34. pants
(tiesības netraucēti

sazināties ar Tiesu)

2

3

2

1

3

11

1.protokola 1.pants (tiesības

uz īpašumu)

1

2

3

1

2

9

1.protokola 2.pants (tiesības

uz izglītību)

1

1

1.protokola 3.pants (tiesības

uz brīvām vēlēšanām)

2

1

2

5

4.protokola 2.pants

(pārvietošanās brīvība)

1

1

4.protokola 3.pants (pilsoņu

izraidīšanas aizliegums)

2

2

4.protokola 4.pants

(ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums)

1

1

7.protokola 2.pants (tiesības

uz apelāciju krimināllietās)

1

1

2

Kopā:

37

22

47

21

43

20

190

10. No tabulā sniegtās

informācijas izriet, ka visvairāk 2005.gadā valdībai komunicētas

sūdzības par tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu iespējamiem

pārkāpumiem (Konvencijas 6.pants) un tiesībām uz personisko

brīvību un drošību (Konvencijas 5.pants). 2005.gadā raksturīgi

valdībai komunicētie iesniegumi satur sūdzības par tiesībām uz

efektīvu tiesību aizsardzību (Konvencijas 13.pants) kopā ar

sūdzībām par tiesībām uz lietas savlaicīgu izskatīšanu taisnīgā

tiesā (Konvencijas 6.panta 1.punkts) un tiesībām uz īpašumu

(Konvencijas 1.protokola 1.pants).

11. No visām saņemtajām lietām,

dalot tās pēc nozarēm Biroja lietvedībā atrodas 34 iesniegumi par

iespējamiem tiesību pārkāpumiem krimināllietās, 22 iesniegumi

saistībā ar administratīvajām lietām, un 18 iesniegumi saistībā

ar civillietām. Tabulās Nr.5. Nr.6 un Nr.7 ir apkopotas

raksturīgākās sūdzības katrā tiesību nozarē uz 2005.gada

31.decembri:

Tabula Nr.7

Sūdzības krimināllietās:

Skaits

Kriminālprocesa ilgums

(6.1.pants)

18

Aizturēšanas/apcietinājuma

ilgums (5.3. pants)

17

Uzturēšanas apstākļi cietumos,

izolatoros; vardarbība pret aizturētajiem, ieslodzītajiem

(3.pants)

10

Aizturēšanas/apcietinājuma

pamatotība (5.1.pants)

10

Tiesības griezties tiesā, kas

lemj

par aizturēšanas un apcietinājuma likumību un pamatotību

(5.4.pants)

10

Tiesības tikties un sazināties

ar ģimeni, tiesības uz korespondenci (8.pants)

10

Tiesības netraucēti sazināties

ar Tiesu (34.pants)

10

Procesuālās tiesības

(nodrošināt tulkus, pieaicināt lieciniekus) (6.3.pants)

6

Nevainīguma prezumpcijas

ievērošana (6.2.pants)

2

Reliģijas brīvība (9.pants)

2

Tabula Nr.8

Sūdzības civillietās:

Skaits

Tiesības uz īpašumu -

nekustamo, pensiju, vērtspapīriem (1.protokola 1.pants)

8

Tiesas procesa ilgums

(6.1.pants)

6

Tiesvedības procedurāli

pārkāpumi (termiņu ievērošana, pārsūdzības forma un

kārtība) (6.1 pants)

3

Vārda brīvība (10.pants)

3

Diskriminācijas aizliegums

(14.pants)

3

Tiesu objektivitāte

(6.1.pants)

2

Tiesības uz efektīvu

aizskarto tiesību aizstāvību (13.pants)

2

Tabula Nr.9

Sūdzības administratīvajās

lietās:

Skaits

Tiesības uz ģimenes un

privāto dzīvi (8.pants)

13

Diskriminācijas aizliegums

(14.pants)

5

Aizturēšana saistībā ar

izraidīšanu no valsts (5.1. pants)

3

Procesuālajās tiesības

(6.3.pants)

3

Tiesības uz efektīvu

aizskarto tiesību aizstāvību (13.pants)

3

Tiesības uz brīvām vēlēšanām

(1.protokola 3.pants)

4

Uzturēšanas apstākļi

aizturēšanas vietās (3.pants)

2

Brīva pieeja tiesai un

taisnīgs process (6.1. pants)

2

12. Pašreiz no visām saņemtajām

sūdzībām:

a) Ar Tiesas spriedumu

apstiprināts mierizlīgums noslēgts vienā lietā - "Kulakova

pret Latviju". 2005.gadā valdība lēmusi par mierizlīguma

sarunu sākšanu četrās lietās, kas uz šo brīdi atrodas dažādās

stadijās.

b) Spriedums taisīts septiņās

lietās, kurās Tiesa konstatējusi sūdzību iesniegušo personu

cilvēktiesību pārkāpumus. No šīm lietām 2005.gada 16.jūnijā tika

pasludināts spriedums lietā "Svetlana Sisojeva un citi pret

Latviju". Ar piecām balsīm pret divām Tiesa atzina, ka ir

noticis Konvencijas 8.panta pārkāpums, savukārt ar sešām balsīm

pret vienu - ka Latvija ir ievērojusi savas saistības, kas izriet

no Konvencijas 34.panta. Vērtējot iejaukšanās samērīgumu, Tiesa

ņēma vērā faktu, ka gandrīz visu savu mūžu sūdzības iesniedzēji

ir nodzīvojuši Latvijā, šeit viņiem ir izveidojušas personīgas,

sociālās un ekonomiskās saites un līdz ar to var uzskatīt, ka

viņi ir integrējušies Latvijas sabiedrībā. Tiesa piesprieda

15,000 eiro sūdzības iesniedzēju morālā kaitējuma

atlīdzināšanai.

c) Tiesas Lielajā palātā tiek

izskatītas divas lietas pret Latviju, kurās Tiesas palātas jau

pasludinājušas spriedumu:

- 2005.gada 16.septembrī Latvijas

valdība pārsūdzēja spriedumu lietā "Svetlana Sisojeva un citi

pret Latviju", iesniedzot Tiesas Lielajā palātā lūgumu

izskatīt lietu 17 tiesnešu sastāvā. Lūgums tika apmierināts,

lieta tika nodota izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā un š.g.

24.maijā ir nozīmēta tiesas sēde.

- 2005.gada 1.jūnijā Tiesas

Lielajā palātā notika tiesas sēde lietā "Ždanoka pret

Latviju", kurā palātas spriedums tika pasludināts jau

2004.gada 17.jūnijā. Ziņojums par valdības pozīciju tiesas sēdei

tika sniegts 2005.gada 1.marta sēdē. Papildus, 2005.gada

26.aprīlī tika atkārtoti nozīmēta ad hoc tiesnese lietā,

jo Latvijas sākotnēji nozīmētā ad hoc tiesnese Tiesā

netika atbalstīta. Tiesas Lielās palātas sprieduma pasludināšana

notika 2006.gada 16.martā, kurā ar 13 balsīm pret četrām Tiesa

atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Ždanokas tiesības uz brīvām

vēlēšanām un ka nav nepieciešams atsevišķi vērtēt Ždanokas

sūdzības par tiesību uz pulcēšanās un vārda brīvību iespējamiem

pārkāpumiem.

d) 2005.gadā spriedumu izpilde

turpinājās 4 lietās, kurās Tiesas spriedums kļuvis galīgs un

stājies spēkā:

- Lietā "Farbtuhs pret

Latviju" sūdzības iesniedzēja iesniegto lūgumu par lietas

nodošanu izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā tiesnešu kolēģija

noraidīja 2005.gada 6.jūnijā un līdz ar to Palātas spriedums

stājās spēkā. Tiesas piespriesto kompensāciju 6,000 eiro apmērā

morālā kaitējuma un tiesāšanās izdevumu atlīdzībai valdība

2005.gada 12.jūlijā ir pārskaitījusi sūdzības iesniedzējam.

Informācija par sprieduma izpildi Eiropas Padomes Ministru

vietnieku komitejai iesniegta 2005.gada 15.jūlijā un

15.novembrī.

- Lietā "Tatjana Sļivenko un

citi pret Latviju" 2005.gadā Pārstāve turpināja konsultācijas

ar Eiropas Padomes Tiesas spriedumu izpildītāju departamentu, kā

arī Sļivenko advokātiem. Tika atzīts, ka tiesvedības atjaunošana

administratīvajā tiesā nav novedusi pie gaidītā rezultāta:

Sļivenko statusa Latvijā noteikšanas. Tika uzsāktas mierizlīguma

sarunas ar Sļivenko advokātiem, kā rezultātā šā gada janvārī tika

panākta vienošanās. Šobrīd tiek gatavoti dokumenti mierizlīguma

parakstīšanai un šī gada laikā lietā varētu tikt pieņemta galīgā

rezolūcija par sprieduma izpildi.

- 2005.gadā turpinājās Tiesas

2002.gada 28.novembra sprieduma izpilde lietā "Aleksandrs

Lavents pret Latviju". Par šī sprieduma izpildei pieņemtiem

individuāliem un vispārējiem pasākumiem Latvija informēja Eiropas

Padomes Ministru vietnieku komiteju 2005.gada 5.aprīlī,

10.oktobrī un 15.novembrī.

- Eiropas Padomes Ministru

vietnieku komiteja tika arī informēta par sprieduma izpildi lietā

"Vides aizsardzības klubs pret Latviju" 2005.gada

15.novembrī.

e) Laikā no 2000.gada līdz

2005.gadam pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa ir atzinusi

par nepieņemamām izskatīšanai pavisam 12 lietas. 2005.gadā Tiesa

nav pieņēmusi nevienu lēmumu par sūdzību noraidīšanu.

f) 2005.gadā Tiesa nav pieņēmusi

nevienu lēmumu par iesniegto lietu pret Latviju svītrošanu no

Tiesā izskatāmo lietu saraksta. Līdz šim Tiesa no izskatāmo lietu

saraksta svītrojusi divas lietas pret Latviju.

g) Tāpat 2005.gadā Tiesa nav

pieņēmusi nevienu lēmumu par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai pēc

būtības. 2

h) Trīs lietās valdība ir

iesaistījusies tiesas procesā kā trešā puse un visās trijās

lietās 2005.gadā tika pasludināti spriedumi, kas arī ir stājušies

spēkā. Latvijas valdība turpinās sekot šo lietu attīstībai un

diskusijām apspriežot spriedumu izpildi Eiropas Padomes Ministru

vietnieku komitejā.

- 2005.gadā 29.martā valdība

nolēma iesaistīties trešās puses statusā lietā "Hirsts pret

Apvienoto Karalisti", jo lieta skar vispārēju vēlēšanu

tiesību aizliegumu personām, kas atrodas ieslodzījumā. Valdības

komentāri Tiesai tika nosūtīti 2005.gada 14.aprīlī. 2005.gada

6.oktobrī Tiesas Lielā palāta pasludināja spriedumu, kurā ar

divpadsmit balsīm pret piecām atzina ar likumu noteikto vispārējo

aizliegumu ieslodzījumā esošajiem notiesātajiem balsot vēlēšanās

par neatbilstošu Konvencijas 1.protokola 3.pantam. Spriedumā

Tiesa vairākkārt apliecināja, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumu

noteikšanā valstu rīcības brīvības apjoms ir plašs, jo ir

neskaitāmi veidi, kā organizēt un vadīt vēlēšanu sistēmas, kā arī

atšķirību pārbagātība, vēsturiskās attīstības, kultūras

daudzveidības un politiskās domas ziņā visā Eiropā, un tas ir

katras Līgumslēdzējas Valsts ziņā, kā to iekausēt savā

demokrātijas vīzijā. Tomēr Tiesa atbalstīja Palātas viedokli, ka

ar likumu noteiktais balsošanas tiesību ierobežojums ieslodzījumā

esošajiem notiesātajiem ir pārāk vispārīgs un skar ļoti lielu

cilvēku skaitu un tādēļ ir nesamērīgs ar sasniedzamo mērķi.

Pašreiz notiek konsultācijas par iespējamiem Tiesas sprieduma

ieviešanas pasākumiem Latvijā.

- Lietā "Baklanovs pret

Krieviju" 2005.gada 9.jūnijā Tiesa konstatēja, ka Krievijas

Federācijas tiesas, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsonim

Viktoram Baklanovam piederošo 250,000 ASV dolāru konfiskāciju, ir

pārkāpušas viņa Konvencijas 1.protokola 1.pantā garantētās

tiesības uz īpašumu, jo tajā laikā spēkā esošie Krievijas likumi

nepiešķīra tiesām pilnvaras konfiscēt mantu, kas izmantota kā

nozieguma objekts. Tiesa noteica, ka Krievijas Federācijai

jāsamaksā sūdzības iesniedzējam 3,000 eiro nodarītā morālā

kaitējuma atlīdzībai. Tiesa nelēma par 250,000 ASV dolāru

piedzīšanu no Krievijas Federācijas valdības, jo tiesvedības

laikā Strasbūras Tiesā sūdzības iesniedzējs nebija izvirzījis

šādu prasību. Sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzība tika

noraidīta un spriedums ir stājies spēkā. Latvijas valdība

turpinās piedalīties sprieduma izpildes uzraudzībā EP Ministru

Vietnieku komitejā.

- Lietā "Agrotehserviss pret

Ukrainu" 2005.gada 19.oktobrī Tiesa vienbalsīgi atzina

Konvencijas 6.panta 1.punkta un 1.protokola 1.panta pārkāpumus.

Tiesa atzina, ka pārkāptas Agrotehserviss tiesības uz

lietas izskatīšanu neatkarīgā, objektīvā un taisnīgā tiesā, jo

vairākkārtēja nacionālo tiesu spriedumu atcelšana nenodrošināja

tiesiskās paļāvības principu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka sūdzības

iesniedzējam nacionālajā līmenī netika nodrošināta iespēja saņemt

kompensāciju par kavējumu. Tāpat Tiesa uzskatīja, ka minētā

procesa rezultātā tika pārkāptas arī sūdzības iesniedzēja

tiesības uz īpašumu, jo vairāku gadu garumā uzņēmums nespēja

saņemt ar nacionālās tiesas spriedumu piespriestā parāda

piedziņu. Tiesa piesprieda Ukrainas valdībai izmaksāt

kompensāciju sūdzības iesniedzējam 5 000 eiro apmērā par nodarīto

morālo kaitējumu. Sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzība tika

noraidīta un spriedums ir stājies spēkā. Latvijas valdība

turpinās piedalīties sprieduma izpildes uzraudzībā EP Ministru

Vietnieku komitejā.

d) Savukārt pret Latviju

skatāmajās lietās "Sisojevi pret Latviju", "Sļivenko pret

Latviju", "Vikulovi pret Latviju" un "Vasiļevskis pret

Latviju" kā trešā puse ir iesaistījusies Krievija.

e) Attiecībā uz 42 valdībai

komunicētajām sūdzībām Tiesai vēl ir jālemj, vai tās ir

pieņemamas izskatīšanai pēc būtības vai noraidāmas.

13. Bez jau iepriekš minētajām

lietām 2005.gadā MK pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību

institūcijās birojs (Birojs) sniedza papildkomentārus vai

komentārus par taisnīgu atlīdzību lietās "Perijs pret

Latviju", "Ševanova pret Latviju", "A.Ozoliņš un Diena pret

Latviju", "Jurjevs pret Latviju", "Kornakovs pret Latviju",

"Ždanoka pret Latviju", "Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju",

"Tuzovs pret Latviju", "Svipsta pret Latviju", "Gasiņš pret

Latviju", "Leja pret Latviju", "Bazjaks pret Latviju", "Šutovs

pret Latviju", "Fjodorova pret Latviju", "Zandbergs pret

Latviju" un "Vdovins pret Latviju".

III. MINISTRU

KABINETA INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA ANO SPECIĀLO PROCEDŪRU IETVAROS

14. Pārstāvot Ministru kabineta

intereses ANO speciālo procedūru ietvaros, Pārstāvis:

a. seko ANO speciālajās procedūrās

iesniegtajiem un Latvijas valdībai komunicētajiem iesniegumiem

pret Latviju un noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv

valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām

valsts institūcijām;

b. sniedz atbildes uz jebkuriem

citiem ANO speciālo procedūru ietvaros izveidoto institūciju

uzdotajiem jautājumiem šo institūciju noteiktajā termiņā;

c. sagatavo un iesniedz valdībai

ziņojumu par valdības nostāju gadījumā, kad sūdzība pieņemta

izskatīšanai pēc būtības, un kad lietā pieņemts valdībai

nelabvēlīgs lēmums;

d. nodrošina ANO cilvēktiesību

institūciju pieņemto secinājumu tulkošanu un publicēšanu; iesaka

veicamos individuālos un vispārējos pasākumus šo secinājumu

izpildei.

15. 2004.gada nogalē ANO darba

grupa pret patvaļīgu aizturēšanu Latvijas valdības komentāriem

nosūtīja V.Maliginas sūdzību par iespējamo pārkāpumu saistībā ar

patvaļīgu aizturēšanu. Valdības komentāri par šo lietu iesniegti

2005.gada 4.maijā. 2005.gada 25.maijā Darba grupa patvaļīgas

aizturēšanas jautājumos noraidīja iesniegto sūdzību, jo, izpētot

Latvijas valdības iesniegtos komentārus un materiālus, secināja,

ka V.Maliginas aizturēšana nav bijusi patvaļīga, neskatoties uz

apcietinājuma un tiesas procesa ilgumu.

16. 2005.gada 15.martā no ANO

Augstā Cilvēktiesību komisāra biroja speciālā ziņotāja par

mūsdienu rasisma formām, rasu diskrimināciju un ar to saistīto

neiecietību tika saņemta vēstule ar lūgumu komentēt vēsturnieku

I.Feldmaņa un K.Kaugera rakstu "The Volunteer SS legion in

Latvia". 2005.gada 10.jūnijā par šo rakstu ziņotājam tika

iesniegti valdības komentāri. Atbilde pagaidām nav saņemta.

IV. NACIONĀLO

ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANA UN IESNIEGŠANA STARPTAUTISKAJĀS

CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS

17. Pārstāvis ir atbildīgs par

sekojošu septiņu Latvijai saistošu daudzpusējo līgumu

cilvēktiesību jomā izpildi Latvijā sagatavošanu, iesniegšanu un

aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās:

1949.gada Konvenciju par cīņu ar cilvēktirdzniecību un

prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses, 1965.gada

Rasu diskriminācijas izskaušanas konvenciju, 1966.gada

Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

1966.gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un

kultūras tiesībām, 1979.gada Sieviešu diskriminācijas izskaušanas

konvenciju, 1984.gada Spīdzināšanas novēršanas konvenciju un

1989.gada Bērna tiesību konvenciju.

a) Nacionālo

ziņojumu par konvenciju izpildi sagatavošana

18. Ar 2004.gada 8.decembra MK

rīkojumu Nr.966 tika izveidota darba grupa, kas 2005.gadā

izstrādāja kārtējo Latvijas ziņojumu par Spīdzināšanas novēršanas

konvencijas izpildi. Izstrādātais ziņojums tika apstiprināts

valdībā 2005.gada 26.jūlijā un iesniegts ANO Spīdzināšanas

izskaušanas komitejā, kas ar 2005.gada 26.augusta notu

apliecināja ziņojuma saņemšanu. Ziņojuma aizstāvēšana ir plānota

2007.gada novembrī.

19. Ņemot vērā izveidojušos

veiksmīgo sadarbību, kā arī to, ka Spīdzināšanas izskaušanas

konvencijas skartie jautājumi pastāvīgi atrodas starptautisko

organizāciju un institūciju uzmanības lokā, izveidotās darba

grupas darbība tika pagarināta, lai turpinātu strādāt pie

informatīvā ziņojuma sagatavošanas valdībai ar priekšlikumiem

situācijas uzlabošanai ieslodzījuma vietās, kā arī apvienojot šos

jautājumus ar informācijas sagatavošanu kārtējam ziņojumam par

Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildi (Paktā skartie

jautājumi daļēji pārklājas ar Spīdzināšanas konvencijas

jautājumiem)3.

b) Sagatavoto

nacionālo ziņojumu aizstāvēšana ANO institūcijās

20. 2005.gadā ANO institūcijās

netika aizstāvēti Latvijas iesniegtie nacionālie ziņojumi, bet

tika saņemta informācija, ka 2006.gada 16.maijā notiks Latvijas

iesniegtā ziņojuma par 1989.gada Bērnu tiesību konvencijas

izpildi aizstāvēšana ANO Bērnu tiesību komitejā. Šobrīd sadarbībā

ar atbildīgajām ministrijām notiek papildinformācijas

sagatavošana aizstāvēšanai par sasniegto progresu laika posmā no

ziņojuma apstiprināšanas līdz aizstāvēšanai.

c) Atbildīgo ANO

komiteju secinājumu ieviešana

21. Turpinājās darbs pie ANO

Cilvēktiesību komitejas (Komiteja) ieteikumu izpildes un

ieviešanas par 1966.gada Starptautiskā Pakta par pilsoniskajām

un politiskajām tiesībām izpildi un konkrēti pie MK 2004.gada

18.marta sēdes protokola Nr.14 12.paragrāfa minēto uzdevumu

izpildes - tika veidotas darba grupas, kas, regulāri izvērtējot

Latvijas tiesību aktu atbilstību uzņemtajām starptautiskajām

saistībām piedāvātu iespējamos risinājumu variantus. 2005.gadā

notika darba grupu sanāksmes par sekojošiem Cilvēktiesību

komitejas secinājumos minētajiem jautājumiem:

- Darba grupas sanāksmē par

vardarbību ģimenē, kas notika 2005.gada 2.decembrī, darba grupa

vienojās apkopot esošās situācijas problemātiku un iesniegt

Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar ieteikumiem turpmākai

rīcībai.

- Darba grupu sanāksmes par

izglītības reformu un čigānu tiesībām notika attiecīgi 26.oktobrī

un 28.oktobrī. Iegūtā informācija un secinājumi tiks izmantoti

sagatavojot papildinformāciju ANO Bērnu tiesību komitejas sesijai

maijā, kā arī izstrādājot kārtējo ziņojumu par Rasu

diskriminācijas izskaušanas konvencijas izpildi, kura

iesniegšanas termiņš ir 2007.gada 15.maijs. Savukārt darba grupas

sanāksmē par bērnu pilsonības jautājumiem tika nolemts darbu

turpināt, tad, kad grozījumiem tiks atvērts Pilsonības

likums.

- Ar 2005.gada 22.decembra

Ministru kabineta rīkojumu Nr.832 tika pagarināts termiņš darba

grupai, kas nodarbojas ar ieteikumu par personas tiesībām

brīvības atņemšanas vietās īstenošanu (sīkāk skatīt 18.rindkopu).

Darba grupai līdz 2006.gada 30.aprīlim jāiesniedz valdībai

informatīvais ziņojums par situācijas izklāstu un priekšlikumiem

iespējamiem risinājuma variantiem.

V. CITI

DARBI

22. 2005.gada laikā Birojs

turpināja analizēt atsevišķu tiesību normu atbilstību

starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un Latvijas

uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Biroja darbinieki darbojās

darba grupās, kas izstrādāja grozījumus Pilsonības likumā, kā arī

izvērtēja pievienošanos Eiropas Padomes konvencijai par terorisma

novēršanu.

23. Birojs iesaistījās atzinumu

sniegšanā par sekojošiem tiesību aktu projektiem:

- likumprojekts "Grozījumi

likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"";

- likumprojekts "Grozījumi

likumā "Imigrācijas likums"",

- likumprojekts "Grozījumi

likumā "Administratīvā procesa likums"";

- likumprojekts "Apcietinājumā

turēšanas kārtības likums";

- likumprojekts "Grozījumi

likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas

vai citas valsts pilsonības"";

- MK noteikumu projekts

"Eiropas Kopienu pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas

Republikā";

- "Valsts

bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums";

- Pamatnostādņu projekts

"Nepilngadīgo personu brīvības atņemšanas soda un

apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnes 2006.-2010.

gadam".

22. Biroja darbinieki atskaites

periodā sagatavojuši arī analītiskus pārskatus par dažādiem

cilvēktiesību un tiesību aktu piemērošanas jautājumiem Latvijā.

Tā Biroja uzmanība tika pievērsta sekojošiem jautājumiem:

- Imigrācijas likuma normu

piemērošana praksē;

- Rasu diskriminācijas definīcija

Latvijas tiesību aktos un tās atbilstība starptautiskajām

saistībām;

- Satversmes 92.panta tiešās

piemērošanas prakse Latvijas tiesās;

- Tika sagatavota informācija

Eiroparlamenta deputātiem "Par minoritāšu aizsardzības un

pretdiskriminācijas politiku paplašinātajā Eiropā";

- Šobrīd birojs strādā pie

pētījuma par spīdzināšanas definīciju Latvijas tiesību aktos un

tās atbilstību starptautiskajām saistībām.

23. Birojs regulāri pārskata

aktīvajā lietvedībā esošās lietas un izvērtē tās atbilstoši

aktuālajai situācijai un no jauna pieņemtajiem vai grozītajiem

tiesību aktiem, 2005.gada sākumā tika konstatēts, ka atsevišķās

lietās, kas saistītas ar imigrācijas jautājumiem, sūdzības

saistītas ar uzturēšanās atļauju piešķiršanas praksi. Tādēļ

sadarbībā ar Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Biroju izvērtēja

uzturēšanās atļauju izsniegšanas praksi un izstrādāja

priekšlikumus tās vienkāršošanai. Rezultātā tika izstrādāts

informatīvais ziņojums "Par personu uzturēšanās atļauju

piešķiršanas praksi.", kurā sniegti norādījumi par

uzturēšanās atļauju piešķiršanas praksi.

24. 2005.gada nogalē Birojs

sagatavoja 2 likumprojektus par starptautisku līgumu

ratificēšanu. 2005.gada 20.decembrī Ministru kabinets akceptēja

likumprojektu "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību

un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.protokolu, kas groza

Konvencijas kontroles sistēmu". Līdz ar 14.protokola stāšanos

spēkā tiks uzlabota sūdzību izskatīšanas sistēma Tiesā, padarot

to ātrāku un efektīvāku. Likumprojektu par 14.protokola

ratificēšanu Saeima pieņēma 2006.gada 9.februārī un ir sagatavots

ratifikācijas dokuments iesniegšanai Eiropas Padomē.

Savukārt 2006.gada 17.janvārī

Ministru kabinetā tika atbalstīta pievienošanās "Eiropas

līgumam par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas

procesā", kā arī tika apstiprināts likumprojekts par līguma

ratificēšanu. 2006.gada 31.janvārī līgums tika parakstīts un

šobrīd notiek dokumentu sagatavošana likumprojekta par līguma

ratificēšanu nosūtīšanai uz Saeimu.

25. 2005.gadā Pārstāve darbojās

vairākās Eiropas Padomes darba grupās: Darba grupā par

cilvēktiesību ievērošanu ar terorisma draudiem saistītajām

izraidīšanas procedūrām, kā arī Koordinācijas darba grupā

cilvēktiesību jautājumos (CDDH). Iepriekšminētā Koordinācijas

darba grupa 2005.gadā pievērsās jautājumam par Ministru Komitejas

rekomendāciju Konvencijas 14.protokola ieviešanai īstenošanu

dalībvalstīs. Tādēļ 2005.gadā Biroja darbinieki sagatavoja

informāciju par vairāku Eiropas Padomes rekomendāciju izpildi

Latvijā: "Par nacionālās tiesvedības atjaunošanu saistībā ar

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem" - Rec(2002)2,

"Par Konvencijas un ECT spriedumu izplatīšanu" -

Rec(2002)13, "Konvencija augstāko mācību iestāžu plānā kā arī

profesionālājā apmācībā" - Rec(2004)4, "Par likumprojektu

un likumu saskaņošanu ar Konvencijas prasībām" - Rec (2004)5,

un "Par tiesiskajiem aizsardzības līdzekļiem" - (2004)6.

Par pēdējās rekomendācijas ieviešanu EP dalībvalstīs kā ziņotāja

ir iecelta Pārstāve.

26. Tajā pašā laikā, lai uzlabotu

un optimizētu Tiesas darbu jau tuvākajā laikā, 2005.gadā Pārstāve

sadarbībā ar citu valdību aģentiem Tiesā izstrādāja priekšlikumus

darba uzlabošanai Tiesā, kas vēlāk arī tika apspriesta tikšanās

reizē ar Tiesu. Šobrīd tiek gaidīti rezultāti no Tiesas.

27. Padziļinājās sadarbība arī ar

citu valstu valdību aģentiem Tiesā. Tika sniegtas konsultācijas

un informācija par līdzīgu jautājumu risināšanu Latvijā Itālijas

valdībai (par iespējām politisku lēmumu pārsūdzēt tiesā un par

aizmugurisku spriedumu pieņemšanu) un Vācijas valdībai (par

vemšanu izraisošo līdzekļu lietošanu narkotiku lietās).

28. Veiksmīga sadarbība ir

izveidojusies ar Tieslietu ministriju, ar kuru Biroja darbinieki

2005.gadā vairākkārt sadarbojušies jautājumos par

J.Petropavlovska sūdzības izskatīšanu Eiropas Parlamenta Lūguma

rakstu komitejā, gatavojot valdības viedokli Satversmes tiesā

izskatāmajā lietā par notiesāto darba samaksu, par EP

ietvarlēmuma projektu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, kā

arī izstrādājot grozījumus Krimināllikumā saistībā ar terorisma

definīciju.

29. Birojs, sadarbībā ar atbildīgo

Ārlietu ministrijas struktūrvienību iesaistās arī darbā ar ANO

Augstā komisāra Bēgļu jautājumos biroju: 2005.gada rudenī tika

sagatavota atbildes vēstule ANO Augstā komisāra Bēgļu jautājumos

birojam par nepilsoņa statusu Latvijā un tā definējumu

starptautisko tiesību kontekstā. Dialogs ar iepriekšminētā biroja

pārstāvjiem tiks turpināts arī 2006.gadā.

30. 2005.gadā notika vairākas

diskusijas ar tiesnešiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem

par Tiesā iesniegtajām sūdzībām pret Latviju un starptautiskajiem

cilvēktiesību standartiem. (Rasu naida/nesaticības kurināšana un

šo lietu izmeklēšanas problēmas, tiesības uz privātās un ģimenes

dzīves neaizskaramību imigrācijas kontekstā, apcietinājuma

problemātika apelācijas instancē ECT judikatūras kontekstā.)

31. 2005.gadā Pārstāve un Biroja

darbinieki piedalījās sekojošās konferencēs un semināros:

- Pārstāve atklāja Providus rīkoto

konferenci "Valsts kompensācija noziegumos cietušajiem -

iespēja atjaunot taisnīgumu";

- Providus pētījuma prezentācijā

"Sūdzību izskatīšanas iespējas policijā";

- EP organizētā seminārā par

cilvēktiesību ievērošanu cīņā pret terorismu;

- EP organizētā seminārā par

Konvencijas 12.protokola ieviešanu;

- Konferencē "EP vispārējās

konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanas

prakse";

- Konferencē "Starptautisko

tiesību un ārpolitikas mijiedarbība: Latvijas intereses

starptautisko mehānismu gaismā";

- Seminārā "Satversmes tiesas

spriedumu interpretācijas problēmas";

- Valsts Cilvēktiesību biroja

rīkotajā seminārā "Personas tiesības uz attēlu".

32. Divi biroja darbinieki

2005.gadā piedalījās Abo Universitātes (Somija) Cilvēktiesību

institūta rīkotajos kursos.

33. Pārstāve piedalījās arī

atlases komisijā, kas izvērtēja kandidatūras Valsts Cilvēktiesību

biroja direktora amatam.

34. 2005.gada laikā birojā

stažējās Latvijas Universitātes, Rīgas Juridiskās augstskolas, kā

arī Policijas akadēmijas studenti, kas kopā ar biroja

darbiniekiem sagatavoja pētījumus par :

- Profesiju ierobežojumiem

bijušajiem VDK darbiniekiem;

- Latvijas politisko partiju

nostāju nepilsoņu jautājumā;

- Personas datu aizsardzības

tiesiskajiem aspektiem Konvencijas 8.panta un 10. panta

aspektā;

- Cilvēktirdzniecības apkarošanas

tiesiskajiem aspektiem Latvijā un pasaulē, kā arī

cilvēktirdzniecības upuru tiesību aizsardzību.

VI. PLĀNOTIE

DARBI 2006.GADĀ

35. Tā kā Tiesā ir ievēlēta

pastāvīgā tiesnese no Latvijas, sagaidāms, ka 2006.gadā

palielināsies gan pasludināto spriedumu skaits pret Latviju, gan

lēmumu par sūdzību pieņemamību izskatīšanai pēc būtības skaits,

gan arī jauno valdībai komuncēto sūdzību skaits. Sagaidāms, ka

pret Latviju 2006.gadā tiks pasludināti vairāki spriedumi lietās

pret Latviju, kas saistīti ar personu tiesību ievērošanu

kriminālprocesā, jo šo sūdzību īpatsvars pēdējā izskatīšanas

stadijā ir salīdzinoši vislielākais. Nozīmīga ne tikai Latvijai,

bet arī Tiesas praksei varētu kļūt gaidāmā noklausīšanās sēde

lietā "Sisojeva un citi pret Latviju", kā arī spriedums

lietā. Tiks turpināts darbs arī pie citiem valdībai

komunicētajiem iesniegumiem, kā arī pie Tiesas spriedumu izpildes

EP Ministru Vietnieku komitejā.

36. Savukārt ANO institūcijās

2006.gadā plānota ziņojuma par Bērnu tiesību konvencijas izpildi

aizstāvēšana Bērnu tiesību komitejā. Pēc ziņojuma aizstāvēšanas

sekos komitejas sniegto rekomendāciju izvērtēšana un ziņojuma

gatavošana valdībai. 2006.gadā ceram sagaidīt uzaicinājumus no

ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas, kā arī

Spīdzināšanas izskaušanas komitejas aizstāvēt iesniegtos

nacionālos ziņojumus. Tāpat plānojam sākt darbu pie kārtējā

ziņojuma gatavošanas par Rasu diskriminācijas izskaušanas

konvencijas izpildi, kas ANO jāiesniedz līdz 2007.gada 15.maijam.

Tiks turpināts dialogs ar ANO Augstā komisāra Bēgļu jautājumos

biroju, kā arī citām ANO institūcijām par Latvijai aktuāliem

jautājumiem.

37. Saistībā ar Pārskata 25.punktā

minēto, būs nepieciešams pievērst lielāku uzmanību EP

rekomendācijām, kas pieņemtas saistībā ar Konvencijas

14.protokolu. Tiks turpināta diskusija ar Tiesu par atbilstošu

iespēju uz aizstāvību Tiesas procesā nodrošināšanu, kā arī

stiprināta sadarbība ar citu valstu valdību aģentiem un Eiropas

Padomes institūcijām.

38. Stiprināsim sadarbību ar

ministrijām, prokuratūru un citām Latvijas institūcijām, jo ir

redzami uzsāktās sadarbības pozitīvie rezultāti - uzlabojumi ne

tikai tiesību aktos, bet arī to piemērošanas praksē. Šis

sadarbības veids ir reālākā iespēja, kā samazināt sūdzību skaitu

Tiesā un stiprināt valdības aizstāvību.

1 Iesniegums ir

dokuments, kuru iesniedzējs nosūta Tiesai (šajā pārskatā minēts

arī kā lieta), savukārt iesniegumā iesniedzējs var iekļaut

vairākas sūdzības, tādēļ sūdzību skaits pārsniedz

iesniegumu skaitu.

2 Laikā no 2000.gada līdz 2005.gadam Tiesa

pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības 9 lietas. Netiek ieskaitītas

tās lietas, kurās pēc lēmuma par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai

ir pasludināti spriedumi.

3 MK 2005.gada 22.decembra rīkojums Nr.832