgajām institūcijām, kā arī publicēts

laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2005.gada 23.februārī. Birojs

sagatavoja pārskatu par Konvencijas pantos ietvertajiem

standartiem, kas pirms papildinformācijas sagatavošanas tika

nosūtīts atbildīgajām institūcijām, kā arī publicēts Biroja

interneta mājas lapā.

c) Papildu informācijas un

papildziņojumu sniegšana

• Sadarbībā ar atbildīgajām

institūcijām tika izstrādāta ANO Spīdzināšanas izskaušanas

komitejas pieprasītā papildinformācija, kas tika iesniegta ANO

2004.gada novembrī. Papildinformācijā tika sniegti statistikas

dati par personām, kas gaida izraidīšanu, uzskaitīti valdības

veiktie pasākumi cietumu pārapdzīvotības mazināšanai, sniegta

informācija par gadījumiem saistībā ar vardarbību no policijas

darbinieku puses un to izmeklēšanas rezultātiem. Atbildot uz

komitejas lūgumu, tika sniegta informācija par alternatīvajā

ziņojumā minētajām personām.

• Sadarbībā ar atbildīgajām

institūcijām tika sagatavots arī ANO Cilvēktiesību komitejas

pieprasītais papildziņojums, kas tika iesniegts Komitejai

2004.gada 15.novembrī. Papildziņojumā tika sniegta informācija

par gada laikā veiktajiem grozījumiem tiesību aktos

naturalizācijas procedūras atvieglošanai, kā arī sniegti dati par

naturalizācijas tempu straujo pieaugumu, norādīti galvenie

iemesli un cēloņi, kādēļ cilvēki izvēlas naturalizēties vai

uzskata naturalizāciju par nevajadzīgu, kā arī uzskaitīti

pasākumi, kurus valsts veikusi naturalizācijas veicināšanai. Tika

atspoguļoti arī valsts veiktie pasākumi bērnu pilsonības

iegūšanas procedūras atvieglošanai un izglītības reformas

gaita.

d) Atbildīgo ANO komiteju

secinājumu ieviešana

• Turpinājās darbs pie ANO

Cilvēktiesību komitejas (Komiteja) ieteikumu izpildes un

ieviešanas par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un

politiskajām tiesībām izpildi. Komitejas ieteikumu tulkojums tika

publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2004.gada 4.jūnijā.

Tāpat tika turpināts darbs pie MK 2004.gada 18.marta sēdes

protokola Nr.14 12.paragrafa minēto uzdevumu izpildes, veidojot

darba grupas, kas nodarbotos ar Komitejas ieteikumu īstenošanu,

izvērtējot Latvijas tiesību aktu atbilstību uzņemtajām

starptautiskajām saistībām un piedāvājot iespējamos risinājumu

variantus.

• 2004.gadā tika turpināts darbs

pie ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas secinājumu izpildes

un ieviešanas. Tika pabeigts darbs pie komitejas secinājumu

tulkošanas, un tās tika izplatītas gan atbildīgajām institūcijām,

gan publicētas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

2004.gada 15.jūnijā. Biroja sagatavotā komitejas secinājumu

analīze, apkopojot starptautiskos standartus, tika izplatīta

atbildīgajām institūcijām pirms papildinformācijas gatavošanas,

kā arī publicēta Biroja interneta mājas lapā.

V. CITI

DARBI

21. 2004.gada laikā Birojs

iesaistījās atsevišķu tiesību aktu analīzes procesā, analizējot

atsevišķu tiesību normu atbilstību starptautiskajiem

cilvēktiesību standartiem un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām

saistībām. Tika sniegti atzinumi par MK noteikumu projektiem par

notiesāto darba samaksu un nepilsoņu statusa noteikšanas kārtību,

kā arī atzinumi par tiesu iekārtas likuma projektu un

likumprojektu paketi, ko izstrādājis Īpašu uzdevumu ministra

sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts saistībā ar

diskriminācijas novēršanu.

22. 2004.gada 19.aprīlī Ministru

kabineta komitejas sēdē tika noraidīts Biroja izstrādātais

likumprojekts par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā.

23. Tika sagatavots pārskats par

Latvijas Republikas oficiāli pausto viedokli starptautiskajās

organizācijās par Latvijas nepilsoņu statusu.

24. 2004.gadā notika vairākas

diskusijas ar tiesnešiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem

par Tiesā iesniegtajām sūdzībām pret Latviju un starptautiskajiem

cilvēktiesību standartiem.

25. Birojs regulāri informē

sabiedrību par savu darbu un tā rezultātiem, sniedzot intervijas

masu medijos un komentējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemtos

lēmumus lietās pret Latviju.

26. 2004.gadā Pārstāve piedalījās

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14.protokola izstrādē, kas ļaus

uz ilgstošu laiku uzlabot sūdzību izskatīšanas efektivitāti

Tiesā. Konvencijas 14.protokols tika atvērts parakstīšanai

2004.gada 13.maijā, Latvija to parakstīja tajā pašā dienā, šobrīd

ir uzsākta diskusija par protokola ratificēšanu.

27. 2004.gadā Eiropas Padomes

Koordinācijas darba grupa cilvēktiesību jautājumos (CDDH), kuras

ietvaros darbojas Pārstāve, nominēja viņu dalībai citas Eiropas

Padomes darba grupas - Ekspertu Komitejas par teritoriālā

patvēruma, bēgļu un bezvalstnieku juridiskajiem aspektiem (CAHAR)

izveidotajā darba grupā, kas izstrādāja vadlīnijas izraidīšanas

procedūrām. Vadlīnijas tika pieņemtas Eiropas Padomes Ministru

Komitejas 2005.gada 11.maija sesijā.

28. 2004.gada nogalē Biroja

darbinieki piedalījās Eiropas Padomes darba grupas cilvēktiesību

aizsardzības un terorisma jautājumos sanāksmēs. Šī ekspertu darba

grupa tika izveidota ar mērķi izstrādāt jaunas vadlīnijas par

cilvēktiesībām un cīņu pret terorismu.

29. 2004.gada 18.oktobrī Pārstāve

piedalījās Eiropas Padomes un Norvēģijas Ārlietu ministrijas

rīkotajā seminārā par Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas

reformu.

30. 2004.gadā Biroja vadītāja

piedalījās ANO Cilvēktiesību komitejas 60.sesijā Ženēvā un

starptautiskā konferencē "Pamattiesības plurālistiskā sabiedrībā"

Hāgā.

31. Pārstāve piedalījās arī

atlases komisijā, kas izvērtēja kandidatūras Eiropas

Cilvēktiesību tiesas tiesnesim no Latvijas.

32. Bez tam 2004.gada laikā birojā

stažējās septiņi studenti, kas kopā ar Biroja darbiniekiem

sagatavoja:

• pārskatu par 1979.gada

Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu

pantiem,

• papildinformāciju par ANO

1979.gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas

izskaušanu izpildi pirms ziņojuma noklausīšanās ANO Sieviešu

diskriminācijas izskaušanas komitejā,

• ANO Spīdzināšanas izskaušanas

komitejas rekomendāciju par Latvijas iesniegto ziņojumu analīzi,

pievienojot starptautiskos standartus spīdzināšanas izskaušanas

jomā,

• ziņojumu par ANO 1989.gada

Konvencijas par bērna tiesībām izpildi apstiprināšanai

valdībā,

• ANO 1984.gada Konvencijas pret

spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu

pazemojošu izturēšanos kārtējā izpildes ziņojuma projektu,

• pētījumus par Eiropas

Cilvēktiesību konvencijas 10.pantu saistībā ar 8.pantu attiecībā

uz pacientu tiesību aizsardzību un 1.protokola 1.pantu saistībā

ar uzņēmējdarbību.

1 Iesniegums ir

dokuments, kuru iesniedzējs nosūta Tiesai (šajā pārskatā minēts

arī kā lieta), savukārt iesniegumā iesniedzējs var iekļaut

vairākas sūdzības, tādēļ sūdzību skaits pārsniedz

iesniegumu skaitu.

2 LR MK 2004.gada

16.marta sēdes protokols Nr.13, 33.§.

3 Eiropas Padomes

Ministru komiteja ir Tiesas spriedumu izpildes uzraudzības

institūcija.