2. pants

1Nacionālā drošība un

2nacionālās drošības politika

32.1. Nacionālās drošības

4jēdziena raksturojums

5Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu

6vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā

7ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un

8teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības

9perspektīva, labklājība un stabilitāte.

10Atbilstošs nacionālās drošības stāvoklis ir panākams,

11sistemātiski plānojot un īstenojot vienotu un mērķtiecīgu

12nacionālās drošības politiku, attīstot mūsdienu drošības videi

13atbilstošas efektīvas valsts drošības iestādes un aizsardzības

14spēku struktūras, ievērojot Latvijas starptautiskās saistības, kā

15arī turpinot aktīvu darbību Eiropas un transatlantiskajās

16drošības un aizsardzības institūcijās.

17Par īpaši svarīgu nacionālās drošības politikas

18veiksmīgas īstenošanas priekšnoteikumu ir kļuvusi sabiedrības

19izpratne par Koncepcijā noteiktajiem mērķiem, kā arī tās

20līdzdalība un atbalsts šo mērķu īstenošanā.

21Nacionālās drošības politikas mērķu sasniegšana ir visu

22valsts institūciju un iedzīvotāju atbildība. Nacionālās drošības

23garantēšana ir valsts pamatpienākums.

242.2. Nacionālās drošības

25politikas raksturojums

26Nacionālās drošības politika ir iekšpolitisku un

27ārpolitisku pasākumu kopums, kuru mērķis ir apdraudējumu un

28potenciālo riska faktoru apzināšana, to novēršana, pārvarēšana un

29iespējamās negatīvās ietekmes samazināšana. Īstenojot nacionālās

30drošības politiku, Latvija ievēro starptautisko tiesību

31principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos,

32Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dokumentos, kā arī

33Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos. Latvijas nacionālā

34drošības politika tiek īstenota, neapdraudot citas

35valstis.

36Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk - NATO)

37un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalsts statuss turpina

38uzlabot Latvijas drošības vidi, maksimāli samazinot ārējo

39militāro un politisko apdraudējumu. Latvijas mērķis ir kopā ar

40partneriem stiprināt kopējo Eiropas drošības telpu. Latvijas

41dalība starptautiskajās miera nodrošināšanas un miera uzturēšanas

42operācijās, kā arī ES starptautiskajās civilajās misijās (ES

43likuma varas misijā Kosovā (EULEX Kosovo), ES Novērošanas misijā

44Gruzijā (EUMM Georgia), ES Policijas misijā Afganistānā (EUPOL

45Afghanistan)) ir devusi iespēju valstij plašāk iesaistīties

46globālajos politiskajos procesos un saņemt sabiedroto atbalstu

47nacionālo drošības interešu īstenošanai. Latvijas interesēs ir

48spēlēt aktīvu lomu starptautiskās drošības politikas veidošanā

49starptautisko organizāciju ietvaros, tostarp piedaloties NATO

50Stratēģiskās koncepcijas izstrādē. Būtiski, lai mūsdienu mainīgās

51stratēģiskās vides apstākļos jaunā NATO Stratēģiskās koncepcija

52atspoguļotu pašreizējo drošības situāciju un mūsdienu

53izaicinājumus.

54Latvija kopā ar tās partneriem un sabiedrotajiem

55saskaras ar dažāda veida apdraudējumiem un izaicinājumiem to

56drošībai, augošiem reģionāliem spēkiem, nedraudzīgām valstīm,

57kuru rokās ir kodolieroči, informācijas tehnoloģiju

58apdraudējumiem un augošas sacensības pēc dabas resursiem.

59Latvijas nacionālā drošība ir cieši saistīta ar drošību pasaulē,

60tāpēc svarīgi ir sabalansēt iespējamos riskus ar Latvijas

61īstenoto drošības politiku, to darot ciešā sadarbībā ar Latvijas

62sabiedrotajiem un partneriem. Atbildot uz pašreizējo

63apdraudējumu, vienlaikus jādomā un jāgatavojas arī iespējamiem

64apdraudējumiem nākotnē.

65Pēdējo gadu laikā Latvijas ārējā un iekšējā drošības

66vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv potenciāli

67militārie, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu, sašķeltas

68pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un

69radikāli orientēto organizāciju, starptautiskā terorisma, kā arī

70informācijas tehnoloģiju apdraudējumu radītie riski.

71Lai valsts spētu efektīvi novērst un pārvarēt

72potenciālos apdraudējumus nacionālajai drošībai, jāuzlabo

73vispārējā apdraudējumu pārvaldīšanas kapaci­tāte. Plānota,

74saskaņota un izpildes laikā koordinēta valsts drošības iestāžu,

75Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un sabiedrības savstarpējā

76civilmilitārā sadarbība joprojām ir viens no svarīgākajiem

77priekšnosacījumiem efektīvai Latvijas valsts rīcībspējai

78apdraudējuma novēršanā, pārvarēšanā un tā radīto seku

79likvidācijā, gan pašas spēkiem, gan arī saņemot palīdzību

80Ziemeļatlantijas līguma 5.panta ietvaros.